Arodskolnieces nometnē
Ādažos, netālu no Gaujas, 12 augustā atklāja 4. speciālās arodskolas nometni. Tuvojoties nometnei, jau no tālienes var dzirdēt meiteņu jautrās balsis. Pie volejbola laukuma sapulcējušies daudzi skatītāji. Tur patlaban risinās cīņas starp grupām, un katras komandas piekritēji uzmudina savas spēlētājas Dažādās spēles, nodarbības, pārrunas, ekskursijas — viss tas ir tik interesanti un saistoši, ka diena paiet nemanīta. Tomēr ne katra diena paiet tikai spēlēs vien Meitenes bija nolēmušas palīdzēt kaimiņu kolchozam, un dažas dienas tās pavadīja tā plašajos laukos, palīdzot novākt ražu. Jaunās talcinieces cītīgi strādāja un novāca 10 ha ražu. Katra diena nometnē nes ko jaunu, tāpēc pēc komjauniešu ierosinājuma nometnei būs sava dienasgrāmata, kurā ierakstīs visus notikumus. Rudenī, atgriežoties skolā, meitenes ar jauniem spēkiem sāks mācību gadu un ilgi vēl atcerēsies savu vasaras nometni.
 |
| rotaļas ūdenī. |
 |
| arodskolnieces biedra Staļina vārdā nosauktajā kolchozā palīdz novākt ražu |
 |
| meitenes spēlē volejbolu |
1950.08.18 Padomju Jaunatne
K. Taukuļa teksts
🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸🌸 🌸
1960.10.12 Darba Balss (Rīgas rajons)
🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼
🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞
Tie ir Ādažu astoņgadīgās skolas teicamnieki — oktobrēni
Maija Drunka, Alfa Šlūke, Vilnis Kazaks un Dagnija Daģe.
Cita aiz citas rit dienas, ik brīdi nesot tuvāk pirmo septembri, kad pionieri, vasaras saulē un vējos uzkrājuši jaunus spēkus, atkal ņems rokās mācību grāmatas. Šis laiks vairs nav tālu un jau tagad gribas atskatīties uz brīvlaikā paveikto, padomāt, vai ik viens pionieris, palīdzot savam dzimtajam kolhozam, ielicis darbā visu sirdi. Ādažu astoņgadīgās skolas I. ražošanas brigādē tā noteikti ir. Kad pavasarī pionieri ieradās kolhoza «Ādaži» dārzniecībā, tur lecektīs tik tikko pavēra pirmās lapiņas gurķu stādi, bet kāpostu dēstus kastītēs varēja pazīt tikai īsti lietpratēji. Visu izstādīt, ravēt un kaplēt — tas bija mazo ādažnieku ikdienas pienākums. Tagad dārzniecības laukos briest sārtie tomāti, kāposti savijušies stingrās galviņās, bet smaržīgos gurķus pionieri lasa kurvjiem vien.
Maija Drunka, Alfa Šlūke, Vilnis Kazaks un Dagnija Daģe.
5. KLASES «SLIMNĪCA»
1964.06.09 Pionieris
👨👩👨👩👨👩👨👩👨👩👨👩👨👩👨
==============Oktobrēnu veltes pionieru svētkiem
 |
Arī tu priecāsies par Ādažu astoņgadīgās skolas 2 klases oktobrēnu čaklumu. Viņi ravē galda biešu lauku kolhoza dārzniecībā. |
— Kā apsveiksim savus draugus viņu svētkos? — sprieda oktobrēni. — Ar ko mēs sagaidīsim republikas 5. pionieru salidojumu? — Ar labiem darbiem. — bija vienprātīgs lēmums. Un nu katrā skolā ir paveikti daudzi krietni darbi. Oktobrēni ir bijuši čakli talcinieki pionieriem kolhozu laukos, zonu darbā. Apskati attēlu pa kreisi. Arī tu priecāsies par Ādažu astoņgadīgās skolas 2 klases oktobrēnu čaklumu. Viņi ravē galda biešu lauku kolhoza dārzniecībā. ....
V PRIKUĻA un V. DRAUDZIŅA foto
| Oktobrēnu veltes pionieru svētkiem |
1964.06.16 Pionieris |
PATS DARBIŅŠ MANI TEICA
Cita aiz citas rit dienas, ik brīdi nesot tuvāk pirmo septembri, kad pionieri, vasaras saulē un vējos uzkrājuši jaunus spēkus, atkal ņems rokās mācību grāmatas. Šis laiks vairs nav tālu un jau tagad gribas atskatīties uz brīvlaikā paveikto, padomāt, vai ik viens pionieris, palīdzot savam dzimtajam kolhozam, ielicis darbā visu sirdi. Ādažu astoņgadīgās skolas I. ražošanas brigādē tā noteikti ir. Kad pavasarī pionieri ieradās kolhoza «Ādaži» dārzniecībā, tur lecektīs tik tikko pavēra pirmās lapiņas gurķu stādi, bet kāpostu dēstus kastītēs varēja pazīt tikai īsti lietpratēji. Visu izstādīt, ravēt un kaplēt — tas bija mazo ādažnieku ikdienas pienākums. Tagad dārzniecības laukos briest sārtie tomāti, kāposti savijušies stingrās galviņās, bet smaržīgos gurķus pionieri lasa kurvjiem vien. Ādažu astoņgadīgās skolas bērniem nav jāstāsta par saviem veikumiem, pats darbs parāda viņu čaklumu. Tādeļ arī vakaros pionieri var apmierināti doties mājup: iecerētais padarīts un galvenais — labi.
| PATS DARBIŅŠ MANI TEICA |
1965.08.13 Pionieris |
| Talkā mazie palīgi 1968.05.05 Darba Balss (Rīgas rajons) Liepiņa, M. 🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏 |
 |
👧 👧 👧 👧 👧 👧 👧 👧 👧 |
Iļjiča zvaigznīte
Gurķis ir viltīgs, zaļš un švītīgs. Svītrainos sānus tas slēpj zem lapām un smīn par māsiņām abām. - Meklējiet vien, cik tīk! — Bet māsas zin labi viltnieka dabu. Rokas aši šķir lapas un svītrainais švīts jau ceļo uz grozu. Un tālāk uz lielajām kastēm. Raža laba. Tikko novākt var paspēt. Un māsiņas abas, kaut vēl būs tikai trešajā klasē, ir palīdzes labas un laba tām kolhozā slava.
 |
| Ādažu astoņgadīgās skolas oktobrēni Ilona un Ērika Berķes novāc gurķu ražu kolhozā «Ādaži». |
PIRMĀ RAŽA
Pirms trim gadiem iestādījām kolhozā aroniju dārzu. Tagad tas sakuplojis liels un kolhoznieki to nosaukuši mūsu skolas vārdā. Nu pienācis rudens, kad jānovāc pirmā raža. Ogas izaugušas prāvas, saldas un galvenais — ļoti daudz. Ar saldajiem un veselīgajiem augļiem vispirms piepildījām kastes, tad vajadzēja talkā ņemt arī spaiņus. Kad darbs bija padarīts, brigadieris "Darba kaujas lapā" ierakstīja: "Strādāja labi "
1971.09.24 Pionieris
🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒 🍒
Vasaras brīvlaika problēmas
1975.07.31 Darba Balss (Rīgas rajons)
Peperniece, L.
Peperniece, L.
🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸
| Vasaras brīvlaika problēmas |
1975.07.31 Darba Balss (Rīgas rajons) Peperniece, L. |
🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼
~Vasara~ Vasara ir zaļa zaļa, Puķes smaržo raibā pļavā, Sienāzītis dzīgāt džīgā, Tauriņš siltā vējā līgo. Ezers viegli vilni mētā, Ūdensrozes balto pāri, Mazas zivis jautri lēkā. Slaika niedra šūpo spāri. Vasara ir zaļa zaļa. Debess ģērbta kleitā zilā, Zelta mati saulei vaļā, Zelta suka iekrīt silā. Vasara 1975.08.15 Pionieris Ilze SLOKENBERGA Ādazu astoņgadīgās skolas 2. klasē |
🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻
|
👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱
Lasa aronijas
Kolhoza «Ādaži» 7 hektārus lielajā aroniju laukā vēl nesen redzēja daudzus ogu lasītājus. Novākt ražu palīdzēja ciema astoņgadīgās skolas ceturto - astoto klašu audzēkņi un Rīgas Medicīnas institūta 3. kursa studenti. Mazie talcinieki novāca apmēram četru hektāru platību un salasīja trīs tūkstoši septiņi simti kilogramu ogu, studenti — apmēram četras tonnas ogu. No savāktajām aronijām astoņas tonnas nodeva valsts sagādei. Pārējo daudzumu pārstrādās kolhoza pārtikas tehnoloģijas cehā.
Lasa aronijas
1975.09.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Ansone, A.
👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬
tā paiet četras stundas vai nav aizraujoši?
Nometne šādām lietām pārvelk svītru.
Atrisinājums - "Draudzībā"
Materiālu sagatavoja V. Bušmanc, N. Laukmane
* Darba Balss / 15.07.1976
🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹
|
NO SIRDS
Vangažu vidusskolas ražošanas brigādes dalībniekus sastapām kolhoza «Ādaži» sīpolu un puravu laukā. Liela dala pagaro vagu jau bija Izravētas. ciešās rindās zaļoja loki. Nezālainās liecināja, ka darbs nebūt nav bijis viegls. Cik skolēnu strādā šajā laukā? jautājām skolotājaL Lidijai Solovjovai. Ravētāju ir simts desv mit. No piektajām līdz devītai klasei ieskaitot. Arī daži no ceturtām klasēm. Darbu sākām 6. jūnijā. Lasījām akmeņus, līdām līdumus, malām minerālmēslus. Ravē' Jam otro dienu. Līdz pusdienai būsim. galā. Norma kat* ram vaga. Lielākā dala paspēj Pusotras. Ko bērni darīs pēc tam? lesim uz kāpostlauku, carnikavieši tur jau strādā. paskaidroja kolhoza dārznieka palīdze Veronika Cudova. Par darbu mēs saņemsim samaksu. Bez tam visiem strādātājiem nākamajā mācību gadā būs brīvas pusdienas, skolotāja turpināja. Kā pavadāt pēcpusdienas? Ejam peldēties. Skatāmies kino. Ar ziediem sveicām velobraūclena dalībniekus. Sola mums arī ekskursiju. Vangažu skolēni čakli piedalās rajona skolu audzēkņu sociālistiskajā sacensībā, kuras devīze: «Ražai 77 mūsu rūpes».
Veronika Cudova pieraksta devītās un septītās klases audzēkņu (no kreisās) Ingas Harju, Sarmītes Loglnas, Inas Solovjovas, Aijas Lldumas, Ritas Klusas, Intas Solovjovas padarīto.
NO SIRDS
1977.06.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.
Neiburga, A.
TALKĀ
Aroniju lauks ir ļoti liels. Katrai klasei iedalītas vairākas rindas ogulāju, no kuriem jānolasa ķekari. Kad katrs skolēns pielasījis trīs kastītes ar ogām, mēs kopā pusdienojam. Mums ir draudzīgs kolektīvs. Vienmēr palīdzam cits citam. Kolhozā strādāju jau otro nedēļu, tomēr mācības nepaliek novārtā. Pārnākuši no darba, mājās atkārtojam izņemto vielu un mācāmies tālāk. Mums ļoti patīk strādāt.
Ingrīda DAUKSTE Ādažu astoņgadīgajā skolā
TALKĀ
1978.10.10 Pionieris
KĀPĒC ĀDAŽNIEKI NESŪDZAS
Ādažu kolhozs ir viena no tām saimniecībām, kuru piemin ļoti bieži. Kā tam veicas šajā saspringtajā darba laikā? Kolhoza kantorī valda darbīga atmosfēra. Priekšsēdētāja vietniece, kolhoza partijas organizācijas sekretāre Daina Dzirkale ciemiņus sagaida smaidīga. Varbūt tāpēc, ka kolhozā ar darbiem viss kārtībā?  |
| Priekšsēdētāja vietniece Daina Dzirkale. |
