Motobols preses slejās ( 1971 - 1974 ) ^

Pirmie PSRS sporta meistari mūsu republikā motobolā. 

Pirmajā rindā no kreisās: A. Andiņš, spēlējošais treneris un kapteinis A. Zirnis,

kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukielis, komandas priekšnieks K. Pļavinš. 

Stāv E. Salms, D. Zirnis, V. Seļeckis, A. Kublinieks, A. Bārbelis, V. Zirnis un P. Račkus. 

Ādažnieki - sporta meistari

«Ādažu» kolhozā ir laba tradīcija, Sezonas noslēgumā svinīgā sanāksmē vērtē motobola komandas sniegumu un nosprauž turpmākos uzdevumus. 1969. gadā, kad sportisti izpildīja sporta meistara kandidāta normas, tika izteikta vēlēšanās, lai pēc gada šīs nozīmītes varētu apmainīt pret sporta meistara četrstūri. Labie novēlējumi piepildījās. Pagājušajā sezonā, kā zināms, «Ādažu» motobola komanda PSRS kausa izcīņā ierindojās otrajā vietā un līdz ar to izpildīja sporta meistara nosaukuma piešķiršanai nepieciešamos nosacījumus. Sestdien skaistajā «Ādažu» klubā atzīmēja šo priecīgo notikumu. Sportistus sveica republikas DOSAAF tehnisko sporta veidu kluba priekšsēdētājs D. Dorošenko, DOSAAF Rīgas rajona komitejas priekšsēdētājs E. Gabris. Kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukielis savā uzrunā atzīmēja, ka motobolisti ir ne vien labi sportisti, bet arī krietni kolhoza biedri. Kad rudenī ieilga kāpostu novākšana, talkā aicināja sportistus. Puiši enerģiski ķērās pie darba, un drīz vien lauks bija tīrs. Šādi piemēri bija vairāki. Republikas DOSAAF tehnisko sporta veidu kluba priekšsēdētāja vietnieks O. Valbergs PSRS sporta meistara nozīmītes pasniedza A. Andiņam, A. Bārbelim, A. Kubliniekam, P. Račkum, E. Salmam, V. Seļeckim, A. Zirnim, D. Zirnim un V. Zirnim.

Gatavošanās šīgada sezonas startiem rit pilnā sparā. Jau februāra beigās ādažnieki piedalīsies žurnāla «Za ruļom» kausa izcīņā. Valsts meistarsacīkstes un PSRS kausa izcīņa sāksies aprīlī.

Ādažnieki – sporta meistari
1971.02.02 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

Drīz lielā motobola bumba uzsāks savu ceļojumu, un skatītāju tūkstoši atkal dosies uz VEF stadionu, lai ar skaļu «sarauj!» atbalstītu «Ādažu» meistarvienību. Par komandas gatavošanos jaunajai sezonai lūdzu pastāstīt treneri Agri Zirni. 

Kad sāksies valsts meistarsacīkstes un cik komandu spēlēs A klasē! šogad uz starta izies astoņas vienības. Tātad mūsējo pretinieki būs Elistes «Komēta», Zeļenokumskas «Molņija», Čerkeskas «Dombajs», Ņevinnomiskas «Kaukāzs», Poltavas «Vimpelis», «Gorņak», Omskas «Omič». Cīņas sāksies 24. aprīlī. «Ādažiem» pirmā spēle būs 8. maijā Rīgā ar Poltavas «Vimpeli». Tas tāpēc, ka aprīļa beigās «Ādaži» izbrauks uz Vācijas Demokrātisko Republiku. Tur mums paredzētas piecas draudzības spēles ar dažādām VDR komandām. Paralēli meistarsacīkstēm notiks arī valsts kausa izcīņa. Šogad Padomju Savienībā risināsies arī Eiropas kausa izcīņas spēles. Kāds ir «Ādaži-71» modelis? Vai komandā notikušas izmaiņas! Jā, izmaiņas ir. Aktīvās sportista gaitas pārtraucis Elmo Salms. Uz citu komandu pārgājis P.Račkus. Kas pašreiz piedalās treniņos? Tie ir vārtsargi Kublinieks, Andiņš, Rapcevičs, aizsargi Bārbelis un Mordarenko, uzbrucēji Seļeckis, Zāle, Dravnieks, Dainis Zirnis, Vilnis Zirnis un es. Komandas kodols ir palicis agrākais. Klāt nākuši vienīgi Rapcevičs un Dravnieks. Marians Rapcevičs pārnāca pie mums no «Jūrnieka» futbola komandas un Ziedonis Dravnieks no Tukuma motobola vienības. Kā noris treniņi sagatavošanās periodā! Lielu vērību veltām vispārējai fiziskajai sagatavotībai. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu slodze ir lielāka. Cenšamies, lai treniņš būtu daudzpusīgs un interesants. Četras reizes nedēļā ejam uz VEF mazo sporta zāli. Spēlējam volejbolu, basketbolu. Sviedri līst arī pie svaru stieņa. Motobolistam teicami jāpārvalda futbola spēles elementi, tāpēc treniņos tiem ir īpaša vieta. Komandai ir arī hokejistu «apbruņojums», taču šogad untumainās ziemas dēļ diemžēl pavisam maz iznāca nodarboties ar hokeja ripu. Maz arī slēpojām. Ļoti derīga būtu peldēšana, taču pašlaik nav iespējas tikt nevienā baseinā. Februārī «Ādaži» ar labām sekmēm (otrā vieta) startēja žurnāla «Za ruļom» kausa izcīņā. Kādas atziņas deva šīs sacensības? Jau bija pierasts, ka izbraukuma spēlēs mums neveicas. Prieks ir ne tik daudz par kausa izcīņas tehniskajiem rezultātiem, kā par to, ka beidzot daļēji izdevās pārvarēt šo psiholoģisko barjeru. Kā zināms, mums izdevās pat pārspēt valsts čempionu Elistes «Komētu». Finālcīņā nācās atzīt «Molņijas» pārākumu 2:5. Pretinieku uzvara bija pārliecinoša. Tam ir savi iemesli. Par neveiksmi šoreiz nav jāuztraucas. Pretinieki pārsteidza mūs ar savu «slepeno ieroci» tas ir, ar bumbas īpatnējo vešanu. Izdarot manevru, teiksim, uz kreiso pusi, bumba atrodas nevis motocikla kreisajā pusē kā parasti, bet labajā pusē pie labās kājas. Līdz ar to apgrūtināta ir bumbas atņemšana, jo pretiniekam «jādzen» savs motocikls pa lielāku līkni. Līdz meistarsacīkšu sākumam jāatrod «zāles» pret šo jaunumu. Mazliet mainīsim motociklu priekšējās daļas konstrukciju un «uzliksim» uz tiem vīrus ar garām kājām Seļecki un Bārbeli. Kā ar motobolistu inventāru! Šajā ziņā mums rūpju nav. Komandai ir savs autobuss, nesen iegādājāmies jaunus motociklus, zābakus, bikses. Ar kādām grūtībām jāsastopas treniņu darbā! Laika apstākļu dēļ samērā vēlu varam uzsākt nodarbības laukumā. Ideāli labi būtu trenēties visu ziemu uz laukuma ar speciālu segumu. Iespējams, ka nākotnē Biķernieku bāzē tādu varēs ierīkot. Republikas motobola cienītājus, protams, neapmierina komandas sestā vieta valsts meistarsacīkstēs. Šogad no ādažniekiem gaidīsim vairāk. Komandā ir labs noskaņojums, puiši trenējas cītīgi. Nenodarbojoties ar pārāk optimistisku prognozēšanu, apsolīšu tikai vienu:  Cīnīsimies! Jāiekļūst valsts piecu labāko komandu vidū. 

ĀDAŽNIEKIEM KŪP MUGURAS 

1971.04.10 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) 

Karlsons, P.

Ja māk, tad nāk  

1971.07.10 Darba Balss (Rīgas rajons)

Grieze, V.

Maz būs tādu lasītāju, kas, varbūt arī nebūdami aizrautīgi līdzjutēji, vairāk vai mazāk nepazītu futbolu, šo populārāko 20. gadsimta komandu spēli, ar kuru mūsu republikā patlaban nodarbojas vairāk nekā 30 tūkstoši sportistu. Mazāk būs to, kas visā pilnībā iepazinušies ar futbola dzimtas jaunāko atvasi motobolu jeb futbolu uz motocikliem. Var gandrīz droši teikt, ka motobols patlaban ir viens no visjaunākajiem sporta veidiem, kaut arī tā pirmsākumi meklējami jau trīsdesmitajos gados: 1929. gadā to sāka spēlēt Dižonā (Francijā), bet gadu vēlāk arī Ķelnē (Vācijā). Plašāku popularitāti motobols iemantoja tikai pēc otrā pasaules kara, kad futbolisti uz motocikliem parādījās futbola dzimtenes Anglijas, ka arī Holandes, Polijas, Padomju Savienības un citu Eiropas valstu stadionos. Tūdaļ jāpiebilst, ka pagaidām motobols vispārēju atzinību guvis tikai mūsu kontinentā un ka pasaules meistarsacīkstes šajā sporta veidā vēl nerīko. Gan laukuma forma, izmēri un iekārtojums, gan spēles noteikumi un taktika motobolā aizgūti no futbola. 

Arī bumbu, kas gan ir lielāka ( 40 cm diametrā) nekā futbolā, spēlētāji drīkst pārvietot ar kājām, galvu, ķermeni, ka arī ar motociklu. Taču saskaņā ar motobolā specifiskajām iezīmēm spēlētāju lielo ātrumu un spēles dinamiskumu noteikumos ir arī daudzas atšķirības. Pilnīgi skaidrs, ka futbola laukumā uz motocikliem nebūtu iespējams joņot 22 spēlētājiem, tāpēc motobolā noteikumos paredzēts, ka no katras komandas var piedalīties tikai seši spēlētāji —1) vārtsargs, 2) aizsargs, 3) kreisais uzbrucējs, 4) centra uzbrucējs, 5) labais uzbrucējs un 6) rezervists (šeit sniegtā numerācija atbilst spēlētāju kārtās numuriem, ar kādiem apzīmēti arī viņu tērpi un motocikli). Ātrums noteicis arī citu nepieciešamību lai varētu izsekot notikumiem, kas motobolā ļoti ātri var pārsviesties no viena laukuma gala uz otru, spēli tiesā divi laukuma tiesneši, kamēr futbola tāds ir tikai viens. Lai vārtsargu pasargātu no laukuma spēlētāju uzbrukumiem, vārtu priekšā ir tā sauktais ārpusspēles laukums, kurā nedrīkst iebraukt neviens pretinieka spēlētājs. Šo laukumu veido divus metrus plata josla vārtu priekšā. Padomju Savienībā motobolā spēlētāji izmanto motociklus, kuru cilindru darba tilpums nepārsniedz 175 cm3, taču ārzemēs tas var būt arī 250 cm3. Tūdaļ jāpiebilst, ka ātruma starpību, kuru var sniegt spēcīgākās mašīnas, spēlē nav iespējams izmantot. Detaļas, kuras sadursmes gadījumā var kļūt bīstamas spēlētājiem, no motocikliem jānoņem. Spēles laiks sadalīts četros 20 minūšu periodos ar 10 minūšu pārtraukumiem starp tiem. Vārtsargam vienmēr jāatrodas uz motocikla, taču bumbas tveršanas laikā vārtu laukuma robežās tas var pamest motociklu un bumbas virzienā izdarīt ne vairāk kā divus soļus. Noķēris bumbu, vārtsargs to var izmest laukumā, taču tad viņam jabūt saskarē ar motociklu. Brīvsitiena, sānu iemetiena, atsitiena, soda un stūra sitienu piešķiršanas iemesli un noteikumi visumā ir tādi paši kā futbolā. Taču motobolā var izveidoties situācijas, kādas nav iespējamas futbolā. Tā. piemēram, bumbas vadīšanas laikā gadās, ka spēlētājs ar kāju piespiež bumbu pie motocikla un tā tiek vesta. Šajā, tāpat kā līdzīgā gadījumā, kad bumba iespiesta starp divu vienas komandas spēlētāju motocikliem, tiesnesis piešķir brīvsitienu vainīgo spēlētāju komandas vārtu virziena. Ja bumba brauciena laikā iespiesta starp diviem pretejo komandu spēlētājiem vai to motocikliem, tiesnesis pēc svilpiena atjauno spēli ar tiesneša jeb strīdus bumbu. Pats par sevi saprotams, ka motobolistiem gan labi jāprot vadīt mašīnu, gan pārvaldīt futbola tehniku un vēl vairāk taktiku. Nav nejaušība, ka vairums motobolistu nākuši no motobraucēju vidus, jo šajā spēlē nepieciešama ātra reakcija, veiklība un izturība. Ļoti stingri ir sodīšanas noteikumi, jo jebkurš pārkāpums draud izraisīt sadursmes un līdz ar to traumu iespējas. Motobola komandu organizēšana un uzturēšana prasa daudz rūpju, jo šeit nepieciešami labiekārtoti laukumi, dārga remontbāze un inventārs. Gandrīz vienlaicīgi ar motobola ienākšanu PSRS sporta dzivē tas parādījās arī Latvijā, kuru pamatoti uzskata par motosporta republiku. Pirmā bezdelīga bija Bieriņu Automotokluba komanda, kuru sāka organizēt 1958. gadā. Pirmā spēle notika 1960. gadā uz «Daugavas» centrālā stadiona ledus. 1965. gada vasarā motobola komanda noorganizējās kolhozā «Ādaži», kura mehāniskajās darbnīcās strādāja pazīstamais motobraucējs Agris Zirnis un citi šī sporta veida entuziasti. Jau tā paša gada septembrī šī komanda piedalījās PSRS pirmajās motobola meistarsacīkstēs. Taču smagajā konkurencē pirmās vietas nācās atdot mūsu zemes dienvidu komandām, kurām bija labākas treniņu iespējas. Par padomju motobolistu augsto līmeni liecina kaut vai tas, ka jau 1967. gadā PSRS čempions Cerkaskas «Dombaj» vienība kļuva par Eiropas kausa ieguvēju. Šādos apstākļos «Ādažu» komandai uz laiku nācās atstāt A klasi. Taču jau 1968. gadā PSRS B klases meistarībā «Ādaži» nezaudēja nevienu cīņu un atgriezās augstākajā līgā. Latvijas motobolisti, kurus valsts meistarsacīkstēs pārstāv jau minētā "Ādažu" komanda, patlaban ir vienā no pirmajām vietām PSRS. 1970. gadā PSRS meistarības izcīņā A klasē tā ierindojās sestajā vietā, DOSAAF Tehnisko sporta veidu spartakiādē otrajā vietā, bet žurnāla «Za ruļom» dāvātā kausa izcīņā arī otrajā vietā. Par izcīnīto panākumu spartakiādē «Ādažu» komandas dalībniekiem 1970. gadā piešķīra PSRS sporta meistaru nosaukumus.

Bumba tīklā.

Tiesnesim jāpārtrauc spēle ...

MOTOBOLS – TEHNIKAS LAIKMETA FUTBOLS
1971.08.01 Zinātne un Tehnika
ŠUSTERS, ZIGFRĪDS

«Ādaži» noslēdz PSRS čempionātu

1971.08.07 Darba Balss (Rīgas rajons)

Grieta, V.

«Ādaži» motokluba vīri.

Futbols uz motocikliem - motobols - jau sen vairs nav svešs un neizprasts sporta veids. Katru gadu notiek PSRS motobola čempionāti, kuros, gods kam gods, braši turas arī Latvijas pārstāvji. Tie ir Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» motokluba vīri. Ar katru gadu ādažnieku meistarība aug. Viņi jau ir motobola augstākās līgas dalībnieki un šī gada PSRS čempionātā izcīnīja 4. vietu. Tikai daži punkti pietrūka līdz bronzas medaļām. Tagad visas cerības uz nākamo sezonu.

Futbols uz motocikliem

«Ādaži» motokluba vīri.
1971.08.28 Darba Karogs (Valka)

PAKĀPIENS
1971.09.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Dreimanis, I.

PSRS kausa izcīņa
Dramatisks pusfināls 

Svētdien VEF stadionā notika PSRS kausa izcīņas pusfināla spēle motobolā starp Poltavas «Vimpeli» un Ādažu komandu. Mūsējie laukumā devās šādā sastāvā: A.Kublenieks, A.Barbelis, J.Zāle, Z.Dravnieks, V.Seļeckis, D.Zirnis.

Viesi: V.Zeļenskis, V.Daniljaks, I.Bulavackis, J.Vasiļčenko, J.Aleksejenskis un E.Gļebčenko.

Pašās pirmajās cīņas minūtēs «Vimpelis» uzsāka vētrainu tempu, smagi uzbrukuma viļņi vēlās uz mūsu vārtiem. A. Kublenieks atvairīja daudzus ļoti bīstamus raidījumus un izpelnījās skatītāju aplausus. Pamazām viesu enerģija apsīka. Ādažnieki sāka veidot pretuzbrukumus, šajā cīņā uzbrukumā gāja A. Bārbelis, kas ilgu laiku bija aizsardzības spēlētājs. Kopā ar D. Zirni un V. Selecki viņš izrāvās pretinieku soda laukumā, tomēr viesu elastīgā aizsardzība visas briesmas likvidēja. Pirmais periods beidzās neizšķirti 0:0. Arī otrajā un trešajā periodā spēle ritēja ar mainīgām sekmēm, bet bez vārtu guvuma. Neizturēja spēlētāju nervi. 5 minūšu noraidījumus izpelnījās D. Zirnis, I. Bulavackis un J. Aleksejenskis. Liktenīga bija 4. perioda 8. minūte. Z.Dravnieks savā soda laukumā neatļauti atņēma pretiniekam bumbu. Tiesnesis piešķīra 11 m soda sitienu, kuru precīzi realizēja I. Bulavackis. Mūsu puišiem bija iespējas rezultātu izlīdzināt, bet... Ar rezultātu 1:0 Poltavas «Vimpelis» iekļuva finālā.

Ādažnieki bombardē Poltavas motobolistu vārtus . . Atkal pāri

Dramatisks pusfināls
1971.09.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Dreimanis, I.

SPORTS 1972.03.16 

Darba Balss (Rīgas rajons)

Pirmais solis sekmīgs

Ādažu motobola komandas dalībnieki
nopietni gatavojušies jaunajai sezonai.

Ādažu motobola komandas dalībnieki nopietni gatavojušies jaunajai sezonai.

 Viņi lielu vērību veltījuši arī fiziskajai sagatavotībai skrējuši krosu, spēlējuši futbolu, kā tas redzams mūsu attēlā. Ādažniekiem taču būs karsta sacensību sezona! Vakar mūsu motobola meistarkomanda pirmo reizi pārbaudīja savus spēkus draudzības spēlē ar viesiem no Lietuvas. Viņu pretinieki bija «Bartuves» motobolisti. «Ādažu» komanda izcīnīja pārliecinošu uzvaru ar rezultātu 3:0, Otrajā ceturtdaļā tika gūti pirmie, bet trešajā abi pārējie vārti.

Pirmais solis – sekmīgs

1972.03.19 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

1972.05.20 Darba Balss (Rīgas rajons)

Par motobolu, 

Bruno Oju un puikām, un vēl šo to 

Katrs sākums ir kalns, kuru nevar apiet. Ir vai nu jāurbjas tam cauri, vai arī jāpārrāpjas pāri visām klintīm un aizām. Turklāt šāds kalns pats pretī nāk reti. parasti, lai tam piekļūtu, ir jāiet bez ceļa, reizēm pat bez nevienas taciņas. Motobols nebija izņēmums. — Ko, jūs gribat kaklus lauzt? — Kam tas vajadzīgs? Nē. nē, neapvārdojiet mani, esmu pret. Punkts. — Piekritīšu tikai tad, kad Ādažu slimnīcai uzbūvēs trešo stāvu, kur likt jūs iekšā. Tas bija 1965. gadā. Šodien šos vārdus gan paši to teicēji, gan mūsu slavenie motobolisti, gan daudzi citi ādažnlekl atceras ar smaidu. Tāpat kā atceras ar smaidu optimisma paisumus un bēgumus. Sākumā vīri domāja tā: jo lielāks -un-smagāks zābaks, jo labāk ies. Gribēja iekarot vārtus tikai ar spēku un ātrumu. Metās virsū bumbai, sita, taču — bumba palika uz vietas, toties pats sitējs ar visu braucamo vārtu tiklā iekšā gan. Sapinās tā, ka vai ārā netika. Spēles tiesnešiem nācās skriet paligā ne reizi vien. Ārā tomēr tika. Un ne jau no tāda tīkla vien. Pamazām tika vaļā arī no tehnikas nepazīšanas tīkla, no dažādām organizatoriskām un materiālām grūtībām. Radās pavisam cita motobola izpratne. Tagad katrs Ādažu puišelis pateiks: lai kļūtu par labu motobolistu, vispirms ir jākļūst par motocikla inženieri. Tas jāpazīst ne tikai lidz pēdējai skrūvītei — Jāprot to arī pilnīgi pārtaisīt, arvien radoši uzlabot. Jā, bet kas tad īsti ir moto - Vispirms — velnišķīga drosme. Reakcijas asums. Zibenīgs aprēķins līdz centimetram.

Varbūt pareizāk to saukt par intuīciju uz motocikla starp motocikliem. Ka tas tiešām tā, liecina šāds gadījums. Izmēģināt spēkus motobolā bija ieradušies pazīstamie motokrosa speciālisti Gunārs Draugs, Andris Kļaviņš, Vladimirs Ivko, Olģerts un Voldemārs Rešetniekl. Tā teikt, vīri, kuri uz motocikla jūtas tāpat kā zivs ūdenī. Gunārs Draugs ilgi riņķoja pa laukumu, bet Andris Kļayiņš  sauc — Tu laikam būsi saķēris vistas aklumu. Ko tu braukā  bumbai apkārt vien, apkārt vien, uzsit vismaz kaut relzi. Slavenajiem motobraucējiem pietika ar pāris treniņiem. Par grūtu. Daudz labāk jūtoties krosa trasē. Jā, ko lai dara — motobolā jāprot ne tikai lieliski braukt, bet arī tikpat lieliski spēlēt futbolu. Tā teikt — divas slodzes uzreiz. Divu aicinājumu  veids. Kam tas īsti pa prātam, ne ar mietu nedabūsi nost no laukuma. Spilgts piemērs ir gadījums ar klnoaktierl Bruno Oju - kādreizējo basketbolistu. — Kad es biju puika, ar skaudību nolūkojos, kā bumbu grozā raida Bruno Oja, — atceras Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris «Ādažu» komandas kapteinis Agris Zirnis. — Bet nesen Bruno Oja ar skaudību nolūkojās, kā A.Zirnis joņo pa taukumu ar bumbu pie kājas. - Un viņš pastāsta dažas mākslas filmas «Tauriņdeja» uzņemšanas epizodes. Atcerieties — filmā ir kadri, kur Bruno Ojas Harijs Maurs pārlec pār motobola laukuma apmali, uzkāpj uz motocikla un . .. Tas noticis Limbažu stadionā. Bruno Oja ticis uz motocikla un būdams temperamentīgs cilvēks, tā aizrāvies, ka režisors un citi filmas ļaudis sākuši vaimanāt — kas nu būs, kas nu būs, viņš taču izmežģīs kāju vai sadauzīs galvu- Bet Bruno Oja nav bijis apturams Kad beidzot tas ar lielām pūlēm izdevles. Aktieris smaidot paziņojis:  Es pārkvalificējos. Turpmāk spēlēšu tikai motobolu. Motobolu gribas salīdzināt ar šahu. Šahā valda spurta, mākslas un zinātnes mijiedarbība Interesanti atgādināt, ka savā laikā, kad Boriss Spaskls kļuva par pasaules čempionu, kāds pazīstams vieglatlēts noteicis: — Es jau sen zināju, ka Boriss agrāk vai vēlāk tiks šaha Olimpā. Jo viņš ir vienīgais šahists, kurš pārlēcis 1,90 metru augstumu Tāpat kā šahā, motobolā taisnvirzlena kustībai ir pati necilākā vieta. Te noteicošais ir lēcieni ar zirdziņiem, kombināciju dzijums, manevru precizitāte. Un, ja runājam par zinātni, tad īsti vietā pateikt ka ādažnļekl  nebūtu trešā PSRS čempionātu augstākās ligas komanda mūsu republikā (vēl TTT un «Radlotelmlķis»), ja nebūtu sadarbība ar zinātniekiem. Liels palīgs, piemēram, ir Rīgas Politehniskā institūta speciālists J. Leiškalns, kas daudz darījis motociklu aizdedzes sistēmu uzlabošanā. Tagad visiem mūsu meistarkomandas motocikliem ir hezkontaktu elektriskā aizdedzes sistēma, kas palielina motora jaudu, veicina degvielas sadegšanu. Šai alzdedzes sistēmai ir ļoti spēcīga dzirkstele. Agrāk bieži vien, ja motocikls pakrita, motors noslāpa. Kamēr to iedarbināja, varēja zaudēt vārtus. Tagad motocikli neslāpst, bet, ja tas ari notiek, dzinēju nesalīdzināmi vieglāk pielaist. Un kur tad vēl izcilā motobraucēja un sacīkšu mašīnu radītāja Kārļa Ošiņa gādība un rūpes! Vissmalkākie regulēšanas un piestrādes darbi — viņa ziņā. Protams, ar visu to es negribu mazināt pašu motobolistu nopelnus. Nosauc, kuru grlbi — visi ir lieli savas lietas sociālisti. 

Agris Zirnis un Vitālijs Seleckis — tehniķi mehāniķi. Andrejs Kublenieks, Vilnis Zirnis. Valerijs Mardarenko un Jānis Zāle — vispusīgi atslēdznieki. Andris Bārbelis un Dainis Zirnis — teicami šoferi. Kā redzams, ādažnieku komandā trīs viīri ir ar vienādu uzvārdu. Viņi ir brāļi, tāpēc daudzi saka «brāļu Zirņu komanda». Vislielākie nopelni vecākajam brālim Agrim. Var apbrīnot viņa enerģiju, uzņēmību. Treneris, kapteinis, spēlētājs. Daudzi atcerēsies, ka Agris Zirnis ir četrpadsmitkārtējs republikas čempions motosportā, kā arī godalgotu vietu ieguvējs PSRS čempionātos un starptautiskos motokrosos. Tieši Agris bija tas, kurš pirmais ierosināja kolhozā «Ādaži» organizēt motobola komandu. Viņa vadībā tā izaugusi par vienu no spēcīgākajām Padomju Savienībā un Eiropā. Arī Vilnis bijis plaši pazīstams motobraucējs.

Viņa kontā — PSRS Jaunatnes čempiona zelta medaļa, PSRS pieaugušo čempionātu sudraba un bronzas medaļas. Ādažnieku izaugsme ir šāda: 1968 gadā — otrā vieta PSRS čempionāta B klasē. 1970. gadā — sestā vieta valsts augstākajā līgā, 1971. gadā — jau ceturtā vieta, Šogad — visi «velk» uz bronzas medajām. 1970. gadā Vissavienības V tehnisko sporta veidu spartakiādē mūsu motohollsti iekļuva finālā, kur tikās ar Krievijas Federācijas izlasi, kas būtībā bija PSRS izlase un kura gatavojas braukt uz Elropas kausa izcīņu. Normālais spēles laiks daudziem par lielu pārsteigumu beidzās neizšķirti 5:5. Tāds pats rezultāts bija ari pēc pirmā spēles pagarinājuma. Tikai otrajā pagarinājumā pretiniekiem izdevās izcīnīt pārsvaru. Šāda negaidīta notikumu gaita vieniem bija laimīga, otriem — nelaimīga. KPFSR izlasi vairs nelaida uz Eiropas kausa izcīņu, bet mūsu republikas komandas dalībniekiem piešķīra PSRS sporta meistaru nosaukumus. Agris Zirnis kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto treneri. VEF stadionā, kur ādažnlekl trenējas un spēlē, uz laukuma apmales lieliem burtiem uzraksts «Motobols — nākotnes futbols» Ka tas tiešam tā, liecina motobola straujā izaugsme daudzās valstīs Tiesa, pagaidām gan tikai Eiropas zemēs, PSRS, Francijā, VFR, Anglijā, Beļģijā, VDR, Bulgārijā un Dienvidslāvijā motobols jau ieguvis lielu popularitāti. Starp citu Eiropas kauss glabājas pie padomju sportistiem — Elistas «Automobilista» komandas, kura būs ādažnleku rītdienas pretinieks Rīgā kārtējā meistarsacīkšu spēlē. Amerikā motobols vēl nav cieņā — tur tikai tā pa īstam savu vietu sāk iekarot motokross. Kad mūsu republikā viesojās Kanādas darbinieku delegācija, ādažnleki viņiem demonstrēja, kas tas ir motobols.

 Arī japāņi, čehi. vācieši un citi pēc iepazīšanās ar «Ādažu» komandu sākuši nopietni interesēties par motobolu. Austrijas un VDR televīzijas ļaudis sadarbībā ar mūsu operatoriem filmēja spēli starp «Ādažiem» un Zeļenokumskas «Molniju». Šī filma ir lieliska motobola propagandētāja tajās valstīs, kur šī sporta spēle vēl nav tik pazīstama. Daudzi varbūt nezinās, ka ādažnleklem ir cieša draudzība ar VDR motobolistiem. Mūsu komanda bija draudzības turnejā un uzvarēja visās piecās spēlēs, to skaitā ari cīņā ar VDR izlasi. 

— Kā Jūs savienojat lielo trenera darba slodzi ar ģimenes dzīvi, atpūtu un pārējo? — Jautāju Agrim Zirnim. — Tik traki nemaz nav. — skanēja atbilde. — Galvenais, lai komanda būtu saliedēts un draudzīgs kolektīvs, lai mūsu sportistu sievas saprastu mūs. Šai ziņā mums nekādu grūtību nav, piemēram, mana sieva Baiba bieži ierodas uz spēlēm kā informatore, ārzemju braucienu laikā viņa lr tulks. Atliek piebilst, ka Baiba arī pati ir sporta meistare motobraukšanā. 

Pēc brītiņa Agris Zirnis domīgi saka:  jāuztraucas visvairāk par masveldības trūkumu mūsu republikā. Esmu ievērojis, ka sporta spēles — es te domāju ari futbolu, basketbolu un volejbolu, — daudzās citās brālīgajās republikās attīstās straujāk nekā pie mums. Motobola stāvoklis sevišķj satraucošs. Piemēram, vienā pašā Stavropoles apgabalā ir 50 motobola komandas, bet mūsu republikā — tikai trīs. Tieši tāpēc, ka stavropolieštem ir masveidlba, viņiem ir ari trīs komandas augstākajā līgā — «Kaukāzs», «Molņlja» un «Dombai». Viņiem par jauno maiņu bažu nav. Par mūsu republiku to nevar teikt. Vai te savu vārdu nevajadzētu sacīt DOSAAF?

Kāpēc bērnu un jaunatnes sporta skolās, kur audzina jaunos motokrosistus. nevarētu padomāt arī par jauno motobolistu maiņu? Gribētāju taču netrūkst. Vislabākā liecība tam ir pašu ādažnieku pieredze. Viņi uzskata, ka visās sporta spēlēs, ari motobolā, rezervēm jānāk no jaunatnes. Agris Zirnis sabiedriskā kārtā trenē tos Ādažu astoņgadīgās skolas zēnus, kuru vecāki strādā kolhozā. Puikas uz motolietām ir kā apsēsti. Trenējas ar 50 kubikcentimetru mopēdiem un motovelosipēdiem. Pērn republikā jaunie ādažnieki izcīnīja «zelta mopēdu». Nav šaubu, ka no padsmitgadīgajiem puišeļiem motobola komandai ar laiku izaugs papildinājums. Par jaunās maiņas audzināšanu jārūpējas vēl jo vairāk tāpēc, ka motohols pašlaik pretendē uz vietu olimpiskaiās spēlēs. Šogad Mlnhenē pirms olimpiādes notiks labāko motobola komandu turnīrs, lai vēlreiz nodemonstrētu visai pasaulei, ka motobols ir nākotnes futbols. Protams, jaunajiem tikai nevajadzētu iedomāties, ka motobolā pietiek ar to vien, ka ir drosme ar motociklu drāzt pa pilsētas ielām neatļautā ātrumā. Tā ir pārprasta drosme. Pieredze liecina, ka tie «lielie brašuli» nekad nav kļuvuši par labiem sportistiem. «Ādažu» komandas vīri trenējas regulāri. Un ne jau tikai uz motocikla. Viņi ļoti daudz spēlē futbolu, volejbolu, basketbolu, jo ari motobolā ir jāizjūt «partnera plecs». I.ai gūtu spēku, cilā svaru stieni, lai palielinātu reakcijas asumu — spēlē  galda tenisu. Ne jau vēlti. Tieši vārtsargi ir labākie tenisisti. Viri mācās ari krist. Rokas gar sāniem, krūtis — uz priekšu, kritiens. Izveidojas tiltlņš uz krūtīm. Nekādu sasitumu. Ziemā, kad motobolistl sporta zālē kūleņo un met salto, var likties, ka trenējas akrobāti. Bet tā nu tas ir azartiskais motobols prasa vispusīgu fizisko sagatavotību. Tāpēc ari kolhozs nopircis visiem motobolistiem hokeja inventāru, slēpes un daudz ko citu. 

— Piekritīšu tikai tad, kad Ādažu slimnīcai uzbūvēs trešo stāvu, kur likt Jūs iekšā.. Septiņi gadi pagājuši. Slimnīcai trešais stāvs tiešām uzbūvēts, bet — lai nu kas tur ārstējas, tikai ne motobolisti. Nav vajadzības. Kājas ne vienam nav lauztas, vispār — visi sveiki un veseli., Sasitumi, muskuļu un saišu sastiepumi gan gadās, bet tāpēc jau nav jāiet slimnīcā. Komandas ārste Zaiga Kalniete ar moderno tehniku un medicīnas līdzekļiem viens un divi pārvelk svītru jebkuram zilumam un sāpēm. Vēl nav saplakusi mūsu republikas sporta draugu sajūsma par «Ādažu» sniegumu savā laukumā pēdējā spēlē ar Omskas «Omiču». Bija sportiska bauda dzīvot līdzi intriģējošiem momentiem laukumā un ar savām acīm redzēt, kā ādažnieki «iedzen» bumbu pretinieku vārtos deviņas reizes, savos vārtos neielaižot nevienu reizi. Rīt mūsu vīri tiksies ar čempionāta līderi —- Elistas «Automobilistu. Kāds būs rezultāts nezīlēsim. aiziesim vērot spēli! Ādažnieki taču pretendē uz trešās spēcīgākās komandas nosaukumu valstī. 

Par motobolu, Bruno Oju un puikām, un vēl šo to

1972.06.24 Cīņa

A. Grīnbergs

MOTOBOLISTI 

VEF stadions ir Latvijas motobola cienītāju Meka. Laukums gan nav nekāds izcilais — sausā laikā melni put, lietū spīd dubļos. Taču tad, kad te PSRS augstākās līgas meistarsacīkstēs spēlē Rīgas rajona Ādažu kopsaimniecības meistarkomanda, tribīnes atgādina milzīgas rakstāmmašīnas klaviatūru. Katrs taustiņš — viens cilvēks. Ieejas biļetes nopirktas tādēļ, ka šie skatītāju tūkstoši alkst redzēt skaistu, sportiski azartisku cīņu un, pats par sevi saprotams, mūsējo spožu uzvaru. Ne jau vienmēr māte raušus cep, bet arī tad, ja zaudēts ar godu, visiem spēkiem pretojoties visā Eiropā atzītiem favorītiem, gandarījums tomēr ir - ek, kas te bija par kolosāliem momentiem!... Cilvēku gaumes ir ļoti dažādas. Sava publika ir kamermūzikas koncertiem, sava — cirka izrādēm, sava — hokejam. Un arī katrā «motorizēto lielbumbas futbolistu» spēlē vienmēr ir klāt līdzjutēju kodols — pāris tūkstoši speciālistu, kuri jau pa gabalu pazīst ikvienu motobolistu un noteikumu smalkumus prot tulkot gandrīz tikpat labi kā viens otrs augsti kvalificēts tiesnesis . .. Motobols iegājis rīdzinieku ikdienā tāpat kā, teiksim, basketbols vai volejbols, futbols vai vieglatlētika. Un tāpēc, šķiet, ka šai īpatnējai, bet apbrīnojami aizraujošajai un dinamiskajai spēlei ir jau cienījams vecums. Tomēr Latvijas PSR Mazajā enciklopēdijā šis patstāvīgais sporta veids nav pieminēts. Zinātāji gan saka: «Pirmā motobola spēle Latvijā notikusi 1957. gadā.» Var jau būt. Taču īstais motobola dzimšanas datums mūsu republikā, šķiet, ir 1965. gada 13. jūlijs. Tai dienā tika uzrakstīts (zīmīgi — ar sarkanas krāsas lodīšpildspalvu) šāds dokuments: L/a «Ādaži» valdei. No l/a «Ādaži» fizkultūras kolektīva motosporta sekcijas. Iesniequms. Sakarā ar to, ka ir iespējas nodibināt kolhozā motobola komandu, kurā varētu piedalīties 3 sporta meistari, 1 pirmās klases sportists un vēl vairāki motociklisti, lūdzam valdi iedalīt līdzekļus šādas tehnikas iegādei: 1) motori 175 cm — 5 qab. Rbļ. 130,— gabalā. Kopā Rbļ. 650,— 2) riepas — 10 gab. Rbļ. 19,— gabalā. Kopā Rbļ. 190.  Tā kā Latvijas PSR patlaban stabilas motobola komandas nav, būtu iespējams piedalīties pat Vissavienības mēroga sacensībās, kā arī rīkot sacensības uz vietas un tuvākajā apkārtnē un tādējādi izdotos līdzekļus varētu īsā laikā segt. Fizkultūras kolektīva motosekcijas aktīvs (paraksti). «Kāpēc mums tas vajadzīgs?» teicēji izrādījās mazākumā. Virsroku ņēma cilvēki, kuri uzskata, ka jaunatnes brīvā laika izmantošanas problēma ir saistīta gan ar ražošanas plānu izpildi, gan ar kolhoza nākotni vispār. Kad tika saņemta «Ādažu» priekšsēdētāja J. Kukeļa, galvenā inženiera J. Mālzema un visbeidzot arī Rīgas rajona Lauksaimniecības ražošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka E.Lāčgalvja «svētība», varēja sākt rūcinēt motociklus. Komandas pamati bija motosporta vecmeistara Edgara Zirņa atvases Agris, Dainis un Vilnis. «Ādažu» vienības vēsture ir septiņus gadus ilga, un visdaiļrunīgākais fakts tajā: vairāk nekā desmit ādažnieku izpildījuši PSRS sporta meistara normu, bet spēlējošais treneris Agris Zirnis saņēmis arī Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera goda nosaukumu. Tagad mums ir viena no spēcīgākajām motobola komandām Padomju Savienībā. Kolhoza sportisti guvuši uzvaras arī starptautiskos mačos Polijā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Agris, Dainis un Vilnis Zirņi, Elmo Salms un citi, kuri «Ādažus» izveda tautā, bija motokrosa meistari. Bet, kad īstie futbolisti redzēja, kā motoru vīri treniņā laužas bumbas spēles ābecē, no smiekliem bija gandrīz vai gar zemi jākrīt. Sāpīgi zaudējumi valsts labākajām komandām ādažniekiem parādīja vienīgo ceļu: jātrenējas un jātrenējas katru dienu. Citādi augstākajā līgā nav ko meklēt. — No tehniskajiem sporta veidiem motobols ir visgrūtākais, — saka Agris Zirnis. Motobolistam vispirms jāprot pilnīgi automātiski vadīt braucamo rīku. Vadīt — tas ir par maz teikts: jāmāk momentāni apmesties riņķī par 180 grādiem, izdarīt māņu kustības, pilnā gaitā, gluži kā slalomistam, izlīkumot starp braucošajiem pretinieku motocikliem. Un tad vēl bumbas vešana un sišana ar labo un kreiso kāju, piespēles, «taktiskā domāšana», zibenīga situācijas novērtēšana, laukuma pārredzēšana utt. Likt 2,5 kg smagajai bumbai (slapjā laikā līdz 3,5 kg) šauties kā lodei vārtu augšējā stūrī — arī tas prasa daudz. Bez tam vajadzīga drosme, lielāka nekā, piemēram, šosejas braucējam vai motokrosistam. Palikt aukstasinīgam pat tādā situācijā, kad no abām pusēm tev rēkdami drāžas virsū motocikli! Zīmīgi: «Ādažos» motobolu spēlēt izmēģināja vairāki visā valstī slaveni motosportisti — krosisti un šosejnieki. Vieni to neiemīlēja tāpēc, ka treniņi šķita par grūtu (svarcelšana, futbols, hokejs, vingrošana, slēpošana, skriešanas krosa kilometri — gan vasarā, gan ziemā), otri pateica: «kaulus es varu salauzt pats, nevis ļaut to prieku citiem». Ar kauliem jau nu tā ir kā ir: retu spēli motobolists beidz bez kāda ziluma vai nobrāzuma. Bet tāds ir šis sports. Tas nemīl vājos tāpat kā hokejs ... Aizvadītajā sezonā ādažnieki valsts augstākajā līgā ieņēma ceturto vietu, kaut gan cerēja vismaz uz bronzas medaļām. Turnīra gaitā izrādījās, ka viss padomju motobols kļuvis meistarīgāks. Citi auguši ātrāk par mūsējiem. Tas nozīmē, ka jaunajai sezonai jāgatavojas vēl pārdomātāk, rūpīgāk un «niknāk» nekā aizvadītajai. 

Bet tagad ieskatīsimies motobola laukumā. Kas ir šie vīri, kuri pārstāv «Ādažus» un kuriem tik dāsni uzgavilē pārpildītās VEF stadiona tribīnes? Vārtus sargā Andrejs Kublenieks. Profesija — atslēdznieks. Lūk, viņš tīģeriskā lēcienā atvaira bumbu, kas triecas pašā «devītniekā». Netveramu bumbu Andrejam nav. Viņam jo grūtāk, jo labāk. Bet... posts ar šķietami viegli tveramajām. Skaties, bumba izskrien cauri padusei, te atkal ... Gadās jau. Taču trenerim A. Zirnim te ir savas domas. Viņi saka: — Par zaudējumu jāvaino pašu uzbrucēji, nevis vārtsargs! Protams, tas nenozīmē, ka pēc kāda «poda izgāšanas» vārtsargs nedzird nevienu skarbāku vārdiņu. Bet ne jau visus, kuri skan pēc zaudējuma ... Andrejam Kubleniekam bija milzīga slodze — varbūt ne tik daudz spēlēs, cik treniņos. Viņa dublieris cieta satiksmes negadījumā, un te nu nācās vienam pašam visu sezonu stāvēt vārtos. Bez nomainītāja. Andris Bārbalis ir viens no labākajiem «Ādažu» motobolistiem. Otrās klases šoferis. Atzīstami ved bumbu gan ar labo, gan ar kreiso kāju. Laukumā ir viskustīgākais. Labi izkopti māņu sitieni, tikai spēles karstumā tos dažkārt aizmirst. Cīņai viņš atdodas pilnīgi. Ļoti perspektīvs motobolists. Brīvajā laikā viņa «sāpju bērns» ir «Vecā tantiņa» — tā motobolisti godā komandas autobusu (to pirms vairākiem gadiem autobusu parkā norakstīja kā ekspluatācijai nederīgu). Te arvien ir kas remontējams. Kad jābrauc lielāks ceļa gabals — uz Elistu vai Astrahaņu —, tad ņem līdzi arī rezerves motoru, drošs paliek drošs ... Vilnis Zirnis agrāk spēlēja tikai ar labo kāju. Nu tiek apgūti sitieni ar kreiso. Komandā viņam uzticēti ne vien uzbrucēja, bet arī autogēna un elektrometinātāja pienākumi. Par viņu saka — meistars «uz visām kantēm», kaut gan pamatprofesija Vilnim ir atslēdznieks. Tehnikas jautājumos viņš ir gudrākais komandā. Viļņa motocikls vienmēr ir ideālā kārtībā. Motobolā tas ir nenovērtējami svarīgi. Publikas simpātijas ļoti ātri iemantojis tikko divdesmit gadus vecais Jānis Zāle. Motocikls — tā ir viņa sirdslieta. Viņš būtu ar mieru pie stūres nosēdēt no rīta līdz vakaram. Triju gadu laikā, kopš Jānis trenējas motobolā, ir jūtami izaudzis. Jānim ir spēcīgs sitiens, tikai dažkārt viņš pārlieku steidzas to likt lietā. Kopā ar Bārbali abi veido ļoti ātru uzbrucēju pāri, kas pretiniekus nokausē līdz deviņiem sviedriem. Biedru vidū slavens arī ēstgribas dēļ: pilns šķīvis zupas, divi otrie, pudele kefīra un saldais ēdiens vienā reizē tā vien tik ir. Toties spēks ir kaulos ... Vitālijs Seleckis — saldētavu iekārtas tehnologs — izceļas ar savu neatlaidību. Universāls spēlētājs. Biežāk par citiem atņem pretiniekam bumbu. Apgūt sitienus uz vārtiem viņam nācās visgrūtāk: atšķirībā no citiem, pirms «saslimšanas» ar motobolu, sportu nepazina. Kaut gan viņam tikai divdesmit pieci gadi, pošas no komandas aiziet. Gribot mierīgāku dzīvi. Dainim Zirnim piemīt apskaužama īpašība — viņš lieliski pārredz laukumu un teicami orientējas vissarežģītākajās situācijās. Ja pretinieka aizsardzībā pavērsies kāds neuzmanīts robiņš, viņš ar bumbu būs tur iekšā. Tālākais jau ir, kā mēdz teikt, tehnikas jautājums. Ļoti talantīgs motobolists. Paradoksāli: tas viņam zināmā mērā traucē izveidoties par vēl labāku meistaru, jo uz talanta rēķina treniņā grib tikt cauri ar pusslodzīti. Kā nekā treneris taču ir miesīgs brālis ... Tad nu iznāk ar Agri pa konfliktam. Komandā ciena īstu vīru valodu. Kad iztirzā aizvadītu maču, visu, kas uz sirds, cits citam saka tieši acīs. Izstrīdas, dažkārt pat asi. Taču pēc tam ļaunu prātu netur. Zina, ka bija runāts komandas interesēs. Valerijs Mardarenko ir bijušais futbolists. Brauc uzbrukumā, pēc trenera vārdiem, «kā dīzelis, ko nevar apstādināt». Spēlētgriba ir milzīga. Tikai viena nelaime: nekādi nespēj saaugt ar motociklu. Tomēr gadu gaitā progresē. Par Agri Zirni es jau teicu: spēlējošais treneris. Trīsdesmit pieci gadi uz kamiešiem, bet enerģijas un izturības pietiek gan trenēt komandu, gan spēlēt, gan pildīt tūkstoti un vienu pienākumu, kas «obligāti un neatliekami» komandas interesēs izpildāms šodien, rīt un parīt. No «pašdarbības trenera» izveidojies par visā Padomju Savienībā atzītu motobola autoritāti. Kas ādažnieku meistarkomandā spēlēs 1973. gada sezonā? Kāds būs vienības triecienspēks? Kas jauns būs taktikā? Uz to atbildi dos garā ziema, kas motobolistiem atkal paies treniņu zālē, darbnīcā, pašu iekārtotajā hokeja laukumā un baltajās slēpošanas trasēs. Bet skaidrs jau ir tagad: ādažnieki domā par savas komandas nākotni. Ap motobolistu darbnīcu kā bites ap medu pulcējas zinātkāri zēni, padsmitgadnieki. Tiem ar kolhoza valdes atbalstu nopirkti vairāki motovelosipēdi un mopēdi. Gaujmalā iekārtotajā trasītē zēni trenējas. Darbnīcā ķimerējas ar motoriem. Bet viņu galvenie «patroni», Agris un Vilnis Zirņi, savās prasībās ir nelokāmi: te drīkst nākt tikai tādi, kuri skolā labi mācās un teicami uzvedas. Ir jau plūktas pirmās lauru lapiņas — kolhoza zēniem pieder uzvara republikas «Zelta mopēda» izcīņā motokrosā. — Vai būs motobolisti? — vaicāju Agrim Zirnim. — Varbūt, — viņš atbildēja. — Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais — lai iemīl tehniku, lai iemācās strādāt. Lai izaug par labiem cilvēkiem. Ja tagad uzies uz pareizā dzīves ceļa, būs vieglāk vēlāk. Arī motobolu spēlējot. ..

«Ādažu» spēlējošais treneris A. Zirnis.  Uzbrukums pretiniekam bijis pārāk nikns. Tiesnesis brīdina ... Vārtu moments.  Pirms cīņas ... Visa uzmanība pretiniekam.  Viesu vārtsargs pārspēts! VEF stadionā dārd sajūsmas vētra.

Te nu nāk prātā nelaiķa satīriķa J. Dreslera rindas:

 «Un no šāda lādiņa pāri paliek ādiņa ...» 

MOTOBOLISTI 1972.10.01 Zvaigzne Juris Robežnieks VĀRTSARGS  Kā pastāstīt par «Ādažu» motobolistu ar 1. numuru  Andreju Kublenieku? Neapšaubāmi, ka vislabāk šo uzdevumu izpildītu cilvēks, kas pats stāvējis vārtos, tvēris, atvairījis un arī ielaidis bumbu savā svētnīcā. Bet man īstenot šādu ideju kādā no spēlēm, protams, nebija ne mazāko izredžu. Ja nu vienīgi treniņā. Tāpēc ierados VEF stadionā, lai padziļinātu iespaidus, kas sakrājušies, vērojot PSRS sporta meistara motobolā Andreja Kublenieka spēli. Līdzi paņēmu ne vien bloknotu un pildspalvu, bet portfelī ielocīju arī treniņtērpu. Pirmos divus amata rīkus varēja tūliņ likt lietā, bet treniņtērps tā arī palika portfelī. Par vārtos stāšanos treneris negribēja ne dzirdēt. Pat pieredzējušu futbolkomandas vārtsargu nākoties pakāpeniski pieradināt pie motobola bumbas. Pagājušajā gadā Andrejam bija palīgs Marians Rapcēvičs. Vairākas reizes viņš sacensībās ar labiem panākumiem aizstāja komandas pirmo numuru. Diemžēl šajā sezonā Marians traumas dēļ nevarēja startēt un Andrejs palika viens.  Andrejs Kublenieks Par vārtsargu stāsta Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris A. Zirnis: Ja uzbrucējs no desmit iespējām vārtu gūšanai izmanto tikai vienu, skatītāji viņam augstsirdīgi piedod deviņas kļūdas un par vienīgo panākumu sarīko ovācijas. Bet, ja vārtsargs deviņas reizes atvaira sitienu un vienu reizi kļūdās, tad tas piedots netiek. Ar komandas un vārtsarga sniegumu aizsardzībā esmu apmierināts. Aizvadītā čempionāta 16 spēlēs zaudējām 30 vārtus tikai par sešiem vairāk nekā zelta un sudraba medaļu ieguvēji. Sevišķi labi spēlēts savā laukumā, kur Andrejam tikai astoņas reizes vajadzēja izņemt bumbu no tīkla. Tāds pats sniegums bija vienīgi uzvarētāju komandas «Automobilists» vārtsargam. Andrejam ir laba fiziskā sagatavotība. Ļoti apzinīgi viņš izpilda uzdevumus treniņā. Labi pārredz laukumu un koriģē arī aizsardzības spēlētāju darbību.  Ko saka vārtsargs Andrejs Kublenieks par savu spēli?  Reizēm gadās, ka ielaižat vārtos viegli tveramas bumbas.  — Tā patiešām gadās. Iemeslu pats nezinu. Drošāk jūtos un labāk spēlēju tad, kad komandai klājas grūti. Tā bija šopavasar Zeļenokumskā. Ierastajā laukumā «Molņijas» spēlētāji nepārtraukti uzbruka un bieži sita pa vārtiem. Vēl tagad nesaprotu, kā paliku sausā. Rīgā vislabāk nospēlēju mačos ar «Kaukāzu» un «Spartaku».  Bet kura bija sliktākā spēle?  Ar «Vimpeli». Skatītāji bija ļoti neapmierināti, kad ielaidu vārtos viegli tveramas bumbas. Neviens nezināja, ka man bija paaugstināta temperatūra. Pat kapteinim neteicu tik un tā nebija ko vietā likt. Pirmais Kudinova sitiens bija negaidīts. Mūsu valsts izlases dalībnieka tehniskajai meistarībai krietni piepalīdzēja arī sportiskā veiksme. Otro vārtu zaudējumā pats biju vainīgs nokavēju īsto momentu lēcienam.   Vai gatavojat sev maiņu?  Nemāku mācīt. Acīm redzot, trūkst trenera talanta. Lai tikai kāds neiedomājas, ka tā rīkojos aiz skaudības vai aprēķina. Pats par vārtsargu nepiedzimu, bet panākumus guvu neatlaidīgos treniņos. Ar laiku kustības noslīpējās līdz automātismam.  Ar ko atšķiras motobolā vārtsarga spēle no futbola vārtsarga spēles?  Ar to, ka daudz vairāk darba. Futbolā gadās, ka puslaikā vārtsargi labi ja pāris reizes tver bumbu, bet motobolā vārtsargam māka jērāda daudz biežāk.  Kuri uzbrucēji ir visbīstamākie?  Tie, kas, sitot pa bumbu, paši nezina, kurā vārtu stūrī trāpīs. Pret viņiem jebkura pieredze ir bezspēcīga. Cita lieta, ja vārtus apdraud tehniski sagatavots spēlētājs. Jāprot tik laikus atminēt viņa nodomu. Bez tam zaudēt cīņā ar īstu meistaru nav liels kauns.  Kā vērtējat izmaiņas spēles noteikumos?  Piekrītu. Vārtsargu motocikls ļoti traucēja. Tikai nesaprotu, kādēļ to nevarēja izdarīt uzreiz. Tagad iznāca, ka ziemā trenējāmies pēc vecajiem noteikumiem un meistarsacīkstes uzsākām pēc jaunajiem noteikumiem. Lūdzu, dažus vārdus par sevi.  Kad mācījos skolā, kopā ar vienaudžiem katrā brīvākā brīdī dzenājām bumbu. Garā auguma dēļ man bieži lika sargāt «vārtus» - attālumu, starp divām somām. Pavisam nopietni ar sportu sadraudzējos dienesta gados, kad piedalījos Lietuvas PSR čempionātos. Pēc demobilizācijas strādāju Rīgas jūras ostā par krāvē ju un sargāju futbolkomandas vērtus. Darbā ieguvu fizisko spēku, sportā pirmo klasi. Spēlēju rokasbumbu RVR komandā. Arī te ieguvu pirmo sporta klasi. Patika vieglatlētika.  Ar ko nodarbojaties brīvajā laikā?  Vislabprātāk apmeklēju sporta sacensības protams, tās, kurās gaidāmas spraigas, interesantas cīņas. Patīk kolekcionēt vimpeļus, kas stāsta par sporta notikumiem.  Un visbeidzot turpmākie plāni?  Gribu «Ādažu» komandas sastāvā veiksmīgi cīnīties PSRS meistarsacīkstēs un kļūt par kādas medaļas īpašnieku. Pienāks un paies ziema. Iestāsies pavasaris. Līdzjutēji atkal steigsies uz motobola mačiem. Un atkal atskanēs diktores balss: ««Ādažu» komandā ar 1. numuru spēlē sporta meistars Andrejs Kublenieks!»  1972.10.14 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Grieze, V. Iepriecinoši jaunumi Biķerniekos Skatītāju tūkstoši pieraduši savas Ādažu» motobola meistarkomandas mačus redzēt VEF stadionā. Līdzjutējiem  ērti - sacensību vieta gandrīz vai Rīgas centrā, bet spēlētājiem . . , Kad uznāca rudens lietavas, dubļos cieta gan viņi paši, gan viņu motocikli. Šāgada sezonā «Ādažu» meistari maina adresi: PSRS augstākās līgas čempionāta spēles notiks Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Tur jau pērn izbūvēja modernu motobola laukumu ar gumijas bitumena segumu. Tā uzreiz sportistus tur virsū laist nedrīkstēja: vispirms vajadzēja pamatīgi pārbaudīt, vai segums iztur spēļu slodzi, vai jau pēc viena intensīva treniņa kaut kur neizveidojas nelīdzenumi vai pat bedres. Nē, viss bija kārtībā arī pēc ziemas sala un pavasara atkušņa. Tagad Biķernieku jaunajā, ideāli gludajā laukumā vairākas reizes nedēļā «Ādažu» sportisti spēlējošā trenera, Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera, sporta meistara Agra Zirņa vadībā risina sarežģītos motobola tehnikas un taktikas variantus. Lielā bumba lido vārtos. Pagaidām tas notiek bez skatītāju tūkstošu gaviļu pavadījuma. Bet jau maijā te ērtās tribīnēs vietas varēs ieņemt vismaz četri tūkstoši motobola cienītāju. Par to rūpējas Biķernieku bāzes darbīgais kolektīvs: tribīņu metāla konstrukcijas jau gatavas, amata meistari tagad tām piestiprina gludi noēvelētu dēļu klājumu sēdvietām. Viss tiek darīts kapitāli, tā, lai gadiem ilgi neko nevajadzētu remontēt. Un ne tikai motobola mīļotāji, bet arī cita ne mazāk aizraujoša motosporta veida skatītāji te šogad aizvadīs neaizmirstamas stundas. Motobraukšana pa izdedžu celiņu (apli) ļoti stabili ir pierakstījusies Daugavpilī. Viņu meistari nepilnu desmit gadu laikā no lesācējiem kļuvuši ne tikai par augstākās līgas komandu, bet ieguvuši arī PSRS kausu, PSRS izlases sastāvā startējuši daudzās starptautiskās sacensībās, pasaules meistarsacīkstes ieskaitot. Ārzemju «izdedžnieki» savukārt rādījuši savu māku Daugavpilī. Lieki piebilst, ka Daugavpils lielākais stadions šādu maču laikā ir stāvgrūdām pilns. Tagad nu motobraukšana pa izdedžu celiņu, pateicoties ATD CAMK un Biķernieku bāzes kolektīva pūlēm, gūs mājvietu arī Rīgā. Trase tiek būvēta apkārt motobola laukumam. Gluži par izdedžu celiņu to nosaukt tomēr nevarēs, jo šeit klājumam izmanto īpašu maisījumu. Vai tas nozīmētu, ka jāizdomā jauns šī sporta veida nosaukums? Diez vai. Un jācer, ka jaunā celiņa būvētāji neļaunosies, ja arī turpmāk, kad mači notiks Biķerniekos, lietosim līdzšinējo starptautisko terminu «motobraukšana pa izdedžu celiņu». Celiņš vien tikai daļa no tā, kas vajadzīgs sacīkstēm. Ja padomā, cik darba vēl vajadzīgs, lai apkārt uzbūvētu dēļu apmali (gluži kā hokejam!), virs tās vēl stiepļu aizžogojumu, tad jāapsveic bāzes darbinieku apņēmība: līdz maija vidum te viss būs gatavs. Arī tribīnes. Jaunajai sezonai laikus sagatavoti arī Biķernieku visi trīs šosejas apļi, kur šovasar, tāpat kā pērn, notiks PSRS meistarsacīkstes gan motobraukšanā, gan autobraukšanā, gan kartingā. Dažādu sacensību kalendārs ir ļoti bagāts. Bet visdrīzāk jau 15. aprīlī tradicionālās sezonas atklāšanas motosacīkstes, meistarsacīkšu I posms motobraukšanā pa šosejas apli Biķerniekos notiks 2. un -3. jūnijā. Tātad bāze aug un labiekārtojas, gaida sportistus un viņu līdzjutējus. Tomēr ceļš līdz Biķernieku trasēm un laukumiem ir patāls. No trolejbusu galapunkta labs gabaliņš kaut arī cauri priežu silam jāmēro kājām. Ērtāk, protams, būtu, ja trolejbusi (6. un 14. līnija) maču dienās skatītāju tūkstošus aizvizinātu līdz sacensību vietai. Cerams, ka šai sezonā arī šī problēma tiks atrisināta. Bet, kamēr «Jautājums tiek studēts», motobola dienās paredzēts, ka no trolejbusu galapunktiem līdzjutējus vedīs 6-8 speciāli autobusi. Ādažu motobolistiem jaunā sezona jau sākusies. Vīri kārtējā treniņā. Top Biķernieku motobola laukuma tribīnes. Iepriecinoši jaunumi Biķerniekos 1973.03.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Robežnieks, J. Bumbu "Kaukāza" vienības motobolistam V. Zubovam cenšas atņemt ādažnieks V. Mardarenko (Nr. 7). Mērķtiecīgi 1973.05.15 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) GRIEZE, V. Limbažu labiekārtotais stadions arvien biežāk kļūst par vietu dažādām sacensībām. Nesen te kuplu skatītāju skaitu pulcēja draudzības spēle starp «Ādažu» un TSK «Rīga» motobola komandām. TSK Rīga motobolisti startē PSRS meistarsacīkšu «B» klasē, bet «Ādažu» komanda - «A» klasē un ir viena no mūsu valsts spēcīgākajām komandām. Pašreiz PSRS meistarsacīkšu turnīra tabulā ādažnieki ieņem 3. vietu. Šajā draudzības spēlē viņi savus pretiniekus pieveica ar 9:0. Un tomēr šī spēle TSK Rīga motobolistiem nebija zaudējums, bet ieguvums-Pirmkārt, gūta vērtīga pieredze cīņā ar tik spēcīgu pretinieku, otrkārt - punkti. Sakarā ar to, ka uz spēli neieradās Maskavas «Metalurga» komanda, rīdziniekiem piešķirta uzvara ar rezultātu 3:0. Cīņas moments Limbažu stadionā.  Progress (Limbaži) 1973.07.05 Progress (Limbaži) Pārupes, V. Ādažnieku vārtsargs A. Kublenieks rāda māku / spēle ar Feodosijas Spartaku ZAUDĒTS SVARĪGS PUNKTS 1973.08.02 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Dreimanis, I. Dainis Zirnis cīnās par bumbu AIZSARDZĪBAS PRASME 1973.08.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) KARLSONS, P. Pie «Bartuvas» vārtiem. «ĀDAŽI»  «BARTUVA» 3:0 Svētdien VEF stadionā «Ādažu» motobolisti aizvadīja PSRS meistarsacīkšu spēli ar Skodas «Bartuva» komandu citādā virknējumā nekā parasti. Bija jādod vārds debitantam J. Virzam. Jau ar pirmiem mirkļiem izvērtās asa, bīstamām situācijām bagāta cīņa. Uzbrukumā darbojās A. Bārbelis, A. Zirnis un D. Zirnis. Varēja domāt, ka slikti atsauksies A. Bārbeļa pārinieka J. Zāles trūkums, bet nē. Redzējām pavisam maz tukšas braukāšanas laukuma vidū, bet vairāk mērķtiecīgu sitienu pa vārtiem. Pirmā perioda vidū J. Virza nomainīja D. Zirni un, saņēmis atlēkušu bumbu, gluži netraucēts nonāca viens pret vienu ar pretinieku vārtsargu. Taču pieredzes un meistarības trūkums neļāva gūt vārtus. Minūti pirms perioda  beigām 16 m soda sitienu realizēja D. Zirnis. Ādažnieku teritoriālais pārsvars saglabājās. 2. perioda 4. min. no A. Zirņa piespēles A. Bārbelis guva vārtus 2:0. Trešais periods rezultātā izmaiņas nedeva, bet pēdējā periodā A. Bārbelis vēlreiz iesita bumbu vārtos un spēle beidzās ar rezultātu 3:0. «Ādažu» motobola komanda aizvadījusi 14 spēles un savākusi 20 punktus, kas ļauj vēl joprojām pretendēt uz bronzas medaļām, bet priekšā vēl trīs izbraukuma spēles ar tuvākiem konkurentiem «Kaukāzu», «Molņiju» un «Automobilistu» un 23. septembrī ar meistarsacīkšu līderi Poltavas «Vimpeļa» komandu. «Bronza» vēl spīd... 1973.08.28 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Zirne, B.

Bumba lido uz «Vimpeļa» vārtiem

«Ādaži» tomēr trešie
1973.09.25 Padomju Jaunatne
V. GRIEZE

«Ādaži» tomēr trešie

1973.09.25 Padomju Jaunatne

V. GRIEZE

BSRS meistarsacīkstes 

Par vīrišķību bronzas medaļas 

«ĀDAŽI» POLTAVAS «VIMPELIS» 2:2 

Svētdien VEF stadionā ar «Ādažu» un Poltavas «Vimpeļa» maču beidzās PSRS 1973. gada motobola meistarsacīkstes. Viesi ieradās Rīgā jau kā valsts čempioni un nu varēja eksaminēt kandidātus uz bronzas medaļām. Ādažiem šajā sacensībā vajadzēja pierādīt, ka panākumam pret spēcīgo pretinieku pirmajā riņķī (1:1) nav bijis gadījuma raksturs, un, ka viņi var būt trešā labākā komanda valstī. Spēle bija ļoti grūts pārbaudījums mūsu republikas motobolistiem. Lietus gāzes laukumu bija padarījušas ļoti dubļainu, vieniem vārtiem pieeju «sargāja» vairākas ūdens peļķes. Šādos apstākļos bija grūti demonstrēt labu tehnisko un taktisko meistarību. Bet vīri pret augsti titulētajiem pretiniekiem turējās godam. Par lielisko cīņu uzslavu pelnījis viss kolektīvs, bet īpaši vienības kapteinis A. Zirnis, kas ar ievainojumiem sejā vīrišķīgi izturēja visus četrus periodus. (Pirms dažām dienām, braucot no Rīgas uz Ādažiem, vakara krēslā A. Zirņa motociklam ceļu aizšķērsoja alnis... Sadursmē stipri cieta sportists.) Uz labvēlīgu mača iznākumu varēja cerēt, ja ādažniekiem izdotos neitralizēt viesu bīstamāko vīru V. Kudinovu. Šī snaipera šogad gūtais vārtu skaits ir fantastisks 72. Tas ir gandrīz tikpat, cik spējuši valsts vicečempioni visa «Automobilista» komanda. Pirmajos trīs periodos «Vimpeļa» labākajam motobolistam niķojās motocikls un tāpēc viņš uz laukuma parādījās epizodiski. Toties ceturtajā periodā tehnika bija kārtībā un mūsu vienības vārtsargs A. Kublenieks dabūja izjust, ko nozīmē augstas klases uzbrucēja sitieni. Pirmajos divos periodos sacensība bija līdzīga, par ko liecināja arī rezultāts. Katra komanda guva pa vieniem vārtiem V. Zaharovs un A. Zirnis. Turpinājumā «Ādaži» izcīnīja teritoriālu pārsvaru un ilgāku laiku «spieda» viesus pie vārtiem. Pūliņi atalgojās. Veiksmīgi sita A. Bārbelis un rezultāts kļuva 2:1 «Ādažu» labā. Jūtot zaudējuma draudus, čempioni spēles beigu posmā kļuva aktīvāki, taču panākumus neguva. Jau ritēja sacensības priekšpēdējā minūte, kad kļūdījās ādažnieku aizsargi, atvairot bīstamu uzbrukumu. Viesu labā piešķīra 11m soda sitienu. A. Kublenieks tvēra V. Kudinova raidījumu, bet mirkli vēlāk neveiksmīgi izspēlēja bumbu laukumā. To ieguva V. Kudinovs un laboja savu neprecizitāti. Tiesneši J. Mansvetovs (Maskava) un K. Lalajans (Baku) fiksēja neizšķirtu 2:2. «Ādažu» komanda savu piekto sezonu PSRS A klases meistarsacīkstēs beidza ar teicamu bilanci. Pirmo reizi izcīnīta trešā vieta un bronzas medaļas. Iepriekšējos gados bija šādi sasniegumi: 1969. g. 5., 1970. g. 6.. 1971. g. 4., 1972. g. 4. vieta. Panākumu kaldināja Andrejs Kublenieks, Andris Bārbalis, Vilnis Zirnis, Agris Zirnis, Jānis Zāle, Dainis Zirnis, Valerijs Mardarenko, Juris Virza, Marjans Rapcevičs. Komandu trenē Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris Agris Zirnis. Noslēguma tabula: Vimpelis 18 16 2 0 106-18 34 Automobilists 18 16 0 2 75-20 32 ĀDAŽI 18 8 5 5 26-18 21 Kaukāzs 18 9 2 7 58-34 20 Moļnija 18 8 4 6 27-29 20 Omičs 18 6 3 9 31-54 15 Bartuva 18 5 4 9 20-47 14 Spartaks 18 5 4 9 28 —5B 14 Kubana 18 2 4 12 22-55 8 Svituris 18 0 2 16 9-69 2  

Savas komandas priekšgalā - A. Zirnis

Par vīrišķību – bronzas medaļas
1973.09.25 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
KARLSONS, P.

PUNKTI, METRI, SEKUNDES
1973.09.27 Dzimtenes Balss
A. AMOLIŅŠ

Pirmo izbraukumu jaunajās PSRS meistarsacīkstēs aizvadījusi «Ādažu» motobolisti,

 svešos laukumos cīnoties ar mainīgam sekmēm. 

Ādažniekus pirmajā meistarsacīkšu spēlē Rīgā redzēsim 16 maijā 

Noskaņojuma barometrs 

1973.10.09 Darba Balss (Rīgas rajons)

KEHRIS, Ē.

MEDAĻU SPĪDUMS UN... RŪPES
«Ādažu» sezonas bilance

Drēgnas septembra dienas pievakarē motobola līdzjutēji meta gaisā Agri Zirni un viņa komandas biedrus. Bija beigusies valsts meistarsacīkšu spēle starp «Ādažiem» un Poltavas «Vimpeli». Rudens lietavu izmērcētajā VEF laukumā vīri notašķījās dubļiem līdz acīm, bet drosmīgi izturēja mačā pret PSRS čempionvienību. Sezonas vissvarīgākajā spēlē, kad atskanēja tiesnešu beigu signāls, uz rezultātu tablo bija neizšķirts 2:2. Tas nozīmēja, ka mūsējie tabulā par punktu apsteiguši sīvākos konkurentus Ņevinnomiskas «Kaukāzu» un Zeļenokumskas «Molņiju». Pirmo reizi republikas motobola vēsturē «Ādaži» valsts meistarsacīkstēs izcīnīja bronzas medaļas. Grūts bija ceļš uz šo panākumu. Mūsu komanda A klasē startē, sākot ar 1969. gadu. Toreiz «Ādaži» bija piektie, 1970. g. sestie, 1971. g. ceturtie (līdz bronzas medaļām pietrūka viena punkta), 1972. g. ceturtie un nu, 1973. g. trešie. Šī gada panākumu kaldināja A. Kublenieks, A. Bārbalis, V. Zirnis, A. Zirnis, J. Zāle, D. Zirnis, V. Mardarenko, M. Rapcevičs, J. Virza. Tiesības uz PSRS sporta meistara nosaukumu ieguva J. Zāle un V. Mardarenko. Kad urravas pieklusušas, laiks pavētīt «Ādažu» rudens ražas graudus. Kāda izskatījās mūsu vīru sezona valsts meistarsacīkšu A klasē? Graudus no pelavām atsijāt man palīdzēja «Ādažu» motobola meistarkomandas treneris un kapteinis, Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris Agris Zirnis. Uzmanības centrā galvenokārt bija pārdomas par to, kas vēl nav sasniegts, pie kā vēl jāpiestrādā. 

TRENINĀ  ŠĶĒRSKOKS BRAKŠĶ, BET SPĒLĒ... 

Pārskatot šīgada valsts meistarsacīkšu punktu tabulu, redzam, ka vienības pēc guvuma sadalījušās vairākās grupās. Vispirms čempions un vicečempions Poltavas «Vimpelis» un Elistes «Automobilists». Tās ir vienības, kas izcēlās ar augstu rezultativitāti mačos un tādējādi ir krietnu soli priekšā citiem («Vimpelim» 34 punkti un vārti 106—18, «Automobilistam» attiecīgi 32, 75 20). Tālāk seko bronzas medaļnieks «Ādaži» 21 p., «Kaukāzs» un «Molņija» 20 p. Nākošajā grupā nosacīti var iedalīt Omskas «Omiču» 15, Škodas «Bartuvu» 14 un Feodosijas «Spartaku» 14 p. Un visbeidzot, A klases divas vājākās vienības Ustjlabinskas «Kubaņa» un Kretingas «Švituris», kuru vietā nākamajā sezonā spēlēs Vozņesenskas un Elistes (11 komanda) motobolisti. Šajā sezonā astoņpadsmit spēlēs «Ādaži» ieguva 26 un zaudēja 18 vārtus. Devums sadalās šādi: A. Bārlalis 9, J. Zāle 5, D. Zirnis 5, A. Zirnis 3, V. Zirnis 2 un V. Mardarenko 2 vārti. Salīdzinot ar citām vienībām, mūsu komandas uzbrucēju rezultativitāte ir zema. Vēl mazāks guvums ir vienīgi trim tabulas lejasgala komandām «Kubaņal» (22), «Bartuvai» (20) un «Šviturim» (9). Interesanti ir dati par vienā spēlē iesisto vārtu vidējo daudzumu. 1969. gadā mūsu republikas meistarkomandai šis rādītājs bija 2,1 (16 spēlēs), 1970. g. 2,2 (8 spēlēs; sacensības notika vienā riņķī), 1971. g. 2,5 (14), 1972. g. 2,8 (16) un šogad straujš kritums vidēji vienā spēlē 1,4 vārti (18), Motobola mačā ir raksturīgi, ka vairākas reizes jāizpilda 16 m un 11 m soda sitieni. Arī šajā ziņā ādažnieki nevar lepoties. Agrāk «vienpadsmitmetriniekus» sita vienīgi A. Zirnis, šogad veiksmi izmēģināja arī citi komandas biedri. Pirmajā riņķī netika realizēts neviens 11m soda sitiens. Jā, treniņos bumba lido kā lode, vārtu šķērskoks brakšķ vien, taču spēlē nervozējam, un visas iemaņas pagaist, pret skaitļu loģiku A. Zirnis neko negrib iebilst un turpina: Nenoliedzami, ka viens no komandas svarīgākajiem uzdevumiem ir izkopt sitienu izpildes tehniku. Uzbrukuma kombinācijas parasti noslēdza «tandēms» Bārbalis - Zāle. No viņu sadarbības un veiksmes lielā mērā atkarīga komandas rezultativitāte vispār. Andrim ir laba bumbas vadīšanas tehnika, taču pietrūkst situācijas, vārtu momentu izjūtas. Bieži Bārbalis nepiespēlē bumbu partnerim, bet cenšas pats sist no liela attāluma. Sitiens iznāk mīksts un nesagādā nekādas grūtības pretinieku vārtsargam. Jānim Zālēm sitiens ir labs, taču viņš to bieži izpilda, atrazdamies ne visai izdevīgā uzbrukuma pozīcijā Šaurā leņķī pret vārtiem. Arī šajā gadījumā bumbu tvert ir vieglāk. Cita lieta, ja uzbrucējs atrodas taisni iepretim vārtiem. A. Bārbaļa un J. Zāles meistarību atzinīgi novērtējuši speciālisti. Viņi abi iedalīti PSRS moiobola izlases, kandidātos. Liela centība piemīt Valerijam Mardarenko, taču daudz vēl jāstrādā, lai labi iekļautos kopēja ansamblī. Jaunais Juris Virza. Lai kļūtu par «lietaskoku», viņam cītīgi jātrenējas, jāapgūst tehnika un taktika. 

KO DARĪT AR «VIEGLAJĀM» BUMBĀM? 

Aizvadītajā sezonā «Ādaži» zaudēja tikai astoņpadsmit vārtus. Pēc šī rādītāja mūsu komanda dala pirmo un otro vietu ar čempioniem Poltavas «Vimpeli». Centīgs bija vārtsargs A. Kublenieks. Otrs vārtu vīrs M. Rapcevičs piedalījās četrās spēlēs. Garā auguma dēļ A. Kublenieks samērā viegli atvaira bumbas, kas lido vārtu augšējos stūros. Te viņu grūti pārspēt. Sliktāk veicas tad, ja pretinieku uzbrucējs tēmē kādā no apakšējiem stūriem. Skatītāji izbrīnījušies bieži vaicā cits citam kā tas varēja gadīties, ka mūsējo vārtos ieripoja viegli tverama bumba? Tādi brīži tiešām bija izbraukuma spēlēs un arī pašu mājās. Tātad klibo stabilitāte. Andrejs pelnījis uzslavu par vīrišķību. Šosezon vairākas reizes viņam bija jāspēlē, kaut skaudri sāpēja kāja. 

PROBLĒMU KALNA PAKAJĒ

"Ādažu" vienības pamatsastāvā vairāki vīri pārkāpuši trīsdesmit gadu robežu vai arī tai tuvojas. Mani maz interesē dzimšanas gads, galvenais ir sportista meistarība, saka treneris Agris Zirnis. Un meistarības netrūkst. Apliecinājums tai medaļas. Šī mērķa sasniegšanai ādažnieki nav žēlojuši spēkus. Bet tagad, kad baudīti sūrā darba augļi, treneris stāv problēmu kalnā pakājē. Pašaizliedzīga kalpošana iemīļotajam sporta veidam prasa upurus. «Vecie» vairs nevar spēlēt ar pilnu slodzi sāp kājas, rokas, mugura. Arvien grūtāk ārstēt savainojumus. Jau skaidrs, ka aktīvās sporta gaitas gatavojas izbeigt A. Kublenieks un Dainis Zirnis. Ārsti vēl lems, vai spēlēt varēs A. Bārbalis, kam ir mugurkaula trauma. Bez šiem trim komanda vairs nebūs «Ādaži». Ko darīt tālāk? PSRS tautu VI spartakiādes programmā ir tehniskie sporta veidi. Motobolisti republikas pūrā varētu dot vērtīgus punktus. Varētu gan. Bet ja komanda jāorganizē gandrīz no jauna? Kur ņemt rezerves republikas motobola meistarkomandai? Motosporta BJSS mācību programmās nav motobola, varbūt tieši tāpēc jaunieši neapgūst šo vīrišķīgo sporta veidu. Otra mūsu meistarkomanda Rīgas Tehnisko sporta veidu kluba vienība šogad startēja PSRS meistarsacīkstēs B klasē. Tās meistarība vēl pazema, un tāpēc no šīs komandas pagaidām nevar gaidīt papildinājumu «Ādažiem». Ja notiktu republikas meistarsacīkstes, varētu redzēt jauniešus, kas grib spēlēt motobolu. Taču rajonos nav motobola treneru, trūkst motociklu. PSRS meistarsacīkšu mačiem nepieciešams labiekārtots laukums. Tāds top Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Sezonas nogalē tika izmēģināts jaunais segums. Pavisam cits ātrums nekā VEF laukumā, saka A. Zirnis. Vēl jāpabeidz iekārtot skatītāju tribīnes. Situācijā, kad medaļu spožumu aizēno rūpes par nākošo sezonu, treneris un kapteinis Agris Zirnis ir optimistisks: Nākošgad spēlēsim atkal. Gaidām atbalstu no visiem, kam rūp republikas motobola nākotne. Treniņus atjaunosim janvāra pirmajās dienās. Būtu jāizveido «Ādažu» otrā komanda, kas varētu spēlēt PSRS meistarsacīkšu B klasē. Tas ir ļoti nepieciešami, kaut arī varbūt būs jāskatās pār žogu kaimiņu pagalmā ...  Ādažnieki savu motobola meistarkomandu sveiks 1. decembrī svinīgā sarīkojumā kultūras namā. Tad sportisti saņems PSRS meistarsacīkšu bronzas medaļas. Un nemaz tik tālu vairs nav nākamā sezona ar darbu un jaunām rūpēm 

Pretinieku vārtsargs likteņa varā

MEDAĻU SPĪDUMS UN... RŪPES

1973.11.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

Cauri veiksmēm un nedienām pretim medaļām 

Trīs gadus «Ādažu» motobolisti centās iegūt savā īpašumā valsts čempionāta bronzas medaļas. Divi pirmie mēģinājumi bija nesekmīgi. Arī šinī sezonā motobola cienītājiem bija ko pārdzīvot. Jau pirmajā spēlē ādažnieki sagādāja sensāciju — tikai reizi Ustjlabinskas «Kubaņas» vārtsargam nācās meklēt bumbu savu vārtu tīklā (vainīgais — D. Zirnis). Tā kā «Kubaņas» uzbrucēji piespieda A. Kublenieku darīt to pašu, turnīra debitanti tika pie pirmā punkta. Šāds iznākums laikam gan krietni aizkaitināja ādažniekus, jo arī nākamajā kārtā viņi parūpējās par sensāciju — šoreiz patīkamu. Iepriekšējos gados mūsējie bija Poltavā zaudējuši «Vimpelim» ar 1:4 un 0:5, bet šoreiz uz V.Kudinova veiksmīgu raidījumu atbildēja A. Bārbalis, un gala rezultāts bija 1:1. Iegūtā punkta vērtību sevišķi pavairo fakts, ka turnīra noslēgumā tas izrādījās par vienīgo, ko nākamie čempioni zaudēja savā laukumā. Pēc atgriešanās no pirmā izbraukuma «Ādaži» īsā laikā aizvadīja četras spēles savā laukumā, taču uzbrucēji ar rezultativitāti lepoties nevarēja. Toreiz daudzi šo uzbrucēju nevarību uzskatīja par pārejošu parādību. Īstu vārtu birumu skatītāji gaidīja spēlē, kad «Ādaži» pēc ilgākas atpūtas un brauciena pa Vācijas Demokrātisko Republiku Rīgā tikās ar «Spartaku», šīs cerības nepiepildījās, jo mūsējie cīnījās pārāk vienveidīgi. Katrs centās kļūt par vārtu guvēju. Pēc spēles VEF stadionā notika vēl nebijis atgadījums — tie paši skatītāji, kas līdz šim bija ar aplausiem pateikušies pat par sīkstā cīņā zaudētu sacensību, šoreiz ādažniekus no laukuma pavadīja ar skaļiem svilpieniem. Punkts vējā. Vai medaļas arī?» rakstīja komentētāji. Pavisam tukšā ādažnieki palika Omskā. Nekādi nevarēdami nomainīt nulli uz rezultāta dēļa, viņi ar līdzīgu vērtību «papildināja» savu punktu bagāžu. Optimisti lielas cerības lika uz spēli ar «Švituri». Ja jau pašu mājās, Kretingā, «Kaukāzs» šo komandu pārspēja ar 12:1, tad Rīgā rezultātam jābūt vēl izteiksmīgākam. Notika pretējais. Ritēja pēdējā perioda 8. minūte, bet rezultāts 0:1 liecināja, ka debitanti ir pārāki par medaļu kārotājiem. Tikai tad A. Zirnim izdevās piekoriģēt A. Bārbaļa sitienu un nedaudz vēlāk D. Zirnim nolikt bumbu pa kājai V. Mardarenko. Pirms pēdējā izbraukuma «Ādažu» pozīcijas bija maz iepriecinošas. Ar izcīnītajiem 70 punktiem komanda gan atradās 3.vietā, taču «Kaukāzam» un «Molnijai» bija tikai par diviem mazāk. Kļuva skaidrs, ka šīs komandas gribēs revanšēties par zaudējumiem Rīgā un papildināt savu punktu krājumu. Tādā gadījumā trim sacensoņiem guvums būs vienāds un vietu sadali noteiks vārtu starpība. Situācijas nopietnību lieliski izprata arī motobolisti un cīnījās, ko spēja. «Molņija» gan uzvarēja ar 1:0 un savāca tikpat punktu, cik «Ādaži», taču vārtu starpību kaut cik jūtami neuzlaboja. Arī «Automobilists», rādot savu sezonas labāko spēli, guva pārsvaru tikai ar 2:0. Tas nozīmēja, ka mūsu republikas pārstāvji sev nodrošinājuši vismaz 4. vietu. Tomēr medaļu saņemšanai nepieciešamo punktu izbraukumā iegūt neizdevās, jo arī «Kaukāzam» nācās zaudēt — 1:2. Šajā spēlē J. Zāle izvirzīja viesus vadībā, taču vicečempioni rezultātu izlīdzināja un īsi pirms sacensības nobeiguma guva uzvaras vārtus.

Punktu skaits abām komandām kļuva vienāds, taču ievērojami labākā vārtu starpība ļāva «Kaukāzam» ieņemt 3.vietu. Tādējādi pēdējā iespēja tikt pie bronzas medaļām bija noslēguma spēlē VEF stadionā. Diemžēl pretinieks bija «Vimpelis» — jaunais valsts čempions, kas līdzšinējās sacensībās izbraukumā bija pārspējis visus pretiniekus. Arī Rīgā poltavieši pirmie guva vārtus, taču A.Zirnis nepalika atbildi parādā, bet A. Bārbalis lika turnīra līderiem pirmo reizi būt zaudētāju lomā. Tikai minūti pirms spēles beigām viesi rezultātu izlīdzināja, un arī otrā tikšanās ar «Vimpeli» beidzās neizšķirti. «Ādažiem» tā deva vienu punktu un bronzas medaļas. Čempionāta noslēgumā komandu secība bija šāda: 
1. «Vimpelis» 
2- «Automobilists» 
3. «Ādaži» 
4. «Kaukāzs» 
5. «Moļnija» 
6. «Omičs» 
7. «Bārtuve» 
8. «Spartaks» 
9. «Kubaņa» 
10. «Švituris» 

No piedalīšanās PSRS kausa izcīņā «Ādažu» motobolisti atteicās — spēlētāji bija noguruši, vairākiem bija nopietni savainojumi, arī tehnika prasīja remontu. Toties Baltijas kauss glabājās pie ādažniekiem, un vajadzēja pacensties to savā īpašumā iegūt nākošo reizi. Uzvarot Rīgā, Peidē un Ļeņingradā, šo uzdevumu izdevās izpildīt. 

Decembra sākumā Ādažu kolhoza kultūras namā notika svinīga sanāksme, kurā motobolistiem pasniedza izcīnītās balvas: PSRS čempionāta bronzas un Baltijas kausa zelta medaļas, kā arī diplomus. Šos panākumus kaldināja šādi sportisti: 

ANDREJS KUBLENIEKS. Vārtsargs. Pieredzējis spēlētājs. Labi jūt situāciju laukumā un prot dot norādījumus pārējiem komandas biedriem. Šinī sezonā ticis vaļā no vājības «paspīdēt» publikas priekšā, kas iepriekšējos gados dažreiz lika meklēt bumbu vārtu tīklā. Noteikumu robežās cenšas spēlēt ārpus vārtsarga laukuma. Cik reižu tādā veidā likvidējis bīstamus momentus, neviens nav uzskaitījis Dažkārt riskantajā kritienā kļūdījies, bijis spiests padot bumbu uz centru, un par to saņēmis nosodījumu. Kopumā godam izpildījis savus pienākumus, jo tikai čempioni zaudējuši tikpat maz vārtu kā "Ādaži". Pērn bija PSRS izlases kandidāts

ANDRIS BĀRBALIS. Uzbrucējs. Šinī sezonā deviņas reizes sagādājis nepatikšanas pretinieku vārtsargiem. Diemžēl arī neizmantoto iespēju saraksts iznāktu pagarš. Nebaidās tuvcīņas. Vairākkārt atbildīgos brīžos (pret «Molņiju», «Automobilistu») prata vārda tiešajā nozīmē izlauzties cauri aizsargu ierindai un gūt panākumus, izmantojot auguma priekšrocības. Izcili manevrē ar bumbu, bet bieži vien negrib to laikus atdot izdevīgākā situācijā esošam partnerim, šogad bija PSRS izlases kandidāts un piedalījās tās koptreniņos. 

VILNIS ZIRNIS. Gandrīz visu laiku spēlēja aizsardzībā. Spriežot pēc zaudēto vārtu skaita, šo uzdevumu izpildījis labi. Prot izvēlēties pozīciju vārtu priekšā un diezgan bieži (pēc A. Kublenieka vārdiem) nosedz pusi no tiem. Nebaidās doties pretim ātri braucošam uzbrucējam un tā likvidēt bīstamas situācijas. Gadās arī kļūdīties un par to maksāt dārgu cenu. V. Zirnis praktiski bija pēdējo vārtu autors spēlē ar "Vimpeli", jo atsita bumbu tik neveiksmīgi, ka tā, trāpījusi V. Kudmove motociklu, ielidoja savu vārtu tīklā. Tomēr par zaudēto punktu viņu sevišķi bargi kritizēt nevar, jo, tikai pateicoties Vilnim, ādažnieki uzvarēja Kretingā. 

AGRIS ZIRNIS. Komandas kapteinis. Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris. Viņam nācās izturēt lielu slodzi spēlēs, vēl liekāku svētku vakarā, jo bija jāsaņem komandai, spēlētājiem un trenerim domātās balvas. 
Bieži vien bija uzbrukuma smailē. Vārtus guvis brīžos, kad spēles gaitā par katru cenu vajadzēja radīt lūzumu. Pašaizliedzīgs. Neskatoties uz savainojumu, izgāja laukumā pēdējā sacensībā "Vimpeli" un darīja visu iespējamo, lai "Adaži" iegūtu medaļas. Pelnījis pārmetumus kā treneris, jo neizmantoja visas (kaut arī niecīgas) iespējas jauno spēlētāju pārbaudei cīņās ar nopietniem pretiniekiem.

JĀNIS ZĀLE. Tīri uzbrukuma spēlētājs. Gatavs apdraudēt pretinieka vārtus no jebkuras vietas. Spēcīga sitiena īpašnieks. Nebaidās no tuvcīņas. Sevišķi strauji progresēja pērn, kad trūkumus tehnisko paņēmienu lietošanā un spēles taktiskajā izpratnē kompensēja ar neizsīkstošu cīņas gribu. Acīmredzot tieši šīs īpašības dēl bija iedalīts PSRS izlases kandidātos un kopā ar Andri Bārbali piedalījās tās treniņos. Šogad guva piecus vārtus. Jāturpina paaugstināt meistarību. Tai pieaugot, sevišķi jāuzmana iedomības velniņš, kas bijis ir un būs daudzu jaunu, talantīgu spēlētāju klupšanas akmens. Motobola cienītāji var apsveikt Jāni Zāli ar sporta meistara nosaukuma piešķiršanu. 

DAINIS ZIRNIS. Pieredzējis spēlētājs, kas motokrosos iegūtās iemaņas izmanto motobola laukumā. Veiksmīgi prot izvēlēties brīvu vietu pretinieka vārtu priekšā un, saņemot bumbu, ietriekt to tīklā. Lieliski saprotas ar Vitāliju Selecki, teicami papildināja viens otru. Svētkos abi draugi sēdēja blakus un tā arī pateica: «Viens bez otra mēs neesam nekas». Sakarā ar Vitālija aiziešanu no komandas Dainis rādīja vājāku sniegumu un tikai piecas reizes ieraidīja bumbu pretinieka vārtos. Necieš pāridarījumus un cenšas pretiniekam atmaksāt ar to pašu. Šī iemesla dēļ reizēm nopelnīja piecu minūšu atpūtu. 

VALERIJS MARDARENKO. Jau ilgu laiku spēlē "Ādažu" komandā, taču tikai šogad īsti tika pie vārda jo līdz šim bija «mutīgais» rezervists. Tomēr vēl daudz sviedru būs jālej, lai varētu kā līdzīgs ar līdzīgu cīnīties pret mūsu valsts motobota elites pārstāvjiem. Šogad guva tikai dažus vārtus, jo līdz ar Vilni Zirni gādāja par savējo drošību. Vieni no tiem — pēc Daiņa Zirņa piespēles — atnesa uzvaru pār «Švituri». Arī Valerijs šagad ir PSRS sporta meistars.

MARJANS RAPCĒVIČS. Vārtsargs. Stipras gribas cilvēks. Braucot uz vienu no treniņiem, cieta nelaimes gadījumā un bija spiests ilgstoši ārstēties. Neatlaidīgos treniņos atjaunoja sportisko meistarību un šogad atkal sargāja komandas vārtus. 

JURIS VIRZA. Debitēja spēlē ar «Bārtuvu». Ir visas dotības kļūt par labu spēlētāju, taču vēl daudz, daudz jātrenējas. Šī sezona atnesa viņam meistarkandidāta nosaukumu. Būtu labi, ja Juris apzinātos, cik lieli nopelni tā iegūšanā ir viņam pašam, cik pārējiem komandas biedriem. 

PĒTERIS PELČERS. Rīgas tehnisko sporta veidu kluba spēlētājs. Piedalījās Baltijas kausa izcīņā. Gūtie panākumi arī viņam deva meistarkandidāta godu.

Daudzie motobola draugi sirsnīgi sveica medaļniekus un novēlēja turpmāk gūt vēl lielākus panākumus. Diemžēl sarunās ar pašiem spēlētājiem noskaidrojās pavisam bēdīga aina. Vairāki no viņiem paziņoja, ka nolēmuši aiziet no lielā motobola. Ja tā notiks (ceru, ka viens otrs vēl pārdomās), komanda praktiski būs jārada no jauna. Neapšaubāmi, ka ar kolhoza valdes un motobola attīstībā ieinteresēto organizāciju palīdzību to izdarīs. Kas aizstās «Ādažu» meistarus? Republikā līdzvērtīgas maiņas nav (par teicamu spēlētāju gan varēja izaugt agresīvais tukumnieks Z. Dravnieks). Acīmredzot nāksies meklēt labus spēlētājus kaimiņu republikās, jo pretējā gadījumā problemātiska būs palikšana A klasē. Bez tam aiz kalniem nav PSRS tautu VI spartakiāde, kuras programmā ir tehniskie sporta veids, iepriekšējā reizē motobolisti izcīnīja 2. vietu un deva attiecīgu punktu skaitu, bet, šķiet, ka nākamajā lietuvieši var mums to atņemt. Patīkami, ka, lieliski zinot situācijas nopietnību, komandas treneris A. Zirnis tomēr ir optimistiski noskaņots. Jau pavasarī motobolisti atsāks treniņus, bet pēc tam piedalīsies žurnāla «Za ruļom» kausa izcīņā. Februārī Biķernieku sporta bāzē sāks komplektēt spēlētājus «Ādažu» otrajai komandai. A. Zirnis uz konkursu aicina ikvienu jaunieti, kam ir cieša apņemšanās spēlēt motobolu. 

Cauri veiksmēm un nedienām pretim medaļām

1973.12.16 Padomju Jaunatne V. PIRKSTS

LATVIJĀ SPĒLĒ MOTOBOLU 

Kas ir motobols? Tā dēvētā, techniskā sporta spēle, kur vīri uz motocikliem dzenā palielu bumbu un cenšas to ietriekt pretinieka vārtos. Šo sporta veidu tagad piekopj arī Latvijā, un tā A klases vienību "Ādaži" uztur un atbalsta ar lieliem līdzekļiem tāda paša nosaukuma liels kolchozs netālu no Ropažiem. Šogad PSRS meistarsacīkstēs 10 vienību konkurencē "Ādaži"  izcīnīja pirmo reizi ļoti kāroto trešo vietu /bronzas medaļa/, paliekot aiz Vimpeļa un Automobilista, bet pārspējot Kaukāzu, Molņiju, Omiču, Bārtuvu, Spartaku un Švituri. Ādažnieki no 16 sacensībām uzvarēja 8, zaudēja piecas spēles un piecās panāca neizšķirtu. Iegūto vārtu skaits bija 21, zaudēts 18 - tikpat cik čempionam "Vimpelim". PSRS kausa izcīņā Latvijas izlase nav piedalījusies, bet ieguva īpašumā Baltijas kausu, uzvarot piekto reizi pēc kārtas. Rīgā motobola spēles notiek VEF stadionā. Sezonas beigās sportistu apbalvošana notikusi Ādažu kolchoza kultūras namā. Gūto panākumu kaldināšanā piedalījušies Andrejs Kublenieks, Andris Bārbalis, Vilnis Zirnis, Agris Zirnis /vienības kapteinis un "nopelniem bagāts" trenētājs/, Jānis Zāle, Dainis Zirnis, Valērijs Mardarenko, Marjans Rapčevics un Juris Virza. Vairāki izraudzīti arī PSRS izlases kandidātos. Visumā sekmīgajiem ādažniekiem tomēr tagad draud, kā parasti, agrāk vai vēlāk, tumša nākotne. Vairāki veterāni izteikušies, ka nolēmuši aiziet no "lielā motobola". Un tā kā vietnieki nav izaudzināti /arī kā parasti/, tad būšot jāmeklē spēlētāji kaimiņu republikās, lai varētu palikt arī turpmāk A klasē. Lai vēl ko mēģinātu glābt, tad nu izlemts, ka pavasarī Biķernieku sporta bazē sākšot spēlēt "Ādažu" otrā vienība, un trenētājs Agris Zirnis tagad aicina ikvienu jaunieti piedalīties šajā pasākumā, kam vien ir cieša apņemšanās spēlēt motobolu. Diez, vai atmošanās nebūs atkal drusku tā kā par vēlu, kā tas jau noticis ar basketbolu un arī vairākām citām sporta nozarēm? Tukšumu pēc tam aizvien  aizpildījuši okupanti.

Sporta spēli, ko dēvē par motobolu 

ar labām sekmēm tagad piekopj arī Latvijā 

LATVIJA SPĒLE MOTOBOLU 1974.01.19 Laiks V. R ĀDAŽI SEZONAS PRIEKŠVAKARĀ Vienreiz, piecreiz, desmitreiz.., «Ādažu» motobolisti treniņi ar bumbu. Izveicība un prasme būs vajadzīga pretinieka vārtu apšaudei. Aprīļa beigās motobola laukumos atkal ieradīsies līdzjutēji. Lielā bumba  lidos vārtos. Sāksies valsts meistarsacīkstes. Pagājušo sezonu mūsu  republikas meistarkomanda «Ādaži» beidza ļoti sekmīgi. Vienība pirmo  reizi PSRS meistarsacīkstēs izcīnīja bronzas medaļas. Bet kā būs šogad?  Kāds ir «Adažu-74» modelis? To jautājām vienības trenerim, Latvijas PSR  Nopelniem bagātajam trenerim Agrim Zirnim. Strādājam, skanēja atbilde,  kādi būs rezultāti, grūti pateikt. No optimistiskām prognozēm pašlaik  jāatturas. Jā, grūti brīži bija jāpiedzivo A. Zirnim, kad pēc atvaļinājuma bija  jāsāk domāt par jaunās sezonas nodarbību plānu. Aktīvās sporta gaitas  pārtrauca «Ādažu» ilggadējie balsti vārtsargs A. Kublenieks, laukuma  spēlētāji D. Zirnis, V. Zirnis. No komandas aizgāja arī otrs vārtsargs  M. Rapcevičs. Traumas jāārstē A. Bārbalim. Ārsti vēl lems. vai viņš varēs  atgriezties motobola laukumā. No «vecajiem» ierindā palika vienīgi J. Zāle,  V. Mardarenko, J. Virza un pats treneris. Šajā kļūmīgajā situācijā asāka nekā  jebkad kļuva gadiem ilgi risinātā un neatrisinātā meistarkomandas  rezervju problēma. Treneris sāka meklēt aizvietotājus veterāniem.  Komplektējot komandu un kārtojot organizatoriskos jautājumus, nedēļas  aizskrēja kā ar vēja spārniem. Un tagad, stāvot uz jaunās sezonas sliekšņa,  var teikt komanda būs! Pareizāk sakot, tā jau ir. Ir «Ādaži-74»! Vārtus  sargās Dainis Stabiņš. Pirms pārnākšanas uz «Ādažiem» viņš tvēra  futbolistu sistās bumbas. Tagad jāpārkvalificējas. Bumba lielāka, sitieni  savādāki nekā futbolā. Rezerves vārtsarga pagaidām nav. Laukuma spēlētāji  būs Rīgas tehnisko sporta veidu kluba komandas bijušie dalībnieki Pēteris  Pelčers, Guntis Balodis, Jānis Krievs. Komandas priekšnieka pienākumus  pilda Ēriks Rupšenieks. Kas tad ir paveikts sagatavošanās periodā? A. Zirnis:   Trīsreiz nedēļā trenējāmies VEF sporta zālē. Lai iegūtu fizisko rūdījumu,  cilājām svaru stieni, sacentāmies bumbu spēlēs, peldējām. Lai  «neaizmirstos», kā jāvada motocikls, piedalījāmies aizmotora slēpošanas  sacīkstēs. Tagad Biķernieku bāzes jaunajā motobola laukumā apgūstam  taktikas elementus, bumbas vadīšanas tehniku. Viens no uzdevumiem ir  radīt cīņas spējīgu, draudzīgu kolektīvu. Un tas veidojas. Jāpriecājas, ka  komandas jaunie motobolisti ir ļoti centīgi un apzinīgi. Vairākas pārbaudes  spēles ar Igaunijas un Lietuvas komandām liecināja, ka puišu fiziskā  sagatavotība apmierina. Viņi izcēlās ar lielu cīņas gribu. Taču taktikā un  tehnikā trūkumu, protams, vēl daudz. Ko šajā sezonā varam gaidīt no  mūsu meistarkomandas? Skaidrs, ka grūti runāt par medaļām. Mūsu  uzdevums ir izcīnīt piekto vietu. Paredzams, ka nākamgad valsts  meistarsacīkšu nolikumā būs pārkārtojumi. A klasē startēs tikai sešas  komandas (tagad desmit) piecas labākās šāgada meistarsacīkšu vienības  un B klases turnīra uzvarētāja. Tāpēc šogad ļoti svarīgi ir nepalikt ārpus  pirmā piecnieka. Nepieciešama arī pieredze un rūdījums 1975. gadam, kad  risināsies PSRS tautu VI spartakiāde, kuras punktu pūrā ieskaitīs arī  sasniegumus tehniskajos sporta veidos.  Un tā drīz atskanēs tiesneša svilpe,  un gaisu tricinās motociklu rēkoņa. Motobola bumba uzsāks savu  ceļojumu no vieniem vārtiem uz otriem. Un tagad uzmanību jums, jaunie  motobola draugil Puiši, kam ir motocikla vadītāja tiesības un kas vēlas  apgūt šo vīrišķīgo sporta veidu, tiek aicināti ierasties darbdienās no  plkst. 14 Biķernieku sporta bāzē pie trenera A. Zirņa. Varbūt tieši kāds  no jums nākotnē kļūs par «Ādažu» meistarkomandas dalībnieku?  ĀDAŽI SEZONAS PRIEKŠVAKARA 1974.04.04 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Karlsons, P.

Ātrums... Agris Zirnis (4. num.) atskatās. Jā, pretinieku komandas vārtsargs pārspēts. PUNKTS IEGŪTS, PUNKTS ZAUDĒTS 1974.05.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Karlsons, P.

 TIKAI NEIZŠĶIRTS 

1974.06.18 Darba Balss (Rīgas rajons)

Viesu motobolistam N. Nagaikinam bumbu cenšas atņemt A.Zirnis (4.) un J. Zāle.

Līderu paraugstunda

1974.08.20 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

KARLSONS, P.

Nāk sezona ar jaunām rūpēm

... Biķernieku motobola stadionā rit «Ādažu» meistarkomandas treniņi. Vienība gatavojas garai un grūtai sezonai. Jau 12, aprīlī sāksies punktu skaitīšana. Pagājušajā gadā izcīnītā 7. vieta pēc agrākā sacensību nolikuma būtu pietiekami, lai spēlētu A klasē. Šosezon A klasē spēlēs pirmās piecas labākās komandas Elistes «Automobilists», Poltavas «Vimpelis», Vozņesenskas «Voshod», Zeļenokumskas «Molņija», Nevinnomiskas «Kaukāzs» un B klases uzvarētāja vienība Vidnojes «Metalurgs». Pārējās vienības, to vidū arī «Ādaži», sacentīsies B klasē. B klases komandas ir sadalītas četrās zonās. «Ādaži» ir otrās zonas grupā. Mūsējo sāncenši ir "Škoda" «Bartuva», «Strija» un Višņaku (Poltavas apg.) «Ņiva». Zonu komandas sacentīsies katra ar katru divos riņķos. Vienības, kas izcīnīs zonā pirmās vietas, turpinās cīņas atsevišķā turnīrā. Šī turnīra uzvarētāja komanda nākamajā gadā varēs spēlēt A klasē. «Ādažu» vienība gatavošanos jaunajai sezonai uzsāka jau decembra sākumā. Komandas treniņos piedalās pieredzējušie sportisti J. Zāle, V. Mardarenko, A. Kublenieks, D. Zirnis, P. Pelčers, G. Balodis, J. Krievs, J. Virza, Z. Radiņš, kā arī E.Egle, E.Bumbieris, I. Obrumanis un A. Fridrihsons. Vēlēšanos spēlēt mūsu meistarkomandā izteicis Omskas «Omiča» vienības vārtsargs V.Domračovs. Šosezon laukumā uz motocikla vairs neredzēsim republikas Nopelniem bagāto treneri Agri Zirni. Viņš turpmāk veiks trenera funkcijas. Šis gads nozīmīgs tāpēc, ka bez valsts meistarsacīkstēm notiks arī PSRS tautu VI spartakiādes sacensības tehniskajos sporta veidos. Tās risināsies jūlijā pēc divmīnusu sistēmas. Pēc trenera domām, mūsu zonas komandas ir relatīvi spēcīgākas par citu zonu vienībām. Taču nav pamata pesimismam. Puiši nodarbībās rāda lielu centību un darba mīlestību. Bet tā taču ir laba ķīia panākumiem. Satrauc kas cits. Lūk, ko saka A. Zirnis: PSRS tautu spartakiādes qadā gribētos, lai motoholistiem lielāku palīdzību nekā līdz šim sniegtu republikas DOSAAF Centrālā komiteja un DOSAAF republikas Tehnisko sporta veidu klubs. Mums ir grūtības ar motociklu un cita inventāra iegādi. Bet tie nav neatrisināmi jautājumi, tikai nepieciešama abu organizāciju labāka sadarbošanās. Punktus meistarsacīkstēs un medaļas spartakiādē taču gaidīs visi Latvijas motobola draugi ... Klāt atkal sezona ar jaunām rūpēm. Tātad ādažniekiem pirmais mačs 12. aprīlī. Vēlēsim veiksmi!

Vai lielā bumba paklausīs? A. Fridrihsons domā, ka īpašām problēmām nevajadzētu būt.

«Ražošanas apspriede». Vērīgi jāuzklausa trenera A. Zirņa norādījumi.

Nāk sezona ar jaunām rūpēm
1975.04.05 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

Daudz sviedru līst treniņos. Bet tie nepieciešami, lai «Ādažu» motobolisti būtu labā formā.

No 15 – vienpadsmit
1975.04.19 Darba Balss (Rīgas rajons)
Pladars, E.

-