------------------------------------------------------------------
Ozols pie Rīgas gatves
Ādažu novada iedzīvotāji
un viesi tiek aicināti pieņemt aizraujošu izaicinājumu un aplūkot visus 16 Ādažu
novada dižkokus, kurus Dabas aizsardzības pārvalde iekļāvusi aizsargājamo koku
sarakstā.
Kā pilsētas informācijas portāls Saulkrasti24.lv
uzzināja Ādažu novada pašvaldībā, tie ir deviņi ozoli, trīs liepas,
vītols, priede, osis un vīksna.
Šos dižkokus iespējams pazīt pēc informatīvās zīmes-zaļa kvadrātveida laukuma ar baltu ozollapu.
Šos dižkokus iespējams pazīt pēc informatīvās zīmes-zaļa kvadrātveida laukuma ar baltu ozollapu.
 |
| Blakus vidusskolai pie Gaujas ielas |
DIŽKOKI ĀDAŽU NOVADĀ 2015 GADĀ
( KOKA SUGA, ATRAŠANĀS VIETA, KOORDINĀTES,STUMBRA APKĀRTMĒRS,KOKA AUGSTUMS )
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastā liepa Tilia cordata
pie kempinga "Leiputrija" pl. 57,089496 gar. 24,444377 ; 11,80 apkārt visiem stumbriem; 25 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
pie "Līlavu" mājām; pl. 57,10378 gar. 24,335796; 6,40 m 26 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastā vīksna Ulmus laevis
pie "Līlavu" mājām; pl. 57,103461 gar. 24,336187; 4,30 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastā liepa Tilia cordata
blakus "Vinduļu" mājām; pl. 57,103752 gar.24,33657; 3,50 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
Muižas centrā, aiz vecās mājas; pl. 57,095187 gar.24,316617; 4,25 m 25 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais osis Fraxinus excelsior
Muižas centrā aiz vecās mājas; pl. 57,095187 gar. 24,316617; ~ 3,80 m 20 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastā priede Pinus sylvestris
Ar diviem stumbriem virs 1,3 m augstuma, pie "Miemju" mājām;
pl. 57,084101 gar. 24,351541; 2,40 m 25 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Baltais vītols Salix alba
Pie dambja "Smilgās"; pl. 57,092100 gar. 24,321987; 4,70 m 20 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
"Smilgas" dārziņos, blakus zemes gabalam Smilgas 70;
pl. 57,097475 gar. 24,323920; 5,00 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastā Liepa Tilia cordata
Zelmeņu un Zīļu ielas stūrī - liela liepa, tai apkārt mazāku liepiņu puduris; pl. 3,55 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
"Oliņu " zemes gabalā; pl. 57,085942 gar. 24,361377; 9,70 m apkārt visiem stumbriem; 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
"Oliņu " zemes gabalā, kadastra Nr. 80440050146; pl. 57,085649 gar. 24,358565; 5,50 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
"Kalniņu" zemes gabals, kadastra Nr. 8044005031; pl. 57,084398 gar. 24,352877; 4,75 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
Ceļa malā pie "Miemju" mājām; pl. 57,083990 gar. 24,351897; 4,40 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
Pie Zīļu ielas mežā; pl. 57,076894 gar. 24,357109; 4,20 m 30 m
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Parastais ozols Quercus robur
Rīgas gatvē 16 , netālu no t/c "Apelsīns"; pl. 57,0731282 gar.24,3206475; 5,05 m 30 m