— Paši ar visu tiekam galā, tāpēc talcinieku mums nav. Darbaspēka rezerves lopbarības sagatavošanai meklējam savās mājās, šajā darbā nosūtām itin visus. Domāju, ka pārlieku izmantot pilsētnieku darbu nav pareizi, jo arī viņiem ir savi plāni un uzdevumi. Bet viņi ņemas pa laukiem, un pašu darbi paliek nedarīti. Daudzām lauku saimniecībām talcinieku dēļ rodas nez cik problēmu. Kur viņus izvietot, kā pabarot, kā darbus organizēt? Ādažniekiem par tādiem jautājumiem galva nav jālauza. Priekšsēdētāja vietnieks lauksaimnieciskās ražošanas jautājumos Agris Everss stāstīja, ka lopbarības sagādes periodā noorganizētas trīs brigādes, katrā apmēram 15—20 cilvēku. Tās strādā tur, kur zāli ar tehnikas palīdzību grūti novākt. Centra iecirknim ejot talkā palīgražošanas nozarēs strādājošie no Podnieku ceha, Garkalnes iecirknim — celtnieku organizācija, bet Mangaļiem palīdzot komunālā dienesta darbinieki. Katrai brigādei ir divi traktori, zāles smalcinātājs un piekabes. Ja visi agregāti ir pilnīgi noslogoti, tad brigāde var sagatavot apmēram 30—35 tonnas rupjās lapbarības dienā. Arī darba samaksas sistēma neļauj slinkot. Ja cilvēks dienā izpilda 1,2 lauku darbu normas, viņš saņem vidējo algu. Paveikts jau itin daudz. No plānotajām 1136 sausā siena tonnām savāktas 365 tonnas. Ieliktas 2245 tonnas skābsiena. Kvalitatīvākais ir no pirmā pļāvuma, kad saules bija gana un zāle apžuva. Rupjās lopbarības tomēr trūkst, bet to kompensēs skābbarība, jo drīz sāksies atāla pļaušana. Tā kā visas platības ir nomēslotas, zāle aug labi un otrajā reizē būs ko pļaut. Tomēr rajona lauksaimniecības pārvaldes dati liecina, ka lopbarības daudzums vienam liellopam vēl nav pietiekams. Pusi kolhoza teritorijas aizņem graudaugu sējumi. Pēc ražas novākšanas salmus paredzēts žāvēt un skābēt. Vai ar to pietiks? Ziemai jāsagatavojas kārtīgi, tāpēc jāizmanto arī grāvmalās un ceļmalās sapļautā zāle. Šosejas malā ieinteresē pļāvēju darba rīki. Sešu pēdu garas izkaptis. Pamazas. Ar deviņu pēdu izkaptīm vairāk varētu padarīt, jo vāls būtu platāks. Kāti izkaptīm pasmagi. Nav joks ar tādām strādāt. Tās esot pēdējā brīdī, uz ātru roku taisītas. Bet lai nu kā, ādažnieki dara visu iespējamo, lai lopbarību ziemai nodrošinātu.
KĀ RODAS AIZRAUTĪBA?
 |
| Centra iecirkņa traktorists, komjaunietis Nikolajs Kolomijecs brīvā brīdī pielabo savu «zirgu» — tūlīt būs jāved zaļbarība! |
Aizvadītajā gadā ādažnieku starmeši bija labākie rajonā. Komjaunieši un jaunieši savukārt domā, kā vislabāk varētu palīdzēt kolhozam. Pašlaik aktuāls jautājums ir bērnudārza celtniecība. 11 augustā komjaunieši iecerējuši rīkot sestdienas talku un nopelnīto naudu ieguldīt tā celtniecībā. Ja labi veiksies, 25. augustā varēšot likt pamatus. "Mums būs pašiem sava triecienceltne!"-stāsta Nadežda Ivanova. Un patiesi, ir taču prieks un vēlēšanās strādāt, ja tevi saprot un atbalsta. Man pat šķiet, ka tieši atbalsts rada aizrautību, kura tik nepieciešama jebkurā darbā.
KUR AUG PALĪGI?
 |
| Mazais Ainārs gan skolā vēl neiet, tomēr jau palīdz savai mammai — skolotājai Annai Tretjakovai |
Ādažu kolhoza teritorijā atrodas piecas skolas: Baltezera pamatskola, Ādažu, Carnikavas un Garkalnes astoņgadīgās skolas, Vangažu vidusskola.
Kolhozs ir to šefs un veic šo pienākumu godam. Vasaras darba un atpūtas nometņu dalībniekiem sagādāts gan darbs, gan transports, ar ko nokļūt uz lauka un aizbraukt ekskursijā. Kamēr skolēni strādā saimniecībā, viņi saņem brīvpusdienas, bet tiem, kuri «pieveikuši» 26 darba dienas, kolhozs par pusdienām maksā arī ziemā, īpaši čakli darbojas Ādažu astoņgadīgā skola. Šogad noorganizētas divas nometnes maiņas. Pirmajā no 11. jūnija līdz 9. jūlijam strādāja 60 jaunāko klašu skolēni un noravēja kāpostus 30 hektāru platībā. Arī tagad vienībā dalībnieku skaits nav mazāks. Milzīgajā kāpostlaukā mazie talcinieki izskatās sīciņi, taču ar nezālēm karo vareni. Krievu valodas un literatūras skolotāja Zigrīda Riekstiņa teica, ka ejot jau visādi — brīžiem apnīkot un paliekot garlaicīgi. Tad kādu brīdi visi kopā parunājoties un strādājot tālāk. Darba diena sākas ar rīta līniju. Kāpostus ravē no deviņiem līdz vieniem, līdz pusdienlaikam. Brīvajās pēcpusdienās ejot uz kino, nodarbojoties ar tūrismu un arī braucot uz jūru peldēties. Ik piektdienu notiek liela «balle», kurā sveic nedējas sacensības uzvarētājus. Vecāki šopavasar jau laikus uzzināja, ka būs iespēja strādāt kolhozā. Ģimenes varēja izplānot gan kopīgus atvaļinājumus, gan darbu. Skola un vecāki ar darbu kolhozā ir apmierināti. Brigadiere Irēna Bukovska vienmēr laikus visu izdomā un pasaka. No Ādažu astoņgadīgās skolas daudzi šāgada absolventi dosies uz profesionāli tehniskajām skolām ar lauksaimniecības novirzienu. Divus Vangažu vidusskolas absolventus — Intu Solovjovu un Dzintaru Romančuku kolhozs rekomendējis uzņemšanai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Prombraucot vairs nebrīnījos — kā jūs ar visu paši pagūstāt tikt galā?
|
🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
Mana pionieru VASARA!
Kāda tu biji - mana vasara? Tik ļoti es tevi gaidīju. Tu vienmēr esi jauna, zaļa, smaržojoša. Šoreiz tu biji mazliet citādāka nekā iepriekšējos gados. Pirmo reizi strādāju darba un atpūtas nometnē «Ādaži». Darbs man patika, jo pie tā biju pieradusi jau mājās. Brigādē bijām 63 pionieri. Katra diena sākās ar līniju. Tur saņēmām uzdevumus, skolotāji uzslavēja labākos. Ja bija pelnīts — sabāra sliņķus. Tādu gan bija pavisam maz. Ravējām kāpostus, kartupeļus un dilles. Vislabprātāk strādāju kāpostu laukā. Priecājos, ka mūsu kolhozam tik laba raža. Prieku sagādāja arī apziņa, ka mazliet varēju palīdzēt, jo kolhozs arī mums — pionieriem dara daudz laba. Bijām sadalījušies pa posmiem. Brīvajā laikā katrs posms iekārtoja savu stūrīti parkā: 1. posms no smiltīm izveidoja Starptautiskā bērna gada emblēmu, 2. posms no akmeņiem izlika savu devīzi. Kopīgi pagatavojām soliņus. Braucām ekskursijās: bijām zooloģiskajā dārzā, Mežaparkā, Jūrmalā. Daudz interesanta atradām arī pašu mājās, apskatot kolhoza saimniecību — liellopu fermu «Briljanti» un vistu mītni «Pērle». Arī skolā notika dažādi pasākumi: sporta spēles, konkursi. Gājām uz kino, redzi nedēļā notika sarīkojums, kurā dejojām un rotaļājāmies. Tā laiks pagāja nemanot. Paldies skolotājiem un kolhoza vadībai par jauko vasaru. Ilze ZEIBOLTE Ādažu astoņgadīgajā skolā
1979.08.31 Pionieris
🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸
Ar kolhoza komunistu palīdzību
No saimniecības «Ādaži» 240 komunistiem ceha organizācijā Ādažu astoņgadīgajā skolā darbojas tikai septiņi. Taču, kā pārskata un vēlēšanu sapulcē uzsvēra partijas komitejas sekretāra vietniece Pelageja Ose, viņi strādā ļoti atbildīgā iecirknī. Pedagogu zināšanas un neatlaidība ikdienā atdotas skolēnu izglītošanai un audzināšanai. Mūsu dienās šo nozīmīgo, darbu darot arvien lielāku svaru iegūst šefu organizāciju līdzdalība audzināšanas uzdevumu risināšanā. Tāpēc gan pirmorganizācijas sekretāres Ritas Ulpes pārskata ziņojumā, gan komunistiem uzstājoties debatēs doma par sadarbību izskanēja vēl un vēl. Kolhoza «Ādaži» komunistu līdzdalībai skolēnu darba audzināšanā un profesionālajā orientācijā vairākos gados uzkrājusies pozitīva pieredze. Ik vasaru saimniecībā organizētās skolēnu darba un atpūtas nometnes ieguvušas gan audzēkņu, gan viņu vecāku atzinību. Pavadīt šo laiku kopā ar audzēkņiem labprāt uzņemas pedagogi. Prasmīgi darbu un atpūtas pasākumus organizē pieredzējusi nometnes vadītāja - skolotāja Biruta Virkava. Šovasar nometne darbojās divās maiņās — no jūnija vidus līdz 9. augustam. Strādāja 120 skolēnu. Vērtējot sociālistisko sacensību, ievēroja padarītā darba daudzumu, kvalitāti un uzvedību. Šefību par klases kolektīvu «Ādažos» uzņemas nevis atsevišķs speciālists, bet saimniecības ražošanas nozare. Pastāvot šādām kolektīvām rūpēm ir daudz vairāk iespēju darba audzināšanas un profesionālās orientācijas izvēršanai. Savukārt kolhoznieki jūt lielāku atbildību pret savu nākamo maiņu bērniem. Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma notika kopīga skolotāju un saimniecības nozaru speciālistu sanāksme. Tajā piedalijās kolhoza valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls, partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale un citi atbildīgi darbinieki. Kopīgās sarunas mērķis — kā palīdzēt skolotājiem audzināšanas jomā. -Runājot debatēs, sekretāra vietniece ideoloģiskajā darbā Irina Savkova vēstīja par sadarbības rezultātiem. Dažādos tehnikumos, saņemot saimniecības stipendiju, mācās 41 jaunietis. Pēc specialitātes iegūšanas viņi atgriezīsies darbā dzimtajā saimniecībā. Profesionālajā orientācijā daudz palīdz tikšanās ar darba pirmrindniekiem, sarunas par viņu profesijām, ekskursijas uz kolhoza fermām, dārzniecību un citiem objektiem. Skolotāja minēja nozīmīgu faktu: audzēkņi arvien vairāk iedziļinās saimniecības darba nozarēs, dodoties palīgā ražas novākšanas talkās jūtas kā savējie, zin, ko un kā darīt. I. Savkovas audzināmās 6.b klases zēni aizrautīgi interesējas par mehanizatora profesiju. Tas katrā ziņā arī šefu nopelns. Šogad skolā darbosies jauno mehanizatoru, lopkopēju un naturālistu pulciņi. Jaunais fizikas skolotājs komjaunietis - Jānis Brencis apņēmies izveidot tehniķu pulciņu. -Lietišķi un paškritiski komunisti analizēja idejiski politiskajā un tikumiskajā audzināšanā padarīto; meklējot atbildes, kāpēc nav pietiekamas atdeves kādā darba aspektā. Sekmība pagājušajā mācību gadā sasniedza 98,4 procentus. Ir četri otrgadnieki. Divus audzēkņus nācas nosūtīt uz speciālo skolu. Viņi nebeidza 8. klasi. Vērojams, ka daži skolēni gan labprāt strādā fizisku darbu, turpretī zināšanas apgūst kūtri. Bažas sagādā dažu audzēkņu uzvedība. Tie nāk no ģimenēm, kurās vecāki neveltī pietiekamu uzmanību bērnu audzināšanai, nekontrolē viņu nodarbošanos brīvajā laikā. Tāpēc, kā uzsvēra skolas direktors Felikss Circenis, vēl jāpilnveido darbs ar ģimenēm. Nepieciešami tās izpētīt jau sākumā, tiklīdz bērns ierodas skolā. Laikus iedarbojoties, var novērst nepatikšanas, kas sākas ar pusaudžiem vecākajās klasēs. Pastāvot ciešai sadarbībai ar kolhoza ražošanas nozarēs strādājošiem, skolotājiem aktīvāk jāizmanto cehu partijas organizāciju palīdzība un ietekme. Nevar nepievienoties P. Oses izteiktajai domai, lai ietekmētu grūti audzināmos bērnus, klašu audzinātājiem nenogaidīt, bet tūlīt aicināt talkā šefus. Sarunās par audzēkņu uzvedību arvien aicinām piedalīties nozaru partijas organizāciju sekretāri. Savukārt iecirkņu padomēs, apspriežot audzināšanas jautājumus, nepieciešami piedalīties skolotājiem. Šāda mijiedarbība katrā ziņā palīdzēs. Vairāki komunisti ierosināja visiem skolotājiem iepazīt sociālistiskās sacensības partneru — Carnikavas astoņgadīgās skolas — mācību kabinetus un pieredzi audzināšanā. Desmit gadus Ādažu astoņgadīgās skolas partijas organizāciju vada vecākā pionieru vadītāja Rita Ulpe. Komunisti augstu vērtē viņas darbīgumu, mērķtiecību, iejūtību pret kolēģiem. Tāpēc par sekretāri atkārtoti ievēlēja R. Ulpi, par viņas vietnieci ideoloģiskajā darbā I. Savkovu.
Ar kolhoza komunistu palīdzību
1979.09.22 Darba Balss (Rīgas rajons)Neiburga, A.
👧👨👩👩👨👧👧👨👩
|
| Vasaras smaržas |
1981.01.05 Darba Balss (Rīgas rajons) Krūma, A. |
🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄
Kolhoza «Ādaži» skolēnu darba un atpūtas nometnē
A. Binders
Kolhoza «Ādaži» skolēnu darba un atpūtas nometnē
* Darba Balss / 30.07.1981
🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀 🍀
PĒC MELNAJIEM PĪLĀDŽIEM
 |
| Talcinieki ceļā uz kolhoza aroniju laukiem |
Čaklo roku veikuma pirmie augļi
|
⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹
* Darba Balss / 09.02.1984
1984.06.14 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.
| Ar kapli un mugursomu 1984.07.21 Darba Balss (Rīgas rajons) Jurčenoka, S. |
GARĀS VAGAS NEBAIDĪJA
VASARAS DARBU KRĀTUVĪTE  |
| Raimondam veicas labi, tāpēc arī tik apmierināti smaida |
Rīta saule ceļas pār koku galotnēm, un putnu koris visapkārt rauj vaļā daudzbalsīgo repertuāru. Visi Rūķi. Sīpoliņi, Magonītes, Pienenītes jau ir skolas pagalmā. Kam darbavieta tuvu dodas turp kājām. Kapļi pār pleciem un arī dziesma skan. Kuriem tālāks ceļš, tos aizved kolhoza «Ādaži» automašīnas. Skolēnu ražošanas brigādes nometne darbojas gandrīz visu vasaru. Ir daudzi, kas beiguši pirmo maiņu, paliek otrajā. Te nāk strādāt jau no trešajām pat no otrajām un pirmajām klasēm. Vai pašus jaunākos nebaida garās vagas? Ziedu kāpostu laukam tās stiepjas apmēram puskilometru. — Sākumā gan domāju, kā tikšu lielajiem līdzi. Bet viņi man palīdzēja. Ierādīja. kā labāk darīt. Tagad vairs nebēdāju. — Tā atbild Sandra Solovjova no l.c klases. Sandra (2.c klasē) un Iveta (4.a klasē) Kukaines ir ne tikai naskas darbā, bet arī lielas dziedātājas. Uzstājušās televīzijas konkursā «Ko tu proti?». Arī nometnes koncertos viņu duets ielīksmo klausītājus. Kad bijušas mazas, māmiņa priekšā dziedājusi. Skolā dziedāšanas skolotāja tālāk mācījusi. Viņām tīk sabalsot arī uz lauka. Mājās pavisam mazītiņo brālīti Oskaru tāpat var iemidzināt ar šūpļa dziesmiņu. Sandrai un Ivetai patikušas ekskursijas uz Rīgu, uz Medicīnas vēstures muzeju, pulksteņu izstādi. Tāpat brauciens uz skolēnu 5. dziesmu svētkiem Mežaparkā. — Braucam arī uz Saulkrastu jūrmalu reizi nedējā. — piebilst Raimonds Sarkanis (5.c klasē). Viņš brigādē ir jau no 3. klases un teicami strādā. Pagājušajā vasarā esot braukuši uz Palangu un Klaipēdu. Redzējuši jūrniecības muzeju. Trīs ekskursiju bagātās dienas vēl tagad prātā. Vēl ceļojums uz Vietalvu. Kopā ar Lielā Tēvijas kara veterāniem viņi piedalījās tradicionālajā salidojumā. Ir prieks uzveikt garās vagas, ja pēc tam vienmēr gaida kāds patīkams pārsteigums. Nu, kaut vai otrdienas — kinodienas. Kaut vai divu dienu pārgājiens ar sacensībām tūrisma iemaņās. To rīkoja sekcija «PSRS Jaunais tūrists». Pa ceļam notiek ciemošanās pie pulciņu šefiem Jaunkūlu konservu cehā, putnu fermā «Pērle», palīgražošanas cehā «Podnieki», kur taisa gan dakšām, gan cirvjiem kātus, gan gatavo mēbeles. Par to stāsta dvīņi Jānis un Kārlis Boles (tuvāk ar viņiem iepazīstināsim lappusē «Viru valoda»). Pirmajā maiņā tika izravēti 12.8 hektāri ziedu kāpostu, novāktas apmēram 4 tonnas. Tad nāca darbs kāpostu laukos. Brīvi no nezāļu aplenkuma, tie kupli sagrieza zaļās galvas. Prieks to redzēt strādātājiem pašiem un visiem kolhoza ļaudīm.
Ja diena samākusies, tad pēc labām pusdienām var atpūsties arī tā.
| GARĀS VAGAS NEBAIDĪJA |
1984.08.21 Pionieris E. AKMENE 👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱 |
| Savai saimniecībai |
1984.10.02 Darba Balss (Rīgas rajons) Liepiņš, A. |
Jūnijā tīrumi cits no cita atšķiras ne tikai ar zaļās krāsas niansēm, bet ar asniem, stiebriem, vārpiņām. Šis lauks nav zaļš, bet sudrabains un izvietojies trīsstūrainā meža ielokā, aizsegā no visiem vējiem. Tas ir īpašs lauks, nodots Ādažu astoņgadīgās skolas ražošanas brigādes «Draudzība 85» pārziņā. Aug tajā agrie un vēlie, un ziedu kāposti. — Pateikt pagaidām to gan grūti, to zinām tikai mēs, kopēji. — saka Antra Bērziņa. — to augšana šo pavasar ir aizkavējusies. Antra ir kolhoza «Ādaži» dārzkopības agronomes Maijas Bērziņas meita, mācās Rīgas 7. vidusskolā, bet pēc tradīcijas (jaunākajās klasēs mācījusies Ādažos) strādā savā kolhozā. Antra ir trausla, bet veikla, strādīga. Tādi viņi ir visi — ādažnieki' . . . Liels un mazs, stiprāks un vājāks soļo arī šobrīd pa 400 m garajām vagām. «Dažubrīd uznāk neticība, vai maz līdz galam līdz mežiņam tikšu!» atzīstas mazā Ilonīte, «bet tad saņemos un tieku gan!» Tiek visi! Citādi jau viņi tā netiektos uz brigādi.
 |
Mehāniskajās darbnīcas strādā 7. klases zēni. Attēlā viņi ir kopā ar savu darbaudzinātāju Jāni Skerškānu. |
No mazajām klasītēm vairāk ir tādu, kuriem lielāki brāļi un māsas strādā. Šogad vesels posms — 25 — sanāca, par «īkstīšiem» sevi nodēvēja... Trešajā darba dienā viņiem iegadījās sliktākā lauka daļa — mālaina, cieta. Bez nezālēm gan, jo te tikai nesen kāpostiņi iestādīti un vienīgais uzdevums ir apkaplēt, aprušināt stādus. Palūkosimies, kā tad «Ikstīši» strādā, kādi viņi ir darbā. Jo tad vislabāk redzams, kāds tu un kas esi. Pa vidu iet Sandra Kukaine — posmvede. Ja biedri apgurs, viņa dziesmu uzsāks, jo balss labu labā — 3. vieta TV konkursā «Ko tu proti?»! Laila Kļaviņa «iekāpusi» brāļa vadziņā, šo cēlienu apvienojušies kopīgam gājienam, Jo Laila savu kaplīti atdevusi Jānim, kurš to savukārt aizmirsis autobusā .. . Izpalīdzēšana šorīt situsi augstu vilni, arī Sandra, izrādās savu darbarīku atvēlējusi citam — Kristapam, kura kaplim kāts nolūzis. Pati nu lokās ar nolūzušo, sacīdama: «Man kā meitenei lokanāka mugura ...»
 |
| Aiga Galūza (4. klase) apgalvo, ka darbs palīdzot aizmirst visus grūtumus — ir karstumu, ir nogurumu, ir dažreiz uzradušos nepatiku ... |
 |
| Ganiņi - Laila un Konstantīns Petrovski. |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru