 |
| Kārlis Ulmanis ( 04.09.1877 - 20.09.1942 ) automašīnā apmeklējot Ādažu pagastu |
 | ||
Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (no kreisās) Ādažu pagastā sarunājas ar jaunāko
|
 |
| Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (no kreisās) Ādažu pagastā. Pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Latvijas Lauksaimniecības Kamera izveidoja lupīnu izmēģinājumu laukus Ādažu pagasta mājās "Makstenieki". |
 |
| Centrā prezidenta adjutants Miervaldis Lūkins ( 26.11.1894 - 28.06.1941 ) |
.jpeg)
 |
| Kārļa Ulmaņa vizītes laikā tika demonstrēta sugas aita. |
Lielāku vērību zaļmēslošanai
Lauku dzīves komiteja vakar bija sarīkojusi lauksaimniecības kameras ierīkotā zaļmēslošanas izmēģinājumu lauka apskati Ādažu Maksteniekos. Uz minēto saimniecību izbrauca lauku dzīves komitejas priekšsēdētāja biedrs R. Dzērve, LLK zemkopības nodaļas vadītājs V. Mežvēvers un agr. R. Ozoliņš. Apskatē piedalījās arī zemkopības departamenta direktors P. Grāvis, lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks J. Zariņš, zemkopības daļas vadītājs V. Grīnēns, zemes ierīcības departamenta direktors A. Ķuze, Latvijas zemnieku kredita bankas valdes priekšsēdētājs J. Sniedze un agr. Matisons. Ādažu Makstenieku zeme viscaur viegla smilts. Saimniecības kopplatība tuvu 300 pūrvietām, no kurām aramzeme tikai 30 pūrvietas, pie kam tā pati mazauglīga un apmierinošas ražas var iegūt tikai ar stipru mēslošanu un pareizu zemes strādāšanu. Lielāko saimniecības zemes daļu aizņem mežs. Lauks, kurā LLK ierīkojusi zaļmēslošanas izmēģinājumus, agrāk strādāts kā tīrums, bet savu pārāk skopo ražu dēļ jau vairākus gadus stāvējis atmatā. Tagad šai vietā zaļo dažādu zaļmēslu lauciņi. Par tiem paskaidrojumus sniedza LLK priekšsēdētājs R. Dzērve, zemkopības nodaļas vadītājs V. Mežvēvers un agr. R. Ozoliņš. Latvijā daudz vieglu smilts augšņu, kuras tās arājiem dod samērā mazu atmaksu. Ar kūtsmēsliem smiltaugsnas iemēslot grūti, jo tie pārāk ātri, pat jau viena gada laikā, sadalās un savu darbību izbeidz. Bez tam taisni smilts augsnu īpašniekiem kūtsmēslu visvairāk trūkst. Jāgādā citi līdzekļi, kā vairot uzticīgo smilts zemju arāju ienākumus. Un te liels palīgs būs nākotnē zaļmēsli. Labākais zaļmēslu augs ir lupina, kura citās valstīs jau guvusi plašu piekrišanu un tiek uzskatīta par vērtīgu smiltāju labošanas augu. Labā lupinās zaļmēslojumā var rudzus sēt bez kūtsmēsliem, jo augiem tik svarīgo barības vielu — slāpekli lupina ražo no gaisa slāpekļa. Lūpiņai ir spēcīga sakņu sistēma — līdz 1,5—2 dziļa, kas tai palīdz sameklēt mitrumu un barības vielas vieglā un sausā smiltī. Labi noaugusi lupina uz 1 ha zemes piegādā ap 120 kg. tīra slāpekļa, kas līdzvērtīgs apm. 4 maisiem Čīles salpetra. Šis ieguvums bagātīgi sedz izdevumus par lupinās sēklu un poti. Lupina nebaidās arī pavasara salnas. Zilā lupina pacieš 4—5° C dzeltenā 6° C lielu salu. Pie 7° C sala apsalst tikai lapas.
Lielāku vērību zaļmeslošanai
1937.08.06 Zemgales Balss
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru