Skola Ādažos ( sākums ) ^

Skola Ādažu draudzē pastāvējusi jau kopš 1684.g. Zviedru valdības deva pavēli muižniekiem dibināt un uzturēt skolas latviešu zemnieku bērniem.

1870.gadā celtā Ādažu pamatskola (tagad Attekas ielā)

Izglītībai Ādažos ir vairāk kā 330 gadu gara vēsture.

Skolēni pie vecās Ādažu pamatskolas
 ap 1924.g.

1684.gadā baznīcas draudžu pārlūkošanā jeb vizitācijā pirmo reizi sastopams  Ādažu skolas vārds. Šādas vizitācijas protokolā 1726.gadā redzams, ka Ādažos kopš 1710.gada skolu turējis Mise Ansis, kurš protokolā nodēvēts par „pamatīgu palaidni”, un komisija rosinājusi pēc iespējas drīzāk sameklēt cienīgu skolmeistaru. Muiža gan nesteidzās Ansi atbrīvot, jo, izrādās, viņš bijis labs baznīcai piederošā kroga krodzinieks, labi dziedājis draudzei priekšā  un saņēmis no muižas labu algu naudā un graudā. Labāk nebija gājis arī citiem Ādažu skolmeistariem, kuri arhīva dokumentos atainoti kā tādi, kas dienām un naktīm apmeklē krogu, dzer un kaujas. Par citu teikts, ka strādājot 7 gadus, bet skolā pa šo laiku neviens bērns nav mācījies. Sev par attaisnojumu vizitātoriem bildis, ka apkārtējie ļaudis pie viņa bērnus nemaz nesūtot.

1766.gada vizitācijas protokols stāsta Ādažu skolmeistaru Jāni Heidi, kuram nebijis malkas, un viņš paslepus sadedzinājis visu baznīcas sētu. Draudze ar Heidi nebija mierā – viņš sitot savu sievu, un bērni tādās reizēs no bailēm lecot pa logu laukā. Skolniekiem jānes alus no kroga savam skolmeistaram.  Toties 1766. gadā bijusi sava skolas ēka, celta pirms 11 gadiem ( 1755.gads; blakus Baltezera baznīcai ) ar 1 istabu un 2 kambariem. Skolotājs Heide saņēmis 12 dālderus no baznīcas lādes. Draudzes skolotāji senatnē bijuši priekšdziedātāji baznīcā un līdz Pirmajam pasaules karam arī ērģelnieki.

18.gadsimta beigās Ādažu draudzē lasīt prata 660 bērni un 826 pieaugušie. Pagasta bērni skolā bija jāsūta sākot ar  desmit gadu vecumu, katru dienu no Mārtiņiem līdz Jurģiem vai Lieldienām.  Mācību priekšmeti – lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, garīgo dziesmu dziedāšana, katķisma galvas gabali.. Pamatā mācījās trīs gadus, bet daudzi gāja skolā sešus un vairāk gadus, mācīdamies vairāk kā paredzēts. Vēlāk tiek ieviesta vingrošana zēniem, tamborēšana un adīšana meitenēm. 19 gadsimta beigās skolas ilgumu pagarināja. Bieži vien vecāki bija tie, kas izlēma par labu nesūtīt savas atvases uz skolu – aizbildinoties, ka bērnam grūta galva vai skološanos tie uzskatīja drīzāk par ļaunumu nekā labumu.

19.gadsimta vidū Ādažu pagastā bija vairākas draudzes skolas  - Ādažu, Meņģeles (Carnikava), Remberģes, Vesterrotes (Garkalne) un Berģes skola. Savukārt Latvijas Republikas laikā (1918-1940), kad Ādažu pagasta teritorija platības ziņā bija lielākā Pierīgas  teritorija, pagastam ar saviem līdzekļiem bija jāuztur 4 pagastskolas: Ādažu, Berģes, Carnikavas un Garkalnes pamatskolas. Divas skolas ēkas – Ādažos (1927) un Carnikavā (1936) šajā laikā tika uzceltas pilnīgi no jauna, un to izmaksas prasīja krietnus izdevumus no pagasta kases. Ādažu pagasta teritorijā darbojās arī Baltijas Ūnijas misijas skola Sužos ar 10 skolotājiem un 89 skolniekiem, kura sagatavoja audzēkņus misionāru darbam. Līdz 1926. gadam pagastā darbojās arī Ādažu Jaunciema 1.pakāpes pamatskola, līdz  Jaunciema teritoriju pievienoja Rīgai.

Pēc kara arī Ādažos tāpat kā visā Latvijā mainījās iedzīvotāju sastāvs un ieplūda darbaspēks no austrumiem, tolaik te mācījās 116 skolēni, 1956. gadā izveidoja arī krievu valodas plūsmu.

Ādažos 1984.gadā svinīgi tika ielikts pamatakmens jaunas skolas celtniecībai. Savdabīga iecere, pompoza arhitektūra, bet Alberts Kauls, slavenās saimniecības vadītājs, tolaik visu varēja dabūt gatavu, un viņš neapšaubāmi gribēja dot jaunajai paaudzei tikai to labāko. 1986.gada 1.septembrī te tika uzsāktas mācības.

Diemžēl 1927.g. ādažnieku loloto un pēc arhitekta P.Kundziņa projekta celto Ādažu skolu ar lielajiem gaišajiem logiem neizdevās saglabāt. Celtni nolēma nojaukt.

 

*Elitas Pētersones raksts ”Skolu vēsture Ādažos” / Ādažu vēstis Nr.161 no 15.03.2014.

* * *

A. V i č s 

Skolu lietas Vidzemē no 1700.—1750. gadam

Daugavgrīvā — skolmeisteris Jānis Slāgs te strādājot jau 8 gadus. Pagājušā gadā viņš mācījis 13 bērnus. Dabūjot _ algu „dažādā" veidā. Carnikavā (Meņģelē) ir skolmeisteris Mise Kāns, kas līdz ar to ir arī ķesteris. Skolā nav neviena bērna, domājams tāpēc, ka Kāns vecs un nespēcīgs. Vizitatori uzdod meklēt citu skolmeisteri. Pēterupē (Peterskirche) — skolas neesot, bet skolmeisteris Pēteris Hincis ir, kas te savu amatu izpildot 45 gadus. Skolas bērnu nav, un vizitatori uzdod Hinčam mācīt arī bērnus. (Bet kur ? A. V.) Skultē — skolas nav, bet par skolotāju te tas pats Pēteris Hincis, kas Pēterupē. Liepupē — skolas nav. Esot agrākos gados bijusi viena ēka (an der Ruhtersche Grentze), bet tur nav bijis ne zemes, ne saimniecības ēku. Skolmeisteris te ir vārdā Evolds Rieps. Tā kā skolas nama nav, tad pagājušā ziemā mācījis tikai vienu bērnu. Vizitatori pavēl meklēt, kur palikusi skolas zeme, un celt jaunu skolas ēku. Ādažos — skolmeisteris Jānis Poršins. Skola ir, bet viņā nemācās neviens bērns. Uz jautājumu, kamdēļ skolā nemācas bērni, skolmeisteris atbild, ka viņš mācītu, bet ļaudis nesūtot...

Ādažu mācītājs J. Šreders 1730. g. ziņo ģeneralsuperintendentam , ka draudze neesot apmierināta ar tagadējo skolmeisteri un izteic domas, ka tas būtu atlaižams un pieņemams cits. Lūdz ģ.-s. piekrišanu. Āraižu (Āraišu) mācītājs Stauve 1733. gadā, sakarā ar skolmeistera Inkena (Ihnken) atlaišanu, raksta konsistorijai, ka viņa — mācītāja — rijas puisis (Rigen Kerl) tagad izpildot ķestera un zvanītāja vietu. Arī Inkens sūdzējies par viņa atlaišanu, bet tuvāku ziņu par viņa lietu neesmu atradis.

* Izglītības Ministrijas Mēnešraksts / 01.03.1922  

Vēsturiskais nosaukums: Ādažu astoņgadīgā skola, no 1959 līdz 1986. 
Vēsturiskais nosaukums: Ādažu septiņgadīgā skola, no 1948 līdz 1959. 
Vēsturiskais nosaukums: Ādažu septiņgadīgā pamatskola, no 1945 līdz 1948. 
Vēsturiskais nosaukums: Ādažu nepilnā vidusskola, no 1944 līdz 1945.

Pirmās ziņas par Ādažu skolu rodamas latviešu skolu vēstures pētnieka Andreja Viča fundamentālā pētījuma "Latviešu skolas vēsture" piecos sējumos.

   1684. gada vizitācijas  dokumentos pirmo reizi minēts Ādažu skolas vārds.

   1727. gada veiktajā pārbaudē konstatēts:" Ādažos ir skolmeistars JĀNIS PORŠINS, kas te strādā jau 7,5 gadus. Skola ir, bet tajā nemācās neviens skolēns. Uz jautājumu, kādēļ skolā nemācās bērni, skolmeistars atbild, ka viņš mācītu, bet ļaudis nesūtot."

   Skolu lietas šajā laikā ir visciešākajā sakarā ar baznīcu un garīdzniecību. Bieži vien muižnieki atzina vienīgi baznīcu, bet skola gandrīz neeksistēja. Līdz ar to vienīgais skolu lietu vadītājs, rīkotājs un arī skolotājs bija draudzes mācītājs.

   18. gadsimta beigās Ādažu draudzē zinības pie saviem vecākiem apgūst 339 bērni. Lasīt prot 660 bērni un 826 pieaugušie.

   Latvijas Republikas laikā bija 3 pagastskolas: Ādažos, Carnikavā un Garkalnē.

   Ādažu pamatskolā pēc kara laikā mācījās 116 skolēni. 1956. / 57.m.g. izveidojās krievu plūsma. Ar 1961./62.m.g. septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.

   1986.gada 1. septembrī tiek nodota jaunā skolas ēka Gaujas krastā. Tā ir augošā Ādažu vidusskola. Tajā mācās 902 skolēni.

   Ar 1989./90.m.g. tiek ieviesta deviņgadīgā skola. Šajā gadā ir pirmais latviešu plūsmas izlaidums vidusskolā.

* * *

1926.05.21 Svari

* * *

Ceļošais kino. 

Pastāvīgu kinematogrāfu Latvijā ir tikai prāvākās pilsētās. Uz laukiem kino ļoti maz sastopams un šur tur tālākos novados pat atrodas ļaudis, kas kino mākslu vēl nemaz nepazīst. Uz laukiem interese par kino tomēr visai liela. Šo apstākli izmanto dažādi ļaudis, kas vieglā kārtā grib iesist sev peļņu. Tie iegādājas kino aparātu, lētas, mazvērtīgas filmas un brauc apkārt pa pagastiem un iesit sev krietnu naudiņu. Apgalvo, ka daudzi no tādiem apkārtbraucējiem iesit smuku peļņu arī ar blakus „darbiem". Viņi vedot apkārt lubu literatūru, papirosus, pat šnabīti un dažādu citu preci. Protams — viņu mērķis ir tikai peļņa. Par labām filmām, par kino izmantošanu kultūras vajadzībām viņi i nedomā. Vispār mūsu zemē izglītības nolūkiem kino vēl maz izmantots. Vairākas biedrības un skolas gan iegādājušās kino aparātus, bet noderīgu kultūras filmu trūkuma dēļ šos aparātus nevar sekmīgi izmantot un bieži vien skolās un biedrībās izrāda gadījuma rakstura filmas. Nopietnu darbu ar kino uzsākusi lauksaimniecības centrālā biedrība, kas iegādājusi vairākas vērtīgas lauksaimnieciskas filmas un tās rāda uz laukiem, noturot arī priekšlasījumus, šīm lauksaimniecības kino lekcijām labi panākumi. Arī Latvijas bērnu draugu biedrība piegriezusi kino lietai nopietnu vērību. Sasauktas vairākas skolotāju un interesentu apspriedes, kas atzinušas kino svarīgo lomu ārpusskolas izglītībā. Biedrība sarīkojusi vairākus kultūras filmu seansus bērniem: Sakarā ar šarlaka epidēmiju, tagad šīs filmu izrādes bērniem pārtrauktas. Latv. bērnu draugu biedrība noorganizējusi savu ceļojošo kino un uzņēmusi vairākas filmas ar skatiem no bērnu dzīves. Ceļojošais kino jau apbraucis vairākas skolas un visur tas uzņemts ar lielu sirsnību. Līdz ar ceļojošo kino ved apkārt arī mūsu labāko bērnu literatūru un turpmākos braucienos būs līdzi arī radio ar skaļruni. Ceļojošā kino repertuārā pagaidām Latvijas un ārzemju skati, bērniem piemērota komēdija un zinātniska filma. Še pievedam vairāku skolotāju atsauksmi par Latv. bērnu draugu biedrības ceļojošo kino darbību. Ādažu pamatskolas pārzine raksta: "Sakarā ar kino izrādi 8. dec. Ādažu 6-kl. pamatskolā un ar literatūras izplatīšanu jaunatnei, Ādažu 6-kl. pamatskolas skolotāji izsakās visai atzinīgi par šo pasākumu un vēlas, lai arī uz priekšu Latv. bērnu draugu biedrība turpinātu darbu tādā pašā garā". Ropažu pag.  pamatskolas pārzinis raksta: „Skolas ikdienas gaitā pārsteigums — kino! Bērni kā spārnos: visiem gribas redzēt... ar labpatiku noskatījāmies techniski ļoti labi izrādītā, kā arī satura ziņā vērtīgā programā. Kaut arī turpmāk Latv. bērnu draugu biedrība mūs apciemotu ar ne mazāk rūpīgi izmeklētu ciema kukuli! Liels paldies arī par jaunatnes literatūru!" Mālpils 6-kl. pamatskolas skolotājs raksta: „Ar lielāko interesi noskatījāmies Latv. bērnu dr. biedr. kino izrādē. Filmas bija bērniem labi piemērotas... Silts paldies par kino izrādi un jaunatnes literatūru!" Saubes skolotāju uzdevumā raksta Saubes 11. pamatskolas pārzinis: „Šodien, 13. dcc. 1926. g. mūs, Saubes pag. trīs pamatskolas: Saubes, Jaunpils  un Kļaviņkalna I. pakāpes pamatskolas apmeklēja Latv. bērnu draugu biedrības ceļojošais kino, kas deva daudz mūsu domām. Skolēni ar kino bija apmierināti, bet visumā vēl šo to var vēlēties. Maz skolēniem interesēja dabas ainavas un vienkāršie lauku skati. Tos papilnam viņi dabū redzēt paši savā apkārtnē. Ar dzīvu interesi tie uzņēma skatus no kuģniecības, armijas dzīves, aviācijas. Tādus gabalus derētu pavairot nākošā izrādē. Vispārīgi jāpateicas par Latv. bērnu draugu biedrības kino izrādi. Ar lielu nepacietību gaidīsim solīto nākošo izrādi tuvākā nākotnē." Acīmredzot Latv- bērnu draugu biedrības pasākums ar ceļojošo kino uzņemts labvēlīgi un uzsākto darbu biedrība grib paplašināt. Biedrība organizē mākslas un zinātnisko filmu centrāli, kas varētu par pieejamu maksu ar vērtīgām filmām apkalpot biedrību un skolu kino. Par derīgu filmu iegādāšanu ved jau sarunas ar attiecīgām iestādēm, šis lietderīgais pasākums visnotaļ apsveicams. 

* Kino / 15.01.1927

* * *

Pētī skolas vēsturi 

Ādažu astoņgadīgās skolas novadpētniecības pulciņš pašlaik strādā pie temata «Mūsu skolas vēsture». Visu klašu skolēni  saņēmuši uzdevumus darbam šajā virzienā. Interesi saista visvecākā skola, proti, Baltezerā, kas darbojās līdz 1919. gadam, tad vecā Ādažu skola pie kokzāģētavas (darbojās līdz 1926. gadam). Varbūt ir cilvēki, kas varētu sniegt sīkākas ziņas par jaunās (tagadējās) Ādažu astoņgadīgās skolas celtniecību un atklāšanu 1926. gada rudenī. Pulciņa dalībnieki lūdz atsaukties arī tos cilvēkus, kas mācījušies augstāk minētajās skolās, pastāstīt savas atmiņas, atnest fotogrāfijas, liecības vai citus dokumentus. Visi šie oriģināli tiks pārfotografēti un atdoti to īpašniekiem. Lūdzam pieteikties pie novadpētniecības pulciņa vadītājas  Z. Riekstiņas. Tālrunis skolā 997459, mājās 997158

Pētī skolas vēsturi

1981.12.26 Darba Balss (Rīgas rajons)

Čapiņš, J.

MUMS RAKSTA

Savas skolas vēsture

Ādažu astoņgadīgās skolas jaunie novadpētnieki divus gadus pētīja savas mācību iestādes vēsturi no 1906. gada līdz 1941. gadam.  Daudz tikāmies ar bijušajiem skolēniem un skolotājiem. Sakrājās daudz materiālu. Gatavojoties rajona izstādei, vajadzēja tos sakārtot albumos, stendā. Esam ļoti pateicīgi kolhoza «Ādaži» valdei un tās priekšsēdētājam A. Kaulam, viņa vietniecei M.Birzei, tehniskajai sekretārei A. Geslerei, 7.a klases šefu iecirkņa priekšniekam R. Birzem par atbalstu izstādes iekārtošaņā. Pateicamies bijušajiem skolēniem: LPSR Nopelniem bagātajam kolhozniekam H. Ūdrim, LPSR Tautas māksliniekam K. Taubem, M. Ezeriņai, M. Smilgai, A. Melkusei, A. Ozoliņam, P. Libertam, LPSR Nopelniem bagātajam skatuves māksliniekam Jēkabam Krēsliņam un daudziem citiem, kas papildināja mūsu sakrātos materiālus ar personiskajām fotogrāfijām, izglītības dokumentiem, grāmatām. Rajona izstādē mūsu padarīto darbu novērtēja labi un izraudzīja republikas novadpētniecības izstādei, kas notiks no 16. līdz 30. martam Rīgā, Vēstures muzejā. 

Savas skolas vēsture
1983.03.10 Darba Balss (Rīgas rajons)

Z. Riekstiņa. Ādažu astoņgadīgās skolas  Novadpētniecības pulciņa vadītāia 

* * *

VOLDEMĀRS BRENNERIS

Š. g. 8. novembrī pēkšņi mira un 13. novembrī no Meža kapu kapličas uz Raiņa kapiem pēdējā gaitā tika pavadīts Nopelniem bagātais skolotājs Voldemārs Brenneris. V. Brenneris dzimis 1889. gadā Ādažu pagastā kā kalēja dēls. Beidzis Rīgas Pētera 1. reālskolu, 1909. gadā viņš ieguva skolotāja tiesības un sāka strādāt par skolotāju Ādažu pagasta skolās. 1918. gadā V. Brenneris strādāja Čeļabinskas un Irkutskas apgabala tautas izglītības nodaļās. 1920. gadā viņš atgriežas dzimtenē un strādā par pārzini Jaunciema skolā. Ulmaņa fašistiskās diktatūras laikā V. Brenneri no skolas pārziņa darba atlaiž. 1940. gadā padomju vara viņu ieceļ par Rīgas 17. skolas direktoru un 1941. gadā uztic Sarkanarmijas rajona Tautas izglītības nodaļas vadību. Pēc Rīgas atbrīvošanas V. Brenneris kā Sarkanarmijas rajona Tautas Izglītības nodaļas vadītājs enerģiski stājas pie rajona skolu un bērnu iestāžu darba organizēšanas un padomju skolas atjaunošanas. Līdztekus tam viņš aktīvi darbojas rajona sabiedriskajā dzīvē. Ar 1951. gadu V. Brenneris kļūst par Rīgas 35. (tagad 47.) vidusskolas direktoru. No 1953. līdz 1958. gadam V. Brenneris strādā pedagoga darbu Cēsīs. Ar 1958. gadu V. Brenneris aiziet pensijā, nostrādājis pedagoģiskajā darbā gandrīz piecdesmit gadu. V. Brennerim piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skolotāja goda nosaukums. Apbalvots ar medaļu «Par pašaizliedzīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941. —1945. g.». Darba biedri mūžam atcerēsies aizgājēju kā iejūtīgu, pedagogu, gaiša optimisma pilnu cilvēku un dziesmu draugu. 

Biedru grupa

VOLDEMĀRS BRENNERIS
1960.11.23 Skolotāju Avīze

* * *

-