otrdiena, 2017. gada 31. janvāris

Pasākumi un izstādes Kultūras namā #

Aijas Ausējas-Rudzītes darbu izstāde


A.Ausējas-Rudzītes zīda gleznu izstāde "Skūpsts"







Vecmāmiņas rokdarbu izstāde / 29.03.2004. - 03.-4.2004.








Lieldienu izstāde / 05.04.1999.












Valda Zirņa gleznu izstāde "Akvareļi" / 2001.gada jūnijs

🎪  🎪  🎪
Kolhoza pašdarbības mākslinieku panākumi 

Rīgas rajona Ādažu kolhoza mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem šis rudens ir sevišķi ražīgs. Pēc veiksmīgās piedalīšanās zonālajā deju konkursā kolhoza deju kolektīvs ieguva Tautas deju ansambļa  nosaukumu. Vokāli instrumentālais ansamblis "Suvenīrs" Kauņā kļuva par festivāla "Dzintara trompete-75" laureātu. Šie panākumi nav nejaušība. Kolhoza klubā darbojas vairāki mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Tos vada profesionāli režisori, mūziķi un dejotāji. Visi kolektīvi sasnieguši augstu māksliniecisko līmeni. piecus gadus kolhozā darbojas vokāli instrumentālais ansamblis «Suvenīrs». To vada Valsts konservatorijas absolvents Dmitrijs Grozovs. Šis kolektīvs vairākkārt bijis republikāniskā Liepājas estrādes dziesmu festivāla laureāts, bet tagad jau otru reizi kļuvis par Kauņas festivāla laureātu. Ansambļa repertuārā ir padomju komponistu darbi. Domu un jūtu dziļums, patriotisma jūtas, ko pauž šīs dziesmas, ir ļoti tuvas pašiem izpildītājiem un kolhoza ļaudīm. Ādažnieki ir lieli dejotāji. Pirmsskolas vecuma bērnu, jaunāk0 klašu audzēkņu un vecāko klašu skolēnu deju kolektīvi gatavo kadrus ceturtajam kolektīvam - jauniešu deju ansamblim, kas godam pārstāv kolhozu republikas deju svētkos. Jau vairākus gadus kolhoza dejotāju vadītājs ir Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Imants Magone. Viņš plaši pazīstams kā Latvijas PSR Nopelniem bagātā kolektīva Centrālā poligrāfiķu kluba Tautas deju ansambļa «Liesma» mākslinieciskais vadītājs. I. Magone dāsni dalās savā bagātajā pieredzē ar kolhoza dejotājiem. Viņa vadībā ansamblis ir izaudzis, izveidojis bagātu repertuāru un slīpējis izpildījuma meistarību. Kolhoza deju kolektīvs kļuvis par cienīgu «Liesmas» «pavadoni». Ādažu kolhoza pašdarbības kolektīvi piedalās visos atpūtas vakaros, ko rīko klubā. Tie bieži sniedz koncertus dažādās republikas pilsētās un ciemos. 

Kolhoza pašdarbības mākslinieku panākumi
1975.11.18 Padomju Ceļš (Ogre)
Bļoskina, T. LATINFORMA korespondente







Lakatu balle


















Cepurnieku šovs / 08.12.2001.g.








PATĪKAMA «NIEKOŠANĀS» 

Gan rīta stundā, gan pievakarē, rudenī un pavasarī Gaujas atteku aizaugu brikšņos redz līkņājam sirmu vīru ar labsirdīgu smaidu sejā. Viņš vāc klūdziņas izejvielu pinumiem. Pēc tam seko tīrīšana, mizošana, sutināšana . . . Šis vīrs ir Jānis Talcis, kas strādā Ādažos, vienā no sūkņu stacijas «Remberģi» cehiem par sūkņu iekārtu mašīnistu. Uzticami strādā, saka viņa kolēģe operatore Mirdza Johansone. Un tūlīt ar lepnumu piebilst: Jānis mums tagad Tautas daiļamata meistars. Poligrāfiķu kluba Tautas studijā «Vāsa» kopā sanāk ap 40 pinēju. Te strīdas par to, kas ir un nav skaists. Laiku pa laikam Jānis rāda savus pinumus Ādažu kultūras nama izstāžu zālē, skolās un bērnu dārzos. Skatītāji apbrīno: tas laikam esot briesmīgi grūti. Cilpiņa blakus cilpiņai, mezgls aiz mezgla. Cik nu grūti var būt, ja es jau sešus gadus esmu pensijā un vēl arvien strādādams, domāju par jauniem darinājumiem. Pinu mēbeles, lādes, dažādas formas grozus un abažūrus,  viņš nesteidzīgi virknē vārdus.  Kaut kur jābūt sākumam,  es ieķeros sarunas pavedienā. Jānis turpinot atceras bērnību: ganīju lopus Mazsalacas pagastā. Noskatījos kā pin kartupeļu grozus. Grāvmalās kārklu ka biezs. Mēģināju, kamēr iznāca. Sākums bija rokā. Bet mākslai piekļuvu tikai pēdējos gados. Dēls un meita katrs savā dzīvē. Tos tāda niekošanās no darba brīvajā laikā neinteresē. Tagad pīšanu mācu mazdēlam Rihardam. Dažreiz sēžam un prātojam jaunu, neredzētu sienas dekoru. Pēc dežūras stacijā pie ūdenssūkņiem trīs dienas brīvas. Tad var pīt. Kaimiņš Jānis Šauriņš arī pina, tagad viņam slikti ar acīm.  Kā jums ar instrumentiem? Kādi nu īpaši. Daži naži, šķēres, īlens un stangas. Tad vēl ēvele, klūdziņu šķēlējs, akurātība un punktīgums. Visādā ziņā patīkama nodarbošanās, kas prasa lielu pacietību, bet gala iznākumā — visiem prieks. 

H. Jurčenoks 
* Darba Balss / 22.06.1985






pirmdiena, 2017. gada 30. janvāris

Bērnu dziesmu un deju kopa "Kamolītis" #





Viesojoties Ādažu vidusskolā






Bērnu dziesmu un deju kopa "Kamolītis" mēģinājumā













17.11.1998








trešdiena, 2017. gada 25. janvāris

Cālis 1989 - 2006 #

"Ādažu Cālis" - 2000

* Jelgavas Ziņotājs / 26.05.1989 

 Cālis '89
Cālis'89
1989.05.20 Liesma (Valmiera)
SILA, S.

"Ādažu Cālis" - 2000 - Kristiana Bukovska




Cālēnus sveic "Kamolītis"




Mūsu «Cālis» Ādažos 

19. un 20. maijā Ādažos pulcējās mazie "cālēni" no visām Latvijas malām. Mūsu rajonu pārstāvēja Dana Baraņenko. Pavisam kopā bija ieradušies 33 mazie dziedātāji. Mazie vokālisti uzstājās ansambļa «Remix» pavadījumā. Pēc žūrijas komisijas vērtējuma laureātu vidū iekļuva tikai 10 dalībnieki. Lielākās simpātijas konkursā ieguva jaunākie «Cālīši». Jaunākajai dalībniecei - l. vietas ieguvējai bija trīs gadi. . Lai arī mēs neiekļuvām laureātu vidū, tomēr redzējām un ieguvām ļoti daudz. Tikāmies ar ansambļa «Dzeguzīte» dziedātājiem. Noklausījāmies arī viņu sniegumu. Lielais «Cālis» Rodrigo Fomins mums visiem mācīja pavisam jaunu Ulda Marhilēviča dziesmu - veltītu tieši šim konkursam. 

Acis vaļā, galvu gaisā, 
Vai mēs esam brīvi jau? 
Nu tad, mana čaumaliņa, 
Čaumaliņa, Čau! 

Ar to jūs varējāt iepazīties, klausoties un skatoties šī konkursa ierakstus gan televīzijā, gan radio. Braucot mājup no šī brīnišķīgā pasākuma, domāju par to, ka «Cālis-90» Alūksnē varētu piepulcināt daudz vairāk mazo dziedātāju. Darāmā vēl daudz. Vajadzētu sākt strādāt jau tagad, lai uz Rīgu mēs varētu aizvest pašu labāko dziedātāju. Viens no galvenajiem komponentiem - radināt bērnus uzstāties dažādu auditoriju priekšā. Padomāt arī par mūsu novada tautu tērpiem. Liels paldies VEF administrācijai par sniegto atbalstu mūsu Alūksnes «Cālim».

 A. LIDACIŅA. rajona kultūras nama bērnu vokālā ansambļa vadītāja 
* Oktobra  Karogs (Alūksne) / 10.06.1989

"Ādažu Cālis" - 2001 / 03.02.2001.


Cālēnus sveic "Kamolītis"


"Ādažu Cālis" - 2001 - Nellija


"Ādažu Cālis" - 2002








"Ādažu Cālis" - 2003








"Ādažu Cālis" - 2004












"Ādažu Cālis" - 2005 / 27.02.2005





"Ādažu Cālis" - 2006 / 18.03.2006











Rajona cālis - 2006 / 19.03.2006