Rīgas-Limbažu-Rujienas dzelzceļlīnijas apraksts.
Pēc sabiedrības lūguma bez statutu projekta iesniegts līnijas virziena skicējums līdz ar techniski ekonomisku līnijas aprakstu. Dzelzceļu virsvalde pārbaudīja sabiedrības iesniegtos datus, kāpēc jau jūnija mēnesī tika izdarīti līnijas iepriekšējas pētīšanas darbi, kuri deva materiālus dzelzceļlīnijas virziena un izmaksas noteikšanai. Jaunai līnijai, kuras uzdevums ir apkalpot Vidzemes ziemeļrietumus un savienot tos ar Rīgu, par izejas punktu ziemeļos pieņemta Rūjiena. Pie līnijas projektēšanas pastāvējusi cenšanās savienot īsākā virzienā Rūjienu ar Rīgu, ejot gar Mazsalāci, Limbažiem un Neibadi. Par līnijas gala punktu Rīgā pagaidām pieņemta Brasla, kura būs kopēja pasažieru stacija jaunbūvē 750 mm. platam ceļam un Rīgas-Mīlgrāvja platsliežu līnijai. Šo staciju savieno ar Rīgas centru ielu dzelzcellīnija. No Braslas stacijas līdz Krūzmuižai līnija iet līdztekus tagadējam platsliežu ceļam un Krūzmuižā satiekas ar līniju no jaunas preču stacijas. Krūzmuižā jānotiek preču pārlādēšanai no 750 mm. platuma ceļiem uz platsliežu ceļiem un otrādi, kamēr ar atzarojumu palīdzību jaunā līnija nebūs vēl tieši savienota ar Rīgas ostu. No Krūzmuižas līnija iet pa neapbūvētu zemi uz Salamandras fabriku pie Juglas upes. 5. klm. no Rīgas nozīmēta Juglas stacija. No šīs stacijas ir paredzēts atzarojums, pa kuru ies koka materiāli un citas preces uz Juglas krastu un no turienes ar liellaivām vai plostiem pa Juglas upi un Ķīšezeru uz ostu Mīlgrāvī. Pārejot Juglas upi ar 60 metru garu tiltu pie Salamandras fabrikas, kur pie izbūves varēs izlietot kara laikā būvētā lauku ceļa uzbērumus upes abās pusēs, līnija iet vairāk kā versti pa Juglas pļavām un pie Bukultu muižas nogriežas uz kreiso pusi Carnikavas virziena. No Bukultu muižas līnija virzās pa kāpainu priežu silu, atstājot pa kreisi purvainos līdzenumus un pa labi diezgan augstus kāpu kopojumus, iet Lavera ezera tuvumā un pienāk pie Gaujas augšpus Carnikavas muižas. 21. kilometrā ir paredzēta Carnikavas stacija uz Gaujas kreisā krasta. Gaujai līnija iet pāri starp Carnikavas muižu un pirms kara izbūvēto „zvejnieku māju“. Šai vietā upei ir noteikta gaita, krasti uz augšpusi no paredzētās tilta vietas veido taisnu līniju un ir pienācīgi nostiprināti, tā kā pēdējo 30 gadu laikā upes gultne te nav mainījusies. Upes platums še ir 140 —150 metri, kurpretim lejpus Carnikavas muižas Gauja noteikti virzās uz Rīgas pusi un, noskalojusi smilšu kalniņus kāpas, sasniedz jau ap 250 metru platumu. No Carnikavas jaunbūvējamais dzelzceļš iet līdztekus jūras līnijai, 1—2 klm. attālumā no jūrmalas un 5-6 metru augstumā virs jūras līmeņa. 30. klm. līnija iet pāri Lilastupei, kura iztek no Dūņezera. Šai rajonā līnijai pa labi un pa kreisi paliek mazāku ezeru virknes. Priežu sils, kurš tagad pavisam neapdzīvots, pēc līnijas izbūves varēs pārvērsties par vasarnīcu rajonu. Jūrai līdztekus iet kāpu valnis, kurš pa lielākai daļai apaudzis ar zāli un nostiprinājies, bet dažās vietās tomēr lēnām virzās uz zemes iekšieni ar ātrumu 10—20 metru pa 30 gadiem. Reizē ar vasarnīcu izbūvi automātiski sāksies šo kāpu nostiprināšana, kuras kā aizsargu josla pret jūras vējiem, pie veiklas uzkopšanas piedos jūrmalai jo daiļāku izskatu. Tālāk no Lilastupes līdz Inčupei līnija iet 9 —ll metrus virs jūras līmeņa pa iepriekšējam rajonam līdzīgu apgabalu ar priežu mežu un smilšu kāpām. Pati jūrmala smilšaina bez akmeņiem un oļiem, kas sevišķi izceļ viņu kā piemērotu peldu vietu ne tikai pieaugušiem, bet arī bērniem. No Inčupes iesākas tagadējo vasarnīcu rajons. 36. klm. paredzēts Pabažu pieturas punkts. Pēterupi līnija krusto 39. klm., atstājot jūras pusē vietējo mācītāja muižu. No Pēterupes sākas Neibade, kura atrodas uz Pēterupes un Ķīšupes krastiem. Šo upju ūdensšķirtnei līnijas robežās ir apmēram tas pats maksimālais augstums virs jūras līmeņa, kā Inčupes un Pēterupes ūdensšķirtnei. Uz šī paša augstuma 42. klm. nozīmēta Neibades stacija, kura domāta kā gala punkts vietējiem vasaras vilcieniem, kāpēc še ir paredzēti lokomotivju depo un ūdenstornis. No jūrmalas līnija novirzās ap 45. klm. Tā kā dzelzceļš pieiet jūrmalai Carnikavas rajonā apmēram 20 klm., kur attālums no jūras ir ap 3,5 tad iznāk, ka līnija apkalpo jūrmalu 25 klm. garumā. Uz visa šā garuma līnijas profils ir ļoti labvēlīgs pieturas punktu ierīkošanai, kāpēc peldvietu uzplaukšanai pieturas punktu skaitu iespējams pavairot. No 45. klm. sākot līnija pagriežas uz labo pusi, lai ņemtu virzienu uz Limbažiem. Apmēram viena kilometra attālumā no Skultes baznīcas paredzēts 49. klm. pieturas punkts Aģe 25 metros virs jūras līmeņa. Līnija no Skultes pieturas punkta 55. klm. pie pašas Skultes muižas, kur viņa ir 37 metri virs jūras līmeņa, pagriežas uz Lādes ezera pusi, kur 64. klm. nozīmēts pieturas punkts Nabe, jau 53,50 mtr. virs juras, 2 klm. attālumā no Nabes muižas. Limbažiem līnija pievirzās klāt no rīta puses, ejot starp Lādes ezeru un Limbažu Lielezeru. 77. klm. nozīmēta Limbažu stacija, pilsētai tuvā un viņas attīstībai labvēlīgā vietā, 74,25 mtr. virs jūras līmeņa. No Rīgas līdz Lādes un Lielezera starpai, kas ir ap 70 klm., zemes darbi pa lielākai daļai sastāv no zemiem uzbērumiem, izņemot kāpainas vietas pie Juglas, starp Bukultiem un Carnikavu un arī jūrmalas rajonu, kur sastopami ierakumi. No ezeru starpas pie Limbažiem šis raksturs mainās: līnija pagriežas uz ziemeļiem un iet pa Lielezera rietumu krasta nogāzi. Pie līnijas iepriekšējas izmeklēšanas apskatīts arī līnijas variants uz vakariem no Limbažiem starp Lielezeru un Duņezeru, bet šinī virzienā līnija ir Limbažu pilsētai neparocīgā vietā, un tāpēc šis variants sava ziemeļu daļā atkrita. Techniski pieņemama bija varianta dienvidus daļa no Skultes muižas gar Stienes lielceļu uz krustceļu pie Stūrīšu mājām un tālāk Limbažu virzienā starp Lielezeru un Lādes ezeru. Bet šis variants garāks par Skultes-Nabes līniju un vairāk novirzās pret jūrmalu, kāpēc starpresora komisija izsacījās par pirmo, t.i. taisnāko virzienu. No Limbažiem līnija iet taisnā virzienā caur Puiķeli uz Mazsalaci, novirzoties no taisnas līnijas tur, kur vajadzīgs apiet vietējos purvus vai citus šķēršļus, kas ceļas no vietvietām nemierīgā zemes reljefa. Tādā kārtā līnija iet no Limbažiem starp Tiegažu un Katvaru muižām un 84. klm. sasniedz savu vislielāko augstumu 100 metrus virs jūras līmeņa. Ceļa profils atļauj še ietaisīt pieturas punktu, kas atrastos starp abām minētām muižām. (Šinī vietā būtu iespējams iet tuvāk Tiegažu muižai, saīsinot līnijas garumu.) Pamazām laizdamās uz leju, līnija sasniedz Puiķeles staciju, kas ir 97. klm. Tālāk līnija iet starp Matīšiem un Aloju un pāriet Iģes upei augšpus Urgas muižas, jo še upes lejas pļavas ir cietākas, nekā lejpus muižas, kur pļavu staignums un pamatslāņu dziļums radītu grūtības zemes darbiem. 