Ādažu muižas ēkas / 1975.g.
 |
| Ādažu muiža / 20.gs. 20.-30.gadi |
 |
| 1975.g. |
Vēsturiskais Ādažu muižas nosaukums Aahof minēts jau senos dokumentos kopš 1562. gada.
Agrākie muižas īpašnieki – Vahtmeisteri, Doni. Reimerseni, Pāleni. 1874.gadā muižu savā īpašumā ieguva Baltazars fon Kampenhauzens. Pēdējais īpašnieks bija viņa dēls Arists fon Kampenhauzens, kurš bija Latvijas Republikas pilsonis ar pilsoņa pasi.
Pēc agrārreformas Ādažu muižas centrs piederēja Rozālijai Zvaigznei.
Diemžēl viena no vēl nesen redzamajām ēkām vairs nav,
1819. gadā muižā uzvesta kāda klasiska Šillera luga “Vilhelms Tells”, kuru esot iztulkojis muižas sulainis, kurš pats arī vadījis izrādi.
*
Īpaši atzīmējams notikums ir kāda vārdā nezināma latviešu jaunekļa, dzimtcilvēka, veiktais Šillera «Laupītāju» tulkojums ap 1825. g. Muižā par galdnieku un sulaini strādādams, tas iemācījies vācu valodu un, baronu ceļojumos pavadīdams, bijis kādu laiku gan Pēterburgā, gan citur, redzējis arī «Laupītāju» izrādi. Luga jaunekli tā aizrāvusi, ka viņš to pārtulkojis un kopā ar citiem dzimtcilvēkiem arī izrādījis Ādažu muižas šķūnī, pats tēlodams Kārli Moru. Tā bija pirmā teātra izrāde latviešu valodā, sen pirms reakcionārā «Žūpu Bērtuļa» iestudējuma, kuru buržuāziskie vēsturnieki aplam daudzināja par latviešu teātra sākumu.
1955.05.01 Zvaigzne
A. Vilsons
=====================
Doku Ati atceroties
Par vienu no latviešu literatūras pamatlicējiem, rakstnieku reālistu Doku Ati Jelgavas pedagoģiskā darba veterānu kluba biedriem šajās dienās daudz interesanta pastāstīja literāte L. Lūsēna. Viņa spilgti atklāja tās daudzās, sevišķi materiālās dabas grūtības, kuras ne vienam vien tā laika latviešu kultūras darbiniekam bija jāpārvar. Nebija viegli pēc grūtā lauku darbā pavadītas dienas ķerties pie spalvas. Barons Volfs savā Ādažu muižā, paņēma rakstnieka fiziskos spēkus, bet viņa daiļrade palika dzīva. Rakstnieka acīm redzētais un uzrakstītais ir sava laikmeta nemirstīgs spogulis. Pedagoģiskā darba veterāniem stāstījums bija sevišķi tuvs, jo iepriekšējās vasaras ekskursijā viņi bija apciemojuši Doku Ata atdusas vietu. Tuvākajā laikā kluba biedrus gaida stāstījumi un diapozitīvu demonstrējumi par ekskursijām pa Baikālu, Spāniju, Japānu.
Jelgavas pedagoģiskā darba veterānu kluba
padomes priekšsēdētājs S. RASNAČS
Doku Ati atceroties
1982.02.20 Darba Uzvara (Jelgava)
 |
| Ādažu muiža / 1975.g. |
***
Ādažu pag. Ādažu muižas gab. Nr. 101F
(Doršs Kārlis pārdod Lībtāls Antonijai).
| Paziņojums. |
1930.09.30 Zemes Ierīcības Vēstnesis |
***
 |
| Pienotava / Ādažu muiža / 1975.g. |
Arī Ādažu pagastā bija jānomā pašu māju zeme. Ar latviešu sūdzību iesniegšanas aizliegumu baltvācu administrācija bija cerējusi drīzi vien panākt nomierinājumu zemes lietās, pat totālu nomnieku klusumu pēc veselas rindas viņu lūgumu un sūdzību noraidīšanas un tik daudzu iesniegumu parakstītāju tiesāšanas un atcelšanas no vēlētu pagasta tiesnešu un vecāko amatiem, lai pēctam varas favorīti netraucēti varētu turpināt zemes objektu iznomāšanu pēc patikas. Bet reālā dzīvē šī netaisnā aizlieguma pavēle nebija nekāds nomas jautājuma atrisinājums vai arī kaut īslaicīgs tās nokārtojums, drīzāk gan vēl vairāk latviešu smagās dzīves sasprindzinājums. Ja baltvācu administrācijas funkcionāri, kas tik nikni un varmācīgi bremzēja un traucēja latviešu garīgās un materiālās kultūras attīstības centienus, vēl 19. gadsimta otrā pusē bija cerējuši ar brutālu aizliegumu apklusināt vecu kultūras tautu ar pagātnē izkoptu patstāvību, tad droši jāsaka, ka tie vēstures saprašanā un necildenas morāles ziņā bija nonākuši nožēlojamā tālumnieku stāvoklī. To jau rādīja arī viņu neapvaldītais dzīvesveids, ko samaksāja latviešu zemkopji gan ar klaušu darbiem, gan augsto nomu. Vidzemes landmaršals firsts Līvens un viņa cilts brāļi bija labi sagatavoti un pamācīti no savu senču izdarībām ar latviešu mantu, lai arvien vairāk gūtu ienākumus. Tagad viņi bija izgudrojuši jaunu latviešu zemkopju izmantošanas veidu, proti zemes nomas sistēmu. Tas nozīmēja, ka visai latviešu zemei ar pilsētu un muižu platību izņēmumiem (protams, ka zināmā dala arī no tās) bija jāpaliek par nomas objektu, visiem pagastu saimniekiem malu malās bija jākļūst par savu pašu māju nomniekiem, lai no gada gadā maksātu okupantu pēcnācējiem arvien no jauna pārtaksētu un kāpinātu nomu, piedevām ar dažāda veida klaušām: t. s. nedēļas divdienām, "putnu" dzīšanas dienām rudenī un ziemā v. t.t. šis mūsu tautas kodola, zemkopju, izmantošanas veids strauji gāja plašumā ar pārāk viltīgā kārtā kombinētu un arī panāktu krievu karaspēka dalu "atbalstu" - galvenā kārtā mežonīgo kazaku sotņu (simtu) ievešanu mūsu zemē, kur burtiski ģen. gubernātors b. Līvens ziņo Vidzemes gubernātoram: - "beehre ich mich Excellenz mit zutheilen, dass meinerseits bereits die nbthi gen Schritte gethan vvorden sind, um Kosa ken-Detaschements oder andere Truppen-Ab teilungen zu meiner Disposition zu erhal ten"), kas dažādu baronu - baltvācu vadībā ar briesmu darbiem izplatīja iedzīvotājos terroru no pagasta pagastā likumīgās nomas nodrošināšanas vārdā. Toreiz latvieši varēja atgaiņāties ar vienīgi iespējamo līdzekli - lūgumu iesniegšanu krievu valdībai pasargāt viņus no baltvācu varmācības un bojā ejas. Bet arī te latviešu tautas "labdari" drīz vien bija atraduši un panākuši efektīvu pretlīdzekli - aizliegumu lūgt un sūdzēties par nepanesamo stāvokli. Kopskatā tā bija rafinēta baltvācu izdarība, kurai līdzīgus piemērus Eiropā grūti bija atrast. Kā atsevišķu epizodi nomu lietu un faktu virknē pieminēsim še Ādažu pagasta saimniekus (Stapriņu, Sautiņu, Birznieku, Strēlnieku, Baldoņu, Sunumu un vairāku citu māju) pašā Rīgas pievārtē, kam arī nācās maksāt nomu Ādažu muižas baronam Volfam par pašu māju zemi un piedevām vēl iet muižā klaušu darbos. Kā visi citi arī viņi nesa pārlieku smago darbu un nodevu nastu, bet bija piespiesti klusēt; jo bija iestājies sūdzību iesniegšanas aizlieguma laiks; klusēja arī viņu vēlētie pagasta tiesneši un vecākais. Tad gadījās, ka barons Volfs "pārdeva" muižu kādam savam cilts brālim. 1863. g. 25. aprīlī Vidzemes vicegubernators Kube uzdod Rīgas apr. Liec. draudzes tiesnesim Cachrisonam steidzīgi izmeklēt notikumus Ādažu pagastā, kur saimnieki pieprasījuši atjaunotu nomas līguma noslēgšanu ar barona Volfa pēcnācēju. Jau trešajā dienā nolikta tiesas sēde, kurā bija izsaukti pagasta tiesas priekšsēdis D. Upītis, tiesneši M. Osis un Neilands, pagasta priekšnieks Jēkabs Breiners un rakstvedis M. Treimanis. Kā apsūdzības uzturētājs - prokurors uzstājās barons Volfs, aprādīdams, ka pagasta amatpersonas (t. i. tiesneši, vecākais un rakstvedis) devušas saimniekiem padomu pieprasīt jauna nomas līguma noslēgšanu ar b. Volfa pēcnācēju un neiet muižas darbā, kamēr nebūs izpildīta viņu, t.i. saimnieku prasība. No barona Volfa garās apsūdzības runas redzams (īpaši no viņa aizrādījuma par rakstveža M. Treimaņa līdzdalību lietā), ka arī Ādažu pagasta saimniekiem nomas lietās ar baronu Volfu bijuši sarežģījumi, kas turpinājušies ar viņa pēcnācēju. Pēdējais piedraudējis "uzspridzināt" Kārkļu mājas ( - die Absicht .gehabt habe das Karkle Gesinde zu sprengen), kas nozīmēja šīs mājas bez kādas atlīdzības pievienot muižas platībai, noplēšot ēkas, vai ieliekot viņās muižas kalpus. Dažos pagastos mežonīgā saimnieku māju spridzināšana bija kļuvusi tik efektīva, ka katra trešā māja pārdzīvoja spridzināšanas briesmas. Ādažu pagasta amatu personu tiesāšanas procedūra nobeidzās ar tiesneša "konstatējumu", ko viņam savā apsūdzības runā bija jau pateicis barons Volfs, proti, ka uz pagasta tiesas priekšsēdētāja Dāvida Upīša rīkojumu zemnieki (tie bija Ādažu pagasta saimnieki - zemkopji) pārtraukuši pienākumu pildīšanu pret muižu, kādēļ draudzes tiesnesis par tāda rīkojuma došanu nolēma atcelt no amata visas pagasta amatpersonas. Kā redzam, te vairs negaida gen. -gubernātora atcelšanas pavēli, bet tā notiek "uz karstām pēdām".
NACIONĀLĀS ATMODAS LAIKRAKSTS PĒTERBURGAS AVĪZES III NEVIENLĪDZĪGAS CĪŅAS PĀRIEŠANA NACIONĀLĀ KUSTĪBĀ
1965.09.01 Akadēmiskā Dzīve
Ansis Kurmis Austrumietis – Zviedrijā
* * *
Muižas iela
 |
| 2018.g. septembrī |
.jpg)
 |
| 2018.g. septembrī |
 |
| 2018.g. septembrī |
Zivju pārstrādes uzņēmums
 |
| 2018.g. septembrī |
 |
| 2018.g. septembrī |
 |
| 2018.g. septembrī |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru