pirmdiena, 2017. gada 1. maijs

Vladimirs Rapiķis un viņa darbi #

Alfrēds Graudiņš vada teritorijas labiekārtošanas darbus.


Tiek uzstādīts piemineklis pretī kolhoza valdes ēkai.

Vladimirs Rapiķis

3. oktobrī traģiski miris tēlnieks Vladimirs Rapiķis. V. Rapiķis dzimis 1921. gada 12. jūlijā Rīgā.

 No 1935. līdz 1938. gadam mācījies Gorkija mākslas vidusskolā, pēc tam, strādājot Gorkijas apgabala mākslinieku biedrības tēlniecības darbnīcā, praktiski apguvis tēlnieka profesiju. Viņš piedalījās mākslas izstādēs Gorkijā, V. Čkalova pieminekļa konkursā ieguva 2. prēmiju (1939.). Dienēdams Sarkanajā Armijā, strādāja par mākslinieku un veidoja pieminekļus. Lielajā Tēvijas karā kopā ar latviešu strēlnieku daļām nostaigāja kara ceļus no Gorohovecas līdz Kurzemei. Pēc demobilizācijas 1946. gada martā strādāja par tēlnieku, glezniecības darbnīcas vadītāju un no 1951. gada kombinātā «Māksla». V. Rapiķis ir Rīgā uzstādītās S. Kirova bistes, skulptūras «Lāčplēša cīņa ar pūķi» Majoros, Staļģenes brāļu kapu pieminekļa un daudzu citu monumentālu tēlniecības darbu, kas uzcelti gan Latvijā, gan citās republikās autors. V. Rapiķa pieminekļu projekti vairākkārt prēmēti. Viņš izkalis granītā K. Marksa un V. Ļeņina portretus, piedalījies republikas, Vissavienības un starptautiskās mākslas izstādēs ar rakstnieku, kultūras darbinieku, karavīru un zinātnieku portretiem marmorā, bronzā, bet visvairāk darinājis portretus un figurētas tematiskas kompozīcijas cilnī dzelzs, vara un misiņa kalumā. Šie darbi rotā daudzu rūpnīcu un iestāžu sabiedriskās telpas. V. Rapiķa dzīve bija nepārtraukts tēlnieka darba cēliens, kas mijās ar sabiedrisko mākslas propagandu un īsiem atpūtas brīžiem.

LPSR MĀKSLINIEKU SAVIENĪBA

V.Rapiķis
Vladimirs Rapiķis
1985.10.11 Literatūra un Māksla
***
Tēlnieka Vladimira Rapiķa skulpturāls darbs. / 1948.g. 18.augustā tika dibināts lauksaimniecības artelis "Ādaži" / 20.gs. 80.gadi





==================

piemineklis Mārtiņam Krēsliņam Baltezera kapos


Top vēl viens V.Rapiķa darinājums

DZĪVES TEIKSMAINĪBU MEKLĒJOT
1970.09.25 Dzimtenes Balss

================================
* Darba Balss / 16.04.1983 

 





Pie bijušās ēdnīcas centrā atradās šī skulptūra - Meitene ar arfu - tagad šeit ir veikala Supernetto autostāvvieta. 
Ādažnieki sarunvalodā  to dēvēja par Mildu. 

Veidojot skulptūru autors bija iecerējis, ka no arfas tecēs ūdens strūklas, imitējot arfas stīgas.





***
Redz, kur diži medinieki 

 Voldemāra Rapiķa metālkalums

Redz, kur diži medinieki
1975.06.21 Cīņa
S. Mazura

***



VOLDIM RAPIĶIM

«Es piedzimu 1921. gada 12. jūlijā. 1500 kilometrus no Latvijas, Bujas stacijā preču vagonā. Toreiz mana ģimene bija atceļā no Krasnojarskas uz Latviju. Šeit, lai reģistrētu manu dzimšanu, jau 50. . . Tu pats par to brīnies un netici. Laiks steidzas parasti tad, kad darāmais negaida, bet darītājs tik tikko uzspēj paveikt radušās ieceres, pasūtījumus un atpūšas strādājot. Tu nepazīsti atpūtu un atslodzi, kas tik nepieciešama psihiskam līdzsvaram un sasniedzama ar dzīves sadalīšanu: darbam un mājai. Vecākiem bija nepieciešams «mani adoptēt», tāpēc otrreiz formāli «piedzimu» 30. jūlijā. Atzīmēju savu īsto, nevis «formālo» dzimšanas dienu...»

No autobiogrāfijas. 

Dzīves divējās puses it kā saliedējušās kopā. Kad domāju par Taviem darbiem, tad redzu darbnīcu, dārzu un dzīvojamo māju starp priedēm Mazā Baltezera krastā. Dārzā lokās Tava sieva Evija Upeniece un jūtas mūžīgā laika trūkumā: arī viņa ir tēlniece. Darbnīcā un kalvē starp pārējiem vīriem ir dēls Uldis, un šī kombināta «Māksla» brigāde Tev palīdz īstenot ieceres interjeriem, kā arī lielos monumentālos darbus. Tava vērīgā acs un lielā darba prakse, organizatora talants un pieredze ir īsti vietā ik brīdi jebkuram brigādes loceklim. Arī brālim Jānim, ar kuru kopā Tu veidoji konkursa darbu — pieminekli Ļeņinam Limbažu pilsētai. Pagaidām tas būs vislielākais portrets mūsu zemē, kas kalts no nerūsējošā tērauda, šī nepakļāvīgā un cietā metāla. (Pieminekļa makets — attēlā.) 
Tu esi skops vārdos, kad jāpastāsta par savām pagātnes gaitām, kas ir raibu raibās. 1930. gadā Tava ģimene nolemj dzīvot Padomju Savienībā. Gorkijā ir Tava pirmā mākslas skola, šajā pilsētā Tu veidoji savu pirmo patstāvīgo tēlniecības darbu — M. Gorkija skulpturālo portretu. Tas deva apzinātu ticību nākotnes mērķim — mākslai. Karš izjauca daudzas ieceres, arī bezrūpīgo jaunību. Kopā ar latviešu gvardes divīziju Tu iesoļoji Rīgā. Bet māksla netika aizmirsta pat kara gados. Gorkijas centrā vēl tagad paceļas Miņina piemineklis, kas veidots kopā ar tēlnieku Kolobovu un Tavu brāli Leonīdu. Dzīves temps pēc kara izmācīja līdz galam un bez atlikuma atdoties darbam. Tev kā māksliniekam vienmēr jebkurš darbs licies paveicams. Tā tas bija toreiz, un tā tas ir pašreiz, kad dzīvē iesācies jauns gadu desmits. Savu bagāto temperamentīgo fantāziju Tu vienmēr apaugļo ar enerģisku rosību, drosmīgu eksperimentu, radošu mīlestību un interesi, lai pabeigto darbu drīz vien daļēji vai pavisam aizmirstu. Katra nākamā granita, bronzas vai marmora skulptūra, dzelzs, vara vai misiņa kalums, nerūsējoša tērauda vai alumīnija cilnis, katrs nākošais interjera noformējums ir kritisks iepriekšējo darbu radošo atradumu atspoguļojums. Savu ieceru īstenošanai Tu izvēlies dažādus materiālus, atbilstoši konkrētai videi un novietojumam, S. Kirova bronzas portrets parkā Rīgas centrā, Ļeņina bareljefs no nerūsējošā tērauda Ostankinas televīzijas centra galvenajai zālei, pieminekli kritušajiem karavīriem daudzos Kurzemes novados no īpaši apstrādāta betona, kas atgādina šūnakmeni, — tas ir dažu Tavu galveno darbu uzskaitījums. Pēc Taviem metiem darināti daudzi metāla lukturi, kamīni, svečturi, būvapkalumi, dekoratīvi vara un misiņa panno. Tie grezno daudzus interjerus, arī vairāku okeāna laineru iekštelpas. Tava sadarbība ar arhitektiem konkursa darbu izpildē bijusi veiksmīga. Izcīnītas godalgotas vietas. V. I. Ļeņina skulpturālais portrets bronzā, kas atrodas veikalā «Politiskā grāmata», man šķiet, ir viens no Taviem labākajiem darbiem, un to Tu veidoji sadarbībā ar arhitektiem. Nepakļāvība svešiem iespaidiem, spilgti izteikta individuāla attieksme pret novēroto dabā un reālistiska stilizējuma pakāpe caurstrāvo un raksturo visus Tavus darbus. Šodien apsveicam Tevi jubilejā, un īpaši nav Tev jāvēl «daudz ieceru un radošu ideju» nākotnē, jo tās Tev jau bagātīgi ir un pietiks ilgam laikam. Radošu veiksmi un labu veselību! No Tevis, Voldi, mēs gaidām vēl ļoti daudz interesanta! 
VOLDIM RAPIĶIM
1971.07.01 Karogs
ZIGURDS VĪTOLS, arhitekts

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru