Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Jaunkūlas ^

svētdiena, 2019. gada 5. maijs

Jaunkūlas ^

Jaunkūlu iela

23.01.2016

23.01.2016

=====================

Izmēģina govju slaucamo iekārtu. Ādažu pagasta Jaunkūlu mājās uzstādīta pirmā govju slaucamās mašīnas iekārta 10 govīm. Pirmie mēģinājumi izdevušies labi. Tuvākā laikā varēs secināt, par cik daudz mašīna saīsina slaukšanas laiku.

Iepirks gaļas un speķa cūkas

1938.10.03 Brīvā Zeme

================

PIE MUMS UN CITUR
GOVJU SLAUCAMO MAŠĪNU PĀRBAUDE LAUKU SAIMNIECĪBĀ. Zemkopības ministrs J. Birznieks licis uzstādīt no Amerikas saņemtu vienu slaucamās mašīnas iekārtu 10 govīm Ādažu pagasta Jaunkūlu mājās. Lauku apstākļos novēros, vai šīs mašīnas spēj jūtami saīsināt slaukšanas darbu. Slaucamo mašīnu dzen ar mazu elektrisko motoru, kuru pieslēdz pie apgaismošanas vadiem. iekārta ir pārvadājama un viegli pārvietojama kūts ejās; nekādu cauruļu vadu kūtī papildām nav vajadzīgs. Dažas govis pierod pie mašīnas slaukšanas ātrāk, dažas lēnāk, bet spārdīšanās nenotiek. Tikai bullis ļoti nemierā ar šo jaunievedumu un sākumā izteic savu nepiekrišanu ar baurošanu, bet arī viņš apmierināsies. Patlaban saimniece vingrinās jaunās mašīnas lietošanā. Pirmais iespaids no mašīnas labs. Turpmāk ar mašīnu gūs vairāk piedzīvojumu un tad taisīs slēdzienus par tās piemērotību praktiskam darbam un novērtēs darba ietaupījumu.

PIE MUMS UN CITUR
1938.10.07 Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks
=============

Tā izskatījās Jaunkūlas pirms 18 gadiem. Ādažu pagasta Jaunkūlu saimnieks Jēkabs Lapiņš šogad savā mūžā jau skatījis 47. vasaru. Viņa tēvs Biernis Lapiņš ienācis kā rentnieks Jaunkūlās 1876. gadā, atrazdams šeit priekšā vecas pussagruvušās ēkas, nolaistas atmatās pamestas druvas un krūmājiem aizaugušas laukmalas. Jaunkūlas šoreiz bijušas kvotas mājas, kamdēļ nevarēja tās iepirkt par dzimtu, kaut gan naudas vecajam Lapiņam netrūka, jo tas nodarbojās ar koktirdzniecību. Patiesībā viņam arī bija maza interese par zemes kopšanu un māju tas rentēja galvenokārt tamdēļ, lai būtu dienās bērniem kur strādāt. Zeme toreiz cieta no mitruma un vecais saimnieks mēdza teikt, ka tanī pat «krupis neaugot». Kur šodien izplešas Jaunkūlu saimniecība, senos tālos laikos kādreiz bijusi Gaujas gultne, par ko liecina nedziļi zemē sastopamie melnie ozoli, kādus te atrod lielos daudzumos. Augsna viscaur smilšaina ar seklu gruntsūdeni. Pēdējais gan jaunā saimnieka laikā noregulēts ar pienācīgu drenu sistēmu. Tas bija pirmais darbs saimniecības uzlabošanā, kuru uzsāka jaunais saimnieks pēc tēva nāves 1928. gadā. Jēkabs Lapiņš ir lauku dzīves dievinātājs un jau savās jaunajās dienās sapņojis par dabaszinību studēšanu, bet uznākušais karš liedzis viņam šīs domas realizēšanu. Tomēr savu interesi par dabu tas neierobežo vēl šobaltdien. Par to gaišu liecību dod plaša tauriņu kolekcija, kura grezno Jaunkūlu viesistabas sienu. — «Reiz Ropažu stacijā gan ļaudis smējās, redzēdami mani, pusmūža cilvēku, skrejam pakaļ raibam tauriņam, lai to noķertu,» pastāsta pats saimnieks, priecīgi rādīdams uz kādu retu eksemplāru savā kolekcijā. — «Un šo te es noķēru Rīgā, «Turības» sētā,» nobeidz tas savu stāstu. Saimnieka plašajā bibliotēkā atrodam daudzus sējumus, kuros iztirzāti dabas zinātniski temati. Blakus tiem netrūkst arī vērtīgu grāmatu par zemes kopšanu un ienesīgu saimniekošanu. Arī lauksaimniecības žurnāli kuplā skaitā grezno Jaunkūlu saimnieka rakstāmgaldu. — «Cilvēkam viss pieejams, ja tikai netrūkst intereses, » saka Lapiņš, kad jautāju tam, kur viņš smēlies zināšanas savas saimniecības priekšzīmīgai nostādīšanai. Desmit gadu laikā, kopš tagadējais saimnieks uzsācis patstāvīgas gaitas Jaunkūlās, panākta laukaugu ražu celšana par 100 proc. Ja vēl 1927. gadā rudzu caurmēra birums bija 24 pudi no pūrvietas, tad pēdējos gados tas jau nostabilizējies uz 60—65, vasaras kviešus- izkuļ caurmērā 50 pudu no pūrvietas, auzas 50—60. Tās ir ražas, kuras varētu apskaust kurš katrs dabīgi auglīgu zemju īpašnieks. Šīs ražas arī bijušas tās, kas palīdzējušas veidot Jaunkūlas par saimniecību, kura noder par priekšzīmi plašai apkārtnei. Bet vieglajā smilts zemē ražas nav domājamas bez pienācīga mēslojuma un trūdvielu piegādes. Jau kopš vairākiem gadiem Jaunkūlas plaši pielieto kūdras pakaišus. Tā kā saimniecības robežās, nedz arī tuvākā apkaimē nav iespēju pakaišu kūdras ražošanai, tad tādu iepērk no akc. sab. «Kūdra».

Šogad jau pārvesti mājās 2,5 vagoni pakaišu kūdras, bet šo daudzumu vēl nāksies papildināt vismaz ar vienu vagonu. Caurmērā ik gadus saimniecība izlieto trīs vagonus pakaišu kūdras. 1928. gadā saimniecībā uzcelta seklā kūts, piebūvējot to galā vecajai, dziļai kūtij un izmantojot pēdējo kā mēslu krātuvi. Lai mēslus krātuvē labāk sablīvētu, tanī laiku pa laikam ielaiž uz dažām stundām jaunlopus, kuri tur pastaigādamies ir labākie blīvētāji. Šogad Jaunkūlās āboliņa, tāpat vasarāju raža nav bijusi augsta, kamdēļ kaisīšanai salmus nevar atlicināt, bet tie visi paredzēti izbarošanai. «Ja nevarētu dabūt pirkt pakaišu kūdru, es tiešām nemaz nezinātu, kā tagad saimniekot,» saka Lapiņš, runājot par kūdras pakaišu priekšrocībām. Agrākos gados, kad salmu bijis vairāk, kūdra lietota kopā ar tiem, bet tagad visu saimniecību apkaisa tikai ar kūdru vien. Šādas rīcības rezultāts izpaužas arī kūts gaisa uzlabošanā, novēršot nepatīkamo amonjaka smaku. Kūts pastāvīgi uzturas sausa un ir viegli tīrāma. Lietojot kaisīšanai kūdru, izdevies pavairot kūtsmēslu daudzumu, kamdēļ pēdējā laikā jau iespējams sējas kārtībā ievest divreizēju kūtsmēslu devu ziemājiem un kartupeļiem. Šis apstāklis gluži dabīgi sekmējis zemes fizikālo īpašību uzlabošanos un ražu celšanu. Piedodot ik gadus zemei nepieciešamās mākslīgo mēslu devas, kļuvis iespējams Jaunkūlās sasniegt tādas ražas, kā jau aprādīts.

Ik pa pieciem gadiem reizi kūtsmēslus dod arī ganībām, kuras pēc saimnieka ieskatiem, šādu devu ļoti labi izmantojot. Agrākos gados, kad tāpat bieži trūcis salmu kaisīšanai, bet kūdru nebijis iespējams dabūt mēģinājuši izlīdzēties ar sausām smiltīm, iedzenot tās kūti vircas uz sūkšanai. Tomēr šāds darbs bijis ļoti smags un neproduktīvs. — «Tagad jau viegli, kas nu ko bēdāt: tepat no Ropažu stacijas atved kūdru, kura iesaiņota un saplucināta, atliek tikai lietot. Arī dārgi tas neizmaksā un ar vienu saini es savā saimniecībā iztieku veselu dienu, apkaisot 20 liellopus, 5 zirgus un 20 cūkas. Ar neatlaidīgu un mērķapzinātu darbu Jaunkūlu saimniecība, Jēkaba Lapiņa rokas vadīta, tikusi pie turības. Bez aizņēmumiem, bez parādiem, tikai ar saimniecības tekošiem ienākumiem vien, uzceltas gandrīz visas jaunās ēkas. Arī laukstrādnieku dzīvojamās mājas jaunceltne patlaban jau zem jumta. Saimnieks pats nav tas vīrs, kas rokas dīkā turētu. Visur, kur kas darāms un paveicams, viņš pats ir klāt, un ja vien laiks atliek, pats arī izdara. Kad šoruden, pelēkā novembra pēcpusdienā ierados Jaunkūlās, sastapu pašu saimnieku laukstrādnieku dzīvojamai ēkai griestus liekam. Lapiņa ģimenē četri bērni, kuri apmeklē skolas. No tiem vecākais dēls Laimonis nākamgad beigs Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu un būs tēva laimīgi ievadīto gaitu turpinātājs. To vērojot, pat svešiniekam nostiprinās pārliecība, ka šī māja, kas te neauglīgajās smilšu kāpās izceļas ar savu raženumu, arī nākotnē droši pastāvēs un nedarīs kaunu tam darbam, kuru Jēkabs Lapiņš un viņa dzīves biedre Alīda savā mūžā godam galā veduši.

Ka viņš to sasniedza

1939.12.09 Brīvā Zeme

=============
Ļoti rūpīgi savu diplomdarbu izstrādājusi šīs pašas fakultātes diplomande Aija Pūriņa. Viņa izveidojusi pārdomātu maketu, kā arī veikusi sīkus aprēķinus stādāmā materiāla iegādei (pat norādot iegādes vietas) kolhoza «Ādaži» ražošanas kompleksa «Jaunkūlas» teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai. (Šis darbs tiek prēmēts).
Ikvienam veikumam praktiska vērtība
1972.11.17 Darba Uzvara (Jelgava)
Zāle, R.
=============