Ugunsdzēsēji ^

I. Latvijas ugunsdzēsēju kongresa dalībnieki, Rīgā. 27. līdz 29. maijam 1921. gadā.

I. Latvijas ugunsdzēsēju kongresa delegātu saraksts. No Ādažu Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrības: Valdes loceklis Jānis Grapmanis. I. kolonas brandmeisters Jānis Finvers. II. kolonas brandmeisters Jānis Ozoliņš. III. kolonas brandmeisters Jānis Iljins. 

* Ugunsdzēsējs / 01.08.1922

Ugunsdzēsēji apmācībās pie Carnikavas Zvejas mājas. 20.gs. 30. gadi. Ādažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1901.g. Līdz 1940. gadam uguns nelaimē nonākušajiem ādažniekiem palīdzējušas divas Savstarpējās uguns apdrošināšanas biedrības.

otrajā rindā ceturtais no labās Pēteris Krēsliņš

* Ugunsdzēsējs / 01.11.1925

BRĪVPRĀTIGIE UGUNSDZĒSEJI UZ LAUKIEM. 1925.11.06 Nedēļa * Ugunsdzēsējs / 01.01.1927 📣 📣 📣 Liels ugunsgrēks izcēlies Ādažu pag. Ārputnos, kur nodega Šķerberga  dzīvojamā ēka, pagrabs un kūts ar 3 zirgiem un lopbarību. 1929.09.03 Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis Ugunsdzēsējs, Nr.5 (01.05.1931) * Ugunsdzēsējs / 01.12.1931 Ugunsdzēsējs, Nr.11 (01.11.1932) Gadasvētki Ādažos.  * Ugunsdzēsējs / "Gadasvētki Ādažos" / 01.01.1933   Ugunsdzēsējs, Nr.10 (01.10.1936) 🚒 🚒 🚒

🚒 🚒 🚒 🚒 🚒

* Brīvā Zeme / 02.07.1938

📞📞📞

Kas nodedzinājis Ādažu -Dūnu krogu?

Pagājuša nakti nodedzis Dunu krogs 1938.03.07 Brīvā Zeme      ..Lūdzu piespriest nāves sodu  1938.11.08 Rīts

* Rīts / 13.06.1939

📞📞📞

Uguns šorīt Ādažos iznicināja četras saimniecības ēkas

1939.11.06 Brīvā Zeme

Ugunsgrēks apdraud Carnikavas staciļas ēkas

1939.11.06 Jaunākās Ziņas

Rīts, Nr.308 (07.11.1939)

📌📌📌

Ugunsdrošība Ādažos  - toreiz un tagad

Kaut arī ugunsdzēsības funkciju Ādažos nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, novada iedzīvotāji nejūtas droši, jo ugunsdzēsēji notikuma vietā ierodas novēloti. Iecere izveidot Ādažu un blakus esošo pašvaldību sadarbību ar VUGD joprojām nav vainagojusies ar rezultātu. Tiek domāts par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību Ādažos un apkaimē, kas nav nekas neiespējams. Tādēļ šobrīd meklējam brīvprātīgos. Kā stāsta Janelsītis Aivars, Siguldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks, arī Ādažos tāda savulaik bijusi, turklāt tā tikusi atzīta par vislabāko Pierīgā. Aivars Janelsītis Ādažos savulaik strādājis par brīvprātīgo ugunsdzēsēju un tāpēc dalās pieredzē.

Aivars Janelsītis

Aivars Janelsītis pastāstīja, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības dibināšanas iemesls bija pirmais veiksmīgi nodzēstais ugunsgrēks Rīgas apriņķī. 

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības dibināšanas pamatā bija apstāklis, ka vēsturiski valsts organizētie ugunsdzēsēju depo bija tikai apriņķu centros. Lai saprastu, ko nozīmē jēdziens apriņķis ir jāiztēlojas Rīgas apriņķi – sākot no Kalnciema, gar Jelgavu, līdz Skultei, gar Gaujas malu, tad gar Līgatni, Nītauri, līdz Ērgļiem un Aiviekstei. Aivaram Janelsītim pie sienas ir liela karte, uz kuras vienkārši ir parādīt toreizējā apriņķa robežas.

Ko nozīmē būt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju?

Aivars Janelsītis stāsta, ka brīvprātīgā ugunsdzēsēja darbs netika apmaksāts no valsts vai pagasta, bet gan par to maksāja darba devējs, pie kura brīvprātīgais strādāja. Nedēļā tāda varēja būt viena diena, kuras laikā brīvprātīgais varēja tikt izsaukts uz notikuma vietu. Priekšsēdētājam maksāja algu valsts, gan tikai pusslodzi, bet vietniekam (jeb kā toreiz sauca priekšsēdētāja biedram) maksāja pilnu slodzi.

Arī Ādažos bija brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība/ komanda, ko kādu laiku vadīja toreiz slavenais Ādažu kolhoza priekšsēdētājs Josifs Kukelis (kas kolhozu vadīja tieši pirms Alberta Kaula). Viņš izveidoja brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu, kas tika atzīta par vislabāko Pierīgā. Tai bija sava izbraukuma dzēšanas tehnika un vairāk kā simts brīvprātīgo biedru, kas veica lielu profilaktisko darbu dzīvokļos un sabiedriskajā sektorā.

Vietējie ugunsdzēsēju spēki toreiz bija ļoti nozīmīgi, jo saziņa bija ļoti vāja. Aivars Janelsītis atceras, ka uz 10 mājām bija viens radio, bet TV toreiz vispār skaitījās tikpat tāls un nesasniedzams kā ceļojums uz Mēness. “Bezdrātu telefons” bija galvenais saziņas līdzeklis. Sākumā uz ciemu bija tikai 4 telefoni.

Ugunsdrošība daudzdzīvokļu ēkās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, tāpat kā daudzos gadu atpakaļ, arī šobrīd publicē materiālus par ugunsdrošību. Aivars Janelsītis apgalvo, ka pats svarīgākais dzēšot ugunsgrēku daudzdzīvokļu mājā ir operatīva un ātra rīcība.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pamatpienākums ir rūpēties par sava dzīvokļa, individuālo pagrabtelpu un koplietošanas telpu ugunsdrošību, zināt ugunsdrošības noteikumus, zināt kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā, zināt kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus un kur tie atrodas. Svarīgi ir zināt, ka ugunsgrēka gadījumā ir jāzvana pa tālruņa numuru 112.

Jautājot par kūlas dedzināšanu, Aivars Janelsītis ir pavisam lakonisks: “Līdz 90. gadiem kūlas kā tādas vispār nebija, jo itin viss tika sakopts un pārvaldīts. Tādēļ šī problēma ir paradījusies tikai pēdējos 25 gados.”

Sargā sevi jeb ugunsdrošības profilakse

Aivars Janelsītis uzsver, ka kā jebkurā lietā, arī ugunsdrošībā, pats svarīgākais ir profilakse. Ādažos, Kukeļa, un vēlāk arī Kaula, laikos, katrā lielākā celtnē – cehā, fermā bija nozīmēts brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Šie cilvēki rūpējās par to, lai tiktu ievērotas ugunsdrošības normas un neizceļas ugunsgrēks. Tāpat arī pie ēkām bija obligātie komplekti ugunsgrēku sākotnējai dzēšanai – spainis, ķeksis, ūdens caurule, u.c. lietas, blakus smilšu kaste un ūdens ņemšanas vieta. Tas nozīmēja, ka vietējie paši varēja uzsākt dzēšanu, ēkas brīvprātīgā ugunsdzēsēja vadībā, kamēr sagaidīja palīdzību.

Aivars Janelsītis atzīst, ka šobrīd cilvēki pārāk daudz paļaujas uz ārējo palīdzību. Ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji paši parūpētos par to, lai nebūtu vietu un lietu, kas varētu viegli uzliesmot vai traucētu ugunsliesmas dzēst, ugunsdzēsējiem būtu daudz vairāk laika nodarboties ar profilaksi. Arī privātmāju īpašniekiem ir jādomā par ugunsdrošību – piemēram, tiem, kuriem dzīvoklī ir kamīns, būtu jānodrošinās ar ugunsdzēšamajiem aparātiem.

Ugunsdzēšamie aparāti un dūmu detektori

Aivars Janelsītis

Savukārt visi pārējie var laicīgi pasargāt sevi vismaz no dūmiem, iegādājoties dūmu detektorus. Dūmu detektors nepasargās no ugunsgrēka, bet brīdinās par to, ka iespējams kaut kur varbūt ir izcēlies ugunsgrēks. Janelsītis joko, ka daudzi cilvēki baidās no dūmu detektoriem, jo domā, ka tad jau vairs nebūs iespējams neko enerģiski gatavot virtuvē. A.J. ar smaidu uzsver, ka arī gatavot ir jāprot.

Arī skursteņus nepieciešams uzturēt kārtībā. Kad Aivars Janelsītis strādāja Ādažos par brīvprātīgo ugunsdzēsēju, Ādažos bija 25 skursteņslauķi, 5 krāšņu būvētāji un 3 zibensnovedēju speciālisti!

Jāņu svinēšana

Uzsākot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbu, tika domāts ne tikai par drošības pasākumu organizēšanu, atlika laiks arī atpūtai. Pat Jāņi tika svinēti. Biedrības telpas bija pagasta būtiskākā tikšanās vieta. Šeit tika izrādīts pat teātris. Ap biedrības telpām veidojās un pulcējās arī visi pašdarbības kolektīvi. Piemēram, orķestris “Ādažu suvenīrs”, kas bija būtiska sastāvdaļa arī Jāņu zaļumballē.Par drošību atbildēja kārtībnieks (šodien policists), bet brauca uz zaļumballi tikai tad, ja svinētāji sakāvās.

Kā tad īsti notika svinēšana? Aivars Janelsītis atceras, ka visi lustējās līdz otrajai dienai. Lai varētu rīkot Bufeti, tika speciāli rīkota izsole. Vienreiz esot pat bijušas piecas vietējās saimnieces, kas visas ir gribējušas tikt pie prestižās Jāņu pasākuma Bufetes vadīšanas. Par izsolē ieņemto naudu uzturēja biedrību. Būt par Bufetnieci skaitījās prestiži. Dāmas pašas gatavoja un pašas tirgoja. Paštaisīto miestiņu veda no Cēsīm. Vēl tirgoja Jāņu vainagus un pušķus. Galvenais, Janelsītis atceras, ka piedāvāja arī drukātas instrukcijas par to, kā meklēt un atrast papardes ziedu.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Aivars Janelsītis kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs, iesaka svinēt Jāņus atbilstoši vislabākajām brīvprātīgo ugunsdzēsēju tradīcijām – ar jāņugunīm, kas neapdraud savu un kaimiņu drošību.

 

-