*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
🎄 🎄 🎄
🎄 🎄 🎄
 |
| Gaujas krastmalas labiekārtošana |
Ziemas saulgrieži
 |
| Gājēju ceļš uz jūru Carnikavas promenādes atklāšanas svinības 2018. gada 1. decembrī, pulcējot vairāk nekā 300 lielus un mazus apmeklētājus. Carnikavas promenāde ir 1,8 km gara un vijas cauri Dabas parkam "Piejūra" (Natura 2000) līdz pašai jūrai.           |
| Uz Carnikavu |
1935.10.22 Latvijas Kareivis |
Dažādām Rīgas iestādēm un uzņēmumiem piederošās atpūtas bāzes pie Laverezera Carnikavas apkaimē un vasarnīca kooperatīvs «Salūts» pie Dzirnezera.
1987.01.23 Literatūra un Māksla
DZEDULIS, ZIGFRĪDS
==================================
Vasara aicina
Svētdiena. Agra rīta stunda. Elektriskais vilciens traucas no Rīgas uz Saulkrastiem. Aiz Carnikavas tas ieslīd klusā priežu mežā. Pa atvērtajiem logiem vagonos uzreiz ieplūst veselīgais skuju un sveķu aromāts. Meža vidū atrodas neliela stacija «Gauja». Šeit izkāpj daudz ļaužu. Vilciens tālāk aizjoņo pustukšs. Visi pasažieri ģērbušies ērtos un vieglos sporta tērpos. Atbraucēji drīz izklīst. Paejot nedaudz pa mežu uz Dzirnezera pusi, mūsu priekšā paveras telšu pilsētiņas baltie silueti. Pašā Dzirnupītes krastā vienkopus uzcelti vairāki desmiti šo nelielo namiņu. Pie koka piestiprināts uzraksts: «Trikotāžas fabrikas «Māra» telšu pilsētiņa.» Te atpūšas strādnieki ar ģimenēm. Daudzi no viņiem šeit pavada savus atvaļinājumus, dzīvo cauru diennakti, bet citi atbrauc tikai svētdienās vai uz dažām stundām pēc darba. Šogad fabrikas arodorganizācijas komiteja visiem darbiniekiem, kas vien vēlējās, sagādājusi iespēju bez maksas vasaru pavadīt telšu pilsētiņā. Atpūtas nometne labi iekārtota.
 |
| Pa šādu tiltiņu telšu pilsētiņas iemītnieki nokļūst no viena Dzirupītes krasta uz otru. |
No viegla būvmateriāla uzcelta virtuve un telpas inventāra glabāšanai. Te ir arī elektriskais apgaismojums. Atpūtnieku rīcībā ir vairākas laivas un motorlaivas, dažādas spēles. — Garlaicīgi pie mums nav. Visu dienu pavadām svaigā gaisā. Starp mums ir daudz kaislīgu zvejas sporta mīļotāju. Viņi jo sevišķi apmierināti. Dzirnezerā un Gaujas ēnainajos līčos ķeras labi, — stāsta fabrikas «Māra» jaunais strādnieks Viktors Rubins. Antons Blaževics uzņēmumā strādā par atslēdznieku. Viņš nometnē atpūšas kopā ar dzīvesbiedri Ņinu un nepilnu gadu veco meitiņu. Šais dienās viņi iekārtojās šeit uz visu vasaru. Varbūt mazajai laiks šķiet par vēsu? — Nē. Mūsu nometne ierīkota aizvējā. Vēji mūs neskar. Bērnam svaigais meža gaiss nāk par labu. Meitiņa jūtas moža, — saka Ņina Blaževica. Meistara palīgs Anatolijs Ovsjankins mīl uzturēties ūdens tuvumā. Viņš labāk par citiem prot vadīt motorlaivu. Arī šoreiz, uzņēmusi kārtējos pasažierus, A. Ovsjankina vadīta motorlaiva aizslīd uz Dzirnezera otro krastu. Tur ķeroties vislielākās līdakas. Fabrikas arodorganizācijas komitejas pnekšsēdētaja Jevdokija Zotina saulē iedegusi gluži brūna. Pašreiz viņa ar Antonu Blaževicu mērojas spēķiem galda tenisa spēlē. — Ieslēdziet radiolu! Mēs gribam padejot, — ierosina vairāki jaunieši. Jā, arī par mūziku šeit padomāts. Tāpēc fabrikas «Māra» nometnē katrs apmierināts. Ap dienas vidu telšu pilsētiņa liekas izmirusi. Bet palūkosimies Dzirnupītes un Gaujas krastos. Stāvajās smilšu nogāzēs saule it sevišķi devīga ar siltumu. Te labi sauļoties. Gaujā ūdens vēl pavēss, bet Dzirnupītē peldētājiem tas pa prātam. Daba šai apvidū gleznaina. Mežu pauguri mijas ar zālainiem laukumiem. Cik pievilcīga atpūtas vietai, te savu brīvo laiku pavada ne tikai fabrikas «Māra» strādnieki. Telšu pilsētiņas šeit ierīkojuši arī Rīgas elektromašīnu rūpnīcas, VEF, Tramvaju un trolejbusu pārvaldes, kā arī citu uzņēmumu ļaudis. Tramvaju un trolejbusu pārvalde, piemēram, saviem strādniekiem Dzirnezera krastā uzcēlusi lielisku estrādi koncertiem un dejām, ierīkoti arī sporta laukumi un laivu stacija. Bet kur svētdien atpūšas tie rīdzinieki, kas nevēlās mērot vairāk neka 30 kilometru tālo ceļu uz Dzirnezeru? Tepat Rīgas pievārtē arī netrūkst zaļumu un svaiga gaisa. Daudzi pilsētnieki dienu pavadīja Zolitūdē — Anniņmuižas mežā, citi pie Velnezera vai Babelītes ezera. Arī Mežaparkā bija patīkami. Uz Lielēs estrādes interesantu koncertu sniedza Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansamblis. Daudz ļaužu pagājušajā svētdiena bija arī Ķīšezera krastos.
Vasara aicina
1962.06.12 Cīņa
K. Pakalna teksts
Carnikava tūristus piesaistīs ar zemām cenām un zvejniecību
Gaujas krastā, ko pašlaik klāj sniegs, jau vasarā paredzēts atklāt Carnikavas novadpētniecības muzeju, kur būs iespējams uzzināt visu par zvejniecības tradīcijām un nobaudīt nēģus
Šogad Carnikava plāno īpašu uzmanību pievērst tūristu piesaistei. Taps muzejs, pašvaldība piedalīsies izstādēs Krievijā, plāno izbūvēt piestātni laivotājiem.
«Daudzi iedzīvotāji šeit labprāt redzētu tikai guļamrajonu, nevis tūristus. Viņi negrib, ka ārzemnieki brauc uz jūru, piemēslo, trokšņo. Mums jāatrod balanss starp to, ko vēlas pamatiedzīvotāji, vasarnieki un to, ko varam piedāvāt tūristiem un uzņēmējiem,» skaidro Carnikavas novada Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Pašvaldībai ir lieli plāni, kā piesaistīt tūristus un pēc dalības lielākajā Latvijas tūrisma izstādē «Balttour» jau iezīmējušies konkrēti virzieni, kuros jāstrādā.
Krievijas tūristus iekārdinājusi jūra un nēģi
«Kā Kūrortpilsētu asociācijas biedri piedalīsimies divās tūrisma izstādēs Krievijā. «Balttour» izstādē kļuva skaidrs, ka Krievijas tūristiem esam interesanti. Viņus piesaista jūra, bet ne visi var atļauties Jūrmalu. Pašlaik nevaram piedāvāt izklaides nedēļas garumā, bet izmaksu ziņā nakšņošanai varam būt alternatīva Jūrmalai, piedāvājot zemāku komforta līmeni par zemākām cenām. Vairāk esam kā papildinājums Rīgai,» stāsta Carnikavas novada Domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.
«Otra lieta ir Carnikavas nēģi. «Balttour» tieši nēģi bija tas iemesls, kāpēc Krievijas pārstāvji nāca uz Vidzemes stendu, jo tie viņiem palikuši labā atmiņā kopš padomju laikiem, kad Latvija nēģus eksportēja.»
Plānots piesaistīt tos Krievijas tūristus, kas ceļo ar automašīnu un vēlas izmantot kempingus. Tieši zemākas nakšņošanas izmaksas varētu būt vilinošas.
«Garkalnē ir arī daži iedzīvotāji, kas piedāvā izīrēt savas vasarnīcas, bet pagaidām tas nav pārāk izplatīti,» stāsta D.Jurēvica.
«Mums ir viesnīca «Medzābaki», kempings «Gauja», viesu māja «Siroko» pašā jūras krastā un vēl ir «Korande» pie upes. Kad runājām ar šiem uzņēmējiem, noskaidrojām, ka viņi paši nevēlas piedalīties izstādēs ārvalstīs, bet atbalsta to, ka pašvaldība piedalās un pārstāv viņus Vācijā un Krievijā. Par Vāciju Kūrortpilsētu asociācijā neviena cita pašvaldība neinteresējās, tādēļ šogad piedalīsimies izstādēs Maskavā un Sanktpēterburgā,» skaidro E. Pudzis.
«Šīs būs pirmās starptautiskās izstādes, kurās piedalīsimies, un to, kā tas darāms, mācamies no Jūrmalas. Mūsu kapacitāte vasaras sezonā vēl nav pilnībā izmantota, šogad gribam saglabāt vismaz pērnvasar piedzīvoto tūristu pieplūdumu.»
Naktsmāju nodeva – 2%
Tomēr pagājušajā vasarā vairāki Carnikavas tūrisma mītņu īpašnieki bija satraukti par to, ka pašvaldība nebrīdinot ieviesusi nodevu par izmitinātajiem viesiem. Izskanēja pat viedoklis, ka uzņēmēji nodevu nemaksās, jo tā radīšot lielus zaudējumus. Vai atrasta kopīga valoda?
«Pagājušajā gadā organizējām vairākas tikšanās ar uzņēmējiem, kā arī tikāmies Ekonomikas ministrijā, panākot vienošanos, ka nodeva ir vajadzīga, jo no pašvaldības ieguldām daudz vairāk gan infrastruktūrā, gan reklāmā, nekā viņi varētu iemaksāt. Vēl nav apkopoti dati par pagājušajā gadā iekasēto nodevu, bet esam panākuši vienošanos. Nodeva būs 2% no tūristu maksātā par naktsmājām. Jo lielākas atlaides viņi pielāgo, jo mazāk maksā mums, un otrādi, jo vairāk tūristu mītne iekasē, jo lielāka ir nodeva. Tas apmierināja visus,» situāciju skaidroja D.Jurēvica.
«Protams, ja maksā, viņi var prasīt, ko mēs darām ar šo naudu. Tādēļ saistošajos noteikumos esam iestrādājuši punktu, ka martā atskaitāmies par to, ko esam izdarījuši. Maksimums, ko šajos laikos tūrisma mītnes varētu iemaksāt, ir 1000 lati. Tas domāts, lai radinātu uzņēmējus līdzdarbotos, jo visas izmaksas šī summa nekad nesegs. Dalība izstādē vien maksā aptuveni 2500 latus.»
Jauns muzejs un ekskursijas
Carnikavā jau pašlaik iespējams braukt līdzi zvejniekiem un klātienē pašiem redzēt, kā nēģi no upes dibena nokļūst līdz kūpinātavai un pašu galdam, tomēr cilvēku skaits, ko šādi var uzņemt, ir ierobežots. «Pašlaik būvējam novada muzeju Gaujas krastā. Zvejniecība ir Carnikavas neatņemama sastāvdaļa. Kopā ar uzņēmējiem plānojam tur atvērt zivju restorānu. Turpat nēģus arī ceptu, bet muzejā varēs apskatīt visu, kas saistīts ar šo procesu,» skaidro D.Jurēvica.
Muzejs atradīsies guļbūvē, kas top pēc vēsturiskiem zīmējumiem, jo Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā atrodas īsta zvejnieku māja no Carnikavas, kurai nedaudz samazinātā veidolā plānots atdzimt muzeja vajadzībām. Interesanti, ka vēsturiskā ēka senos laikos atradusies turpat, Gaujas otrā krastā. Muzeju plānots atklāt jau šogad uz tradicionālajiem nēģu svētkiem augustā.
Muzejs top uz pussalas starp Gauju un Vecgauju, bet turpat blakus ir arī piestātne, kur ik dienas zvejnieki izceļ savu lomu. «Ja būs tūristi, arī zvejniekiem radīsies lielāka interese iepazīstināt viņus ar savu darbu,» uzskata Edgars Pudzis.
«Šogad budžetā esam paredzējuši arī līdzekļus, lai organizētu metu konkursu zivju tirgum Carnikavā. Tad, sadarbojoties ar citām piejūras pašvaldībām, varētu šajā vietā tirgot zivis, jo pašlaik nezinātājs Carnikavā nēģus nemaz nevar tik viegli nopirkt. Tāpat Saulkrastos ir zvejnieki, kas labprāt tirgotu svaigas zivis,» stāsta Daiga Jurēvica.
Arī vairākas citas pašvaldības un uzņēmēji izrādījušas interesi par zivju tirdziņa iespējām, jo Carnikavā ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, īpaši vasarā un tirdzniecība varētu iet no rokas.
«Daudzi iedzīvotāji šeit labprāt redzētu tikai guļamrajonu, nevis tūristus. Viņi negrib, ka ārzemnieki brauc uz jūru, piemēslo, trokšņo. Mums jāatrod balanss starp to, ko vēlas pamatiedzīvotāji, vasarnieki un to, ko varam piedāvāt tūristiem un uzņēmējiem,» skaidro Carnikavas novada Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Pašvaldībai ir lieli plāni, kā piesaistīt tūristus un pēc dalības lielākajā Latvijas tūrisma izstādē «Balttour» jau iezīmējušies konkrēti virzieni, kuros jāstrādā.
Krievijas tūristus iekārdinājusi jūra un nēģi
«Kā Kūrortpilsētu asociācijas biedri piedalīsimies divās tūrisma izstādēs Krievijā. «Balttour» izstādē kļuva skaidrs, ka Krievijas tūristiem esam interesanti. Viņus piesaista jūra, bet ne visi var atļauties Jūrmalu. Pašlaik nevaram piedāvāt izklaides nedēļas garumā, bet izmaksu ziņā nakšņošanai varam būt alternatīva Jūrmalai, piedāvājot zemāku komforta līmeni par zemākām cenām. Vairāk esam kā papildinājums Rīgai,» stāsta Carnikavas novada Domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.
«Otra lieta ir Carnikavas nēģi. «Balttour» tieši nēģi bija tas iemesls, kāpēc Krievijas pārstāvji nāca uz Vidzemes stendu, jo tie viņiem palikuši labā atmiņā kopš padomju laikiem, kad Latvija nēģus eksportēja.»
Plānots piesaistīt tos Krievijas tūristus, kas ceļo ar automašīnu un vēlas izmantot kempingus. Tieši zemākas nakšņošanas izmaksas varētu būt vilinošas.
«Garkalnē ir arī daži iedzīvotāji, kas piedāvā izīrēt savas vasarnīcas, bet pagaidām tas nav pārāk izplatīti,» stāsta D.Jurēvica.
«Mums ir viesnīca «Medzābaki», kempings «Gauja», viesu māja «Siroko» pašā jūras krastā un vēl ir «Korande» pie upes. Kad runājām ar šiem uzņēmējiem, noskaidrojām, ka viņi paši nevēlas piedalīties izstādēs ārvalstīs, bet atbalsta to, ka pašvaldība piedalās un pārstāv viņus Vācijā un Krievijā. Par Vāciju Kūrortpilsētu asociācijā neviena cita pašvaldība neinteresējās, tādēļ šogad piedalīsimies izstādēs Maskavā un Sanktpēterburgā,» skaidro E. Pudzis.
«Šīs būs pirmās starptautiskās izstādes, kurās piedalīsimies, un to, kā tas darāms, mācamies no Jūrmalas. Mūsu kapacitāte vasaras sezonā vēl nav pilnībā izmantota, šogad gribam saglabāt vismaz pērnvasar piedzīvoto tūristu pieplūdumu.»
