svētdiena, 2019. gada 27. oktobris

Celtniecība Ādažos #

Brigadieris J. Liberts



Brigadieris J. Liberts un viņa brigāde

* Darba Balss / 18.07.1985
🚚 🚚 🚚

Atbildības lielais svars





* Darba Balss - "Atbildības lielais svars" / H.Jurčenoks / 05.06.1984
 
🍁 🍁 🍁




* Darba Balss / 13.08.1983



* Darba Balss / Vēstis no Ādažiem / J.Čapiņš / 14.02.1981


Ēvalds Valters #

no kreisās: Alberts Kauls, Ģirts Dzenītis, Ēvalds Valters

Ādažnieki sveic skatuves lielmeistaru 

lr svētdienas novakara ceturtā stunda. Nekas neliecina, ka pie Dailes teātra parādes ieejas tūlīt, tūlīt risināsies aizraujoši notikumi. Aizrit vēl trīsdesmit minūtes. Durvis plaši atveras, un tām cieši piebrauc  žigulis. Teātra ļaudis pārbauda, vai iekšā ies, iet. Likumodama pa priekšlauka betona plāksnēm, teātrim tuvojas volga: Ēkas priekšā iznāk Dailes teātra puišu «streļķu» ierinda. No volgas izkāpj sirms stiegraina auguma vīrs, kuru «strēlnieki» apņēmīgi iesēdina žigulī, un tas iebraucis ģērbtuvē, stingru roku vadīts, griež vienu apli pēc otra. Latvijas nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Ēvalds Valters sāk savas 85 gadu jubilejas svinības. Skan «streļķu» melodijas, gan agrākās, gan tieši Ēvaldam Valteram sacerētās. Sagaidīšanas apsveikuma nobeigumā Mindauga karavīri ienes koka lādi. No tās izkāpj brīnumdare feja ar zeltainiem ziediem un sumina jubilāru. Vakara izrādē - Justīna Marcinkeviča dramatiskā poēma "Mindaugs", ko no lietuviešu valodas tulkojusi Daina Avotiņa. Ēvalds Valters poēmas otrajā daļā tēlo Mindauga pils māla meistaru, kam autors devis tautas prātu un dzīves gudrību simbolizējošu nosaukumu Vecais. Dižais Mindaugs, kas vienā mirklī var pacelt neceļamo, bet otrā to visu turpat iznīcināt, nāk pie Vecā taisīt no māliem otru Lietuvu. Nāk šaubu un pārdomu pilns, lai prasītu padomu, un tad te vairs ir tikai divas dvēseles. Viena - šaubu, naida un varas plosīta, nākotnes rūpju, slavas un ciešanu nospiesta. Otra - tautas gara gatves, darba varas, gudrības, mīlestības un labvēlības apņemta. Nebūs pareizi, ja teiksim, ka Ēvalds Valters Vecā lomu nospēlē - nē, viņš to uz skatuves nodzīvo tā kā to spēj tikai viņš. Pēc izrādes autors Justins Marcinkevičs apsien krāšņas lietuviešu goda lentes lugas režisoram Arnoldam Liniņam un jubilāram. Zinātāji saka, ka Ēvaldam Valteram- tautas vitālā spēka un prāta paudējam bērnībā daudz palīdzējusi no mātes mantotā spēja izprast dainu poētiskumu, darba nepieciešamību un vērtību. Bet tēvocis dārznieks mācīja izzināt dabas gudrības noslēpumus. Ēvalds Valters jau jaunībā bija daudz lasījis, mācījies no pasaules kultūras bagātībām. Tiekoties ar šīm vērtībām, mākslinieks salīdzināja ar to, kas bija pašu zemē, un saprata, ka nav jānicina citu tautu kultūra. Tās viena otru papildina, var sacensties un sarunāties kā līdzīgas. Vakara otrā puse ir veltīta Ēvalda Valtera godināšanai. Skatuves dziļumā visā tās augstumā slejas tikko saplaucis bērzs. Izej cauri bērzu birzei, atskaties, Varbūt baltais bērzs tev līdzi ies. . .  Nāk, nāk un nāk apsveicēji. Katram kaut kas īpaši tikai viņam vien zināms un tikai jubilāram vien sakāms. Rīdzinieki,  madonieši, valmierieši, liepājnieki, kuldīdznieki. To delegācija ir īpaši kupla - jāapsveic taču Kuldīgas pilsētas goda pilsonis! Tad kārta teātra šefiem, mūsu rajona kolhoza «Ādaži» saimei. Tās uzdevumā jubilāru uzrunā arodorganizācijas komitejas  priekšsēdētājs Jānis Jansons. Viņš pasniedz arī ādažnieku velti - savdabīgu suvenīru, kas darināts kolhoza kokizstrādes iecirknī. No Rīgas rajona Ēvaldu Valteru sumina Bulduru sovhoztehnikuma un restorāna "Sēnīte" kolektīvi. Rīgas 50. vidusskolas impozantais audzēkņu  orķestris liriski izjusti nospēlē, bet mazās meitenītes graciozi nodejo jubilāra vismīlāko lībiešu tautas dziesmu «Nāk rudentiņis». Drāmiešiem savs sakāmais: - Tu esi vecākais šai ciematā. No tevis var mācīties, kā vajag dzīvojot strādāt un strādājot dzīvot. Dailes teātra puišu «streļķiem» sāk pietrūkt ziedu trauku. Tur Landora saules krāsas rozēm draudzīgi stāv blakus mūsu sviesta purenes un  maijpuķītes, bet pa tām vēl stiedz uzziedējis bumbierzars  no Vārnu ielas stūra. Tā vien  šķiet, ka bērzs un lielais ziedu klāsts ir dzimtenes saules  un trauksmainu vēju pilni.

«Darba Balss» sabiedriskais korespondents  A. Stūrmanis
* Darba Balss / 07.06.1979


Aptieka #

 * Darba Balss / 20.10.1983
 
Ar rozēm, neļķēm un lilijām 

Pie kolhoza «Ādaži» poliklīnikas slimnīcas pulcējas ļaudis. Vai kādi svētki? Zināmā mērā - jā. Mūsu ciema aptiekas jurģi. Pirms tam bija pārkravāšanās jaunajās telpās. Tagad zāles gatavos kā fabrikā. Recepte iekšā, zāles laukā. Pārceļoties nesa visādus aparātus: ledus, siltuma un destilētā ūdens. Raugi, apgaismojums kā kafejnīcā. Un zāļu tik daudz. Visu. kas bija vecajās telpās, vairākas dienas veda. Arī to, ko skolēni vāca brīvlaikā pļavās, dārzā, mežā. Lūk, aptiekas vadītāja Elga Šlūke, kas vada nelielo kolektīvu jau divdesmit gadus. Gribu pateikties atsaucīgajam kolhoza priekšsēdētājam par rūpēm un atbalstu  jauno aptieku iekārtojot (mēbeles pašu kolhozā izgatavotas). Turpmāk mums būs vieglāk un ērtāk strādāt. Paplašinājusies sadarbība ar slimnīcu un poliklīniku. Plašāk iepirksim ārstnieciskos augus. Par gaumīgajām personāla atpūtas telpām priecājas ilggadējā farmaceite Zigrīda Valdmane, kas strādā jau divdesmit septiņus gadus. Savs vārds sakāms arī farmaceitei Inārai Bikšei un provizorei tehnoloģei Olgai Gončarovai: tagad raižu būs mazāk. Rūpīgāk varēsim pārbaudīt izgatavotās zāles, uzmanīt krājumā esošos medikamentus un pārsienamos materiālus. Te gūs gan slimnīca, gan slimnieki. Mūsu darbalaiks aizvien ir 12 stundas. īsā diena — sestdiena. Brīvdiena — svētdiena. Galvenā aptieku pārvalde saņēmusi vērtīgu papildinājumu. Ne velti klātesošajiem labs garastāvoklis. Dažam rokās rozes, citam neļķes, vēl kāds tur balto liliju pušķi. Liekas, pat saulesstars pavasarīgi smaida.

 H. .Jurčenoks, kolhoza «Ādaži» preses grupas loceklis
  * Darba Balss / 20.10.1983

  * Darba Balss / 20.10.1983

PIE ZĀĻU GATAVOTĀJIEM 

lenākot Ādažu ciema aptiekā jūs ieraudzīsit patīkamu un gaumīgu tirdzniecības zāli. Smaidu un sirsnīgu vārdu jums veltīs Zigrīda Valdmane. Viņa veikli atradīs vajadzīgo un nemaldīsies kā labirintā dažādajos zāļu un medikamentu nosaukumos, kuru skaits sniedzas tūkstotī. Zigrīdu var savā ziņā apskaust. Aiz letes pavadītajos 25 darba gados ne vienas piezīmes, neviena konflikta ar apmeklētājiem. Toties bijis tā. ka citi aiz mūsu aptiekas letes diemžēl nonāk tikai gadījuma dēļ - stāsta aptiekas vadītāja un lepni piebilst - pie mums strādāt paliek tikai tādi darbinieki, kurus nebaida precīzais, rūpīgais darbs un būsim atklāti visai zemais atalgojums. Toties palikušie strādā garus gadus vienā vietā. Tiem rūp profesijas gods. 

Pašlaik kolektīvam aizrit otrais gads jaunās telpās. ielūkosimies. kas tur dziļāk notiek. Lūk, komuniste Anna Naumenko gatavo sterilos šķīdumus. ko lieto injekcijām. Citā telpā, kā viduslaiku alķīmiķus atdarinādamas, pie traukiem un svariem, receptē pa brīdim ieskatīdamās, nesteidzīgi kustas Anita Veinberga un Skaidrīte Kapko. Aptiekai cauri iet viss. ko ārsti izraksta. Pēdējā instance ir zāļu kontrole. Šajā atbildīgajā postenī astotais gads rit Olgai Gončarovai. Kādreiz uz aptieku atnāk tā saucamie staigājošie slimnieki no ambulances vai slimnīcas. Prasa zāles vienai vai otrai kaitei. Un tad aptiekas darbiniekiem jāiekļaujas ārsta lomā. Sociālistiskajā sacensībā Ādažu aptiekas kolektīvs turas smailē. 

H. Jurčenoks. kolhoza «Ādaži» preses grupas loceklis

 * Darba Balss / 04.12.1984

  * Darba Balss / 04.12.1984




1983.gads - pie aptiekas

Ādažu aptieka ( pie slimnīcas)








 
2021.g. janvāris


2021.g. janvāris


Varenie koki novadā #

Ozols pie Rīgas gatves

Ādažu novada iedzīvotāji un viesi tiek aicināti pieņemt aizraujošu izaicinājumu un aplūkot visus 16 Ādažu novada dižkokus, kurus Dabas aizsardzības pārvalde iekļāvusi aizsargājamo koku sarakstā. 

Kā pilsētas informācijas portāls Saulkrasti24.lv uzzināja Ādažu novada pašvaldībā, tie ir deviņi ozoli, trīs liepas, vītols, priede, osis un vīksna.

Šos dižkokus iespējams pazīt pēc informatīvās zīmes-zaļa kvadrātveida laukuma ar baltu ozollapu.

Blakus vidusskolai pie Gaujas ielas




 DIŽKOKI ĀDAŽU NOVADĀ 2015 GADĀ

 ( KOKA SUGA, ATRAŠANĀS VIETA, KOORDINĀTES,STUMBRA APKĀRTMĒRS,KOKA AUGSTUMS )


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastā liepa             Tilia cordata  
pie kempinga "Leiputrija"  pl. 57,089496 gar. 24,444377 ; 11,80 apkārt visiem stumbriem; 25 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastais ozols        Quercus robur
pie "Līlavu" mājām; pl. 57,10378  gar. 24,335796; 6,40 m 26 m




---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastā vīksna         Ulmus laevis
pie "Līlavu" mājām; pl. 57,103461 gar. 24,336187; 4,30 m 30 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastā liepa             Tilia cordata
blakus "Vinduļu"  mājām; pl. 57,103752 gar.24,33657; 3,50  m 30 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastais ozols      Quercus robur
Muižas centrā, aiz vecās mājas; pl. 57,095187 gar.24,316617; 4,25 m 25 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastais osis               Fraxinus excelsior 
Muižas centrā aiz vecās mājas; pl. 57,095187 gar. 24,316617; ~ 3,80 m 20 m



---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastā priede           Pinus sylvestris
Ar diviem stumbriem virs 1,3 m augstuma, pie "Miemju" mājām; 
pl. 57,084101 gar. 24,351541; 2,40 m 25 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------
Baltais vītols           Salix alba
Pie dambja "Smilgās"; pl. 57,092100 gar. 24,321987;  4,70 m 20 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols       Quercus robur
"Smilgas" dārziņos, blakus zemes gabalam Smilgas 70; 
pl. 57,097475 gar. 24,323920;   5,00 m 30 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastā Liepa            Tilia cordata
Zelmeņu un Zīļu ielas stūrī - liela liepa, tai apkārt mazāku liepiņu puduris; pl. 3,55 m 30 m



---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastais ozols          Quercus robur
"Oliņu " zemes gabalā; pl. 57,085942 gar. 24,361377;  9,70 m apkārt visiem stumbriem; 30 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols          Quercus robur
"Oliņu " zemes gabalā, kadastra Nr. 80440050146; pl. 57,085649 gar. 24,358565; 5,50 m 30 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols           Quercus robur
"Kalniņu" zemes gabals, kadastra Nr. 8044005031;  pl. 57,084398 gar. 24,352877; 4,75 m 30 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastais ozols      Quercus robur
Ceļa malā pie "Miemju" mājām;  pl. 57,083990 gar. 24,351897;  4,40 m 30 m



---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastais ozols      Quercus robur
Pie Zīļu ielas mežā;   pl. 57,076894 gar. 24,357109;   4,20 m 30 m


---------------------------------------------------------------------------------------------------

Parastais ozols      Quercus robur
Rīgas gatvē 16 , netālu no t/c "Apelsīns";  pl. 57,0731282 gar.24,3206475;  5,05 m 30 m

***
ĀDAŽU OZOLI 

Mūsu rajonā ar dižajiem un īpatnējiem kokiem bagātākais ir Ādažu ciems, kas atrodas tepat pie pilsētas namdurvīm. Kādā vasaras dienā soļoju sešas stundas no ozola pie ozola. Mans galvenais «ceļvedis» bija Tallinas Rīgas autoceļš. Mazā Baltezera krastā 0,3 km ziemeļaustrumos no autostāvvietas saknes kā izliekts statīvs paceļ īpatnēju koku tā saucamo vilkaču priedi. Diez vai 20. gadsimtā kāds līdīs starp ķeburainajām saknēm, lai apaugtu ar vilkača spalvu, bet kāpelētāju netrūkst. Un notiek brīnums — priede ar izspārdīto sakņu sistēmu vēl zaļo. No Tallinas autoceļa uz Ādažu centru ved Rīgas iela. Pie Ozolnieku mājām stāv varens ozols, kura apkārtmērs krūšu augstumā 5,3 metri. Ciema galvenā iela turpinās līdz metāla plākšņu tiltam pār Gauju. Pirms tilta jāpalūkojas pa labi. Tur aug resna vīksna (4,1 m). Blakus uzbērts Ādažu vidusskolas būvlaukums. Tālumā tek Gauja, un tās krastos zilgo, zalgo un blāzmo lielu koku lapotnes. Tūliņ aiz tilta pa kreisi novietots piemiņas akmens Rīgas atbrīvošanas cīņām. Kritušie padomju karavīri apglabāti Carnikavas Brāļu kapos. 800 m no tilta kā mežmalā iznācis lācis izloka zaru vijumus vēl viens dižkoks ozols. Ceļš tālāk stiepjas gar mežsarga jeb Miemju mājām. Krustojumā jāpaiet pa kreisi. Ceļmalā sākas Miemju ozolu birzs, kurā astoņu koku apkārtmērs 4—5 metri. Tur viņi stāv pļavā un uz kalna kā pasaku prinči, zaļos apmetņos tinušies. Šī nav vienīgā ozolu birzs Ādažu ciemā. Uz Saulkrastiem ejot, pa labi no Rīgas ielas (pie Katlapiem) paceļas ozols vientuļnieks. Pa kreisi, starp Inčiem un Briljantiem laukā izklīdusi ozolu ģimene. Te aug ozola brāļi un brālēni, tēvi un vectēvi, mazmazbērni un vecvectēvi. Cilvēkiem šādas ģimenes retas.

Kas druvā ozolu liek saspridzināt
Ar ieganstu, ka traucē novākt druvu? 
Kāds savu nodevību neapzinās, 
Bet pienācis tai klāt pavisam tuvu. 
Tāds mātes kapu noārdīs 
Pa velti, 
Lai tajā vietā 
Restorānu celtu.

Uzslava Ādažu kolhozniekiem. Viņi nav spridzinājuši. Pie graudu kaltes un blīvas ozolu audzes no autoceļa pa labi atzarojas asfaltēts ceļš uz kolhoza mehāniskajām darbnīcām. Pēc 400 m pie Ādažu piena savāktuves pazemīgi nīkst puskaltis ozols «skrandainis». Pavisam citāds izskatās 6,3 m resnais ozols iepretī darbnīcām. Gaisma tā lapās līst kā medus un stumbrā ieguļas kā rasa. Un stumbrs rūgst un briest augšup mierīgs kā klints. Aiz autoceļa tilta pār Gauju pa kreisi atzarojas šoseja uz dzelzceļa staciju. No šosejas pa labi sākas lauku ceļš uz veco Carnikavu. Tas iet gar Carnikavas kapsētu, kur apglabāts LPSR Tautas dzejnieks O. Vācietis (1933.-1983.), un beidzas pie internātskolas (bijušās l. pakāpes pamatskolas), kurā no 1930.—1932. gadam mācījies rakstnieks V. Lāms (Eglons). Starp kapsētu un ceļu aug priede (3 m), kas redzama katram gājējam. Grūti atrast dižo vīksnu (4,2 m). Sūnām apaugusi, līdzās atkritumu kaudzēm, tā slēpjas kapu austrumu nogāzē pa labi no kapličas (18. gs.). To redzot, gribu izdarīt secinājumu: ap katru dižo koku būtu jāievēro dabas aizsardzības josla. 

A. Plaudis
* Darba Balss / 04.04.1985

* Darba Balss / 28.04.1975

Lilavu ozols

 



Miemji

1 km aiz tilta pie autobusa pieturas „Mežsargs” pa labi no asfaltētā ceļa atzarojas meža ceļš (0,6 km) uz Miemju mājām. To tuvumā aug Miemju ozolu birzs, kurā 8 koku apkārtmērs sasniedz 4-5 m.



 Gaujas senkrasta nogāze noaugusi veciem ozoliem. 
Nogāzes pakājē redzama senās Gaujas vecupes vieta.






Zābaku dižozols (p-4,57 m) Gaujas senkrastā

 


Atradums Ādažos


Kas to būtu domājis! Pēc līdzšinējiem datiem, dižkoku Ādažu ciema territorijā nebija. Bet dabas draugs Atis Baiže te atrada un apzināja 33 dižkokus. Ievērojamākie pelnījuši īpašu uzmanību. Kad pārbrauc pāri Tallinas šosejas Gaujas tiltam, pa kreisi vientuļš ceļš ved uz Carnikavas kapsētu un te, no labās puses noliecies pāri kapsētas ceļam, kraujā aug dīvains ozols. Pusmetru no zemes stumbrs sadalās divās daļās un tūlīt pēc pusotra — atkal saaug kopā. Izveidojas it kā caurums. Pēc tam stumbrs atkal dalās un atkal saaug. Šādi saaugumi — zaru tilti ir diezgan liels retums. Bet šeit dubulttilts un saaugums ir ļoti liels. Te ir vēl divi dīvaini ozoli. Zars izaug no stumbra un atkal ieaug stumbra atpakaļ. Izskatās tā ka krūzītes, kā poda osa. Mazliet tālāk — 3,5 m resnai vīksnai ir zaru tilts. Savādi ir tas, ka te vienkopus tik daudz noviržu, lespējams, ka tās radījusi sena nezināma dārznieka roka. Pāris kilometru no Gaujas tilta uz Rīgas pusi pie Birznieku mājām, īsts gadsimtu milzis — 6m resns dižozols, augstu pacēlis kuplo vainagu, grezno apkārtnes ainavu. Diemžēl varenais ozola stumbrs no divām pusēm iebūvēts kolchoza šķūnīšos. Sprauga vēl saslieti stiepuļu rituļi, dzelži, latiņas. Birznieku dārzā ir vēl otrs dižkoks — skaista liepa, kurai stumbra apkārtmērs ir 4,1 metrs. Un arī te ap dižā koka stumbru vesela mēslu izgāztuve — dzelzs lūžņi, drazas. Pie stumbra pienaglotas kāpnes. Jā, skaistie koki te nav cieņā. Lai izkliedētu nepatīkamos iespaidus, iesim 400 metrus uz dienvidrietumiem. Te pie Mauriņiem tīruma vidū krāšņi zaļo pundurdižkoks (attē lā). Kā lai citādi nosauc šo savādo ozolu, kas ir divreiz tik plats cik augsts. Vainaga platums 18x19 m, bet augstums — tikai 10 m. Ozola stumbrs tomēr četri metri resns un jau 1,20 m augstuma sadalās trijos žuburos — īsts "ozolītis zemzarītis". Saprātīgi rīkojušies zemes saimnieki, atstājot vietu šim īpatnējam dižkokam tīruma vidū. Bet vislielākais dižkoks aug pie Ādažu kolchoza I brigādes mechāniskajām darbnīcām. Tā stumbra apkārtmērs krūšu augstumā ir 6,3 metri. Tik resnu ozolu mūsu republikā nav sevišķi daudz. Bet jābaidās, vai skaisto dabas pieminekli neapdraud cisternas, kas atrodas 20 metru attālumā. Ozolam aizdomīgi daudz nokaltušu zaru. Tikai 10 metru no ozola stumbra — starp ozolu un cisternām — grāvis, kas pilns ar biezu, eļļainu smāķi. Šāds attālums jau skar dižā ozola saknes.

* Laiks / 03.12.1975

Gaujas ozoli


* Cīņa / 02.10.1975

Lilavu liepa



Abzaļu ozols

Abzaļu ozols. To viedo 2 stumbri, kas cieši sakļāvušies.


3,97 m


Dižpriede Carnikavā


Abzaļu priedes. Vienai no tām apkārtmērs 2,48 m. Tas nozīmē, ka pēc gada vai diviem priede atbildīs valsts aizsargājamā koka - dižkoka - kritērijiem. Pa labi redzams viens no Abzaļu ozoliem.

Priede

Lipstu ozols






Pie Ādažiem ir 9 žuburu ozols


Ādaži-Garkalne