otrdiena, 2020. gada 29. decembris

Krievi prom <>

Krievi rāda kazarmas, latvieši - graustus

ģenerāļi Džons Borlings (no labās) un
Valērijs Mironovs pie Ādažu kazarmas durvīm



Vakar Ziemeļatlantijas valstu Rīgā rīkotā drošības semināra dalībnieki otro dienas pusi pavadīja izbraukumos. Vispirms Krievijas armijas pārstāvji izrādīja karaspēka paraugdaļu Ādažos, bet latvieši revanšējās ar Čiekurkalna graustu demonstrāciju.



Krievi rāda kazarmas, latvieši – graustus

1992.04.29 Diena

Pie kara pilsētiņas katlu mājas atkritumu kastes mielojas suņi.
Pavisam netālu esot cūku ferma, kur šie klaidoņi dzīvojot

28. septembrī Krievijas armija Ādažu poligonā bija sarīkojusi kārtējo pašaudīšanos

No bijušā poligona būvēm, ko Krievijas armija nodeva nevainojamā kārtībā,
tagad 
pāri palikušas vairs tikai drupas.


Nozagts viss, ko varēja nozagt.

REPORTĀŽA
Armijas laiki Ādažos vēl nav beigušies
1993.10.05 Diena
Līga Krapāne
💣💣💣
INDE, KURAS AVOTS NAV ZINĀMS

Ko PSRS armija aiz sevis  atstājusi? Tā, piemēram, Rīgas rajonā pie bijušās Sužu karaspēka daļas vasaras vidū koku lapas nokrāsojušās sarkanā krāsā. Ir arī dzirdēts par pamestajām raķešu dzinēju degvielas glabātavām, kur glabājoties inde, kas saēd pat betonu. Šoreiz runāsim par vēl vienu konkrētu gadījumu Ādažu pagastā, kur atrodas nu jau bijusī pretgaisa aizsardzības rakešu "zeme-gaiss" bāze. Kāds Ādažu pagasta iedzīvotājs 29. jūlijā aplaistīja dārzu, sētu un dārzu. Ūdens izšļakstijās arī uz sētas un mājiņas, kas bija apšūta ar dzeltenas krāsas plastmasu. Nākamajā dienā, 30. jūlijā, mazdārziņa īpašnieks ar lielu izbrīnu konstatēja, ka sēta un dārza mājiņa palikusi melna un plastmasas apšuvumu var pat sadrupināt. Šis cilvēks satraucās ne pa jokam - vai viņa cītīgi audzētie dārzeņi vairs būs lietojami pārtikā? Viņš saprata, ka pie visa vainīgs ūdens, kas sūknēts no sešu metru dziļuma, un nolēma ūdens un plastmasas apdares fragmentus nodot laboratorijā analizēm. Ūdens un plastmasas paraugi tika vienlaikus nosūtīti uz vairākiem institūtiem — Polimēru mehānikas, Fizikālās enerģētikas un Molekulārās bioloģijas institūtu. No Polimēru institūta pienākusi analīzes atbilde liecina, ka uz plastmasu iedarbojies kāds ļoti spēcīgs oksidētājs. Taču diemžēl speciālisti nevarēja noteikt, kāds ir šā oksidētāja ķīmiskais sastāvs. Gluži vienkārši viņiem ar šādām vielām nav nācies saskarties. Bet laboratorijas vadītājs paskaidroja, ka viņš, paļaujoties uz savu pieredzi, aizdomās tur ķīmisku savienojumu, ko izmanto raķešu dzinēju darbināšanai. Viņš pastāstīja, ka šādus oksidētājus glabā dubultās tvertnēs pie mīnus 120°-167°C un kā dzesētāju izmantojot sašķidrinātu slāpekli. Kāds bijušais Krievijas armijas virsnieks pastāstīja, ka šīs degvielas glabātavas ir atstātas bez uzraudzibas, līdz ar to arī atslēgtas saldēšanas iekārtas. Viņš brīdināja ja nebūs veikti nekādi pasākumi, degviela saēdis konteinerus un izplūdis gruntī. No citām Krievijas armijas militārpersonām dzirdēts, ka Alūksnē un citur Latvijā ir pazemes dzelzceļa tuneļi. Par Alūksnes rajonu var teikt, ka šī informācija ir apstiprinājusies. "Latvijas kinohronikas" darbinieks Igors Boiko mēģināja šo tuneli nofilmēt, bet vietējie varasvīri viņam to darīt aizliedza. Jāatzīst, ka raksta sākumā pieminēto mazdārziņa īpašnieku, zinot, ka viņa sētas tuvumā gaisa aizsardzības raķešu bāze, pārņēma panika. Viņa izbīli ne par mata tiesu nemazināja analīžu rezultāti no Fizikālās enerģētikas institūta, jo laboratorijas speciālisti atzina, ka konkrētais ūdens nav lietojams dārzeņu laistīšanai, nemaz nerunājot par dzeršanu. Tajā tika atrasta liela indigo vielu koncentrācija. Dzīvsudraba daudzums ūdenī normu pārsniedz pat 200 reizes. Šis cilvēks griezās Aizsardzības ministrijā ar jautājumu - kas apseko no Krievijas armijas pārņemtos objektus? Amatpersonas, kas atbild par Krievijas armijas ipašumu pārņemšanu, apgalvojušas, ka konkrētie militārie objekti ir pārbaudīti un atrodas viņu kontrolē. Pēc šādas atbildes mazdārziņa īpašnieks galīgi apmulsa un vairs nezināja, kam ticēt. It kā laboratorijas analīzes dati norāda par ķīmiski sevišķi aktīvu oksidētāju klātbūtni, bet, no otras puses, amatpersonas apgalvo, ka satraukumam nav pamata. Vai vainīga ir Krievijas armija? Kā apgalvoja Polimēru mehānikas institūta laboratorijas speciālisti, šādu oksidētāju neizmanto civilajām vajadzībām, bet tikai militārajos objektos, kā, piemēram, pretgaisa raķešu bāzēs. Tas jau būtu viens mājiens uz problēmas militāro raksturu. Speciālisti izteicās, ka civilām vajadzībām izmantojamie oksidētāji ir salīdzinoši vāji un tie gruntī ātri reaģē, tādējādi lielā platībā neizplatās. Te jāpiebilst, ka iepriekšminētais mazdārziņš no Garupes pretgaisa aizsardzības raķešu bāzes atrodas deviņu kilometru attālumā. Latvijas armijas speciālisti, kas arī dienējuši PSRS bruņotajos spēkos, šaubās, vai raķešu dzinēja degvielas oksidētājs varētu aizplūst šādā attālumā. Iespējams, ka šī viela ieplūdusi gruntsūdeņos no cita avota. Tuvākajā apkārtnē atrodas tikai divi šādi aizdomīgi militārie objekti, par vienu no kuriem līdz šim Latvijas iestādēm ziņu nebija. Zināmais objekts ir karaspēka daļa Ādažos—2 jeb Kadagā. Bet šajā objektā it kā viss esot apsekots, un tur ķīmiski bīstamas vielas neesot atrastas. Ādažu—2 karaspēka daļas līdzdalība šajos notikumos ir apšaubāma arī tādēļ, ka tā atrodas Gaujas otrā pusē un Fizikālās enerģētikas institūta speciālisti uzskata, ka piesārņotie gruntsūdeņi sešu metru dziļumā nevarētu virzīties zem upes gultnes. "Lauku Avīzes" rīcībā ir Krievijas armijas ģenerālštāba kartes, kurās Ādažu pagastā divarpus kilometru attālumā no agrāk slavenā Briljantu fermu kompleksa atrodas kāds visai slepens militārs objekts. Par šā objekta slepenību liecina tas, ka līdz šim par to Latvijas speciālistiem nekas nebija zināms. "LA" devās pārliecināties, vai šis objekts tiešām eksistē un vai tas var būt ūdens piesārņotības avots. Diemžēl šai slepenajai vietai piekļūt neizdevās, jo to aizsargāja purvs. Aptaujājot vietējos iedzīvotājus, noskaidrojās, ka šajā vietā agrāk esot bijušas redzamas "dzīvības pazīmes". Reizēm nakts laikā bijuši uzliesmojumi un sprādzienu trokšņi. Kāda ādažniece 1989. gada rudeni sēņojot bija nejauši iemaldījusies šajos purvos. Viņa pastāstīja, ka redzējusi trīskārtīgu žogu un žoga iekšpusē atradušies sargsuņi. Šī sieviete apgalvo, ka viņu no šīs vietas aiztriecis neizprotams baiļu un panikas vilnis, kas varētu būt noteiktas frekvences ultraskaņas iedarbība. Savukārt, kad "LA" korespondents grasījās šķērsot purvu un uzzināt, vai tiešām tur atrodas slepens militārs objekts, kāds vietējais iedzīvotājs neieteica to darīt, jo šajos purvos daži cilvēki jau ir pazuduši. Kaut gan brīdinātājs apgalvoja, ka purvs kā tāds nav nemaz tik bīstams un ka šie cilvēki, iespējams, pazuduši citu iemeslu dēļ. Tātad iespējamais piesārņojuma objekts varētu būt tieši šis. Bet tomēr ir viens apstāklis, kas liecina par šā objekta neesamību. Proti, ja tur būtu kāds militārs objekts, tad loģiski vajadzētu būt arī kādam pievedceļam. Taču šādus ceļus nav izdevies atrast, izņemot kādu stigu, kas mežā pēkšņi izbeidzas. Apkārt šai vietai atrodas purvi, kas mijas ar pagalam aizaugušu mežu. Vietējie iedzīvotāji atceras kādu gadijumu. Pirms dažiem gadiem Garupes rakešu bāzē par kurinātāju strādājis kāds vīrs, vienā saviesīgā vakarā viņš stāstījis, ka redzējis pazemes tuneļus ar dzelzceļa sliedēm, kas vedušas šā purvāja virzienā. Pēc šīs izpļāpāšanās vīrietis atrasts pakāries. Oficiālā izmeklēšana konstatējusi, ka vīrietis izdarījis pašnāvību. Aizsardzības ministrijas ziņu dienesta priekšniekam Pļaviņa kungam par šo objektu informācijas nav. Konkrētā vieta neesot pētīta. Ja tiešām šādi slepeni objekti Latvijā eksistē, tas liecina,ka Krievijas armija ir gan pametusi Latvijas virszemi, bet ne pazemi. Pretgaisa aizsardzības raķešu bāzi apsaimnieko privātpersonas. Tā, piemēram, Garupes pretgaisa aizsardzības raķešu bāzi nopircis kāds nezināms ārzemnieks. Viņš nopirkto īpašumu izrentējis uzņēmējam Oļegam Bogdasonovam. Bogdasonova kungu "LA" neizdevās satikt, bet uzzinājām, ka viņš poligona kazarmās ierīkos klubu un atpūtas vietu. Noskaidrojās, ka bāzes teritorijā atrodas tukšas raķešu noliktavas un dažādas saimniecības ēkas. Taču poligona attālākajā nostūri atrodas vairākas aizdomīgas būves. Tā, piemēram, tika atrasti vairāki mākslīgi veidoti kalni ar pievedceļu. Šie ceļi pēkšņi kalna pakājē izbeidzas, un tajā vietā kalna nogāze ir gandrīz vertikāla. Ar kāju padauzot kalna virspusi, varēja sadzirdēt dobju skaņu, kas liecina, ka apakšā ir tukša telpa. Līdzīgos kalnos daļēji iebūvētās ēkās atrodas vairākas ejas, kas atduras pret metāla durvīm. Šīs durvis bija krietni aprūsējušas, un redzams, ka tās nav virinātas vismaz gadu. Aizsardzības ministrijas ziņu dienesta 1.nodaļas priekšnieks Židova kungs nevarēja konkrēti pateikt, kas šajās vietās atrodas, jo tās neesot pētītas. Interesanti, ka Židova kungu neuztrauc fakts, ka šādus līdz galam neizpētītus objektus vēsā mierā apsaimnieko privātpersonas. Un šādi piemēri Latvijā nav mazums. 

INDE, KURAS AVOTS NAV ZINĀMS
1994.08.30 Lauku Avīze
R. Ziļevs

💣💣💣
Promiešana jūlijā
VIKTORS BĒRZIŅŠ 

Krievijas karaspēka izvešanas kontroles birojā sasummēts svešās armijas promgājums visā mēneša ritumā. Līdz jūlija pēdējai nedēļai birojā bija iesniegti pieņemšanas-nodošanas akti par 53 dažādiem objektiem un objektiņiem Liepājā un par 4 Liepājas rajonā, par 3 objektiem Rīgā un 3 Rīgas rajonā, par 4 Dobelē, pa vienam Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Kuldīgas rajonā, kā ari Lielvārdē par dzīvojamo pilsētiņu. Jūlija pēdējā nedēļā nodoti šādi objekti: Ventspils rajonā Zvaigznīte, Rīgā 5 noliktavas, objekti Ezermalas ielā 34 un 61, sporta komplekss ar peldbaseinu Krustabaznīcas ielā 9 un 9a, Krustabaznīcas kazarmas, armijas tirdzniecības pārvaldes administratīvā ēka Miera ielā 60, kā arī Dobele-2 un Dobele-3, Jelgavas komunālās ekspluatācijas daļas noliktavas un Muceniekos dislocētās karaspēka daļas mājvieta. Visā jūlijā militārā mantība izvesta 595 vagonos. Aizbraukušas 847 militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Pēdējā nedēļā (22.-28. VII) noformēti dokumenti prāviem 25. motorizētas strēlnieku divīzijas mantības vedumiem - 63 vagoniem no Dobeles un 17 no Ādažiem. To skaitā dokumenti noformēti 11 tanku un 11 bruņumašīnu iekraušanai, kas paredzēta laikā no 30. jūlija līdz 1. augustam. Biroja darbinieki gan piebilst: «Ja Krievijas puse neliks šķēršļus.» No minēto vagonu skaita 11 ar poligona iekārtām ir prom. No Bolderājas aizgājis ešelons (5 vagoni) ar intendantūras mantām, no Garkalnes noliktavām 12 vagoni ar betona ugunspunktiem un saliekamām dzelzsbetona munīcijas glabātavām, no Vangažiem aizvesta degvielu noliktavas mantība, no Rīgas daudz sakaru tehnikas un sakaru autotransports. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis spriež, ka Krievijas armijas aiziešana visumā iekļaujas grafikā, no plāna atpaliek Dobelē-1, kā arī 307. autoapkalpes stacijā, noliktavās Rīgā, Deglava ielā un Alūksnes Strautiņos. Paredzēts, ka ZRKG štābs 10. augustā sāks pārvākties uz Pērnavas ielas kazarmām. Par ZRKG «pentagonu» kalpojušie nami Elizabetes ielā jānodod 25. augustā.! 

* Neatkarīgā Cīņa / 30.07.1994 
💣💣💣
Pēc nedēļas, iespējams, viss Ādažu poligons piederēs AM 
Atklātas nezināmas Krievijas armijas daļas 
Līga Laizāne  

Rīga, l.aug. Pagājušajā sestdienā un svētdienā no Ādažos izvietotajām Krievijas karaspēka daļām uz dzelzceļa platfortmām sāka kraut bruņutransportierus un tankus, un šodien šie sastāvi caur Šķirotavas staciju dosies uz Krieviju, Dienai stāstīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis. Pēc grafika no Ādažiem visu tehniku vajadzētu izvest un teritoriju nodot līdz 6. augustam, tad poligona teritorija pāries Latvijas Aizsardzības ministrijas īpašumā. L.Pavilonis stāstīja, ka ZRGK štābā tomēr šaubās, vai izvešana no Ādažiem iekļausies paredzētajā grafikā. Kā Diena uzzināja Aizsardzības ministrijā, no Ādažiem šodien izveda 11 tankus T-72 un 11 kājnieku kaujas mašīnas. Pagājušajā nedēļā Lilastes stacijā bija gan platformas, gan slēgtie vagoni, taču platformās neko neiekrāva, jo izvešana bija aizkavēta kārtējā Krievijas ultimāta dēļ par Latvijas un Krievijas līgumu ratifikācijas datumu noteikšanu. Nedēļas beigās iekraušana atkal atsākās, taču grafiks bija iekavēts.  
Pēdējie krievu tanki Lilastes stacijā.

Pēc ZRGK štāba datiem, Latvijā l.augustā ir 2428 militārpersonas, 7365 militārpersonu ģimenes locekļi un 1725 t kravas. Pa vienai karaspēka daļai vēl atrodas Jelgavā, Dobelē, Kuldīgā, tāpat daļas vēl atrodas Rīgas, Dobeles, Ogres, Alūksnes rajonos. Alūksnes rajona Strautiņos, kur bāzējās mobilo strēlnieku pulks, vēl esot četri tanki. Uz Dienas redakciju zvanīja kāds anonīms latviski nerunājošs žurnālists, kurš stāstīja, ka Krievijas armijas virsnieki gatavojot Latvijā kaut ko līdzīgu apvērsumam. Latvijas Aizsardzības ministrijas  kompetentas personas apgalvoja, ka ministrijā par šādām pretlikumīgām darbībām neesot informācijas. Tomēr aizvien atklājoties Krievijas armijas daļas, par kurām iepriekš nekas nav bijis zināms nc armijas izvešanas kontroles birojam, ne Aizsardzības ministrijai, ne pilsonības un imigrācijas dienestam. Nesen atklājās, ka Daugavpilī darbojas pretizlūkošanas daļa nr.33639, kas bija nomaskējusies kā medicīnas daļa. To vadīja Mečeslavs Tribis, un tās sastāvā bija divi virsnieki un divi seržanti. Šī daļa bija pakļauta ZRGK pretizlūkošanas daļai nr.44417.  

Pēc nedēļas, iespējams, viss Ādažu poligons piederēs AM 
Atklātas nezināmas Krievijas armijas daļas  
Līga Laizāne / 02,08,1994 diena 

===========================

Promiešana 29.VII - 4. VIII 
VIKTORS BĒRZIŅŠ 

Liela promiešanas diena bijusi otrdienā (2.VIII). Tad beidzot mājupceļā devušies Ādažos dislocētie Krievijas tanki un bruņumašīnas - 11 un 11. Bet no Dobeles todien izbrauca ešelons, kas aizveda 37 kravas automašīnas, 22 autopiekabes, 3 traktorus, 58 tonnas citas militāras kravas un 129 cilvēkus (28 kareivjus, 21 virsnieku, 1 kalpotāju un 79 ģimenes locekļus). No Liepājas pa jūru aizkuģoja dzelzsbetona enkuri, peldošās piestātnes tilti, kabeļi, inženierpiederumi, no Daugavgrīvas pa jūru aizveda automašīnas, piekabes, pirotehniskās un garāžas mantas. Dzelzsbetona konstrukcijas, pārseguma un pamata blokus (kopā 180) veda no Ropažu stacijas, no Zemitānu - 22 un Čiekurkalna stacijas - 10 automašīnas. Uz jaunajiem mitekļiem 15 vagonos aizvestas militāristu personīgās mantas, kā arī vēl šis tas. Dobelē-1 mantu noliktavas vēl pilnas, tāpēc pašvaldība objektu nav pārņēmusi. Kara mantas vēl palikušas arī Ādažos, Lilastes stacijā tās sākuši iekraut. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles birojā paredz, ka nākamnedēļ vedīs prom. Ar 15 vagoniem promvākšanos no Ganību dambja 7a (Rīgā) pabeigs sakaru dienesta autoparks. Šo objektu jau pārņem valsts uzņēmums Rosme. Prombraukšanas papīri noformēti Skultes (21 vagonā) un Lielvārdes (6) lidostu autodienesta tehnikai - lidojumu nodrošinājuma, sakaru, ugunsdzēsības un citi auto. Turpinās izvākties arī no Daugavgrīvas jūras spēku mācību centra, kur savulaik skoloja arābus.
NRA / 06.08.1994
💣💣💣
Promiešana 5. VIII - 11. VIII
MINTAUTS DUCMANIS 

Krievijas karaspēka izceļošana turpinās - vai diena, vai nakts. Nedēļas laikā Latviju atstājuši 99 vagoni ar militāro mantību, bet, ja tiem pieskaita vēl trīs dzelzceļa konteinerus, iznāks apaļais skaitlis 100. Te pieskaitāma arī viena piekrauta lidmašīna un astoņas automašīnas. Ar visu iedzīvi devušies projām 119 virsnieki, no tiem 91 - ar visu ģimeni. Pavisam septiņās dienās evakuāciju veikušas 25 karaspēka daļas no Rīgas, Lielvārdes, Garkalnes, Muceniekiem, Dobeles, Ādažiem, Skrundas un Alūksnes. Mūsu valsts attiecīgās amatpersonas tik tikko pagūstot kārtot objektu nodošanas un pieņemšanas lietas. Droši vien nozīmīgākais ir bijis tas, ka naktī no trešdienas uz ceturtdienu izbrauca pēdējie ešeloni ar cilvēkiem un kara tehniku no Dobeles un Ādažiem. Kā zināms, tieši šajās vietās līdz šim bija dislocētas tās kaujas vienības, kas varētu reāli apdraudēt mūsu valsti. Tiesa, gan Dobelē, gan Ādažos vēl esot palikušas dažas krievu militārpersonas, kurām uzticēts nokārtot dokumentāciju. Turklāt Ādažos palikuši arī kādi izvedami celtniecības materiāli. Gausāk virzījusies austrumu virzienā karaspēka daļa, kas atrodas mežā pie Alūksnes. Kaut arī pēdējās dienās no turienes izvesta 10 vagonos sakrauta karamanta, tomēr kādu 10-12 vagonu tiesa tur vēl palikusi. Acīmredzot aizkavēšanās izskaidrojama ar to, ka Alūksnes pulks tieši pakļauts Tallinā dislocētās divīzijas vadībai.
Tā kā nupat galīgi iztukšota un ar aktu nodota Garkalnes karamateriālu noliktava, var uzskatīt, ka Krievijai piederošas munīcijas krājumu Latvijā praktiski vairs nav. Kaut kāds bruņojums vēl ir vienīgi Alūksnē un Rīgā - objektā Rūdolfa ielā 5. Beidzot tā nopietni sakustējusies drūmas pārdomas raisošā Krievijas pretizlūkošanas (lasi: spiegošanas) daļa, kas izvietojusies tepat pašā Rīgas centrā, Maiznīcas ielā 5. Vakar vajadzēja sākties tās nodošanas un pieņemšanas procedūrai. Gluži tāpat līdz šim kā tāds biedējošs atgādinājums ir bijusi Ziemeļrietumu karaspēka grupas štāba mītne uz Valdemāra un Elizabetes ielas stūra. Līdz 31. augustam šī Latvijas kādreizējās Kara ministrijas ēka katrā ziņā tikšot atbrīvota, taču daļa no tajā patlaban esošajiem militārdarbiniekiem pārcelšoties uz pieminēto karaspēka daļu Rūdolfa ielā 5 (pie Vagonu ielas), kur kādu laiciņu vēl atradīšoties gluži jauna iestāde - īpaša pārvalde, kas gādās par Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu no Baltijas. Jo arī pēc 31. augusta, kad karaspēka izvešana būtībā būs pabeigta, vēl vajadzēšot kārtot dažādus mantiskus un juridiskus jautājumus. Bet jau pirmdien vai otrdien paredzēts sākt tagadējās ZRKG aizņemtā nama nodošanu Latvijas valsts varas pārstāvjiem. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis vakar NC izteicās, ka, viņaprāt, krievu armiju līdz 31. augustam izvedīs, bet runa var būt vienīgi par to, ka kādas karaspēka daļas oficiālā pieņemšana būs aizkavējusies.

* Neatkarīgā Cīņa / 13.08.1994 
💣💣💣
Promiešana 12.VIII-18.VIII
MINTAUTS DUCMANIS 

Kaimiņvalsts karaspēka promiešana jau tiktāl uz priekšu aizvirzījusies, ka izvedamo kravu daudzums nupat sācis samazināties, - tā vakar situāciju vērtēja Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis. Gluži vienkārši tuvojas tas brīdis, kad vairs nebūs lāgā ko izvest. Līdz finišam - 31. augustam - atlikušas tikai desmit dienas. No 12. līdz 18. augustam Latviju atstājuši 43 ar militārajām kravām piepildīti vagoni - to skaitā 20 no Ādažiem ar tur palikušajām dzelzsbetona plāksnēm. Vēl uz neatgriešanos projām devušās 3 lidmašīnas ar kravām un 21 armijas automašīna, no tām 7 piekrautas. No Liepājas aizpeldējuši divi pilni transportkuģi - viens aizveda 70 tonnas t.s. melanžas raķešu degvielas. No savulaik viesmīlīgās Latvijas atvadījās un ar visām mantiņām aizceļoja 21 virsnieks, no tiem 18 ar ģimenes locekļiem. Šie skaitļi gan neliekas pietiekami lieli. Tomēr bažām neesot pamata, jo saskaņā ar starpvalstu vienošanos līdz gada beigām, tiklīdz sadabūs dzīvokli Krievijā, Latviju atstāšot arī visas tās militārpersonas, kas to nepagūs izdarīt līdz 31. augustam. Līdz šim datumam krievu karaspēka vadība iesniegšot precīzu aizkavējušos projāmbraucēju  sarakstu.
Kaut nu tā būtu! 
Tātad aizvadītajās 7 dienās no 19 karaspēka daļām izkustējušies cilvēki un kravas. Vēl noformējama dažu desmitu militārobjektu nodošanas un pieņemšanas dokumentācija, bet, kopumā ņemot, gandrīz viss bruņojums no Latvijas esot ārā. Paredzams, ka nākamnedēļ beidzot aizbrauks arī 10 vagoni ar kara tehniku un citām mantām no Alūksnes apkaimē dislocētā motorizēto strēlnieku pulka. Patlaban notiek inventarizācija pretizlūkošanas objektā Rīgā, Maiznīcas un Šarlotes ielas kvartālā. Tā pārņemšana noritēs visu nākamo nedēļu. Jau sācies pārņemšanas process līdzšinējā Ziemeļrietumu karaspēka grupas štāba aizņemtajā ēkā, kur strādā mūsu sakaru tehniķi. Pirmdien tur sāksies dokumentu noformēšana, kas pabeidzama līdz 25. augustam. ZRKG štābs jau daļēji pārcēlies uz pagaidu mītni kazarmās Rūdolfa ielā 5. Valdemāra ielas namā vēl darbojoties tikai divi tās telefoni. Arī Rūdolfa ielas karaspēka daļa sakustējusies - vakar Zemitānu stacijā aizceļošanas signālu gaidīja 40 kravas vagoni. Visbeidzot par nepatīkamo nodarījumu Krusta ielas kazarmās. Kā paskaidroja Paviloņa kungs, latviešu artilēristiem 1939. gadā veltītais piemineklis - lielgabals - tomēr neesot sazāģēts, bet tikai nocelts no postamenta un aizvests. Tagad tas tikšot novietots atpakaļ. Paviloņa kungs šajā sakarā izteica pārmetumu profesionālajiem vēsturniekiem, kuri diemžēl laikus nepaziņo par pagātnes pieminekļu iespējamo atrašanos Krievijas karaspēka atstājamajos objektos.

* Neatkarīgā Cīņa / 20.08.1994 
Netālu no Kadagas mežā - bunkurs

Ilglaicīgs ugunspunkts Gaujas palienes pļavā.
Acīmredzot ierīkots, lai kontrolētu Gaujas pāreju pie Ādažiem,
kas atrodas upes pretējā krastā.



Kadagas vecā PSRS armijas sakaru bāze




💣💣💣
Apskatāmā un aptaustāmā īpašā slepenība Ādažos 
Autors Rolands Bartaševics
23.10.2012
           
Viena no bunkura ieejām, kas ved uz būvi divarpus stāvus zem zemes un par kuras esamību padomju laikā īpašās slepenības dēļ zināja tikai retais. Arī tagad ieeja objektā it kā ir aizliegta, taču tam var piekļūt brīvi, par ko liecina daudzās sēņotāju iemītās taciņas. 
Krišjānis Grantiņš 

Nav noslēpums, ka Kadagas apkārtnē Ādažu novadā ne tikai patlaban ir lokalizējušies Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, bet arī valsts nebrīves laikos tur bāzējās militārās struktūrvienības. 

To vajadzībām, tostarp tehnikas apkalpošanai, tika izveidota un nodrošināta moderna infrastruktūra. Daļa objektu, ko savām vajadzībām valsts aizsardzības spēki vairs neizmanto, atstāta novārtā jeb netiek vairs uzturēta. 

Divus stāvus zem zemes 
Viens no tādiem ir bijušais pazemes sakaru vadības centrs – patiesi iespaidīgs pazemes bunkurs, kas atrodas dienvidos no Ādažu militārās bāzes. Kā skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve Dace Ankipāne, īpašums atrodas tās valdījumā, un "praktiski šajā objektā vairs nav ko ņemt, bet atsevišķu iedzīvotāju interese par to ir saglabājusies. Neskatoties uz pasākumiem, lai teritorijā neiekļūtu nepiederošas personas, tostarp vairākkārtīgi aizmetinātām ieejas durvīm, "ložņātāji" tur nav retums".

Uz jautājumu, vai kāds šāds "ložņātājs" nav cietis, viesojoties pamestajās un nedrošajās būvēs, viņa teic, ka ministrijas rīcībā nav šādas informācijas, vismaz ne par minēto pazemes bunkuru. Un kaut gan par to, kā viņa atzina, iedzīvotāji aizvien izrāda interesi, būvi nav plānots attīstīt, piemēram, pārveidojot par nelielu muzeju. "Par pasākumiem īpašumu sakārtošanas jomā jāsaka, ka piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros pakāpeniski tiek sakārtoti visi AM valdījumā esošie valsts īpašuma objekti. Ādaži pašlaik ir prioritāšu saraksta augšgalā," vēl piebilst D. Ankipāne.

Kā apraksta entuziasti no Pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti.lv", kuri bunkuru no iekšpuses pamatīgi apskatījuši 2008. gadā un paviesojušies tur arī šī gada ziemā, celtne ir patiešām iespaidīga, tai ir divi stāvi un liela platība. Ir vairākas ieejas, lūkas, un apmaldīties te var gluži vienkārši. Bunkurs gan ir daļēji applūdis, taču pārvietoties tur ir iespējams. Tajā ir dzīvojamās telpas, sava elektrostacija, sūkņu telpa, radio telpa u.c. Bunkurs saviem laikiem bijis tiešām moderns, piemēram, ar elektroniskajiem informācijas dēļiem un sakaru iekārtām. Teritorija ir "zem aizlieguma zīmes", taču tajā var brīvi pārvietoties un piekļūt bez problēmām tur, kur vēlas.

Portāla "Apriņķis.lv" kādreiz īpaši slepenā objekta teritorijas apskates laikā varēja patiesi pārliecināties, ka neviena no konstatētajām ieejām pazemes bunkurā nav "apmeklētājiem" slēgta – vajag tikai lukturi un drošības labad vēl gumijas zābakus, un var doties iekšā. Redzams, ka pār ūdens appludinātajām ejas vietām jau kāds savlaicīgi pārklājis dēļus, lai var doties bunkura iekšienē. Būves virspusē, ko klāj zemes sega, starp krūmu puduriem un kokiem lien ārā skursteņi, ventilācijas šahtas un citi veidojumi, kas var apdraudēt kādu neuzmanīgāku sēņotāju (kuru, spriežot pēc pamestajām sēņu cepurītēm, te nav retums), jo daudzas šahtas ir nenosegtas un ir patiesi dziļas.
💣💣💣
Raķetes no Lilastes nelidos nekad: grausti lēnām pazūd 
Autors Rolands Bartaševics
27.10.2012
Krišjānis Grantiņš 

Carnikavas novada Lilastē atrodas bijušās PSRS armijas raķešu bāzes atliekas – dažas virszemes un zemzemes ēkas un konstrukcijas, kas pārgājušas privātīpašnieku rokās, kuri tās pamazām likvidē. 

Kā no vietējiem iedzīvotājiem uzzinājuši Pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti.lv" veidotāji, kuri objektu apmeklēja kopā ar vēsturnieku 2009. gadā, Lilastē padomju laikos izveidota jauno raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta. Entuziasti izpētīja, ka objektā ir interesants raķešu laukumu izvietojums, jo to palaišanas vietas bijušas vairākas – vienā pusē izmēģinājumiem, otrā, uz viena palaišanas laukuma, atradušās vairāku tipu palaišanas vietas, kas ir neraksturīgi citām līdzīgām bāzēm.

Bijušās raķešu bāzes teritorija ir sadalīta vairāku privātīpašnieku rokās, un objekti jeb tas, kas palicis no tiem pāri, līdz ar to ir arī izsijāti. Ir saglabājušies divi raķešu vedēju angāri, kuros to un zemes jaunie īpašnieki glabā dažādus sadzīves un saimniecībā nepieciešamos priekšmetus. Elektrostacija esot atjaunota un tiek izmantota privātmājas apgādei. Savukārt piemājas bunkurs atvēlēts kartupeļu glabāšanai.

Pamesto ēku skaits ar gadiem samazinās, jo jaunie īpašnieki tās pamazām nojauc, reizē arī paužot nožēlu par šādas bāzes uzbūvēšanu pirms teju pusgadsimta, jo visa zeme ir pieblīvēta ar dažādām metāla un būvkonstrukcijām, kā arī būvgružiem, kurus, ļoti iespējams, neizdosies dabūt ārā nekad. Par laimi, pārbaudot iespējamo radiāciju zemē, tā nav konstatēta.

Kā "Grausti.lv" uzņemtajā video sižetā stāsta vietējā iedzīvotāja, "raķetes laikam no Lilastes palaistas netika, bet, cik dzirdējām [raidstacijā] "Amerikas balsī", tās bijušas notēmētas uz Rietumvāciju". Bāze esot sākta būvēta sešdesmitajos gados. Tai apkārt sastādīti koki, lai objektus no gaisa nevar redzēt. Bāze celta pa naktīm un tika turēta lielā slepenībā gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan pašiem strādniekiem, kurus bieži vien atveda slēgtā transportā un pēc darba tāpat aizveda.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" apliecināja, ka neviena būve un teritorijas daļa no bijušās raķešu bāzes nav palikusi pašvaldības īpašumā, tas viss ir pārpirkts atšķirībā no vēl vienas padomju laika "relikvijas" novadā – bijušās padomju karaspēka daļas ēku kompleksa Mežgarciemā, par kuras teritorijas pielietojamību vēl tiek spriests.

Objektu apskates laikā patiesi pārliecinājāmies, ka to teritorijas ir slēgtas. Citviet cilvēki apmetušies uz dzīvi, pārbūvējot ēkas, citviet tiek attīstīta uzņēmējdarbība.

"Grauzti.lv" uzņemtais video sižets:

Par citiem graustiem Pierīgas novados, kas palikuši pāri no militārajām būvēm, lasiet portāla "Apriņķis.lv" oktobra tēmā "Grausti Pierīgā – nesmukums vai vēsture starp mums?". 


-

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru