sestdiena, 2018. gada 28. aprīlis

Atpūta Carnikavā ^

Nēģu svētki Carnikavā








 

2017.g. augusts


Svētkos Carnikavā nēģu pietikšot visiem

arhīvs un Carnikavas novada pašvaldībaNedēļas nogalē Carnikavā jau 15. reizi tiks svinēti Nēģu svētki. Pērn pirms svētkiem "Apriņķis.lv" apciemoja dažus no pazīstamākajiem Carnikavas nēģu cepējiem – Jāni Kartupeli un Māra Miglāna ģimeni. Vasaras otrajā pusē Gaujā ūdens bija nokrities, nēģi dzīvojās pa jūru un upē nenāca.
Sestdien Carnikavā 15. reizi svinēs Nēģu svētkus
"Gan jau uz svētkiem ko uzcept būs, bet tik maz nēģu kā šoreiz nekad nav bijis," toreiz sprieda nēģu cepēji.
Nekas lētāks nepaliek

Šogad aprunājāmies ar SIA "Krupis" īpašnieci Zigrīdu Skavenecu. Carnikavieši Zigrīda un Eduards Skaveneci ar nēģu apstrādi nodarbojas jau kopš 1993. gada, bet plašāku atpazīstamību ieguva, kad uz oglēm izcepa Gaujas nēģus Rīgas 800. gadadienas svinēšanas laikā. Jau nākamajā – 2002. gadā – pirmie Nēģu svētki ar nēģu cepšanu un ēšanu notika Carnikavā. Ar laiku tie gājuši tikai plašumā.
"Jau pērn Gaujā nēģu bija maz, šogad to ir vēl mazāk. It kā vajadzētu būt vairāk, jo visu laiku līst lietus un upē ūdens turas pietiekami augsts, arī vējš ir pareizais, bet nēģu maz," saka Zigrīdas kundze. Tiesa, viņa piebilst, ka ar zivīm zvejniekiem esot tāpat kā ar naudu – vienmēr tā kā par maz.
Vēl viņa teic, ka parasti nēģu cepēji, lai pietiktu visiem, uz svētkiem iet ar 50 kilogramiem nēģu. Zināms taču, ka uz svētkiem no Rīgas un citām vietām sabrauc aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Z. Skaveneca nesola, ka SIA "Krupis" šogad būšot redzams pilsētas parkā starp citiem nēģu cepējiem. Viņu ģimenes uzņēmums esot pietiekami labi atpazīstams, lai Carnikavas iedzīvotāji un pat tālāki viesi zinātu, kur viņus atrast. Piemēram, pagājušajos Nēģu svētkos pie viņiem viesojušies ne tikai rīdzinieki, bet arī ļaudis no Grieķijas, un Skavenecu pagalmā iegriezusies arī kāda motociklistu kluba delegācija.

Ja kādus svētkus svin jau 15. reizi, tad skaidrs, ka tā ir tradīcija, bet Zigrīda atzīst, ka svētki arvien vairāk komercializējas. Ja sākumā svētku tirdziņā bijuši vietējie amatnieki, piemēram, grozu pinēji, kāds rotkalis ar saviem darinājumiem, tad tagad pārdodot visu, kas tiek saražots, ieskaitot gatavos apģērbus.

"Ēdinātāji svētku viesiem piedāvā desiņas, kāpostus un frī kartupeļus, kurus tie ēd, klausoties pārsvarā no citurienes atbraukušus dziedātājus. Arī paši nēģi patiesībā paliek tādā kā otrajā plānā, jo to cenas ar gadiem zemākas nekļūst. Tāpēc ar cenām jāuzmanās – vienu dienu var iznākt tā, ka cilvēki nēģiem pagriezīs muguru un paliks tikai svētki bez ceptiem Carnikavas nēģiem," uzsver Zigrīdas kundze.

Svētkos nēģu pietiks visiem

Viens no Carnikavas pieredzējušākajiem nēģu zvejniekiem ir Aldonis Lūkins, kurš par sevi teic, ka ir zvejnieks trešajā paaudzē, lai gan oficiāli zvejot sācis tikai 1992. gadā, kad beidzis dienestu armijā.
Jautāts, vai uz Nēģu svētkiem nēģu pietiks, viņš atteic, ka pietikšot. Esot gan viens, bet... Gaujā ūdens līmenis esot labs, un esot arī pareizais ziemeļrietumu vējš, taču nēģi kustoties tikai tumsā, un tuvojoties pilnmēness laiks. Nēģi to jūtot pat tad, ja debesis esot apmākušās.

Kā jau parasti, nēģu zvejas sezonas sākumā lomi ir mazāki, un tas ietekmē cenas. A. Lūkins nedz apstiprina, nedz noliedz "Apriņķis.lv" novērojumus, ka svaigu nēģu cena pašlaik ir no 18 līdz 20 eiro kilogramā, tātad apstrādātiem – vēl augstāka. Zvejnieks vienīgi piekrīt tam, ka visu nosaka tirgus, un, ja kāds ir gatavs maksāt šādu cenu, atliek tikai izmantot iespēju. Vēlāk, kad tirgu piepilda arī nēģi no Igaunijas un Lietuvas, cenas krītas vairākkārt.

Uz jautājumu – kā noteikt, kurš ir Carnikavas vai Gaujas nēģis, kurš uz tirgu atvests no citurienes – A. Lūkins atbild, ka nēģi uz ziemeļiem no Gaujas līdz pat Igaunijai esot sīkāki par Gaujas nēģiem, reizēm tie esot pilni ar smiltīm. Savukārt nēģi uz dienvidiem no Gaujas, piemēram, Ventspils un Pāvilostas apkaimes, esot lielāki.

"Taču ar "Carnikavas nēģiem" tirgū ir tāpat kā ar "Ķekavas vistām". Vienkārši ir zīmoli, zem kuriem mēdz paslēpties pavisam citas izcelsmes gan nēģi, gan vistas, jo īsto preci pazīst tikai zinātājs, tāpēc reizēm gadās tirgū redzēt Carnikavas nēģus arī tad, ja Gaujā pavisam nav bijis nozvejas," viņš piebilst.

Kas ir mainījies, kopš arī Briseles ierēdņi ir atzinuši, ka nēģis ir latviešu nacionālais ēdiens?

"Ir augusi interese par nēģiem. Šie ūdens iemītnieki ir bez asakām, nav jātīra zvīņas un ir pavisam vienkārši grilējami. Tagad to ir atklājuši cilvēki, kam agrāk nēģi nemaz neinteresēja, taču tas nav iemesls, lai Nēģu svētki paietu bez nēģiem. Gan jau pietiks visiem, kas vēlēsies pagaršot ceptu Carnikavas nēģi," teic A. Lūkins.

19.08.2016
Autors Ģirts Kondrāts
Sestdien Carnikavā 15. reizi svinēs Nēģu svētkus
20. augustā Carnikavā norisināsies tradicionālie Nēģu svētki, kuri 15. jubilejas reizē tiks svinēti ar devīzi "mmm... māksla dzīvot!" Pasākuma apmeklētājiem trijās svētku "ostās" tiks piedāvāti izklaidējoši, gastronomiski, sportiski un muzikāli pārsteigumi.
Pirmie Nēģu svētki 2002. gadā bija līdz tam Carnikavā vēl nebijuša vēriena pasākums. Sestajos Nēģu svētkos 2007. gadā triju dienu garumā tika svinēta arī Carnikavas novada 15. dzimšanas diena, savukārt desmitos Nēģu svētkus Carnikavas 800. jubilejas gadā (2011.) svinēja divas dienas. Kopš 2010. gada viena no svētku kulminācijām ir nēģu zupas baudīšana, stabilu vietu svētku norisēs ieņēmušas nēģu ātrēšanas sacensības. "Carnikavas Novada Vēstis" raksta, ka pēdējos gados Nēģu svētkus apmeklē līdz pat 20 000 apmeklētāju.

Kā informēja Carnikavas pašvaldībā, arī šā gada svētkos neizpaliks dažādi nēģu gardumi, amatnieku tirdziņš, sporta turnīri, izjādes ar zirgiem, kā arī citas atrakcijas lieliem un maziem. Gaujmalā varēs vērot ūdens akrobātu šovu, peldlīdzekļu parādi un sagaidīt Nēģu karali, lai kopā ar viņu dotos tradicionālajā gājienā uz Nēģu svētku atklāšanas ceremoniju un nēģu zupas baudīšanu Carnikavas parkā.
"Muižas ostā" Carnikavas parkā uz centrālās skatuves spēlēs leģendārā rokgrupa "Pērkons", uzstāsies "Trīs tenori" – Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs, "Mirage Jazz Orcehestra" un citi populāri mūziķi. Jāpiebilst, ka "Muižas ostā" Carnikavas parkā svētku norises sāksies jau 19. augusta vakarā ar svētku ieskaņas koncertu "Vēlreiz gaismas upē iebrist".
Šogad jaunums – īpaši jauniešiem veidota sporta un muzikālā programma "Mad port" Carnikavas stadionā, bet, turpinot pagājušā gadā iesākto tradīciju, sadarbībā ar "Muusu" restorāna šefpavāru Kasparu Jansonu un Igaunijas prezidenta šefpavāru Taigo Lepiku noritēs nēģu kulinārijas meistarklase.
"Miera ostā" Gaujmalā svētku apmeklētāji varēs veldzēties, baudot dabu un izbraucot ar zvejnieku laivām līdz Gaujas ietekai jūrā. Turpat arī noritēs dažādas meistarklases visai ģimenei un "Miera ostas mūzikas un dejas terapijas" programma.
Pašā vakarā – svētku uguņošana pie Gaujas dūdu un bungu grupas "Auļi" pavadījumā, bet noslēgumā, kā allaž, zaļumballe līdz pat rīta gaismai, kurā šogad spēlēs grupa "Keksi".

16.08.2016
Autors Apriņķis.lv
Plašāku pasākuma programmu skatiet šeit
Ar plašu izklaides programmu nosvin Carnikavas Nēģu svētkus

Ar plašu izklaides programmu 20. augustā nosvinēti Carnikavas XV Nēģu svētki, kuros ar devīzi "mmm... māksla dzīvot!" novadniekiem un viesiem trīs "ostās" tika piedāvāti dažādi izklaidējoši, gastronomiski, sportiski un muzikāli pārsteigumi.
Rosība Carnikavas centrā iesākās jau pulksten astoņos no rīta, kad sāka darboties svētku gadatirgus un tika iekurta uguns zem 400 litru ietilpīgā nēģu zupas katla.
Jau no rīta starts tika dots Nēģu svētku sporta turnīriem, bet svētku izklaides programma uz centrālās skatuves "Muižas ostā" Carnikavas parkā iesākās ar Nēģu kulinārijas meistarklasi, kurā savas receptes šogad piedāvāja "Muusu" restorāna šefpavārs Kaspars Jansons un Igaunijas prezidenta šefpavārs Taigo Lepiks.
Gaujmalas "Miera ostā" svētku viesi visas dienas garumā varēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās un meistarklasēs, kā arī baudīt mūziķu priekšnesumus. Elpu aizraujošu ūdens akrobātu šovu pirmo reizi Gaujas ūdeņos demonstrēja kluba "Partizāņu Ugunskurs" sportisti, pēc tā norisinājās tradicionālā laivu parāde, Nēģu karaļa sagaidīšana, svētku gājiens un svinīgā atklāšana. Pusdienlaikā, ziedojot Carnikavas baznīcas atjaunošanai, viesi varēja baudīt gardo nēģu zupu, turpat parkā varēja nogaršot gan uz oglēm ceptos apaļmutniekus, gan citus nēģu gardumus.
Muzikālajā programmā uzstājās rokgrupa "Pērkons", "Mirage Jazz Orcehestra" un Kristīne Prauliņa, Aija Vītoliņa, "Trīs tenori" – Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs un citi populāri mūziķi. Visu pēcpusdienu koncerti norisinājās arī "Miera ostā" Gaujmalā, kur ap saulrietu īpaši daudz klausītāju bija pulcējušies uz carnikavieša, vijolnieka Raimonda Ozola koncertu, kurā viņš kopā ar Raimondu Macatu un Marko Ojalu izpildīja pazīstamas un iemīļotas melodijas.

Savukārt "Mad port" jauniešu skatuvē uzstājās Latvijā populāri dīdžeji, bet ekstrēmajā velo šovā neticamus trikus demonstrēja "Green Trials" sportisti.
Programmas beigu daļu ievadīja dūdu un bungu grupa "Auļi", kuras varenais skanējums papildināja arī iespaidīgo uguns šovu Gaujmalā. Svētku programma noslēdzās ar uguņošanu par godu Nēģu svētku 15. jubilejai.
21.08.2016
Autors Apriņķis.lv/Carnikava.lv







Carnikavai novēl raženus Nēģu svētkus arī pēc 800 gadiem
Savas pašvaldības pastāvēšanas 20 gadus carnikavieši kinoteātrī "Splendid Palace" 2. aprīlī svinēja, skatoties filmu, baudot atzītu mākslinieku muzikālus priekšnesumus un godinot novadniekus.
"20 gadi nav daudz, bet esam pierādījuši, ka mazs novads var sekmīgi saimniekot," uzrunā svētku ieskaņā teica Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, aicinot novada ļaudis būt lepniem par paveikto.

1992. gada 2. aprīlī Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs parakstīja lēmumu par Carnikavas pagasta izveidošanu. Toreizējās Ādažu pagasta padomes deputāti, kas bija no Carnikavas puses, atceras – par atdalīšanos bija jāizcīna sīva kauja: vispirms AP nobalsoja pret, un liela nozīme bija carnikavietes Raitas Karnītes izstrādātajam jaunveidojamā pagasta pastāvēšanas ekonomiskajam pamatojumam, spējai pārliecināt AP priekšsēdētāju un panākt labvēlīgu lēmumu prezidijā.
Svinību reizē pašvaldība sumināja visu sešu Carnikavas Domes sasaukumu deputātus, ilggadējos darbiniekus un saņēma apsveikumus no citām pašvaldībām, iedzīvotājiem, sadarbības partneriem, draugiem.
Par muzikāliem priekšnesumiem gādāja vietējais koris, operdziedātājs Nauris Puntulis un vijolnieks carnikavietis Raimonds Ozols.
Pērn Carnikava svinēja 800 gadus kopš pieminēšanas "Indriķa Hronikā". Vakara noslēgumā varēja noskatīties Askolda Saulīša dokumentālo filmu "Carnikavas etīdes", kurā iemūžināti gan pagājušās vasaras svētku sarīkojumi, gan carnikaviešu stāsti par dzīvi un darbu savā novadā. Lentē iestrādāti arī septiņdesmitajos gados tapuši kadri no kinožurnāla "Padomju Latvija", kas vēsta par toreizējās zvejnieku saimniecības darbu. Pēc filmas, kuras beigas skatītāji sveica ar vētrainiem aplausiem, režisors, citējot no ekrāna izskanējušu aicinājumu, novēlēja novadam arī pēc nākamajiem 800 gadiem piedzīvot tikpat raženus Nēģu svētkus kā filmā redzētie.

03.04.2012
Autors Mārtiņš Zviedris





    




🐟 🐟 🐟 🐟 🐟





























 









 








Pirmos Zvejnieksvētkus 1936. gadā svinēja kā Zvejnieku un zemnieku svētkus, tāpēc tajos piedalījies arī tā laika zemkopības ministrs, kurš kopā ar zvejniekiem devies jūrā plekšu zvejā. Padomju okupācijas gados visplašāk Zvejnieksvētkus svinēja kolhoza paspārnē, kad tika rīkotas dažādas sacensības, darba kolektīvi piedalījās gājienos un klāja kopīgos galdus. Svētkos tika "iesvētīti" arī jaunie kolhoza zvejnieki.
Visos laikos viens no zvejnieku sūrā darba stūrakmeņiem bijusi laiva. Senatnē zvejnieki tās pašrocīgi darināja vecā mēnesī, lai laivai būtu ilgs mūžs un zvejniekiem - liels loms. Carnikavas "Kaķos" kādreiz dzīvoja brangs laivu meistars Bērtulis Tomsons, kurš koka airu laivu varējis uztaisīt vien četrās dienās. 20. gadsimta pirmajā pusē mūsu zvejnieki brauca ar lielām koka laivām jeb kārbām, kuras bija populāras jau pirms Pirmā pasaules kara. Visām kārbām bija masts, bura, un, ja nebija motora, to aizvietoja četri airu pāri - pilnībā paļauties uz tā laika motoriem vien nevarēja. Ar starpkaru laikā būvētajām kārbām brauca arī pēc Otrā pasaules kara. Padomju laikā nāca sarežģījumi - uz vienas laivas nedrīkstēja strādāt vairāki vienas ģimenes locekļi, lai nepieļautu mēģinājumus bēgt no PSRS. Mūsdienās Carnikavas zvejnieki darbā izmanto metāla laivas - kā vieni no pēdējiem Latvijā tie nomainīja savas motorizētās kocenes pret jaudīgākiem ūdens spēkratiem.

RĪT —— ZVEJNIEKU DIENA
SACENSĪBAS KAISME 
Desmitiem vīru, kam sejas iedegušas vara krāsā, rosās pļavā. Tur izklāti daudzi stāvvadi — lielie tīklainie «cepelīni», aplipuši ar dūņām, jūras zālēm tā, ka vietumis pat nevar saredzēt linumu. Zvejnieki gāž virsū ūdeni no šļūtenēm, stiprā sidrabainā strūkla mazgā tīklus. Notiek stāvvadu skalošana. No rīta kolhoza «Carnikava» abu zvejas brigāžu vīri atkal brauks uz līci, noenkuros tīros stāvvadus, un tie stāvēs mēnesi, gaidot un saņemot lomus. Bet zvejnieki gandrīz vai ik rītu dosies pārlūkot, un liels būs prieks, ja varēs atgriezties zivju pilnās motorlaivās. Tādu dienu šogad bijis ne mazums, bet daudz bijušas arī tādas, kad nav nekā . . . . Zvejnieka veiksme nav atkarīga no viņa prasmes vien, bet arī no laika untumiem un citiem apstākļiem, par kuriem viņš valdīt nespēj. Un tomēr abas piekrastes brigādes - gan pirmā,— ko vada Oļģerts Lūkins, gan Gunāra Priedes pārzinātā otrā brigāde godam veikušas savu uzdevumu. Kad vēl jūnija sākumā republikas Zvejnieku kolhozu savienības priekšsēdētājs M. Pesse telegrammā apsveica carnikaviešus ar otrā ceturkšņa plāna izpildi, sevišķi labi jutās abu pieminēto brigāžu ļaudis. Viņi bija īstenojuši pusgada uzdevumu ar uzviju un līdz ar to palīdzēja kaldināt kopējos panākumus. Arī pērn pirmā un otrā brigāde ātrāk izpildīja plānus un labu tiesu sastrādāja nākamā gada kontā. Tāpēc, ja veiksme būs zvejnieku sabiedrotā arī turpmāk viņi cer Oktobra 60. gadskārtas pūrā dot divus gada plānus. Par to vīri cīnās neatlaidīgi, pat ar zināmu kaismi, jo abi kolektīvi ir seni sāncenši, tāpēc sacensības gars nenorimst. Bieži uzvaras laurus plūkusi pirmā brigāde, bet ne mazāk  arī otrā.
Visilgāk zivju apstrādes cehā strāda Anna Kārkle (pirma pa labi)
un Marija Legzdiņa (otrā no kreisās).
Viņas ieguvušas autoritāti ar savu prasmi un rūpīgumu, apstrādājot zivis.
Pirmie mēneši nebija priecīgi. Nēģi nāca slikti, uzdevumu īstenot bija ļoti grūti. Arī reņģu zveja nesākās ar labiem panākumiem. Bet tad, drīz pēc Uzvaras svētkiem, radās zivju «plūdi». Vienā dienā reņģu sanāca tik daudz, ka pievakarē vajadzēja aicināt visus vīrus no ģimenes dārziņiem, lai varētu izkraut pārbagāto lomu. Te nu izrādījās, cik tālredzīgi bija rīkojusies kolhoza valde, nolemdama rekonstruēt zivju apstrādes cehu un uzbūvēt ietilpīgu saldētavu. Laiks bija silts. Ja nebūtu 300 tonnu lielās saldētavas, carnikavieši nevarētu saglabāt visas renģes. Bet tā zivis novietoja noliktavā, ceha saime varēja tās plānveidīgi nokūpināt. Brūngandzeltenās reņģes ar Carnikavas marku gandrīz katru dienu veda uz Rīgu, Cēsīm, Limbažiem. Smilteni, Rēzekni vai Daugavpili. Jūnijā laši nenāk tik labi, kā gribētos. Tomēr mēneša plānu abu brigāžu vīri ir izpildījuši. Viņi cer, ka jūlijā vēji būs tādi, ka jūras skaistuļi biežāk iegriezīsies piekrastes ūdeņos. Jaunā zivju apstrādes ceha kolektīva veiksme lielā mērā ir atkarīga no vietējo zvejnieku panākumiem. Cehs ievērojami paplašinājies, tajā izmanto jaunu tehniku, ko palīdzējuši pilnveidot arī paša kolhoza speciālisti, ir spēcīgs zivju sūknis, kas ātri iztukšo smagi piekrautās motorlaivas. Bet lai šī tehnika strādātu ar lielāku slodzi, lai celtniecībā un iekārtās ieguldītie līdzekli ātrāk atmaksātos vajadzīgs daudz zivju. Tiesa pašreiz cehā apstrādā arī Barenca jūras moivas. Atlantijas stavridas un citas zivis. Taču pamatā jābūt vietējām zivīm pēc kurām liels pieprasījums. Un tad nu Carnikavas zvejnieki un ceha strādnieces cenšas, lai uz specializētajiem un citiem pārtikas veikaliem varētu vest vairāk gardas produkcijas.

SACENSĪBAS KAISME
1977.07.09 Darba Balss (Rīgas rajons)
Cers, A.
 






🎄 🎄 🎄





🎄 🎄 🎄
Gaujas krastmalas labiekārtošana

Ziemas saulgrieži

Gājēju ceļš uz jūru

Carnikavas promenādes atklāšanas svinības 2018. gada 1. decembrī, pulcējot vairāk nekā 300 lielus un mazus apmeklētājus. Carnikavas promenāde ir 1,8 km gara un vijas cauri Dabas parkam "Piejūra" (Natura 2000) līdz pašai jūrai.








 









 
 * Latvijas Kurorti / Matvejs / Rīgas Jūrmala / 15.05.1924





 
Uz Carnikavu
1935.10.22 Latvijas Kareivis



 
======================================
Dažādām Rīgas iestādēm un uzņēmumiem piederošās atpūtas bāzes pie Laverezera Carnikavas apkaimē un vasarnīca kooperatīvs «Salūts» pie Dzirnezera. 
 



Atpūtas sarežģījumi
1987.01.23 Literatūra un Māksla
DZEDULIS, ZIGFRĪDS
==================================



 







 















 










Vasara aicina
Svētdiena. Agra rīta stunda. Elektriskais vilciens traucas no Rīgas uz Saulkrastiem. Aiz Carnikavas tas ieslīd klusā priežu mežā. Pa atvērtajiem logiem vagonos uzreiz ieplūst veselīgais skuju un sveķu aromāts. Meža vidū atrodas neliela stacija «Gauja». Šeit izkāpj daudz ļaužu. Vilciens tālāk aizjoņo pustukšs. Visi pasažieri ģērbušies ērtos un vieglos sporta tērpos. Atbraucēji drīz izklīst. Paejot nedaudz pa mežu uz Dzirnezera pusi, mūsu priekšā paveras telšu pilsētiņas baltie silueti. Pašā Dzirnupītes krastā vienkopus uzcelti vairāki desmiti šo nelielo namiņu. Pie koka piestiprināts uzraksts: «Trikotāžas fabrikas «Māra» telšu pilsētiņa.» Te atpūšas strādnieki ar ģimenēm. Daudzi no viņiem šeit pavada savus atvaļinājumus, dzīvo cauru diennakti, bet citi atbrauc tikai svētdienās vai uz dažām stundām pēc darba. Šogad fabrikas arodorganizācijas komiteja visiem darbiniekiem, kas vien vēlējās, sagādājusi iespēju bez maksas vasaru pavadīt telšu pilsētiņā. Atpūtas nometne labi iekārtota. 
Pa šādu tiltiņu telšu pilsētiņas iemītnieki nokļūst
no viena Dzirupītes krasta uz otru.
No viegla būvmateriāla uzcelta virtuve un telpas inventāra glabāšanai. Te ir arī elektriskais apgaismojums. Atpūtnieku rīcībā ir vairākas laivas un motorlaivas, dažādas spēles. — Garlaicīgi pie mums nav. Visu dienu pavadām svaigā gaisā. Starp mums ir daudz kaislīgu zvejas sporta mīļotāju. Viņi jo sevišķi apmierināti. Dzirnezerā un Gaujas ēnainajos līčos ķeras labi, — stāsta fabrikas «Māra» jaunais strādnieks Viktors Rubins. Antons Blaževics uzņēmumā strādā par atslēdznieku. Viņš nometnē atpūšas kopā ar dzīvesbiedri Ņinu un nepilnu gadu veco meitiņu. Šais dienās viņi iekārtojās šeit uz visu vasaru. Varbūt mazajai laiks šķiet par vēsu? — Nē. Mūsu nometne ierīkota aizvējā. Vēji mūs neskar. Bērnam svaigais meža gaiss nāk par labu. Meitiņa jūtas moža, — saka Ņina Blaževica. Meistara palīgs Anatolijs Ovsjankins mīl uzturēties ūdens tuvumā. Viņš labāk par citiem prot vadīt motorlaivu. Arī šoreiz, uzņēmusi kārtējos pasažierus, A. Ovsjankina vadīta motorlaiva aizslīd uz Dzirnezera otro krastu. Tur ķeroties vislielākās līdakas. Fabrikas arodorganizācijas komitejas pnekšsēdētaja Jevdokija Zotina saulē iedegusi gluži brūna. Pašreiz viņa ar Antonu Blaževicu mērojas spēķiem galda tenisa spēlē. — Ieslēdziet radiolu! Mēs gribam padejot, — ierosina vairāki jaunieši. Jā, arī par mūziku šeit padomāts. Tāpēc fabrikas «Māra» nometnē katrs apmierināts. Ap dienas vidu telšu pilsētiņa liekas izmirusi. Bet palūkosimies Dzirnupītes un Gaujas krastos. Stāvajās smilšu nogāzēs saule it sevišķi devīga ar siltumu. Te labi sauļoties. Gaujā ūdens vēl pavēss, bet Dzirnupītē peldētājiem tas pa prātam. Daba šai apvidū gleznaina. Mežu pauguri mijas ar zālainiem laukumiem. Cik pievilcīga atpūtas vietai, te savu brīvo laiku pavada ne tikai fabrikas «Māra» strādnieki. Telšu pilsētiņas šeit ierīkojuši arī Rīgas elektromašīnu rūpnīcas, VEF, Tramvaju un trolejbusu pārvaldes, kā arī citu uzņēmumu ļaudis. Tramvaju un trolejbusu pārvalde, piemēram, saviem strādniekiem Dzirnezera krastā uzcēlusi lielisku estrādi koncertiem un dejām, ierīkoti arī sporta laukumi un laivu stacija. Bet kur svētdien atpūšas tie rīdzinieki, kas nevēlās mērot vairāk neka 30 kilometru tālo ceļu uz Dzirnezeru? Tepat Rīgas pievārtē arī netrūkst zaļumu un svaiga gaisa. Daudzi pilsētnieki dienu pavadīja Zolitūdē — Anniņmuižas mežā, citi pie Velnezera vai Babelītes ezera. Arī Mežaparkā bija patīkami. Uz Lielēs estrādes interesantu koncertu sniedza Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansamblis. Daudz ļaužu pagājušajā svētdiena bija arī Ķīšezera krastos.
  
Vasara aicina
1962.06.12 Cīņa
K. Pakalna teksts


Carnikava tūristus piesaistīs ar zemām cenām un zvejniecību
Gaujas krastā, ko pašlaik klāj sniegs, jau vasarā paredzēts atklāt Carnikavas novadpētniecības muzeju, kur būs iespējams uzzināt visu par zvejniecības tradīcijām un nobaudīt nēģus
Šogad Carnikava plāno īpašu uzmanību pievērst tūristu piesaistei. Taps muzejs, pašvaldība piedalīsies izstādēs Krievijā, plāno izbūvēt piestātni laivotājiem.

«Daudzi iedzīvotāji šeit labprāt redzētu tikai guļamrajonu, nevis tūristus. Viņi negrib, ka ārzemnieki brauc uz jūru, piemēslo, trokšņo. Mums jāatrod balanss starp to, ko vēlas pamatiedzīvotāji, vasarnieki un to, ko varam piedāvāt tūristiem un uzņēmējiem,» skaidro Carnikavas novada Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Pašvaldībai ir lieli plāni, kā piesaistīt tūristus un pēc dalības lielākajā Latvijas tūrisma izstādē «Balttour» jau iezīmējušies konkrēti virzieni, kuros jāstrādā.

Krievijas tūristus iekārdinājusi jūra un nēģi
«Kā Kūrortpilsētu asociācijas biedri piedalīsimies divās tūrisma izstādēs Krievijā. «Balttour» izstādē kļuva skaidrs, ka Krievijas tūristiem esam interesanti. Viņus piesaista jūra, bet ne visi var atļauties Jūrmalu. Pašlaik nevaram piedāvāt izklaides nedēļas garumā, bet izmaksu ziņā nakšņošanai varam būt alternatīva Jūrmalai, piedāvājot zemāku komforta līmeni par zemākām cenām. Vairāk esam kā papildinājums Rīgai,» stāsta Carnikavas novada Domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

«Otra lieta ir Carnikavas nēģi. «Balttour» tieši nēģi bija tas iemesls, kāpēc Krievijas pārstāvji nāca uz Vidzemes stendu, jo tie viņiem palikuši labā atmiņā kopš padomju laikiem, kad Latvija nēģus eksportēja.» 

Plānots piesaistīt tos Krievijas tūristus, kas ceļo ar automašīnu un vēlas izmantot kempingus. Tieši zemākas nakšņošanas izmaksas varētu būt vilinošas.

«Garkalnē ir arī daži iedzīvotāji, kas piedāvā izīrēt savas vasarnīcas, bet pagaidām tas nav pārāk izplatīti,» stāsta D.Jurēvica.

«Mums ir viesnīca «Medzābaki», kempings «Gauja», viesu māja «Siroko» pašā jūras krastā un vēl ir «Korande» pie upes. Kad runājām ar šiem uzņēmējiem, noskaidrojām, ka viņi paši nevēlas piedalīties izstādēs ārvalstīs, bet atbalsta to, ka pašvaldība piedalās un pārstāv viņus Vācijā un Krievijā. Par Vāciju Kūrortpilsētu asociācijā neviena cita pašvaldība neinteresējās, tādēļ šogad piedalīsimies izstādēs Maskavā un Sanktpēterburgā,» skaidro E. Pudzis.