ĀDAŽU OZOLI
Mūsu rajonā ar dižajiem un īpatnējiem kokiem bagātākais ir Ādažu ciems, kas atrodas tepat pie pilsētas namdurvīm. Kādā vasaras dienā soļoju sešas stundas no ozola pie ozola. Mans galvenais «ceļvedis» bija Tallinas Rīgas autoceļš. Mazā Baltezera krastā 0,3 km ziemeļaustrumos no autostāvvietas saknes kā izliekts statīvs paceļ īpatnēju koku tā saucamo vilkaču priedi. Diez vai 20. gadsimtā kāds līdīs starp ķeburainajām saknēm, lai apaugtu ar vilkača spalvu, bet kāpelētāju netrūkst. Un notiek brīnums — priede ar izspārdīto sakņu sistēmu vēl zaļo. No Tallinas autoceļa uz Ādažu centru ved Rīgas iela. Pie Ozolnieku mājām stāv varens ozols, kura apkārtmērs krūšu augstumā 5,3 metri. Ciema galvenā iela turpinās līdz metāla plākšņu tiltam pār Gauju. Pirms tilta jāpalūkojas pa labi. Tur aug resna vīksna (4,1 m). Blakus uzbērts Ādažu vidusskolas būvlaukums. Tālumā tek Gauja, un tās krastos zilgo, zalgo un blāzmo lielu koku lapotnes. Tūliņ aiz tilta pa kreisi novietots piemiņas akmens Rīgas atbrīvošanas cīņām. Kritušie padomju karavīri apglabāti Carnikavas Brāļu kapos. 800 m no tilta kā mežmalā iznācis lācis izloka zaru vijumus vēl viens dižkoks ozols. Ceļš tālāk stiepjas gar mežsarga jeb Miemju mājām. Krustojumā jāpaiet pa kreisi. Ceļmalā sākas Miemju ozolu birzs, kurā astoņu koku apkārtmērs 4—5 metri. Tur viņi stāv pļavā un uz kalna kā pasaku prinči, zaļos apmetņos tinušies. Šī nav vienīgā ozolu birzs Ādažu ciemā. Uz Saulkrastiem ejot, pa labi no Rīgas ielas (pie Katlapiem) paceļas ozols vientuļnieks. Pa kreisi, starp Inčiem un Briljantiem laukā izklīdusi ozolu ģimene. Te aug ozola brāļi un brālēni, tēvi un vectēvi, mazmazbērni un vecvectēvi. Cilvēkiem šādas ģimenes retas.
Uzslava Ādažu kolhozniekiem. Viņi nav spridzinājuši. Pie graudu kaltes un blīvas ozolu audzes no autoceļa pa labi atzarojas asfaltēts ceļš uz kolhoza mehāniskajām darbnīcām. Pēc 400 m pie Ādažu piena savāktuves pazemīgi nīkst puskaltis ozols «skrandainis». Pavisam citāds izskatās 6,3 m resnais ozols iepretī darbnīcām. Gaisma tā lapās līst kā medus un stumbrā ieguļas kā rasa. Un stumbrs rūgst un briest augšup mierīgs kā klints. Aiz autoceļa tilta pār Gauju pa kreisi atzarojas šoseja uz dzelzceļa staciju. No šosejas pa labi sākas lauku ceļš uz veco Carnikavu. Tas iet gar Carnikavas kapsētu, kur apglabāts LPSR Tautas dzejnieks O. Vācietis (1933.-1983.), un beidzas pie internātskolas (bijušās l. pakāpes pamatskolas), kurā no 1930.—1932. gadam mācījies rakstnieks V. Lāms (Eglons). Starp kapsētu un ceļu aug priede (3 m), kas redzama katram gājējam. Grūti atrast dižo vīksnu (4,2 m). Sūnām apaugusi, līdzās atkritumu kaudzēm, tā slēpjas kapu austrumu nogāzē pa labi no kapličas (18. gs.). To redzot, gribu izdarīt secinājumu: ap katru dižo koku būtu jāievēro dabas aizsardzības josla.
Kas druvā ozolu liek saspridzināt
Ar ieganstu, ka traucē novākt druvu?
Kāds savu nodevību neapzinās,
Bet pienācis tai klāt pavisam tuvu.
Tāds mātes kapu noārdīs
Pa velti,
Lai tajā vietā
Restorānu celtu.
