Rāda ziņas ar etiķeti Kārlis Ulmanis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Kārlis Ulmanis. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2025. gada 17. marts

Kārlis Ulmanis Ādažu pagastā /Makstenieki / 02.08.1937 ^

Kārlis Ulmanis ( 04.09.1877 - 20.09.1942 )
automašīnā apmeklējot Ādažu pagastu


Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (no kreisās) Ādažu pagastā 

Kārlis Ulmanis Maksteniekos
Kārlis Ulmanis viesojas Ādažu pagasta lauku mājās.
Pirmais no labās prezidenta adjutants Miervaldis Lūkins.


Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (no kreisās) Ādažu pagastā.
Pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Latvijas Lauksaimniecības  Kamera izveidoja lupīnu izmēģinājumu laukus Ādažu pagasta mājās "Makstenieki".










Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis viesošanās laikā Ādažu pagastā aplūko lupīnu lauku "Maksteniekos". Pirmais no kreisās-Kārlis Ulmanis, trešais-Ministru prezidenta adjutants Miervaldis Lūkins 
( 26.11.1894 - 28.06.1941 )




 
Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Ādažu pagastā / 02.08.1937.

Kārļa Ulmaņa vizītes laikā tika demonstrēta sugas aita. 


Lielāku vērību zaļmēslošanai
Lauku dzīves komiteja vakar bija sarīkojusi lauksaimniecības kameras ierīkotā zaļmēslošanas izmēģinājumu lauka apskati Ādažu Maksteniekos. Uz minēto saimniecību izbrauca lauku dzīves komitejas priekšsēdētāja biedrs R. Dzērve, LLK zemkopības nodaļas vadītājs V. Mežvēvers un agr. R. Ozoliņš. Apskatē piedalījās arī zemkopības departamenta direktors P. Grāvis, lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks J. Zariņš, zemkopības daļas vadītājs V. Grīnēns, zemes ierīcības departamenta direktors A. Ķuze, Latvijas zemnieku kredita bankas valdes priekšsēdētājs J. Sniedze un agr. Matisons. Ādažu Makstenieku zeme viscaur viegla smilts. Saimniecības kopplatība tuvu 300 pūrvietām, no kurām aramzeme tikai 30 pūrvietas, pie kam tā pati mazauglīga un apmierinošas ražas var iegūt tikai ar stipru mēslošanu un pareizu zemes strādāšanu. Lielāko saimniecības zemes daļu aizņem mežs. Lauks, kurā LLK ierīkojusi zaļmēslošanas izmēģinājumus, agrāk strādāts kā tīrums, bet savu pārāk skopo ražu dēļ jau vairākus gadus stāvējis atmatā. Tagad šai vietā zaļo dažādu zaļmēslu lauciņi. Par tiem paskaidrojumus sniedza LLK priekšsēdētājs R. Dzērve, zemkopības nodaļas vadītājs V. Mežvēvers un agr. R. Ozoliņš. Latvijā daudz vieglu smilts augšņu, kuras tās arājiem dod samērā mazu atmaksu. Ar kūtsmēsliem smiltaugsnas iemēslot grūti, jo tie pārāk ātri, pat jau viena gada laikā, sadalās un savu darbību izbeidz. Bez tam taisni smilts augsnu īpašniekiem kūtsmēslu visvairāk trūkst. Jāgādā citi līdzekļi, kā vairot uzticīgo smilts zemju arāju ienākumus. Un te liels palīgs būs nākotnē zaļmēsli. Labākais zaļmēslu augs ir lupina, kura citās valstīs jau guvusi plašu piekrišanu un tiek uzskatīta par vērtīgu smiltāju labošanas augu. Labā lupinās zaļmēslojumā var rudzus sēt bez kūtsmēsliem, jo augiem tik svarīgo barības vielu — slāpekli lupina ražo no gaisa slāpekļa. Lūpiņai ir spēcīga sakņu sistēma — līdz 1,5—2  dziļa, kas tai palīdz sameklēt mitrumu un barības vielas vieglā un sausā smiltī. Labi noaugusi lupina uz 1 ha zemes piegādā ap 120 kg. tīra slāpekļa, kas līdzvērtīgs apm. 4 maisiem Čīles salpetra. Šis ieguvums bagātīgi sedz izdevumus par lupinās sēklu un poti. Lupina nebaidās arī pavasara salnas. Zilā lupina pacieš 4—5° C dzeltenā 6° C lielu salu. Pie 7° C sala apsalst tikai lapas.

Lielāku vērību zaļmeslošanai
1937.08.06 Zemgales Balss

-

trešdiena, 2017. gada 2. augusts

Kārlis Ulmanis Ādažu novadā *

Kārlis Ulmanis un viesi izbraukumā pie Alderiem / 1937.g.




Latvijas Valsts ministru prezidents 
Kārlis Ulmanis un Latvijas valdības vīri (tautas labklājības ministrs V.Rubuls, satiksmes ministrs B.Einbergs, finanšu ministrs L.Ēķis, izglītības ministrs prof. A.Tentelis) ar kundzēm, ārvalstu diplomāti ( Igaunijas sūtnis Latvijā Mennigs) atpūtas izbraukumā Aldermuižā 1935.gada 26.augustā. 30.gadu presē un laikabiedru atmiņu grāmatās minēts, ka Kārlim Ulmanim ārkārtīgi paticis kuģot pa Gaujas - Daugavas kanālu un abiem Baltezeriem. Katru mīļu brīdi aicinājis savus ciemiņus viņam pievienoties. Un kurš gan varēja atteikt ministru prezidenta kungam.




------------------------- 
Rigasche Rundschau, Nr.196 (27.08.1935)
==============

 
Ministru prezidents Dr. K. Ulmanis, Deriķis un Krūmiņš
Brīvā Zeme, Nr.193 (27.08.1935)
===================
 
 
Jaunākās Ziņas, Nr.246 (28.10.1935)
   


Latvijas Republikas valdības pārstāvji un ārvalstu diplomāti izbraukumā uz Carnikavu.
Centrā Latvijas Ministru prezidents un  ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis un Carnikavas zvejas rūpniecības sabiedrības valdes priekšsēdētājs Eduards Grantskalns.
 26.08.1935.
* Jaunākās Ziņas / 28.01.1938
 
* Mazpulks / 15.12.1934
  
Skats uz motorlaivas klāju Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un Latvijas diplomātu izbraukuma laikā uz Ādažu pagasta Aldermuižu. 1.rindā no kreisās: 3. Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, 3.rindā no kreisās: 1.Latvijas sūtnis Zviedrijā Pēteris Sēja. / 29.06.1935
  
Kārlis Ulmanis sarunā ar kapteini / 29.06.1935

  
No kreisās: 1.Ministru prezidenta adjutants Miervaldis Lūkins. 3.rindā no labās: 1.Latvijas sūtnis Zviedrijā Pēteris Sēja

Skats uz motorlaivu "Straume" Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un Latvijas diplomātu izbraukuma laikā uz Ādažu pagasta Aldermuižu / 29.06.1935


 
Diplomātu atpūtas brauciens uz Aldermuižu. Skats uz kuģīti "Māra" un Juglas dzelzceļa tiltu

  
No kreisās: 1.Ārlietu ministrijas juridiskā departamenta Protokola nodaļas vadītājs Andrejs Kampe, laipas centrā Kārlis Ulmanis, uz motorlaivas centrā Latvijas sūtnis Varšavā (Polija) Miķelis  Valters.

Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un Latvijas diplomātu atpūtas izbraukums uz Ādažu pagasta Aldermuižu.
Izbraukuma dalībnieki pie Aldermuižas laivu piestātnes. / 29.06.1935
  
Atpūtas izbraukuma laikā Ādažu pagasta Aldermuižā / 29.06.1935

Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis  (1877-1942), Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Vilhelms Munters (1898-1967) un Latvijas diplomāti atpūtas izbraukumā uz Aldermuižu aplūko Gaujas-Baltezera kanāla krasta koka nostiprinājumu / 29.06.1935.
 
 Latvijas Republikas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Latvijas sūtņi atpūtas izbraukumā uz Aldermuižu. Piknikā atpūšas Kārlis Ulmanis, sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš, sūtnis Varšavā Miķelis Valters.
  
 Latvijas Republikas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Latvijas sūtņi atpūtas izbraukumā uz Aldermuižu. No kreisās: 1.sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš, 2.sūtnis Varšavā Miķelis Valters, 3. Kārlis Ulmanis. 
 
Latvijas Republikas valdības pārstāvji un ārvalstu diplomāti atpūtas izbraukumā Ādažu pagasta Dzirnezera salā pie Carnikavas.
no kreisās: Vācijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Latvijā Ekhards fon Šaks; Japānas sūtnis Latvijā Šin Sakuma; Latvijas Republikas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis ( 1877-1942); Latvijas satiksmes ministrs Bernhards Einbergs (1893-1945) ... / 26.08.1935

 Latvijas Republikas valdības pārstāvji un ārvalstu diplomāti izbraukumā uz Carnikavu pie Dzirnezera saliņas. No kreisās: 2.Japānas sūtnis Latvijā Šin Sakuma, 4.Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis, 6.Carnikavas zvejas rūpniecības sabiedrības valdes priekšsēdētājs Eduards Grantskalns.
 
Ārlietu resors brīvdienās Carnikavā

Latvijas Ministru prezidents K.Ulmanis atpūtas izbraukumā Dzirnezera salā ar Ādažu pagasta meitenēm latviešu tautastērpos. 1935.gada 26. augusts.

 
Suhtņu un ahrleetministrijas darbineeku izbraukums uz Baltezeru 

suhtnis A Bihlmanis, ahrleetu m-jas ģeneralsekr. W. Munters, suhtņi: P. Sehja, Groswalds, Zariņsch, Schumans, Walters, minisru prezidents un ahrleetu ministrs  Dr. K. Ulmanis, suhtņi Leepiņsch, Nukscha; ahrleetu m-jas administr.-jurid. dep-ta. dir. Tepzers, suhtņi Kreewiņsch, Sehja, Lazdiņch.

Atpūta / 05.07.1935


Latvijas Ministru prezidenta un ārlietu ministra Kārļa Ulmaņa, valdības pārstāvju un ārvalstu diplomātu viesošanās Carnikavas zvejas rūpniecības sabiedrības namā. No kreisās 1. iekšlietu ministrs Vilis Gulbis.
  
  Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa, valdības locekļu un ārvalstu diplomātu atpūtas izbraukums uz Ādažu pagasta Dzirnezera salu. Ezera krastā plīvo Latvijas Republikas karogs.
 
 Latvijas Republikas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, valdības locekļi un ārvalstu diplomāti atpūtas izbraukumā  Ādažu pagasta Dzirnezera salā,
(Grīnberga sala ?) pie mielasta galda. Mielasta laikā spēlē vietējais akordeonists.
 
Latvijas Republikas valdības pārstāvji un ārvalstu diplomāti atpūtas izbraukumā Ādažu pagasta Dzirnezera salā Gaujas labajā krastā. No kreisās: 1. Vācijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Latvijā Ekhards fon Šaks (Eckhard von Schack), 4. Spānijas diplomātiskais pārstāvis Latvijā Don Jesus de Encio, 5.Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis. Šīs viesošanās laikā sala pārdēvēta par Vadoņa ( jeb Kārļa Ulmaņa ) salu.
26.08.1935
  
Latvijas Republikas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Dzirnezera salā.

Latvijas Republikas valdības pārstāvji un ārvalstu diplomāti atpūtas izbraukumā Ādažu pagasta Dzirnezera salā Gaujas labajā krastā. Itālijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Latvijā Frančesko Džordžio Mameli saka runu sakarā ar salas pārdēvēšanu par Vadoņa ( jeb Kārļa Ulmaņa ) salu
 
Latvijas Republikas valdības pārstāvji un ārvalstu diplomāti izbraukumā uz Carnikavu. Centrā Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis sniedz roku delegācijas pārstāvei. No labās: 1.Carnikavas zvejas rūpniecības sabiedrības valdes priekšsēdētājs Eduards Grantskalns.
  
Latvijas Republikas valdības pārstāvji un ārvalstu diplomāti izbraukumā uz Carnikavu. No kreisās:  1. Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis, 2. Carnikavas zvejas rūpniecības sabiedrības  valdes priekšsēdētājs Eduards Grantskalns.
 
Latvijas Republikas valdības un ārvalstu diplomāti izbraukumā uz Carnikavu. Viesu sagaidīšana Carnikavā pie zvejas rūpniecības jaunuzceltā nama. Priekšplānā no kreisās: 1. Politpārvaldes priekšnieks Jānis Fridrihsons, 2.Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis, 3. Carnikavas zvejas rūpniecības sabiedrības valdes priekšsēdētājs Eduards Grantskalns. Otrajā plānā no kreisās: 1. Rīgas apriņķa priekšnieks Jēkabs Legzdiņš. No labās: 1. Spānijas sūtnis Jesus de Encio y Cortes.
 
Kārlis Ulmanis un viesi izbraukumā ar kuģīti pa kanālu / 1937.g.

 
Kārlis Ulmanis un diplomāti Alderu piestātnē / 1937.g.

Celtniecības un etnografijas pieminekļu aizsardzība un kopšana 1934 —1939.
1939.04.01 Senatne un Māksla
P. Ārends
Tālumā redzama no Ādažu pagasta pārvestā "Grotkalniņu" kūts. Priekšplānā no kreisās: 1. Pieminekļu valdes priekšsēdētājs Francis Balodis, 2.Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, 3. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vadītājs Pauls Kundziņš.

********************************< šurpu - turpu >********************************







***********************************************************************************
-