Naktsmāju nodeva – 2%
Tomēr pagājušajā vasarā vairāki Carnikavas tūrisma mītņu īpašnieki bija satraukti par to, ka pašvaldība nebrīdinot ieviesusi nodevu par izmitinātajiem viesiem. Izskanēja pat viedoklis, ka uzņēmēji nodevu nemaksās, jo tā radīšot lielus zaudējumus. Vai atrasta kopīga valoda?
«Pagājušajā gadā organizējām vairākas tikšanās ar uzņēmējiem, kā arī tikāmies Ekonomikas ministrijā, panākot vienošanos, ka nodeva ir vajadzīga, jo no pašvaldības ieguldām daudz vairāk gan infrastruktūrā, gan reklāmā, nekā viņi varētu iemaksāt. Vēl nav apkopoti dati par pagājušajā gadā iekasēto nodevu, bet esam panākuši vienošanos. Nodeva būs 2% no tūristu maksātā par naktsmājām. Jo lielākas atlaides viņi pielāgo, jo mazāk maksā mums, un otrādi, jo vairāk tūristu mītne iekasē, jo lielāka ir nodeva. Tas apmierināja visus,» situāciju skaidroja D.Jurēvica.
«Protams, ja maksā, viņi var prasīt, ko mēs darām ar šo naudu. Tādēļ saistošajos noteikumos esam iestrādājuši punktu, ka martā atskaitāmies par to, ko esam izdarījuši. Maksimums, ko šajos laikos tūrisma mītnes varētu iemaksāt, ir 1000 lati. Tas domāts, lai radinātu uzņēmējus līdzdarbotos, jo visas izmaksas šī summa nekad nesegs. Dalība izstādē vien maksā aptuveni 2500 latus.»
Jauns muzejs un ekskursijas
Carnikavā jau pašlaik iespējams braukt līdzi zvejniekiem un klātienē pašiem redzēt, kā nēģi no upes dibena nokļūst līdz kūpinātavai un pašu galdam, tomēr cilvēku skaits, ko šādi var uzņemt, ir ierobežots. «Pašlaik būvējam novada muzeju Gaujas krastā. Zvejniecība ir Carnikavas neatņemama sastāvdaļa. Kopā ar uzņēmējiem plānojam tur atvērt zivju restorānu. Turpat nēģus arī ceptu, bet muzejā varēs apskatīt visu, kas saistīts ar šo procesu,» skaidro D.Jurēvica.
Muzejs atradīsies guļbūvē, kas top pēc vēsturiskiem zīmējumiem, jo Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā atrodas īsta zvejnieku māja no Carnikavas, kurai nedaudz samazinātā veidolā plānots atdzimt muzeja vajadzībām. Interesanti, ka vēsturiskā ēka senos laikos atradusies turpat, Gaujas otrā krastā. Muzeju plānots atklāt jau šogad uz tradicionālajiem nēģu svētkiem augustā.
Muzejs top uz pussalas starp Gauju un Vecgauju, bet turpat blakus ir arī piestātne, kur ik dienas zvejnieki izceļ savu lomu. «Ja būs tūristi, arī zvejniekiem radīsies lielāka interese iepazīstināt viņus ar savu darbu,» uzskata Edgars Pudzis.
«Šogad budžetā esam paredzējuši arī līdzekļus, lai organizētu metu konkursu zivju tirgum Carnikavā. Tad, sadarbojoties ar citām piejūras pašvaldībām, varētu šajā vietā tirgot zivis, jo pašlaik nezinātājs Carnikavā nēģus nemaz nevar tik viegli nopirkt. Tāpat Saulkrastos ir zvejnieki, kas labprāt tirgotu svaigas zivis,» stāsta Daiga Jurēvica.
Arī vairākas citas pašvaldības un uzņēmēji izrādījušas interesi par zivju tirdziņa iespējām, jo Carnikavā ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, īpaši vasarā un tirdzniecība varētu iet no rokas.
23.02.2012
Autore Andra Briekmane
Autore Andra Briekmane
-