«Šīs būs pirmās starptautiskās izstādes, kurās piedalīsimies, un to, kā tas darāms, mācamies no Jūrmalas. Mūsu kapacitāte vasaras sezonā vēl nav pilnībā izmantota, šogad gribam saglabāt vismaz pērnvasar piedzīvoto tūristu pieplūdumu.»

Naktsmāju nodeva – 2%
Tomēr pagājušajā vasarā vairāki Carnikavas tūrisma mītņu īpašnieki bija satraukti par to, ka pašvaldība nebrīdinot ieviesusi nodevu par izmitinātajiem viesiem. Izskanēja pat viedoklis, ka uzņēmēji nodevu nemaksās, jo tā radīšot lielus zaudējumus. Vai atrasta kopīga valoda?

«Pagājušajā gadā organizējām vairākas tikšanās ar uzņēmējiem, kā arī tikāmies Ekonomikas ministrijā, panākot vienošanos, ka nodeva ir vajadzīga, jo no pašvaldības ieguldām daudz vairāk gan infrastruktūrā, gan reklāmā, nekā viņi varētu iemaksāt. Vēl nav apkopoti dati par pagājušajā gadā iekasēto nodevu, bet esam panākuši vienošanos. Nodeva būs 2% no tūristu maksātā par naktsmājām. Jo lielākas atlaides viņi pielāgo, jo mazāk maksā mums, un otrādi, jo vairāk tūristu mītne iekasē, jo lielāka ir nodeva. Tas apmierināja visus,» situāciju skaidroja D.Jurēvica.

«Protams, ja maksā, viņi var prasīt, ko mēs darām ar šo naudu. Tādēļ saistošajos noteikumos esam iestrādājuši punktu, ka martā atskaitāmies par to, ko esam izdarījuši. Maksimums, ko šajos laikos tūrisma mītnes varētu iemaksāt, ir 1000 lati. Tas domāts, lai radinātu uzņēmējus līdzdarbotos, jo visas izmaksas šī summa nekad nesegs. Dalība izstādē vien maksā aptuveni 2500 latus.»

Jauns muzejs un ekskursijas
Carnikavā jau pašlaik iespējams braukt līdzi zvejniekiem un klātienē pašiem redzēt, kā nēģi no upes dibena nokļūst līdz kūpinātavai un pašu galdam, tomēr cilvēku skaits, ko šādi var uzņemt, ir ierobežots. «Pašlaik būvējam novada muzeju Gaujas krastā. Zvejniecība ir Carnikavas neatņemama sastāvdaļa. Kopā ar uzņēmējiem plānojam tur atvērt zivju restorānu. Turpat nēģus arī ceptu, bet muzejā varēs apskatīt visu, kas saistīts ar šo procesu,» skaidro D.Jurēvica.

Muzejs atradīsies guļbūvē, kas top pēc vēsturiskiem zīmējumiem, jo Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā atrodas īsta zvejnieku māja no Carnikavas, kurai nedaudz samazinātā veidolā plānots atdzimt muzeja vajadzībām. Interesanti, ka vēsturiskā ēka senos laikos atradusies turpat, Gaujas otrā krastā. Muzeju plānots atklāt jau šogad uz tradicionālajiem nēģu svētkiem augustā.

Muzejs top uz pussalas starp Gauju un Vecgauju, bet turpat blakus ir arī piestātne, kur ik dienas zvejnieki izceļ savu lomu. «Ja būs tūristi, arī zvejniekiem radīsies lielāka interese iepazīstināt viņus ar savu darbu,» uzskata Edgars Pudzis.

«Šogad budžetā esam paredzējuši arī līdzekļus, lai organizētu metu konkursu zivju tirgum Carnikavā. Tad, sadarbojoties ar citām piejūras pašvaldībām, varētu šajā vietā tirgot zivis, jo pašlaik nezinātājs Carnikavā nēģus nemaz nevar tik viegli nopirkt. Tāpat Saulkrastos ir zvejnieki, kas labprāt tirgotu svaigas zivis,» stāsta Daiga Jurēvica.

Arī vairākas citas pašvaldības un uzņēmēji izrādījušas interesi par zivju tirdziņa iespējām, jo Carnikavā ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, īpaši vasarā un tirdzniecība varētu iet no rokas.

23.02.2012
Autore Andra Briekmane


 



 




-