107. klm. ir paredzēts pieturas punkts Urga 73,50 mtr. virs jūras, kurš atradīsies vidū starp diviem centriem, 6 klm. no Alojas un 12 klm. no Matīšiem. Nākošais pieturas punkts Braslava ir 113. klm., tuvu muižai ar tādu pašu nosaukumu. No Braslavas līnija iet tuvu lielceļam ar mazu kritumu uz Salaces upi un krusto viņas kreiso pieteku 122. klm., lai varētu pāriet Salaces upei pie Šķesteru mājām, atstājot Mazsalaces miestu jūras pusē. Še Salaces upes krasti ir vislabvēlīgāki dzelzceļlīnijas izbūvei, tilta augstums būs ap 10 mtr. un 43 metru lielā aila būs pietiekoša ūdens caurlaišanai, jo tilts pār Salaces upi pilsētā ir tikai 2X17=34 mtr. garš. Mazsalaces stacija nozīmēta 126. klm. Pie Mazsalaces dzelzceļlīnija pagriežas 60° uz labo pusi un kāpj no 53 metriem Mazsalacē uz 66 metr. virs jūras Pantenes pieturas punktā, kas ir 130. klm. No līnijas, kurai še ir taisns virziens, pa kreisi paliek lieli nepārejami Idvēnu purvi, pa labi daži mazāki un seklāki purvi. No Pantenes līnijai pa diezgan stāvu nogāzi ir jānolaižas Rūjas platā un lēzenā ielejā. Rūjas ieleja sastāv no mīkstām torfa pļavām. Šīs pļavas dzelzceļlīnijai tomēr ir viegli pārejamas, jo cieta māla slāņi atrodas jau 2—4 pēdas no zemes virsas. Līnija iet šīm pļāvām pāri tuvu pie Rūjas krasta, kur ir arī visaugstākā vieta un še savu laiku ir gājis zviedru kara ceļš. Ceļa augstums virs jūras līmeņa še būs ap 45 metriem. Liekdamās līdztekus Rūjas upei un krustodama 128. un 139. klm. Rūjas pietekas, jaunbūvējamā līnija pieslienas 142. klm. tagadējai Rūjienas-Ipiķu līnijai un ieiet Rūjienas stacijā bez ēku traucējumiem pilsētas rajonā. Stacija ir 61. klm. virs jūras līmeņa. Līniju, apskatot to visā visumā, varētu iedalīt 4 posmos atkarībā no līnijas virzienu maiņas: 1) Rīga- Neibade, 2) Neibade-Limbaži, 3) Limbaži-Mazsalace un 4) Mazsalace-Rūjiena. Uz klātpieliktās kartes redzams, ka nozīmētā un tagad no starpresoru komisijas pieņemtā līnija savos virzienos pieturas, cik tas ir iespējams ģeoloģiski techniskā ziņā, pie gaisa līnijas un katrs cits virzienu veidojums caur uzrādītiem punktiem izsauktu līnijas pagarināšanu. Galvenās līnijas garums, skaitot no jaunās Preču stacijas 141,86 klm., kas kopā ar līnijām uz Braslu 1,5 klm., un uz Juglas upi 1 klm. garumā iztaisa 144,36 klm., t.i. apmēram 144,5 klm. kopgarumā. Kad līnija iesāks savu darbību un attīstīsies eksports no Limbažu-Rūjienas apgabala, būs vajadzīgs līniju pagarināt līdz ostai, lai nesadārdzinātu eksportpreces ar pārlādēšanu Krūzmuižā. Tagad ir grūti noteikt kādā virzienā notiks šīs līnijas pieslēgšanās ostai, vai ar atzarojumu no Braslas uz eksportostu vai uz Jaunmīlgrāvi. Kā viens, tā otrs veids ir techniski iespējams. Ceļu garums līdz eksportostai būtu ap 4 kilometriem, kas izmaksās ap 325.000 Ls, t.i. ap 16 milj. L. rbļ. Tik pat varbūt izmaksātu ar ap 6 klm. garā līnija līdz Jaunmīlgrāvim.
