trešdiena, 2019. gada 14. augusts

Lielais Baltezers #




 

 







Ūdens, maize, gaiss

Es dzeru ūdeni no Baltezera — 
Paldies! Sirds baltumu sev gūst, 
Pat bēdas balinātas kļūst, 
Tev, labais ūdeni no Baltezera, 
Man katrā šķiedrā jāieplūst, 
Lai atspirgusi dzīvei deru,
Jo tevī dzimteni es dzeru. 

Es ēdu maizi, rudzu maizi, 
Un rieciens tev ir medussalds,
Tu garām manām acīm aizej, 
Un tavi darba svārki šalc,
Ak dzimtene! Cik pilns tev galds, 
Tu siltu roku uzliec raizei.

Es ieelpoju stipru gaisu, 
Tam sveķi klāt un jūras sāls, 

Vēl sniega smarža jāpiekaisa 
Un viegli vīstošs siena vāls.
Šie smārdi divu spēku raisa —
Pat nāvei vaigs reiz kļuva bāls, 
Kad juta viņa: sirds man kaisa
Šo gaisu dzert, kas bija tāls.

Vien sapņa vēsma man to nesa, 
Lai varu karstām lūpām tvert. 
Tā, brīvā dzimtene, tu esi,
Ko gribu es kā gaisu dzert. 
Un visiem, kas par tevi krita,
Tu biji ūdens brīnišķais, 
Tu dzīves īstā maize šķiti
Un nemirstības skaidrais gaiss.

Ūdens, maize, gaiss
1965.07.01 Karogs
MIRDZA ĶEMPE





 

 
Villa Baltezers



Lielā Baltezera salās
 
Piejūras zemienē ir daudz ezeru. Tie ir lagūnu tipa ezeri, kas veidojušies, pakāpeniski pazeminoties ūdenslīmenim Baltijas jūrā. Rīgas apkārtnē tāds ir Lielais Baltezers, kura salās saglabājusies relatīvi maz pārveidota augu valsts. Tāpēc jau 1924. gadā pirmo reizi tās ņemtas valsts aizsardzībā. No 1977. gada ar valdības lēmumu šīs salas iekļautas botānisko liegumu kategorijā. Lielajā Baltezerā pavisam ir 5 salas: Ropažu, Liepu, Priežu, Auzu un Mazā ar kopējo platību 14 ha. Pēc platības vislielākā un augstākā ir Ropažu sala. Tajā visbagātākā arī augu valsts: purvainas grīšļu pļaviņas, melnalkšņu un kārklu saaudzes piekrastes joslā, bērzu meži, kas izveidojušies, aizaugot laucēm. priežu meži, un  salas visaugstāk paceltajā daļā nelielā platībā  liepu meži. Te aug arī divas aizsargājamo augu sugas - gada staipeknis un Baltijas dzegužpirkstīte. Turpat līdzās Liepu salā gar piekrasti stiepjas melnalkšņu mežu josla, to nomaina priežu meži, bet salas visaugstāk paceltajā daļā liepu audzes. Ezera dienvidrietumu daļā atrodas Priežu un Auzu salas. Šo salu relatīvais augstums nepārsniedz 4 m. Priežu salā, kā to norāda pats salas nosaukums, aug galvenokārt priežu meži, vietām ar ievērojamu ozola un liepas piejaukumu. Tikai zemākajā piekrastes daļā sastopami zālaini bērzu un melnalkšņu meži. Auzu salā, atšķirībā no pārējām ezera salām, lielu platību aizņem sausas lauces, ērgļpaparžu un melno cūceņu saaudzes. Salas ir dabiska laboratorija augu sabiedrību uzbūves īpatnību, to attīstības likumsakarību izpētei. Tāpēc arī tās jāsaudzē un jāsaglabā. 

M. Laiviņš
* Darba Balss / 05.06.1982

 Raimonda Paula māja Baltezerā




LIELĀ BALTEZERA SALAS
 
Šis skaistais ezers ir iecienīta rīdzinieku un mūsu rajona darbaļaužu atpūtas vieta. Tā platība ir 600 hektāru, vidējais dziļums 2-3 metri. Ezers ir tīrs no zālēm, niedres un meldri aug tikai ap salām un vietumis gar krastu. Tas ērti sasniedzams ar autobusu, pa dzelzceļu no Baltezera stacijas, brauc arī kuģītis. Ezera krasti lēzeni, ar smilšainu liedagu, daļēji apauguši ar mežu, daudz līču. Rietumu krastā, skaitot no ziemeļiem, ir Baznīcas līcis, Apšu, Dreimaņu, Libertu un Zvejnieku līcis. Dienvidaustrumu krastā atrodas Senču sila līcis. Lai uzlabotu koku pludināšanu, mūsu gadsimteņa sākumā izrakts Daugavas - Gaujas kanāls. Tas saīsināja koku pludināšanas ceļu Gaujas baseina baļķiem. Agrāk slēgtie Lielais un Mazais Baltezers kļuva par caurtekošiem. 
 Lielajā Baltezerā ir sešās Salas, kas uz krastu fona veido skaistas ainavas. Parasti pie ezera daudz atpūtnieku makšķernieku, peldētāju, klusā skaistuma cienītāju. Salu augsnes aluviālas, ar bagātīgu floru.  Salas atrodas tuvāk rietumu krastam. Pati pirmā no ziemeļiem ir Ropažu sala, tās platība 3,6 hektāri. Zemsegā daudz kazenāju, arī ogulāji un staipekņi. Pamežā pīlādzis, krūklis, plušu koks, nedaudz korintes un kārkli. Salas vidus samērā augsts, te sastopamas 140—150 gadus vecas priedes, arī atsevišķi ozoli. Netālu dienvidos atrodas Liepu sala. Arī tās vidusdaļu aizņem priežu audze, bet gar malām melnalkšņi ar bērzu piejaukumu. Aug arī liepu grupas, no kā cēlies salas nosaukums. Pavisam tuvu rietumu krastam, iepretim Libertu līcim plešas pati lielākā - Priežu sala. Augsto salas vidu aizņem 40 —50 gadus vecas priedes un bērzi.
 Uz terases ap paaugstinājumu aug melnalkšņi un bērzi. Salā sastopami arī atsevišķi 250 gadus veci ozoli. Uz austrumiem no Priežu salas atrodas sala, kas apklāta ar mežu - Mazā sala. Tās platība 0,5 hektāri. Šī sala parādījusies, acīmredzot, tikai pēc kanāla izrakšanas, tā ir zema, līdzena aug tikai 50 —6O gadus veci melnalkšņi. Vistālāk uz dienvidiem atrodas Auzu sala (3.1 hektārs), kur kādreiz bijusi lauksaimnieciski izmantojama zeme, par ko liecina nosaukums. Aug vecas priedes, bērzi un melnalkšņi. Priežu vecums 120—180 gadu. Salas paaugstinājumam visapkārt stiepjas terase. Baltezera ziemeļu daļā veidojas jaunākā un pati mazākā Kaiju sala. Tur vēl koki nav izauguši. Ezers nodots Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrībai.

Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūta zinātniskais līdzstrādnieks Ž.Sūna

* Darba Balss / 16.10.1968

 



SĒŅU KUĢIS

Rūc sēņu kuģis pāri Baltezeram, 
Brauc lepnie baraviku lietussargi, 
Brauc trauslie bērzlapīšu saulessargi 
Un neskaitāmi gailenīšu pulki 
Kā cālēni ar savām cāļumātēm. 
Un rokas brauc, kas sēnes lasījušas, 
Kā pusatvērtas grāmatas 
Uz grozu lociņiem tās guļ. 
Lūk, viena roka, strupiem pirkstu galiem, 
Tā labi pazīst riņķa zāģa balsi 
Vai ēvelmašīnu starp skaidu kalniem; 
Lūk, reizēm dzīve spēlē arī tā — 
Ar ēvelmašīnu uz pirkstu galiem. 
Šie pirksti valda lielu bagātību — 
Pār groza malu bekas mices slaista, 
Glums podiņzellis grib vēl projām aizšmaukt. 
Nav biezi maki turēti šais pirkstos, 
Tak atrasta ir lielā sēņu vieta, 
Un tagad pirksti strupie šie 
Par sēnēm slavu daudzus gadus paudīs. 
Lūk, cita roka tā kā vijole, 
Kas atrasta zem kieģeļkaudzes drupās, 
Kādreiz tā melnu matu straumē 
Ar ziloņkaula ķemmi airēja, 
Kādreiz tā lepni nesa sveci, 
Ne parasto, bet neredzamu sveci, 
Un tāpēc roka prata apgaismot 
Tik daudzu ļaužu tumšos gaiteņus. 
Kas sveicienā šo roku saņēma, 
Tas juta pieskaramies sveces elpu, 
Un, ko šī roka noglāstīja, 
Tas bija noglāstīts ar siltumu 
Un kopš šī brīža mūžam 
Šai neredzamai svecei līdzi skrēja. 
Kā sadauzīta vijole šī roka — 
Tā pazīst kristālglāzes zvanu, 
Un, mainot sliedes tramvajam 
Un metot veļu milzu katlos, 
Tā sajūt pulsu katrā pirksta galā, 
Ir vienā pulsā Platons marmorbārdis, 
Bet otrā Aristotelis, 
Kas zemeslodi apēdis 
Un tagad pārdomā par savu darbu. 
Šī roka īpatnēji sēnes lasa: 
Lūk, kreimene — de Mentenonas kundze, 
Lūk, baravika — marķīze de Pompadūra, 
Tek gailenes kā rūķīši, kā troļļi, 
Un priedes mastā čiekurs Grīgu spēlē, 
Sļakst sēņu kuģis pāri Baltezeram, 
Bet varbūt galera ar Kleopatru. 
Bet te ir trešā roka, gluži parasta, 
Un divus laulībgredzenus tā nes, 
Uz viena pirksta blakus liktus. 
Un tas ir viss. 
Ir dzīve nokāpusi 
No saviem Gaiziņiem un Ziliem kalniem, 
Ir dzīve iznākusi 
Iz savām Daugavām un Gaujām 
Un tagad sarāvusies nepielūdzama 
Starp diviem laulībgredzeniem uz pirksta. 
Kā mierinot pūš rudens sēņu vēji. 
Nes viena roka divus likteņus. 
Slīd likteņkuģis pāri Baltezeram.

SĒŅU KUĢIS
1969.09.01 Karogs
VITAUTS ĻŪDĒNS
 













Veselības centrs Baltezers



 











 







Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru