piektdiena, 2019. gada 31. maijs

Velodroms - "Senču sils" #


* Latvijas Ērgļi / 01.01.1935 
***
Sacīkšu aina no 10 pilsētu sacīkstēm riteņbraukšanā Senču sila trekā.
 Vidū — PSRS sporta meistare A. Lasi

***
 * Rīts / 20.07.1936


 * Rīts / 26.10.1937
🚴🚴🚴🚴🚴🚴







* Brīvā Zeme / 26.10.1937 


* Latvijas Kareivis / 20.04.1937

🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥

 * Brīvā Zeme / 05.09.1938







* Rīts / 17.07.1939 

















🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲
 * Latvijas Kareivis / 29.05.1938






sacensības svētdien atklāja Senču silā, pie Baltezera. Lokomotīves vadītājs Kārlis Sūna un viņa palīgs Kristaps Vikmanis, kas gāja bojā pildot savu pienākumu

 * Sporta pasaule / 03.09.1938






Labākie PSRS treka braucēji Senču sila velodromā. Attēlā no kreisās — A. Logunovs, V. Rostovcevs un I. Ipoļitovs (visi Maskava) sprinta braucienā

Cīņas moments Seņču sila velodromā.



2. starptautiskās riteņbraukšanas sacīkstes Senču silā, kuras noskatījās 3500 skatītāju. Ciklisli spraigā sacensībā uz sacīkšu ceļa vienas stundas pāru braucienā.

  * Motors / 01.10.1939 


Mūsu sekmīgākie riteņbraucēji starptautiskajās sacīkstēs Senču sila velodromā Vilsons (pa kreisi) un A. Immermanis. 



🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦
Sacensības Senču silā 

Baltezera krastā krāšņajā Senču silā «Dinamo» velotreks, greznots plakātiem un lozungiem, gatavs saņemt mūsu republikas labākos riteņbraucējus, kas šeit ieradušies uz Latvijas PSR 1953. gada meistarsacīkstēm riteņbraukšanā. 1 km sprinta brauciens ir viens no interesantākajiem treka sacīkšu veidiem. Tas prasa no braucējiem ne tik daudz ātrumu, bet galvenokārt labu taktiku — prasmi savam sāncensim «sēdēt aizmugurē», lai pēdējā aplī īstā laikā atrautos no pretinieka un ar strauju izrāvienu kā pirmais šķērsotu mērķa līniju. . . . Finālā iekļūst pirmās klases riteņbraucējs Jānis Deisons un sporta meistari Vladimirs Fiļipovs, Harijs Japiņš un Ojārs Šiliņš. Tālāk braucēji sacenšas pa pāriem. Pirmo vietu iegūs tas, kam lielākais uzvaru skaits. Riteni pie riteņa mērķa līniju šķērso V. Fiļipovs un H. Japiņš. Fiļipova divritenis par riepas tiesu priekšā. J. Deisons uzvar Japiņu un Šiliņu, bet V. Fiļipovs izcīna uz varu vēl pār Šiliņu. Bez zaudējumiem palikuši dinamieši Fiļipovs un Deisons. Viņu braucienam jāizšķir republikas čempiona nosaukums. Pa priekšu brauc Fiļipovs, taču pēdējos 200 metros viņu apdzen Deisons. Fiļipovs cenšas vēl pēdējā taisnē noķert savu pretinieku, tomēr tas vairs neizdodas. Republikas čempiona nosaukumu izcīna Jānis Deisons. Par jauno republikas čempioni sievietēm kļuva Natālija Smišļajeva, pārliecinoši uzvarot visas savas pretinieces. Riteņbraucēji sagatavojušies 1000 m gita braucienam, kas atšķiras no sprinta brauciena ar to, ka šeit galvenais faktors ir ātrums — māka visus 3 apļus nobraukt maksimālā tempā un uzrādīt pēc iespējas labāku laiku. Dalībnieki startē pa vienam.
Uz starta nostājas spartakietis M. Taivāns. Distanci viņš veic labā laikā — 1 minūtē 19,3 sekundēs, kas ir jauns sporta biedrības «Spartaks» republikas rekords. Bet V. Flļipovs, kas startē kā divpadsmitais, uzrāda laiku 1 min. 18.4 sek. Pēc viņa uz starta J. Deisons, kas tikai nedēļu atpakaļ Tulā uzstādīja jaunu LPSR rekordu šai distancē. Atskan startera komanda: «Uzmanību! — Braukt!» — un Deisons pieliek visus spēkus, lai uzņemtu ātrumu. Pirmais aplis nobraukts 27 sekundēs, otrs 24 sekundēs. Izturot šādu tempu līdz galam, gaidāms jauns rekords. Straujš finišs. Tiesneši paziņo Deisona laiku — 1 minūte 16,2 sekundes — rezultāts par 0.2 sek. labāks nekā viņa Tulas sniegums un līdz ar to gūts jauns Latvijas PSR rekords. Otru rekordu uzstāda Anna Utanāne 500 metru gita braucienā no lidojošā starta. Viņas rezultāts 38,6 sekundes. Utanāne arī labo republikas rekordu 1000 m gitā no vietas, uzrādot laiku 1 min. 27,6 sekundes. 200 m gita gaitā un 500 m gitā no vietas republikas čempiones nosaukumu izcīna N. Smišļajeva. 100 apļu braucienā ar 20 starpfinišiem dalībnieku vidū redzam arī PSRS čempionu šai distancē Hariju Japiņu. Pēc katriem 5 apļiem seko finišs. Dalībniekam, kas pirmais šķērso mērķa līniju, tiek piešķirti 5 punkti, otrajam 3 punkti, trešajam 2 punkti, bet ceturtās vietas ieguvējam 1 punkts. Pēdējā finišā punktu skaits dubultojas. H. Japiņš gandrīz katrā finišā šķērso mērķa līniju starp pirmajiem četriem, pie kam 12 reizes finišē kā pirmais. Ar 77 punktiem Harijs Japiņš izcīna republikas čempiona nosaukumu. Labu saskaņotību starp vedēju un braucēju prasa aizmotora brauciens. Skatītāju uzmanību saista «Daugavas» braucēji V. Kiseļevs ar vedēju E. Spuri. Republikas meistarsacīkstēs šie braucēji pieteikuši rekorda labojumu. Apdzenot E. Spreņgi apli pēc apļa, Kiseļevs veic 25 kilometrus ar caurmēra ātrumu 57,2  kilometri stundā, nobraucot distanci 26 minūtēs 13,5 sekundēs. Jauns republikas rekords! Dalībnieki turpina braukt lieliskā tempā — varbūt izdosies labot rekordu arī 50 kilometru distancē. Kiseļevs veic apli 21 sekundē, tad 20 sekundēs, beidzot 19 sekundēs. Finišs un atkal jauns rekords — 50 kilometri veikti 52 minūtēs 21,9 sekundēs. Republikas čempionu nosaukumus vēl izcīnīja: H. Japiņš 4 km individuālajā iedzīšanas braucienā un A. Dauvarte individuālajā izslēgšanas braucienā. . . . Sacīkšu dalībnieku noslēguma parāde. LPSR Veselības Aizsardzības ministra vietnieks b. Baumanis apsveic riteņbraucējus ar sasniegtajiem panākumiem un novēl sekmes turpmākajās sacīkstēs. Uzvarētāji saņem balvas, diplomus un čempionu nozīmes. Jaunie republikas čempioni N. Smišlajeva. A. Utanāne, A. Dauvarte, J. Deisons, H. Japiņš un V. Kiseļevs nolaiž sacensību karogu. Skatītāji silti apsveic «Daugavas» komandu, kas ieguvusi pirmo vietu komandu vērtējumā un izcīnījusi LPSR Veselības aizsardzības ministrijas ceļojošo kausu. Republikas riteņbraukšanas sporta cienītāji apmierināti — sacensību laikā uzstādīti 5 jauni Latvijas PSR rekordi, vecajiem riteņbraukšanas veterāniem aug spēcīga jaunā maiņa. 
Sacīkšu moments 100 apļu braucienā.

50 km aizmotora brauciens. V. Kiseļevs ar vedēju E. Spuri (augšā) apdzen E. Spreņģi ar vedēju L. Spreņģi.

Republikas čempions 100 apļu braucienā Harijs Japiņš.

Uzvarētāja komandu braucienā - Daugavas sieviešu komanda. No kreisās - Dz. Braune, N. Smišļajeva, A. Dauvarte. 

Sacensības Senču silā
1953.07.15 Zvaigzne
A. Kokle, A. Vītiņš
----------------------------

SENČU SILA TREKĀ

Vairāk nekā mēnesi Rīgā uzturējās Padomju Savienības labākie riteņbraucēji. Gatavojoties PSRS meistarsacīkstēm Senču Sila trekā, savas sacensības rīkoja BSB «Spartaks», arodbiedrību un «Dinamo» sportisti. Treniņu nometnēs riteņbraucēji turpināja izkopt ātrumu un izturību, apguva treka braucienu sarežģīto taktiku un centās panākt labāku saskaņu komandu braucienā un aizmotora braukšanā. Vissavienības meistarsacīkstēs izvērtās par īstiem riteņbraukšanas sporta svētkiem. ... Ir septembra pirmā svētdiena. Spilgtos saules staros atmirdz ovālais betona treks, sporta biedrību krāšņie karogi, daudzie lozungi un transparenti. Tūkstošiem rīdzinieku pulcējušies šeit, lai noskatītos mūsu valsts labāko riteņbraucēju saistošās sacensības. Garā ierindā ar vieglajiem sacīkšu divriteņiem plecos trekā uznāk arodbiedrību, «Dinamo», «Spartaka» un Bruņoto Spēku riteņbraucēji. Viņus apsveic Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks b. J. Ostrovs. Skaļiem aplausiem skatītāji sagaida mācību lidmašīnu, kas slaidā lokā vairākkārt pārlido treku un nomet ar izpletņiem krāšņas ziedu veltes. PSRS pagājušā gada čempioni svinīgā ceremoniālā paceļ meistarsacīkšu karogu. Kā parasts, Vissavienības meistarsacīkstēs ievada ar sprinta braucienu 1 distancē. Tā ir viena no grūtākajam sacensībām. «Uzrādītajam laikam šeit nav nozīmes, svarīgi ir — panākt uzvaru pār pretinieku. Priekšbraucienos bija startējuši 64 riteņbraucēji. Ar katru sēriju dalībnieku kļūst arvien mazāk un mazāk. Vājāk sagatavotie braucēji no sacensības izstājas, bet spēcīgie cīņu turpina, lai beigās izcīnītu goda pilno čempiona nosaukumu. Jau pirmie starti liecina, ka riteņbraucēju saimē izaugusi spējīga jaunatne, kas nopietni nolēmusi sacensties ar pieredzes bagātajiem sporta meistariem. Teicami startē 18 g. v. rīdzinieks — «Spartaka» braucējs H. Japiņš. Viņš pārspēj pazīstamos riteņbraucējus: V. Fedjinu, J. Hamerštetu, J. Vegorovu un beidzot arī V. Krajuškinu un S. Veršiņinu. 19 g. v. rīdzinieks — spartakietis V. Fiļipovs uzvar V. Usovu, V. Veršiņinu, O. Šiliņu, S. Veršiņinu un citus. Līdz pusfinālam nokļūst PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari B.Batajens (Bruņotie Spēki), B. Boļšakovs («Dinamo») un PSRS sporta meistari I. Ipoļitovs un V. Rostovcevs (abi no Bruņotiem Spēkiem). Finālā sastopas pastāvīgie konkurenti Igors Ipoļitovs un Benjamiņš Batajens. Cīņa viņu starpā risinās jau kopš 1940. gada. Trīs uzvaras šajā laikā guvis Batajens un tikpat daudz arī Ipoļitovs. Lai izcīnītu čempiona nosaukumu sprinta braucienā, jāuzvar vismaz divos no trim fināla braucieniem. Šoreiz to spēj Ipoļitovs. Pirmajā finālbraucienā viņš mierīgi seko Batajenam un tikai pēdējā aplī izdara pēkšņu izrāvienu, attīsta sevišķi lielu ātrumu un pārspēj savu pretinieku ar atstarpi. Uzvarot arī otrā braucienā, Ipoļitovs ceturto reizi kļūst PSRS čempions. Nākamajā dienā treka betona ceļā sacenšas sievietes. Arī šoreiz atgadās vairāki pārsteigumi. Jau astotdaļfinālā PSRS rekordiste Nopelniem bagātā sporta meistare M. Miņina («Dinamo»), pārāk zemu novērtējusi jaunas arodbiedrību sportistes L. Kasincevas spējas, piedzīvo negaidītu zaudējumu. Ceturtdaļfinālā Miņina zaudē jaunajai sporta meistarei T. Zverjevai (arodbiedr.). Finālā iekļūst pieredzes bagāta sportiste Zoja Djakonova (Bruņotie Spēki) un dinamoviete Gaļina Rubo, kas treka braucienos startē pirmo gadu. Abos finālbraucienos uzvar Djakonova. Rubo izcīna otro vietu, trešo — T. Zverjeva. Turpmākās divas dienas bija veltītas sprinta daudzcīņai, kurā ietilpa individuālie giti 200 m, 500 m un 1000 m no gaitas un 500 m ar startu no vietas. Ja sprinta braucienā 1 km distancē jaunajiem braucējiem vēl trūka pieredzes un tie nebija pietiekami sagatavoti taktikas ziņā, tad gitos viņi demonstrēja sevišķu neatlaidību un gribu sasniegt augstvērtīgus rezultātus. Čempiona nosaukumu sprinta daudzcīņā izcīnīja Bruņoto Speķu komandas jaunais braucējs Vjačeslavs Rostovcevs ar 55,96 punktu guvumu. No četriem gitiem viņš guva uzvaru trijos, pārspējot Ipoļitovu, Batajenu, Boļšakovu un citus spēcīgākos braucējus Rostovceva uzrādītie rezultāti ir visai augstvērtīgi: 200 metros no gaitas — 12,9 sek. (pārsniedz sporta meistara normu), 500 m no gaitas 33,3 sek. (1. k1.)., 1000 m no gaitas — 1 min. 13,3 sek. (1. kl.). Vienīgi 500 metru gitā ar startu no vietas, kur nepieciešama sevišķa prasme spēja attīstīt lielu ātrumu, uzvarēja I. Ipoļitovs. Viņa rezultāts — 36,7 sek. No jaunajiem braucējiem labākos panākumus gitos guva A. Krasņikovs (Bruņotie Spēki), pārspējot pēc kārtas trīs PSRS čempionus, un jaunie spartakieši — S. Cipurskis, V. Kindjakovs, V. Fiļipovs, V. Meškovs un V. Černovs, kas pēc sasniegumiem atsevišķās distancēs ierindojās desmit labāko braucēju skaitā. Sieviešu sacensībās savu pārākumu atkal pierādīja Zoja Djakonova. Viņa pārliecinoši uzvarēja sprinta daudzcīņā, sasniedzot 500 m gitā no vietas jaunu Vissavienības rekordu — 40,1 sek. Līdzšinējais rekords — 40,5 sek. — piederēja M. Miņinai. 500 m gitā no gaitas Djakonova uzrādīja 36,3 sek., atpaliekot no Vissavienības rekorda tikai par 0,2 sek. Djakonovas nopietnākā konkurente bija Gaļina Rubo. 1000 m gitā no gaitas viņa uzrādīja labāko laiku — 1 min. 20,7 sek. un pirmo reizi kļuva Padomju Savienības čempione. Meistarsacīkšu piektās dienas degpunktā bija vīriešu komandu brauciens 4 km distancē. Katrai komandai, kurā ietilpa četri braucēji, bija jāveic betona trekā divpadsmit apļu. Lai panāktu uzvaru šajā sacensībā, nepieciešama visu braucēju saskaņota rīcība, prasme saglabāt ātru un vienmērīgu tempu līdz pašam mērķim. Jau pēc pirmā brauciena, kurā piedalās arodbiedrību un «Spartaka» komandas, noprotams, ka gaidāms jauns Vissavienības rekords. Arodbiedrību komanda uzrāda 5 min. 12 sek., bet «Spartaka» komanda 5 min. 13 sek. (PSRS rekords — 5 min. 6,5 sek.). Kā nākošās startē spēcīgās Bruņoto Spēku un «Dinamo» komandas. «Dinamo» braucēji tomēr neattaisno uz viņiem liktās cerības. Jau piektajā aplī, nespējot ieturēt brauciena straujo tempu, atkrīt E. Moisejevs, un komandā nu paliek vairs 3 braucēji. Tiem jāturpina sacensība grūtākos apstākļos. «Dinamo» komanda distanci veic samērā vājā laikā — 5 min. 16,5 sek. Bruņoto Spēku kolektīvs (A. Logunovs, B. Batajens, I. Ipoļitovs un V. Rostovcevs) šoreiz brauc sevišķi saskaņoti — līderu maiņa tiek izdarīta ar pulksteņa mechanisma precizitāti. Teicamā fiziskā gatavība un augstvērtīga brauciena technika sagādā Bruņoto Spēku riteņbraucējiem uzvaru jauna Vissavienības rekorda laikā — 5 min. 5,9 sek.

Sievietēm bija paredzēts izslēgšanas brauciens 2 km distancē. Šajā sacensībā piedalās divas braucējas. Uzsākot startu treka pretējās taisnēs, viņu uzdevums pretinieci iedzīt vai vismaz samazināt distances atstarpi un uzrādīt labāko laiku. Sievietēm tā ir viena no grūtākajām sacensībām. Šeit nepieciešama ne tikvien liela izturība, bet arī prasme vienlīdzīgi sadalīt spēkus visā distancē. Līdz pusfinālam nokļūst četras spēcīgākās riteņbraucējas — Z. Djakonova, M. Maksimova, G. Rubo un L. Kasinceva. Pusfinālā 2 km distanci visātrāk — 2 min. 56,4 sek. — veic PSRS sporta meistare Marija Maksimova, G. Rubo mērķi sasniedz 2 min. 58,7 sek., Z. Djakonova. uzvar L. Kasincevu, veicot distanci 2 min. 58,3 sek. Kasinceva šoreiz atpaliek par 0,9 sek. Fināls norisinās bez sevišķas cīņas. Djakonova jau iepriekš atzinusi Maksimovas pārākumu un ļauj tai viegli izcīnīt čempiones nosaukumu. Sacīkšu pēdējā dienā saistošas cīņas risinājās pāru braucienā 50 kilometros. Riteņbraucējiem bija jāveic 650 apļu, pie kam pēc katriem 10 kilometriem tika rīkoti starpfiniši. Braucēju pāris, kas savācis vismazāko punktu skaitu visos piecos finišos, tika čempiona godā. Startu uzsāk 12 pāru. To skaitā ir Bruņoto Spēku braucēji — PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars Aļeksejs Logunovs un Sporta meistars Igors Ipoļitovs. Logunovs ir viens no mūsu labākajiem šosejas braucējiem; šogad viņš izcīnīja PSRS čempiona nosaukumu 200 km distancē. Izkopis teicamu izturību un vienmērīgu tempu, Logunovs arī treka sacensībās pierādīja lielu meistarību. Pāru braucienā viņš veic vislielāko apļu skaitu. Tikai atsevišķos svarīgos brīžos, kad jāizdara spējš izrāviens un jāiedzen pretinieki, Logunovu nomaina viņa partneris. Padomju Savienības labākais sprinteris I. Ipoļitovs iejaucās cīņā visos piecos finišos. Logunova izturība un Ipoļitova ātrums sagādā Bruņoto Spēku sportistiem pelnītu uzvaru. 50 kilometrus viņi veic 1 st. 27 min. 33 sek. Otro vietu izcīna arodbiedrību braucēji V. Fedins un N. Matvejevs, bet trešo — dinamovieši — PSRS Sporta meistars A. Džarcāns un PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars B. Boļšakovs.

Bruņoto Spēku sportistes — PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare A. Zubkova un sporta meistares Z. Djakonova, M. Maksimova un V. Gerasimova — savukārt ieguva čempiona nosaukumu 3 km komandu braucienā, veicot distanci labākajā laikā — 4 min. 19,4 sek. Otrā vietā izvirzījās arodbiedrību, bet trešajā «Dinamo» komanda. Neveicās spartakietēm. Rīdzinieču A. Lasi un H. Cveigeles pasāktais temps nebija pa spēkam pārējām divām braucējām — I. Mandrei un N. Koptjevai. Komanda «izklīda» un mērķi sasniedza samērā vājā laikā — 4 min. 35,4 sek. Vislielāko uzmanību skatītājos izpelnījās aizmotora braucienu fināls. Betona trekā motocikli traucās ar vairāk nekā 60 km ātrumu stundā. Cieši aiz viņiem sekoja riteņbraucēji. Līderu uzmanība vērsta galvenokārt uz to, lai mašīna ietu vienmērīgu tempu, pieskaņojoties riteņbraucēja spējām. Riteņbraucēja pienākums savukārt turēties pēc iespējas tuvāk motociklam un neatrauties no tā, lai neiekļūtu spēcīgajā pretvējā un nezaudētu daudz vērtīgu metru. 

Priekšsacīkstēs sacentās 15 braucēju, no kuriem finālā iekļuva četri: V. Zaipolds ar līderi I. Razuvajevu, F. Taračkovs ar līderi G. Ležavu, N. Oganesjans ar līderi A. Arendsu (visi — «Dinamo») un M. Puškins ar līderi P. Sokolovu (Bruņotie Spēki). PSRS sporta meistars V. Zaipolds izrādījās klasi pārāks par citiem braucējiem. Veicot katru apli 18,2—19,3 sek., viņš 50 km distanci beidza 49 min. 29,9 sek. Kopīgi ar Razuvajevu viņš izcīnīja PSRS čempiona nosaukumu. Padomju Savienības spēcīgāko riteņbraucēju sacensības noslēdzas ar svinīgu parādi. Sportistu kolonas priekšgalā iet Bruņoto Spēku riteņbraucēju komanda. Sešu dienu ilgajās sacensībās tā guvusi labākās sekmes un, iegūstot 11,5 pkt., izcīnījusi pārliecinošu uzvaru komandu vērtējumā. Otrā vietā ierindojusies arodbiedrību komanda ar iegūtajiem 22,5 pkt., trešajā — «Dinamo» (25 pkt.), ceturtajā — «Spartaks» (30 pkt.). Vienpadsmit jaunie čempioni — I. Ipoļitovs, V. Rostovcevs, B. Batajens, A. Logunovs, V. Zaipolds, I. Razuvajevs, Z. Djakonova, M. Maksimova, G. Rubo, A. Zubkova un V. Gerasimova nolaiž meistarsacīkšu karogu 

No Latvijas PSR riteņbraucējiem godalgotas vietas (trešās) izcīnīja vienīgi Alberts Džarcāns un Vladimirs Fiļipovs. Novērtējot latviešu sportistu panākumus Vissavienības meistarsacīkstēs, PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars A. Kuprijanovs pamatoti aizrādīja, ka tiem nebūtu ieteicams apvienot treniņus trekā ar šosejas braucieniem. Lai sasniegtu augstvērtīgus rezultātus, nepieciešama šaurāka specializēšanās, t. i., jātrenējas vienīgi trekā vai šosejā. Kaut gan mūsu republikā ir vairāki labi treki, sacensības sprinta distancēs tomēr tiek rīkotas pārāk reti. Sprinta sacensības var rīkot arī asfaltētās ielās un šosejās. Pēc iespējas kuplā skaitā pieaicināma jaunatne. Steidzami jāatrisina jautājums par sacīkšu divriteņu ražošanu. Rīgas rūpnīcai «Sarkanā Zvaigzne», pēc mūsu domām, vajadzētu kaut daļēji pārslēgties uz sacīkšu divriteņu ražošanu. Meistarsacīkstēs gūtie novērojumi mūsu sportistiem lai noder par nopietnu pamācību. Riteņbraukšanai trekā jākļūst par vienu no vadošajiem sporta veidiem mūsu republikā. 

Sporta meistare Zoja Djakonova distancē 

Sporta meistars V. Zaipolds (pa labi) ar savu biedru — sporta meistaru I. Kazuverjevu — ieguva pirmo vietu 50 km aizmotora braucienā


SENČU SILA TREKĀ
1949.09.01 Fiziskā Kultūra
V KONKINS


Padomju Icaunuas riteņbraucēji dodas uz treniņu Senču silā 


-------------------------
No velosportistu cīņām Senču silā «Dinamo» velotrekā Senču silā kur nesen beidzās «Dinamo» Vissavienības meistarsacīkstēs. Tā bija nopietna pārbaude pirms tuvajām Vissavienības meistarsacīkstēm trekā. 

cīņas momentu 15 km pāru braucienā, kurā uzvarēja Džarcāns Siliņš.
Priekšplānā — PSRS sporta meistars Džarcāns.

skats 50 km aizmotora braucienā.
No velosportistu cīņām Senču silā
1949.08.27 Padomju Jaunatne
------------------------
Motociklu un automobiļu sacīkstes Senču silā. Pēc veiksmīgām „T. T." sacīkstēm Meža parkā šogad pavasarī, mūsu motociklistu saime cītīgi gatavojās starptautiskām „T. T." sacīkstēm, kas bija paredzētas septembra mēnesī. Starptautiskās „T. T." sacīkstes tagad sarīko katra Eiropas valsts, un tādām sacīkstēm ir milzīga motorizācijas un propagandas nozīme. Bez tam motociklistu un automobiļu sacīkstes dod iespēju izveidoties izciliem motociklistu un automobiļu vadītāju kadriem. 
2 sekundes pirms trīskārtīgas sadursmes.
 Zālītis tuvojas kritiskajai vietai

 Tagadējā motorizacijas laikmetā visas tautas cenšas audzināt jaunu paaudzi ar stipriem nerviem, kas spēj ne tikai vadīt motorsatiksmes līdzekli, bet kas briesmu brīdī motorizētās karaspēka vienībās varētu aizstāvēt dzimteni pret ienaidniekiem. Kādu lielu vērību piegriež šim jautājumam Eiropas valstīs, rāda lielās subsīdijas, ko saņem auto un motorsporta organizācijas. Dažās valstīs, piem. Vācijā un Polijā, pastāv valsts pabalstītas motosporta skolas, kur sagatavo jaunus sacīkšu braucējus. Par nožēlošanu rudens „T. T." sacīkstes nevarēja notikt. Šeit nav vainojamas mūsu rosīgās motorsporta organizācijas. Lai kaut cik aizpildītu robu, Latv. motociklistu biedrība sarīkoja motociklu un automobiļu sacīksti velodromā, Senču silā. Jau iepriekš varēja pateikt, ka velodroms nav piemērots motociklu sacīkstēm. Tad jau labāk sarīkot motociklistu braucienu Salamonska cirkā, jo braukšana velodromā ar motocikliem pielīdzināma cirkus akrobātikai. 
Galkins ar „Ford" automobili velodroma līkumā

Minētā sacīkstē Senču sila velodromā vairāk kūleņoja nekā brauca. Bija pat gadījums, kur saskrējās trīs motociklisti. 
 Kāds tika pārsviests līkuma margām publikā. Laimīgā kārtā nenotika smagāku nelaimes gadījumu, bet tādi varēja notikt, ja kāds motociklists iedrāztos skatītāju pārpildītās tribīnēs. Vislielāko jautrību sacēla automobiļu sacīkstes velodromā. Par garāmbraukšanu nebija ko domāt. Zosu gājienā automobiļi drāzās viens aiz otra, pie kam skatītājiem likās, ka notiek ātruma brauciens. Cerams, ka Latvijas motociklistu biedrība un citas motorsporta organizācijas velodromos sacīkstes vairs nerīkos, bet pieliks visas pūles, lai nākošā gadā varētu sarīkot starptautisku motociklistu sacīksti pēc kaimiņvalstu parauga.

Kanskis aiz Galkina velodromā

I. Vāģis (BSA) un Atars (BMW) velodromā. Atars, starp citu, uzstādija arī rekordu.

2 sekundes pēc trīskārtīgā kritiena. Guļ Prīverts, Bernsdorfs un Bāders. Palīgā piesteidzas ceļa tiesneši Šteingolds un Mālers.

Motociklu un automobiļu sacīkstes Senču silā
1938.10.01 Motors
----------------------------

Velotrekā Senču silā pie Rīgas notika pirmās gokartu sacīkstes padomju Savienībā







* Sporta Pasaule / 12.07.1943 



* Policija / 01.11.1939




💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢

TAUTAS SVĒTKI RĪGAS PIEVĀRTĒ 

Galvaspilsētas apkārtnes lauku darbaļaudis savus dziesmu svētkus aizgājušajā svētdienā sarīkoja pie skaistā Baltezera Senču silā, kur velodroma estrādē, košos tērpos ģērbušies, sanāca ap 1000 Rīgas rajona koru dziedātāju. Rajona koristi bija šūdinājuši daudz jaunu tērpu. Katrs koris darinājis jaunus karogus, uz kuriem izšūtie gada skaitļi vēstīja, kad dibinājusies katra no šīm mākslinieciskās pašdarbības vienībām. Svētkus atklājot, runāja rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs b. Laiviņš Pēc varenajām himnu skaņām, kas atbalsojās tālu Baltezera krastos, sākās plašais svētku koncerts. Virsdiriģenta H. Medņa vadīto jaukto koru dziesmas, tāpat sieviešu koru un skolotājas b. Puriņas vadīto bērnu koru dziedājumi, mainoties ar deju kolektīvu priekšnesumiem, noritēja augstā mākslinieciskā līmenī. Daudzas dziesmas un dejas nācās atkārtot. Svētkiem izskanot, paziņoja «dziesmu un deju kara» uzvarētājus. Rajona Ceļojošo Sarkano Karogu ieguva Mārupes ciema koris, ar kuru bija sacentušies Ķemeru un citi labākie rajona kori. No deju kolektīviem visveiksmīgākie bija Augšciema kolchoza «Uzvaras rīts», rajona kultūras nama un Ķemeru kultūras nama dejotāji. 

A Kramiņš
TAUTAS SVĒTKI RĪGAS PIEVĀRTĒ
1950.07.12 Cīņa



Senču sila velotrekā jaunās sacensību sezonas atklāšana — šoreiz šeit «ugunslīniju» iekārtojuši 
republikas labākie loka šāvēji

Starts 50 km aizmo tora braucienam Senču sila velotrekā.