Uzslava Ādažu kolhozniekiem. Viņi nav spridzinājuši. Pie graudu kaltes un blīvas ozolu audzes no autoceļa pa labi atzarojas asfaltēts ceļš uz kolhoza mehāniskajām darbnīcām. Pēc 400 m pie Ādažu piena savāktuves pazemīgi nīkst puskaltis ozols «skrandainis». Pavisam citāds izskatās 6,3 m resnais ozols iepretī darbnīcām. Gaisma tā lapās līst kā medus un stumbrā ieguļas kā rasa. Un stumbrs rūgst un briest augšup mierīgs kā klints. Aiz autoceļa tilta pār Gauju pa kreisi atzarojas šoseja uz dzelzceļa staciju. No šosejas pa labi sākas lauku ceļš uz veco Carnikavu. Tas iet gar Carnikavas kapsētu, kur apglabāts LPSR Tautas dzejnieks O. Vācietis (1933.-1983.), un beidzas pie internātskolas (bijušās l. pakāpes pamatskolas), kurā no 1930.—1932. gadam mācījies rakstnieks V. Lāms (Eglons). Starp kapsētu un ceļu aug priede (3 m), kas redzama katram gājējam. Grūti atrast dižo vīksnu (4,2 m). Sūnām apaugusi, līdzās atkritumu kaudzēm, tā slēpjas kapu austrumu nogāzē pa labi no kapličas (18. gs.). To redzot, gribu izdarīt secinājumu: ap katru dižo koku būtu jāievēro dabas aizsardzības josla.
A. Plaudis
 |
| Lilavu ozols |
Miemji
1 km aiz tilta pie autobusa pieturas „Mežsargs” pa labi no
asfaltētā ceļa atzarojas meža ceļš (0,6 km) uz Miemju mājām. To tuvumā aug
Miemju ozolu birzs, kurā 8 koku apkārtmērs sasniedz 4-5 m.
Gaujas senkrasta nogāze noaugusi veciem ozoliem.
Nogāzes pakājē redzama senās Gaujas vecupes vieta.
Zābaku dižozols (p-4,57 m) Gaujas senkrastā
Atradums Ādažos
Kas to būtu domājis! Pēc līdzšinējiem datiem, dižkoku Ādažu ciema territorijā nebija. Bet dabas draugs Atis Baiže te atrada un apzināja 33 dižkokus. Ievērojamākie pelnījuši īpašu uzmanību. Kad pārbrauc pāri Tallinas šosejas Gaujas tiltam, pa kreisi vientuļš ceļš ved uz Carnikavas kapsētu un te, no labās puses noliecies pāri kapsētas ceļam, kraujā aug dīvains ozols. Pusmetru no zemes stumbrs sadalās divās daļās un tūlīt pēc pusotra — atkal saaug kopā. Izveidojas it kā caurums. Pēc tam stumbrs atkal dalās un atkal saaug. Šādi saaugumi — zaru tilti ir diezgan liels retums. Bet šeit dubulttilts un saaugums ir ļoti liels. Te ir vēl divi dīvaini ozoli. Zars izaug no stumbra un atkal ieaug stumbra atpakaļ. Izskatās tā ka krūzītes, kā poda osa. Mazliet tālāk — 3,5 m resnai vīksnai ir zaru tilts. Savādi ir tas, ka te vienkopus tik daudz noviržu, lespējams, ka tās radījusi sena nezināma dārznieka roka. Pāris kilometru no Gaujas tilta uz Rīgas pusi pie Birznieku mājām, īsts gadsimtu milzis — 6m resns dižozols, augstu pacēlis kuplo vainagu, grezno apkārtnes ainavu. Diemžēl varenais ozola stumbrs no divām pusēm iebūvēts kolchoza šķūnīšos. Sprauga vēl saslieti stiepuļu rituļi, dzelži, latiņas. Birznieku dārzā ir vēl otrs dižkoks — skaista liepa, kurai stumbra apkārtmērs ir 4,1 metrs. Un arī te ap dižā koka stumbru vesela mēslu izgāztuve — dzelzs lūžņi, drazas. Pie stumbra pienaglotas kāpnes. Jā, skaistie koki te nav cieņā. Lai izkliedētu nepatīkamos iespaidus, iesim 400 metrus uz dienvidrietumiem. Te pie Mauriņiem tīruma vidū krāšņi zaļo pundurdižkoks (attē lā). Kā lai citādi nosauc šo savādo ozolu, kas ir divreiz tik plats cik augsts. Vainaga platums 18x19 m, bet augstums — tikai 10 m. Ozola stumbrs tomēr četri metri resns un jau 1,20 m augstuma sadalās trijos žuburos — īsts "ozolītis zemzarītis". Saprātīgi rīkojušies zemes saimnieki, atstājot vietu šim īpatnējam dižkokam tīruma vidū. Bet vislielākais dižkoks aug pie Ādažu kolchoza I brigādes mechāniskajām darbnīcām. Tā stumbra apkārtmērs krūšu augstumā ir 6,3 metri. Tik resnu ozolu mūsu republikā nav sevišķi daudz. Bet jābaidās, vai skaisto dabas pieminekli neapdraud cisternas, kas atrodas 20 metru attālumā. Ozolam aizdomīgi daudz nokaltušu zaru. Tikai 10 metru no ozola stumbra — starp ozolu un cisternām — grāvis, kas pilns ar biezu, eļļainu smāķi. Šāds attālums jau skar dižā ozola saknes.
* Laiks / 03.12.1975
 |
| * Cīņa / 02.10.1975 |
 |
| Gaujas ozoli |
 |
| Lilavu liepa |
 |
| Abzaļu ozols |
 |
Abzaļu ozols. To viedo 2 stumbri, kas cieši sakļāvušies.
|
 |
3,97 m
  |
Dižpriede Carnikavā
Abzaļu priedes. Vienai no tām apkārtmērs 2,48 m. Tas nozīmē, ka pēc gada vai diviem priede atbildīs valsts aizsargājamā koka - dižkoka - kritērijiem. Pa labi redzams viens no Abzaļu ozoliem.
 |
Priede
|
 |
| Lipstu ozols |
 |
| Pie Ādažiem ir 9 žuburu ozols |
=== Kaltiņu ozols Garkalnē ===
 |
| Ādaži-Garkalne |
 |
| Papele pēc zibens spēriena. Pie Valdorfa skolas 2021.g. |
Es gribu augt šajā dārzā
CIEMOS PIE TAUTAS SKATUVES MĀKSLINIECES ANNAS LUDIŅAS VIŅAS SEPTIŅDESMITGADES PRIEKŠVAKARĀ
Dīvaini — kā arfa — izliecies koks sargā ieeju Annas Ludiņas Mākslinieku dārzā viņas vasaras mājās Vangažos. Nonācu šai vietā nesenajā oktobrī, kad, pirmo dzedro vēju skartas, koku lapas spēlēja caurspīdīgu un mazliet skumīgu mūziku. «Nu ko tad jūs tā vasaru palaidāt garām,» pārmetoši teica māksliniece, vedot dārzā un pa ceļam rūpīgi salasīdama vēju norautās koku «pasītes». Arī bez tām viņa pazina savus kolēģus mākslā, kas te bija «pārvērtušies» retos kokos ar cildiem latīniskiem un dzejiskiem latviskiem nosaukumiem. Tērcei pārmestais tiltiņš veda uz dārza šūpuli, kur pirms divpadsmit gadiem mūsu Operas ilggadējais vadošais mecosoprāns Anna Ludiņa, viņas vīrs mākslinieks konstruktors Adrians Pabiāns un bērni Dzintra un Andris «kļuva» par lapeglēm un kur drīz pēc tam visdažādākos kokus stādīja operas solisti, režisori, mākslinieki, diriģenti. Apstājos pie kuplas, krāšņas balzāmegles. Komponiste Elga Igenberga? Jā, čiekuri salēkuši pa pazarēm kā notis līnijās, un skaņas saka — Ludiņas optimisms, viņas ārkārtīgi saulainā pieeja cilvēkam un dzīvei — tas ir milža guvums. Viņa patiesībā ir izaudzinājusi mani — gan ar savu mākslu, gan labestību. Kad ir grūti — atceros viņu — un zinu, ka ar dzīvesprieku var tikt visam pāri! «Ko jūs tur tik ilgi čubināties, — tā mēs visu nepagūsim redzēt» sauc māksliniece. Mēs ejam tālāk, katrs skujkoks šai nokalnē ir ne tikai koks, bet kāds atšķirīgs mākslinieks. «Gluži ka dzīvē — cits asāks, cits mīlīgāks,» saka dārza saimniece. «Skat varenā egle ir arī rudeņa jubilārs — Leonīds Vīgners.» Atkal tiltiņš pāri tērcei, un te valda operas primadonnas un premjeri. Laima Andersone, Pēteris Grāvelis, Miķelis Fišers, Jānis Zābers. . . Stalts ozols — tā ir Žermēna Heine-Vāgnere, un man arī viņai kas vaicājams. Atbilde — šis dārzs — tā ir skaista ideja. Radoša ideja. Kā jau viss, ko savā dzīvē un mākslā darījusi Anna Ludiņa. Mēs daudzkārt dziedājām kopā operās, viņa bija neaizmirstama partnere, un mūsu kopējās uzstāšanās man bija liela bauda. Tiesa, visus mūs te «saaudzēt» nav vietas — ka tik beigās «nesalienam» cits citam virsū... It kā izdzirdusi pēdējos vārdus, Anna Ludiņa rāda uz patālākiem lauka stūriem un meža ielokiem un teic: «Es jau visu laiku metu kāras acis uz turieni. Ja nu Ādažu kolhoza priekšsēdētājs teiktu — tai ielokā tikpat mums nekas netiks stādīts, audziniet tur savus māksliniekus! — tad mēs ar prieku dārzu vēl paplašinātu » Kā trīs piramidālās gobas uzkalnā nostājušās mūsu baleta prīmas — Anna Priede, Velta Vilciņa, Janīna Pankrate, vēl citas, un, kā dūšīgs ozols sargādams, priekšā aizstājies Māris Liepa «Viņš vēl pavisam maziņš, šopavasar stādīts, pie tam ar baltām zeķēm kājās.» skaidro Anna Ludiņa, un tā viņa zina stāstīt par katru no 135 māksliniekiem, kas še mājo, un katrs ir savādāks ne tikai mākslā, bet arī savā «koka dzīvē». Hemlokegles, Serbijas, . Veiči egles, īves, valrieksti, korķa koki, eliķkoks, čūsku egle, visdažādākās kļavas, liepas, ozoli, dzelzsbārži, pat tādi koki, kam ar pūlēm latviešu valodā piemeklējams nosaukums... «Kokus mīlu jau no seniem laikiem,» atzīstas māksliniece. «Tāpat kā dziedāšanu. Vēl skolas laikos, kad vasaras pavadīju Madonas pusē, tur ierāpos sirmi vecā ābelē un tad dziedāju visas dziesmas, ko vien mācēju. Un vismīļākais mans gadalaiks — pavasaris. Lai cik arī skaistas būtu vasaras, cik krāšņi rudeņi, es jau cauri tiem gaidu atkal pavasari, kad var ko iestādīt, kad viss sāk augt, viss sāk zaļot...». Ja es šai brīdi iedomātos, ka Mākslinieku dārzs ir jubilāres vienīgā aizrautība, viņas skanošā operas solistes mūža savdabīgs turpinājums, tad kļūda būtu absolūta. Četrreiz nedēļā viņa tiekas ar dziesmas mīļotājiem Pasaules progresīvo dziesmu studijā LRAP kultūras namā, kuru viņa vada, un Tautas korī «Tēvzeme», kur ir par vokālo pedagoģi. Nepalaiž garām nevienu operas pirmizrādi, seko līdzi jauno dziedātāju veiksmēm — viņai iepatikušos balsu vidū ir Maija Krīgena un Kārlis Miesnieks, seko dramatiskā teātra izrādēm, aktīvi piedalās Teātra biedrības darbā... Visu nemaz nevar paspēt, un dārzs jau ir vel prasīgāks nekā bērns, māksliniece saka. «Un tāpēc jūs nedomātu, ka tā ir tikai tāda romantiska iedoma un ka šī dārza vidū var tikai dziedāt vai dejot. To tur var gan — pa vakariem vai pavasara naktīs. Pa dienu ir jāstrādā!» Tie ir moži vārdi, un pats dārzs ir možs, visu laiku šalcošs un dzīvs godinājums latviešu mākslas meistariem. Un es nemaz nebrīnos, ka Elzai Radziņai, pirmoreiz te ieejot, pār lūpām izlauzies: — Es gribu te augt!
A. RASA
Dzimtenes Balss, Nr.47 (25.11.1976)
 |
| dzejnieks J. Peters ar dēlu pie savas ābelītes. |
pavisam netālu no Rīgas (aptuveni 40 km) Gaujas krastā atrodas savdabīgs dārzs, kuram šopavasar aprit divdesmitā gadskārta? Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces Annas Ludiņas vasaras mītnē bieži viesojās draugi, kolēģi, un viņai radās doma aicināt katru te iestādīt savu kociņu. Un tā 1964. gadā aizsākās jauka tradīcija. Toreiz neviens nedomāja, ka izveidosies oriģināls brīvdabas muzejs, kas saglabās mūsu republikas izcilu kultūras un mākslas darbinieku piemiņu. Garajos gados dārzs ieņēmis divu hektāru platību, tajā aug 152 koki. Tos stādījuši komponisti, režisori, diriģenti, Operas un baleta teātra solisti, pēdējā laikā arī rakstnieki un aktieri. Dārzam ir īpatns reljefs, un tajā aug vairākas retas sugas: Amūras korķakoks, Serbijas egle, dižskābardis, čūskveida egle, balzamapse, purpurābele .. . Stādi iegūti no dažādām vietām, arī no Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza, kur tos sagādāt palīdzējis bioloģijas zinātņu kandidāts Andris Zvirgzds. Taču galvenie Annas Ludiņas palīgi lielajā darbā ir viņas tuvinieki: vīrs mākslinieks konstruktors Adrians Pabians, dēls Andris Gaujas nacionālā parka darbinieks, un meita Dzintra Preisa daiļdārzniece. Liela koku grupa ir A. Ludiņas ģimenes veltījums latviešu komponistu piemiņai J. Vītolam, A. Kalniņam, Mediņiem . . . Skaisto tradīciju atbalsta arī kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs A. Kauls. Un nu veidojas tēlotājas mākslas meistaru stūrītis. Šajā pavasarī te savu liepiņu iestādīja republikas Tautas māksliniece Džemma Skulme. Tajā dienā dārzā bija ieradies arī Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks dzejnieks Jānis Peters, lai apraudzītu savu Sahalīnas ābeli. Astoņos gados tā izaugusi skaista un ražena, un, protams, par to liels prieks arī pašam stādītājam. Īpašā grāmatā tiek ierakstītas ziņas par stādītāju un kociņu. Otra savukārt ir viesu grāmata, kurā ļaudis no tuviem un tāliem novadiem atstājuši sirsnīgus pateicības vārdus šī dārza kopējiem un veidotājiem.
Vai jūs zināt, ka...
1984.06.06 Rīgas Balss
Adermane, A.
Ādaži. Atsaucoties apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmumam par meža dienu sarīkošanu, Ādažu pagasta izpilda komiteja nolēmusi apstādīt ar bērziņiem ceļu pie izpildu komitejas 1 km garumā un apkopt Carnikavā un Baložos esošos brāļu kapus, apstādot tos ar ceriņiem un eglītēm.
Turpinās meža dienas
1948.04.27 Darba Balss (Rīgas rajons)
«Ādažu pagastā apstādītas šosejas un ceļi, Carnikavas, Garkalnes un Ādažu 6 kl. pamatskolas, pagasta nams, uguns dzēsēdzēsēju parks un bērnu kolonija Baltezerā. Pavisam iestādīti 1092 koki un krūmi.»
ATKAL BŪS MEŽA DIENAS
1990.12.28 Izglītība (agrāk - Skolotāju Avīze)
Kipere, Zaiga
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru