trešdiena, 2019. gada 28. augusts

Par jaunās skolas būvniecību ( vīzija ) #

Izsludināts metu konkurss 
jaunajai skolas ēkai Ādažos

Ādažu novada dome ir izsludinājusi atklātu metu konkursu jaunas skolas ēkas arhitektūras projekta izstrādei. Plānots, ka jaunā skolas ēka atradīsies Ādažu centrā un tā varēs uzņemt 800 skolēnus, portāls "Apriņķis.lv" uzzināja pašvaldībā.

Jau iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā novadā deklarēto skolēnu skaita pieaugumu un to, ka Ādažu vidusskolā visiem ir kļuvis par šauru, dome pieņēma lēmumu būvēt vēl vienu ēku Ādažu vidusskolai. Jaunā skolas ēka, kuru ekspluatācijā plānots nodot 2018. gada septembrī, būs paredzēta 1.-4. klašu skolēniem, bet vecā skolas ēka paliks 5.-12. klašu skolēniem. 

Iecerēts, ka jaunā skolas ēka ne vien nodrošinās Ādažu novada iedzīvotājiem vispārējās izglītības iestādes pakalpojumu pieejamību novadā, bet arī turpinās veidot Gaujas ielu un Attekas ielu kā telpiski vienotu un arhitektoniski izcilu vietu Ādažos.

Projektējamo teritoriju pie jaunās ēkas plānots veidot draudzīgu velosipēdistiem. Tāpat arī konkursa tehniskā specifikācija paredz prasību – piekļūšanu pie jaunās skolas ēkas un izbraukšanu ar autotransportu risināt tā, lai izvairītos no sastrēgumu veidošanās. 

Metu konkursa darbu iesniegšanas termiņš - 2016. gada 17. maijs. Ar nolikumu konkursa dalībnieki var iepazīties un lejupielādēt to Ādažu novada domes mājaslapā sadaļā Pašvaldība/ Publiskie iepirkumi. Ar metu konkursa uzvarētāju tiks slēgts ēkas būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības līgums. Kopējais metu konkursa prēmiju fonds - 10 000 eiro.

Autors Apriņķis.lv 
18.03.2016


Ādažos būvēs jaunu skolu un rekonstruēs novada centrālo ielu

Ādažos nākamgad prioritāri plānots investēt jaunas skolas projektēšanā un būvniecībā, lai ēku varētu pieņemt ekspluatācijā 2019.gadā, kā arī novada centrālās ielas - Gaujas ielas - rekonstruēšanā, kas jāpabeidz 2017.gadā, paredz Ādažu novada domes Finanšu komitejas konceptuāli atbalstītais pašvaldības 2016.gada budžeta projekts.
Kā skaidro Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne, jau piekto gadu pēc kārtas mācības Ādažu vidusskolā sāk 6-7 pirmās klases un šogad septiņu gadu vecumu sasniegušo bērnu skaits par 105 pārsniedz pilngadīgo jauniešu skaitu. No 2009. līdz 2014.gadam novadā ir deklarēti 1008 bērni. Ādaži esot viena no visstraujāk augošajām teritorijām Latvijā - kopš 2005.gada iedzīvotāju skaits novadā ir pieaudzis par 26%.
2014.gada oktobrī, izvērtējot straujo skolēnu skaita pieaugumu, Ādažu novada dome pieņēma konceptuālu lēmumu - nākotnē veidot divas skolas ēkas. Pēc tam dome izsludināja konkursu tehniski sociāli ekonomiskā pamatojuma (TEP) izstrādei. Iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar SIA "AC Konsultācijas", lai izvērtētu ilgtermiņa demogrāfiskās tendences, izanalizētu pieprasījumu pēc izglītības pakalpojumiem Ādažu novadā un pamatotu jaunas skolas ēkas celtniecības nepieciešamību. 2015.gada septembrī dome uzklausīja pētnieku gala ziņojumu. Tajā pausts, ka maksimālais skolēnu skaits, ko Ādažu vidusskolā spēj uzņemt, ir 1200, bet jau 2015./2016.mācību gadā skolā tika uzņemti 1250 skolēni. Lai tas būtu iespējams, mācībām pielāgoja telpas, kur iepriekš atradās bibliotēka.
Ja iepriekšējos gados skolēnu skaita ikgadējais pieaugums bija 10% robežās, tad 2015.gada septembrī tas sasniedza jau 17%. Šā gada oktobrī Ādažu vidusskolā reģistrēti 1265 skolēni. Salīdzinot dažādas alternatīvas, izmaksu efektivitātes rādītāju ziņā kā labākā alternatīva trūkstošo vietu nodrošināšanai nākotnē ziņojumā tika atzīta Ādažu vidusskolas paplašināšana, 5.-12.klases mācības nodrošinot Ādažu vidusskolas ēkā Ādažos, Gaujas ielā 30, un 1.-4.klasei būvējot jaunu mācību īstenošanas vietu pašvaldībai Ādažu novada centrā pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Attekas ielā 16.
"Ģimenēm ar bērniem ļoti būtisks faktors lēmuma pieņemšanā par dzīvesvietas izvēli, kā arī izglītības iestādes izvēli ir ne vien izglītības kvalitāte, bet arī droša vide un infrastruktūra," tā budžeta prioritātes pamato Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ("Reģionu alianse"). "Arī iedzīvotāju aptaujā visvairāk iebildumu saņēmām tieši par ceļu kvalitāti novadā. Lielā mērā iedzīvotāju viedoklis ietekmējis šā gada budžeta prioritātes," norāda Ādažu mērs.

* no Ādažu novada domes preses materiāliem



Ādažu sākumskolas vizualizācijas video


























Laikraksts: Pierīgas pašvaldībām nākas risināt valsts problēmas 


"Mūsu uzdevums ir sniegt vecākiem pārliecību, ka viņu atvases aug drošā un sakārtotā vidē, saņem labu izglītību un aug par savas dzīves vietas un Latvijas patriotiem," Pierīgas pašvaldību galveno misiju raksturo Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.
"Mūsu uzdevums ir sniegt vecākiem pārliecību, ka viņu atvases aug drošā un sakārtotā vidē, saņem labu izglītību un aug par savas dzīves vietas un Latvijas patriotiem," Pierīgas pašvaldību galveno misiju raksturo Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Gada laikā skolēnu skaits Ādažu vidusskolā palielinājies par 80 audzēkņiem un kopumā sasniedz 1130 skolēnus.
Straujais skolēnu skaita pieaugums, kas korelē ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu novadā, pašvaldībai liek domāt par papildu telpu apgūšanu un jaunu būvniecību. Par to portāla "Nra.lv" saruna ar Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku.

– Pēdējos gados skolēnu skaits Ādažu skolā strauji kāpj. Vai tīri tehniski ir iespējams uzņemt arvien vairāk bērnu?
– Tā ir viena no mūsu novada lielākajām problēmām – skolēnu skaits Ādažu vidusskolā pēdējos trīs gados ir pieaudzis par 150 audzēkņiem. Pagājušajā gadā mācības uzsāka sešas, šogad jau septiņas pirmās klases, nākamajos gados pirmklasnieku būs vēl vairāk. Es tagad runāju tikai par tiem bērniem, kuri jau dzīvo Ādažos un tuvākajos gados sasniegs skolas vecumu.

Esam aprēķinājuši, ka jau nākamgad mums papildus vajadzēs vēl četras mācību telpas un 2016./17. mācību gadā vēl vismaz četras telpas, jo esošā skolas kapacitāte ir praktiski izsmelta. 2015./16. mācību gada procesa nodrošināšanai esam ieplānojuši no skolas telpām izlikt bibliotēku, kas daļēji atrisinās problēmu, bet ko darīsim 2016./17. mācību gadā, vēl ir atklāts jautājums.

– Es teiktu: būvējiet jaunu skolu! Vai ir tāds plāns?
– Jaunas kapitālas būves celtniecība ir ļoti dārgs projekts, un bez valsts vai ES fondu atbalsta to nespēsim realizēt. Diemžēl uz minēto atbalstu pretendēt mums neļauj mūsu statuss – paradoksāli, bet Pierīgas pašvaldībām nav attīstības centra, bet lauku teritorijas statuss, un to iespējas piesaistīt ES struktūrfondus ir ievērojami mazākas nekā deviņām lielajām pilsētām un 21 reģionālajam centram.

Taču paskaidrošu, ka pēc būtības tā ir valsts problēma un atbildība, jo iedzīvotāju migrācija uz Pierīgas ciemiem, tostarp Ādažiem, Salaspili, Ķekavu, Stopiņiem un Mārupi, norit no tā dēvētajiem attīstības centriem, tostarp lielajām Latvijas pilsētām, kurās iedzīvotāju paliek arvien mazāk un reāla attīstība nereti nenotiek, bet finansējums viņiem pienākas.

Faktiski Pierīgas pašvaldībām ir uzlikts par pienākumu risināt valsts mēroga problēmas, nedodot valsts finanšu instrumentus izglītības iestāžu attīstībai vai iespēju piesaistīt ES naudu. Diemžēl "nauda seko skolēnam" sistēma savstarpējos pašvaldību norēķinos nesedz kapitālieguldījumu izmaksas, kuras jaunas skolas būvniecības gadījumā ir milzīgas. Nesaņemot atbalsta instrumentus no valsts jaunas izglītības infrastruktūras nodrošināšanai, Pierīgas pašvaldības ir spiestas uz saviem pleciem iznest visu problēmas smagumu.

Mūsu pašvaldības iedzīvotāju vidējais vecums ir zems – pārsvarā ienācēji ir jauni cilvēki, kas tikko ir izveidojuši vai veido savas ģimenes – viņiem dzimst mazuļi, kam nepieciešamas skolas un bērnudārzi. Ādaži iedzīvotāju vecuma ziņā ir trešā jaunākā pašvaldība aiz Mārupes un Garkalnes.

Vispār jau tā dīvaini reizēm ir noskatīties, kā tiek izmantoti ES līdzekļi. Tiek būvēti veloceļi, būvētas strūklakas, uzlabots apgaismojums, mega investīcijas atkritumu saimniecībā un darīts vēl simtiem lietu, kas pēc būtības varētu pagaidīt, jo tajā pašā laikā naudas nepietiek pamatpakalpojumiem – izglītībai, ceļiem, veselības aprūpei un uzņēmēju atbalstam, kas varētu uzlabot konkrētās vietas ekonomisko situāciju un piesaistīt cilvēkus.

Pieejamā finansējuma ietvaros ir jādod iespēja pašvaldībām pašām izvēlēties, kas tām attiecīgajā laika periodā ir nepieciešams, jo, no augšas sašķirojot pašvaldības un tām piekritīgo atbalstu pēc nesaprotamiem kritērijiem, pastāv liels risks vienai strūklakai nolikt blakus vēl vienu strūklaku tikai tāpēc, ka nauda tai ir pieejama. Būtībā tā ir vējā palaista nauda, kas nedod nekādu ieguldījumu ilgtermiņa attīstībā nedz lokālā, nedz valstiskā līmenī.

– Atgriežoties pie Ādažu skolas – kāds ir plāns B?
– Ieceres līmenī tiek apspriesta iespēja izmantot Zviedrijas pieredzi – paplašināt skolu ar konteinertipa moduļiem – cik telpas vajag, tik pieliek klāt. Ja situācija mainās, konteinertipa moduļus var viegli pārvietot uz citu vietu. Šāds risinājums būtu daudz lētāks nekā kapitālas būves celtniecība un neprasītu arī tik daudz laika.

Telpas šādos konteinertipa moduļos ir gaišas, ar plašiem logiem un normālu mikroklimatu, tāpēc nevajag domāt, ka bērniem būs slikti mācību apstākļi.

– Skola jau nav tikai klašu telpas – tā ir arī sporta infrastruktūra, sanitārie mezgli, ēdināšanas bloks.
– Jā, tās ir lietas, kas ir ļoti rūpīgi jāplāno, jo minētās infrastruktūras slodze ir milzīga. Esam iecerējuši jaunbūvi pie esošā skolas stadiona. No vienas puses tās būs tribīnes, zem kurām izvietotas apsildāmas ģērbtuves ar 50 vietām, dušas, tualetes, inventāra noliktava un telpas treneriem.

Tas dos iespēju atslogot sporta zāli un radīs iespēju izmantot stadionu arī ziemā, jo ir vairākas sporta aktivitātes, ko skolēni var darīt laukā arī tad, ja ir sniegs. Par to vēl deputātiem būs jālemj, bet, palielinoties bērnu skaitam un noslodzei uz telpām, citas iespējas nebūs.

– Kas tad ir tas, kas tik ļoti piesaista cilvēkus Ādažiem?
– Ne jau tikai Ādažiem – praktiski visām Pierīgas pašvaldībām ir līdzīgas priekšrocības un vienādas problēmas. Cilvēki migrē no Latvijas pilsētām uz Pierīgu, jo Rīgas tuvums viņiem nodrošina darba vietu pieejamību, bet ciematu vide drošu un ērtu vietu dzīvošanai un bērnu audzināšanai.

Mūsu uzdevums ir sniegt vecākiem pārliecību, ka viņu atvases aug drošā un sakārtotā vidē, saņem labu izglītību un aug par savas dzīves vietas un Latvijas patriotiem.

Autors  Apriņķis.lv
17.09.2014




trešdiena, 2019. gada 14. augusts

Lielais Baltezers #




 

 







Ūdens, maize, gaiss

Es dzeru ūdeni no Baltezera — 
Paldies! Sirds baltumu sev gūst, 
Pat bēdas balinātas kļūst, 
Tev, labais ūdeni no Baltezera, 
Man katrā šķiedrā jāieplūst, 
Lai atspirgusi dzīvei deru,
Jo tevī dzimteni es dzeru. 

Es ēdu maizi, rudzu maizi, 
Un rieciens tev ir medussalds,
Tu garām manām acīm aizej, 
Un tavi darba svārki šalc,
Ak dzimtene! Cik pilns tev galds, 
Tu siltu roku uzliec raizei.

Es ieelpoju stipru gaisu, 
Tam sveķi klāt un jūras sāls, 

Vēl sniega smarža jāpiekaisa 
Un viegli vīstošs siena vāls.
Šie smārdi divu spēku raisa —
Pat nāvei vaigs reiz kļuva bāls, 
Kad juta viņa: sirds man kaisa
Šo gaisu dzert, kas bija tāls.

Vien sapņa vēsma man to nesa, 
Lai varu karstām lūpām tvert. 
Tā, brīvā dzimtene, tu esi,
Ko gribu es kā gaisu dzert. 
Un visiem, kas par tevi krita,
Tu biji ūdens brīnišķais, 
Tu dzīves īstā maize šķiti
Un nemirstības skaidrais gaiss.

Ūdens, maize, gaiss
1965.07.01 Karogs
MIRDZA ĶEMPE





 

 
Villa Baltezers



Lielā Baltezera salās
 
Piejūras zemienē ir daudz ezeru. Tie ir lagūnu tipa ezeri, kas veidojušies, pakāpeniski pazeminoties ūdenslīmenim Baltijas jūrā. Rīgas apkārtnē tāds ir Lielais Baltezers, kura salās saglabājusies relatīvi maz pārveidota augu valsts. Tāpēc jau 1924. gadā pirmo reizi tās ņemtas valsts aizsardzībā. No 1977. gada ar valdības lēmumu šīs salas iekļautas botānisko liegumu kategorijā. Lielajā Baltezerā pavisam ir 5 salas: Ropažu, Liepu, Priežu, Auzu un Mazā ar kopējo platību 14 ha. Pēc platības vislielākā un augstākā ir Ropažu sala. Tajā visbagātākā arī augu valsts: purvainas grīšļu pļaviņas, melnalkšņu un kārklu saaudzes piekrastes joslā, bērzu meži, kas izveidojušies, aizaugot laucēm. priežu meži, un  salas visaugstāk paceltajā daļā nelielā platībā  liepu meži. Te aug arī divas aizsargājamo augu sugas - gada staipeknis un Baltijas dzegužpirkstīte. Turpat līdzās Liepu salā gar piekrasti stiepjas melnalkšņu mežu josla, to nomaina priežu meži, bet salas visaugstāk paceltajā daļā liepu audzes. Ezera dienvidrietumu daļā atrodas Priežu un Auzu salas. Šo salu relatīvais augstums nepārsniedz 4 m. Priežu salā, kā to norāda pats salas nosaukums, aug galvenokārt priežu meži, vietām ar ievērojamu ozola un liepas piejaukumu. Tikai zemākajā piekrastes daļā sastopami zālaini bērzu un melnalkšņu meži. Auzu salā, atšķirībā no pārējām ezera salām, lielu platību aizņem sausas lauces, ērgļpaparžu un melno cūceņu saaudzes. Salas ir dabiska laboratorija augu sabiedrību uzbūves īpatnību, to attīstības likumsakarību izpētei. Tāpēc arī tās jāsaudzē un jāsaglabā. 

M. Laiviņš
* Darba Balss / 05.06.1982

 Raimonda Paula māja Baltezerā




LIELĀ BALTEZERA SALAS
 
Šis skaistais ezers ir iecienīta rīdzinieku un mūsu rajona darbaļaužu atpūtas vieta. Tā platība ir 600 hektāru, vidējais dziļums 2-3 metri. Ezers ir tīrs no zālēm, niedres un meldri aug tikai ap salām un vietumis gar krastu. Tas ērti sasniedzams ar autobusu, pa dzelzceļu no Baltezera stacijas, brauc arī kuģītis. Ezera krasti lēzeni, ar smilšainu liedagu, daļēji apauguši ar mežu, daudz līču. Rietumu krastā, skaitot no ziemeļiem, ir Baznīcas līcis, Apšu, Dreimaņu, Libertu un Zvejnieku līcis. Dienvidaustrumu krastā atrodas Senču sila līcis. Lai uzlabotu koku pludināšanu, mūsu gadsimteņa sākumā izrakts Daugavas - Gaujas kanāls. Tas saīsināja koku pludināšanas ceļu Gaujas baseina baļķiem. Agrāk slēgtie Lielais un Mazais Baltezers kļuva par caurtekošiem. 
 Lielajā Baltezerā ir sešās Salas, kas uz krastu fona veido skaistas ainavas. Parasti pie ezera daudz atpūtnieku makšķernieku, peldētāju, klusā skaistuma cienītāju. Salu augsnes aluviālas, ar bagātīgu floru.  Salas atrodas tuvāk rietumu krastam. Pati pirmā no ziemeļiem ir Ropažu sala, tās platība 3,6 hektāri. Zemsegā daudz kazenāju, arī ogulāji un staipekņi. Pamežā pīlādzis, krūklis, plušu koks, nedaudz korintes un kārkli. Salas vidus samērā augsts, te sastopamas 140—150 gadus vecas priedes, arī atsevišķi ozoli. Netālu dienvidos atrodas Liepu sala. Arī tās vidusdaļu aizņem priežu audze, bet gar malām melnalkšņi ar bērzu piejaukumu. Aug arī liepu grupas, no kā cēlies salas nosaukums. Pavisam tuvu rietumu krastam, iepretim Libertu līcim plešas pati lielākā - Priežu sala. Augsto salas vidu aizņem 40 —50 gadus vecas priedes un bērzi.
 Uz terases ap paaugstinājumu aug melnalkšņi un bērzi. Salā sastopami arī atsevišķi 250 gadus veci ozoli. Uz austrumiem no Priežu salas atrodas sala, kas apklāta ar mežu - Mazā sala. Tās platība 0,5 hektāri. Šī sala parādījusies, acīmredzot, tikai pēc kanāla izrakšanas, tā ir zema, līdzena aug tikai 50 —6O gadus veci melnalkšņi. Vistālāk uz dienvidiem atrodas Auzu sala (3.1 hektārs), kur kādreiz bijusi lauksaimnieciski izmantojama zeme, par ko liecina nosaukums. Aug vecas priedes, bērzi un melnalkšņi. Priežu vecums 120—180 gadu. Salas paaugstinājumam visapkārt stiepjas terase. Baltezera ziemeļu daļā veidojas jaunākā un pati mazākā Kaiju sala. Tur vēl koki nav izauguši. Ezers nodots Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrībai.

Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūta zinātniskais līdzstrādnieks Ž.Sūna

* Darba Balss / 16.10.1968

 



SĒŅU KUĢIS

Rūc sēņu kuģis pāri Baltezeram, 
Brauc lepnie baraviku lietussargi, 
Brauc trauslie bērzlapīšu saulessargi 
Un neskaitāmi gailenīšu pulki 
Kā cālēni ar savām cāļumātēm. 
Un rokas brauc, kas sēnes lasījušas, 
Kā pusatvērtas grāmatas 
Uz grozu lociņiem tās guļ. 
Lūk, viena roka, strupiem pirkstu galiem, 
Tā labi pazīst riņķa zāģa balsi 
Vai ēvelmašīnu starp skaidu kalniem; 
Lūk, reizēm dzīve spēlē arī tā — 
Ar ēvelmašīnu uz pirkstu galiem. 
Šie pirksti valda lielu bagātību — 
Pār groza malu bekas mices slaista, 
Glums podiņzellis grib vēl projām aizšmaukt. 
Nav biezi maki turēti šais pirkstos, 
Tak atrasta ir lielā sēņu vieta, 
Un tagad pirksti strupie šie 
Par sēnēm slavu daudzus gadus paudīs. 
Lūk, cita roka tā kā vijole, 
Kas atrasta zem kieģeļkaudzes drupās, 
Kādreiz tā melnu matu straumē 
Ar ziloņkaula ķemmi airēja, 
Kādreiz tā lepni nesa sveci, 
Ne parasto, bet neredzamu sveci, 
Un tāpēc roka prata apgaismot 
Tik daudzu ļaužu tumšos gaiteņus. 
Kas sveicienā šo roku saņēma, 
Tas juta pieskaramies sveces elpu, 
Un, ko šī roka noglāstīja, 
Tas bija noglāstīts ar siltumu 
Un kopš šī brīža mūžam 
Šai neredzamai svecei līdzi skrēja. 
Kā sadauzīta vijole šī roka — 
Tā pazīst kristālglāzes zvanu, 
Un, mainot sliedes tramvajam 
Un metot veļu milzu katlos, 
Tā sajūt pulsu katrā pirksta galā, 
Ir vienā pulsā Platons marmorbārdis, 
Bet otrā Aristotelis, 
Kas zemeslodi apēdis 
Un tagad pārdomā par savu darbu. 
Šī roka īpatnēji sēnes lasa: 
Lūk, kreimene — de Mentenonas kundze, 
Lūk, baravika — marķīze de Pompadūra, 
Tek gailenes kā rūķīši, kā troļļi, 
Un priedes mastā čiekurs Grīgu spēlē, 
Sļakst sēņu kuģis pāri Baltezeram, 
Bet varbūt galera ar Kleopatru. 
Bet te ir trešā roka, gluži parasta, 
Un divus laulībgredzenus tā nes, 
Uz viena pirksta blakus liktus. 
Un tas ir viss. 
Ir dzīve nokāpusi 
No saviem Gaiziņiem un Ziliem kalniem, 
Ir dzīve iznākusi 
Iz savām Daugavām un Gaujām 
Un tagad sarāvusies nepielūdzama 
Starp diviem laulībgredzeniem uz pirksta. 
Kā mierinot pūš rudens sēņu vēji. 
Nes viena roka divus likteņus. 
Slīd likteņkuģis pāri Baltezeram.

SĒŅU KUĢIS
1969.09.01 Karogs
VITAUTS ĻŪDĒNS
 













Veselības centrs Baltezers