Rīgas – Limbažu – Rujienas dzelzceļš.1923.11.15 Ekonomists
Leimanis, J.
🚊
Ziemeļvidzemes un Vidzemes jūrmalas piensaimniecībām būs savienojums ar centru
Pa Rīgas–Rūjienas jauno dzelzceļu veiksmīgi turpinās būvdarbi. Darbi tiek veikti arī Carnikavas rajonā.
Jāatzīmē, ka kopējais dzelzceļa garums plānots ap 145 kilometriem, un līnija vedīs pa Vecāķu–Limbažu–Rūjienas virzienu. Attiecīgais likumprojekts tika pieņemts Saeimā pagājušā gada jūnijā, nosakot, ka līnija izbūvējama astoņu gadu laikā. Plānotais sliežu platums – 750 mm. Bez šaubām, šī līnija ievērojami uzlabos arī piena saimniecību attīstību, tāpēc tās izbūvei sekojam ar lielu interesi. Saskaņā ar Dzelzceļu virsvaldes izstrādāto projektu stacijas paredzētas šādās vietās: Mangaļi, Vecāķi, Carnikava, Neibāde, Skulte, Nabe, Limbaži (netālu no pilsētas), Pociems, Puikule, Aloja vai Urga, Mazsalaca un Rūjiena.
Papildus plānotas pieturvietas: Garciems, Lilaste, Katrīnbade, Sarkanpils, Aģe.
Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks, Nr.42 (18.10.1929)
🚊
Jaunais Rīgas-Rūjienas dzelzsceļš pavērs ceļu uz Vidzemes jūrmalas skaistākām vietām
Brīvā Zeme, Nr.242 (24.10.1930)
🚊
Būvējot Rīgas–Rūjienas dzelzceļa līniju, paredzēta jauna tilta izbūve pār Gauju pie Carnikavas.
Tilta izbūvei tiek likti pamati, un pāri Gaujai jau uzcelts pagaidu tilts, kas nepieciešams būvmateriālu transportēšanai.
Gaujas vidū paredzēti divi balsti. Balstu atrašanās vietās vispirms tika izveidotas smilšu saliņas, kuras vēlāk nostiprināja ar betona blokiem.
 |
| Smilšu sūcējs darbā |
 |
| Dambju vietas kopskats |
 |
| Aiz Gaujas |
Jaunākās Ziņas, Nr.170 (04.08.1931)
🚊
Jaunā Rīgas–Rūjienas dzelzceļa līnija: Sarkandaugava, Gauja un Salaca — ko stāsta inženieri, zvejnieki un Carnikavas iedzīvotāji
(Speciālkorespondence laikrakstam "Pēdējā Brīdī")
Ne tikai Mīlgrāvja un Carnikavas iedzīvotāji, bet arī visi Vidzemes piekrastes iedzīvotāji ar nepacietību gaida jaunās dzelzceļa līnijas pabeigšanu un regulāras satiksmes atklāšanu.
Apsekojot šīs jaunās līnijas trasi kopā ar Satiksmes ministrijas inženieriem un speciālista Vītoliņa vadībā, žurnālisti iepazinās ar būvniecības procesu un tās priekšgalā esošajiem darbiem. Jaunā līnija stiepjas aiz Carnikavas, un, neraugoties uz ierobežotiem līdzekļiem, jau nākamgad plānots atklāt satiksmi līdz Neibādei.
Ziemeļpiekrastes sabiedriskā darba veicēji, ar priekšsēdētāju M.Rinku priekšgalā – kurš savulaik arī Saeimas komisijā dedzīgi aizstāvēja šīs līnijas nepieciešamību – uzsver, ka Mīlgrāvī jaunais tilts kopā ar dzelzceļu ir būtisks attīstībai. Līdzīgi izsakās arī Carnikavas zvejnieki, tostarp Zvejas sabiedrības direktors.
Jaunā dzelzceļa līnija ievērojami veicinās preču eksportu un uzlabos zvejnieku materiālo labklājību.
Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka jaunajai līnijai ir trīs svarīgi posmi: Sarkandaugava, Gauja un Salaca. Tilti pār pirmajām divām jau daļēji izbūvēti. No tiem iespaidīgākais ir 209 metrus garais Mīlgrāvja tilts ar 38 metru posmu kuģu satiksmei. Tilta pamati iestiprināti līdz pat 20 metru dziļumam zem ūdens. Savukārt Carnikavas tilts būs aptuveni 180 metru garš un tā būvniecība izmaksās ap 1 miljonu latu.
Darbus vada vācu uzņēmums “Stange” un čehu firma “Vitkovice”.
Zvejnieki cer, ka līdz ar satiksmes atklāšanu uzlabosies zivju eksports. Šim nolūkam Satiksmes resors tiek aicināts apsvērt ledlaužu un kuģošanas ceļu uzturēšanu, kas ir svarīgi ne tikai Carnikavai, bet arī visai Vidzemes piekrastei. Šādu nepieciešamību vairākkārt izteikuši arī vietējie zvejnieki.
Apskatot zvejnieku dzīvi Carnikavā, redzams, ka vietējai sabiedrībai šī līnija nozīmē daudz. No Satiksmes ministrijas puses tas būtu īpašs pretimnākšanas žests, lai zvejnieki varētu nodrošināt eksporta pārvadājumus gan uz galvaspilsētu, gan ārzemēm.
190 metru garā tilta pēdējais balsts ir gandrīz pabeigts.
 |
| Carnikavas tilts |
Pēdējā Brīdī, Nr.233 (14.10.1932)
🚊
Rigasche Rundschau, Nr.63 (18.03.1933)
🚊
Jaunais dzelzceļš uz Carnikavu
Dzelzceļu virsvaldības tehniskais direktors Tismučka kopā ar speciālistiem un jaunā Rīga–Carnikava dzelzceļa būvdarbu vadītājiem vakar izbrauca apskatīt paveiktos darbus. Komisija autobusā izbrauca no Dzirnavu ielas 1. Izbraukšana notika 26. oktobrī. Apmeklējuma mērķis – pārbaudīt jauno līniju līdz Carnikavai.
Pie Sarkandaugavas stacijas jau redzams jaunās līnijas posms, kas vēl nav pabeigts, bet darbi rit raiti. Mangaļi virzienā redzams, ka ceļš jau ir ieklāts un sagatavots turpmākajiem darbiem. Dažviet sliedes jau ir ieklātas, un pārvietoties var ar automašīnām pa pagaidu piebrauktuvēm. Mīkstākās vietās strādnieki vēl ieklāj gulšņus. Direktors Tismučka pats pārbaudīja katru vietu, kur nepieciešams nostiprināt gulšņus un deva rīkojumus strādniekiem par grunts sablīvēšanu.
Pirmā pietura aiz Sarkandaugavas – Dzirnupe (10,5 km no Rīgas). Tālāk seko stacijas: Rīnūži (13,16 km), Vecāķi (18,8 km), Kalngale (21 km), Garciems (24,7 km) un galapunkts – Carnikava (30,2 km).
Vilciena pieturvietās vēl atrodas daži preču vagoni un iekārtas. Pie Carnikavas Gaujas tilta vēl notiek tilta būvniecība, tāpēc šobrīd vilcienu vēl nevar laist pār to, kaut gan dzelzceļš jau ir sagatavots abos Gaujas krastos. Carnikavas iedzīvotāji ar nepacietību gaida pirmo vilciena ierašanos.
Pasažieru vilcienu kustība:
-
No Rīgas izbrauc plkst. 6.10, Carnikavā ierodas plkst. 7.12
-
No Rīgas – plkst. 15.45, Carnikavā – plkst. 16.47
Vilciens kursēs arī svētdienās un svētku dienās.
Atpakaļceļā no Carnikavas uz Rīgu:
-
Darba dienās: izbrauc plkst. 7.44, Rīgā ierodas plkst. 8.45
-
Otrs reiss: izbrauc plkst. 17.19, Rīgā – plkst. 18.20
-
Svētdienās un svētku dienās: no Rīgas – 9.30, Carnikavā – 10.32; atpakaļ no Carnikavas – 11.04, Rīgā – 12.05
Biļetes cena trešās klases vagonā – 75 santīmi (atbilstoši tā laika tarifam).
🚊
Jaunā līnija pie Vecāķiem
"Gala stacija" - Carnikava.
Jaunceļamais tilts pār Gauju
🚊
Rigasche Rundschau, Nr.246 (27.10.1933)
🚊
Vidzemes jūrmalā – jauns dzelzceļa posms uz Carnikavu
Vakar no Rīgas 1. dzelzceļa stacijas devās svinīgs pirmais vilciens jaunajā Rīgas–Carnikavas dzelzceļa līnijā. Braucienā piedalījās Ministru prezidents A.Bļodnieks ar kundzi, valsts kontrolieris Ivanovs, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, budžeta komisijas locekļi, dzelzceļa galvenie direktori, preses pārstāvji un citi uzaicinātie viesi.
Vilciens ar aptuveni 150 svinību dalībniekiem atstāja Rīgas staciju plkst. 10.00. Pēc īsas pieturēšanās Zemitānu un Braslas stacijās vilciens apstājās Dzirnupes pieturā – jaunās līnijas pirmajā pieturvietā, kur vietējie iedzīvotāji viesus sagaidīja ar ziediem un godināšanas runām. Pār dzelzceļa sliedēm tika pārgriezta lente ar nacionālajiem karogiem – tā simbolizējot jaunā posma atklāšanu.
Notika arī svinīgs dzelzceļa iesvētīšanas akts. Dzelzceļa tehniskais direktors Tismučka sniedza ziņojumu par Rīgas–Carnikavas dzelzceļa izbūvi. Ministru prezidents A.Bļodnieks uzsvēra, ka šis ir pirmais dzelzceļa posms, kas Vidzemē uzbūvēts Latvijas valsts pastāvēšanas laikā, un pauda pārliecību, ka nākamajā gadā tas tiks pabeigts līdz galam.
Pēc svinīgās ceremonijas un tautas uzrunām vilciena dalībnieki devās tālāk uz Carnikavu. Vēlāk tika apmeklēts jaunbūvētais tilts pār Gauju. Apmeklētāji pa īpašu laipu devās pāri tiltam, kas vēl bija būvniecības stadijā, un ar pārsteigumu konstatēja, cik tas jau tālu pabeigts.
Pie tilta notika vēl viens svinīgs akts – tur tika pacelts karogs un noturēta īsa svinīga runa. Pēc tam Carnikavas organizētajā godināšanas ceremonijā viesi tika laipni uzņemti vietējā labdarības biedrībā, kur tos uzrunāja arī Carnikavas pagasta pārstāvji. Atceļā svinību dalībniekus Vecāķos sagaidīja turienes labdarības biedrības dāmas.
Pēc šī svinīgā un sirsnīgā brauciena viesi atgriezās Rīgā tikai vēlu vakarā.
1. Laika līnija (notikumu secība)
-
Plānošana un oficiālie pārstāvji
Uz pasākumu par jauno Rīgas–Carnikavas dzelzceļa posmu ierodas augstākais valdības vadītājs (Ministru prezidents A.Bļodnieks) ar pārstāvjiem: valsts kontrolieris, ministriju delegācijas, budžeta komisijas, dzelzceļa vadība, preses un vietējās pašvaldības delegāti.
-
Tehniskais ziņojums un iesvētīšana
Dzelzceļa tehniskais direktors Tismučka sniedz pārskatu par būvniecības progresu. Rīko svinīgu atklāšanas ceremoniju Dzirnupes pieturā (jaunās līnijas pirmajā pieturā), kur tiek pārgriezta lente, pacelti karogi, vietējie iedzīvotāji sagaida ar ziediem un runām.
-
Svinīgais brauciens
Svinību dalībnieki – aptuveni 150 personas – ar speciāli organizētu vilcienu izbrauc no Rīgas (aptuveni 10:00), apstājas Zemitānos / Braslā un Dzirnupē. Tiek sagaidīti ar godināšanu, skolēnu uzrunām un dāvanām.
-
Tālākā vizīte uz Carnikavu
Delegācija ierodas pie būvniecībā esošā tilta pār Gauju Carnikavā, apskata tilta būvniecību (daļēji pabeigtu), notiek svinīgs paceltais karogs, runas un vietējo pašvaldību uzņemšana. Vietējās labdarības un sabiedrības organizācijas uzņem viesus ar uzrunām un pateicībām.
-
Atgriešanās
Pēc ceremonijām un lokālās sagaidīšanas viesi atgriežas Rīgā vakarā, slēdzot svinīgo vizīti / pirmo pārbaužu reisu.
Piezīmes:
-
Dzirnupe ir pirmā pietura, kur notika oficiālā atklāšana un viesu sagaidīšana.
-
Carnikavā svinīgi apmeklēts tilts pār Gauju, uz kura pacelts karogs un notikušas papildu ceremonijas.
-
Vietējās sabiedrības un labdarības organizācijas aktīvi iesaistījušās viesu uzņemšanā.
Jaunākās Ziņas, Nr.243 (27.10.1933)
🚊
"Sutas kumeļš" brauc pāri Gaujai
Svinīgi pieņemts dzelzceļa tilts pār Gauju pie Carnikavas
1933. gada 27. oktobrī pie Carnikavas notika jaunā dzelzceļa tilta pār Gauju pārbaude un pieņemšana ekspluatācijā. Tiltu pārbaudīja Dzelzceļa virsvaldes speciālisti kopā ar augstskolu pārstāvjiem. Jaunais tilts ir paredzēts gan vilcienu, gan gājēju satiksmei.
 |
| Vakar atklātā Gaujas tilta kopskats |
Tehniskie parametri:
-
Garums (bez balstiem): 222,25 metri
-
Platums: 6,15 metri
-
Tilts sastāv no atsevišķiem laidumiem, kurus var demontēt vai nomainīt nepieciešamības gadījumā.
Būvdarbu vēsture:
-
Balstu būvniecība sākta 1931. gada aprīlī
-
Būvniecību veica firma „A. Rasums” sadarbībā ar vācu firmu „Christoph und Unmack”
-
Darbi pabeigti 1932. gada decembrī
-
Montāžas darbi uz vietas (Carnikavā) veikti 1933. gada vasarā, pabeigti decembrī
Projekta kopējās izmaksas:
1 110 000 latu, kurus paredzēts nomaksāt pa daļām līdz 1937. gada jūlijam
Testēšana:
Tilta izturību vakar pārbaudīja ar divām vislielākā svara Latvijas dzelzceļa lokomotīvēm un pilnībā piekrautiem preču vagoniem. Testēšanas laikā tika izmantoti arī speciāli mēraparāti, kas kontrolēja slodzes sadalījumu uz laidumiem. Vilcieni tika laisti pār tiltu ar dažādiem ātrumiem.
Rezultāts: Tilts izturēja pārbaudi ļoti apmierinoši.
🚊
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru