trešdiena, 2020. gada 2. decembris

Pretplūdu dambis Carnikavā #

AGRAIS PAVASARIS CARNIKAVĀ 

Laiks vairs neiet vecās sliedēs. Kas tā par ziemu un kas tie par pavasara plūdiem janvārī! Tad, kad sniega kupenām jāslejas līdz pažobelēm, pie namdurvju sliekšņiem skalojas viļņi. Gaujai izdevās pārsteigt gan carnikaviešus, gan ādažniekus. Gan vieni, gan otri bija tik izbrīnīti, ka attapās vienīgi tad, kad ūdens jau zābakos smēlās un vižņu aizsprosts upē tikai ar spridzināšanu bija likvidējams. Ja jau pašā sākumā būtu rīkojušies kā kārtīgi saimnieki, varbūt valsts apdrošināšanai nebūtu jāmaksā tik liela atlīdzība plūdos cietušajiem no mūsu pašu kopējā maciņa un varbūt nebūtu jāstiklo no jauna sapieru izbirdinātās logu rūtis ... Šī skola ir maksājusi naudiņu. 






AGRAIS PAVASARIS CARNIKAVĀ
1990.03.20 Zvaigzne
=============
 

Nagaiņu māju apkārtne palu laikā. 1990.gada 23.janvāris.
Neparasti siltās ziemas dēļ togad izejošais ledus izveidoja sastrēgumu.

Carnikava 1990.gada 23.janvārī. Gaujas nedarbi. Zvejnieku piestātne, tautā saukta ’’pričala’’ ar veco koka tiltiņu pār Vecgauju.

----------------------------
Atkušņa un vēja ietekmē Gaujā pie Carnikavas cēlies ūdens līmenis
Ievērojot to, ka ledus upēs ir biezs, ledus iešanas laikā daudzviet iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un zemāko palieņu applūšana.
Ievērojot to, ka ledus upēs ir biezs, ledus iešanas laikā daudzviet iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un zemāko palieņu applūšana / Krišjānis Grantiņš 

Pagājušajās diennaktīs atkušņa un vēja ietekmē Gaujā pie Carnikavas cēlies ūdens līmenis. 

Vēja ietekmē neliela ūdens līmeņa celšanās novērota Daugavā, Andrejostā, Ķīšezerā un Gaujā pie Carnikavas, kur ūdens līmenis palielinājies par aptuveni 30 centimetriem diennaktī, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi, savukārt Lielupes lejtecē ūdens līmeņa svārstības bijušas 20 līdz 30 centimetru robežās.

Šogad upes klāj bieza ledus kārta, jo, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, upju baseinos ir mazāk sniega. Ja pērn Kurzemes un Zemgales upēs ledus jau bija izgājis februāra beigās, tad šogad tās vēl klāj pamatīga ledus kārta. Marta pirmās dekādes otrajā pusē upēs gaidāma strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās un ledus iešana.

Tuvākajās dienās ūdens līmenis celsies Kurzemes upēs, taču citviet straujas ūdens līmeņa svārstības nav sagaidāmas.

24.02.2012 
autors: Apriņķis.lv
=================
Carnikavā varētu tapt pretplūdu dambis par trim miljoniem
Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica par vienu no lielākajiem pašvaldības sasniegumiem pēdējos gados uzskata iespēju novadam saņemt trīs miljonus latu no Eiropas Savienības pretplūdu pasākumu veikšanai  / Krišjānis Grantiņš 

Kamēr Gauja kārtējo reizi kāpj no krastiem, Carnikavas iedzīvotāju domas dalās – būvēt vai nebūvēt miljonus vērto pretplūdu dambi. 
Carnikavā jau rudenī vai nākamajā pavasarī plānots īstenot vairākus miljonus vērtu projektu – pretplūdu dambja rekonstrukcija un celtniecība, jo novada teritoriju palu laikā regulāri appludina Gauja. Tomēr kooperatīva «Saule», kas arī atrodas applūstošajā zonā, iedzīvotāji it kā savākuši kaudzi parakstu pret dambja celtniecību. Jāpiebilst, ka esošais dambis ir 30 gadus vecs, sešus kilometrus garš un pašlaik ir visai bēdīgā stāvoklī.
Ministru kabinets jau apstiprinājis noteikumus, kas atļauj Carnikavai un Ādažiem saņemt Eiropas finansējumu pretplūdu dambja rekonstrukcijai un celtniecībai. Carnikavai paredzēti nedaudz vairāk par trim miljoniem latu, bet Ādažiem vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Ja projekta izmaksas pārsniegs šo summu, atlikušo daļu līdzfinansēs pašvaldība. «Projekts sadalīts divās daļās. Pirmā ir esošā dambja rekonstrukcija, sūkņu staciju atjaunošana un slūžu izbūve, savukārt otrā Gaujas pusē paredzēts izbūvēt jaunu dambi. To jāsāk projektēt, jānovērtē ietekme uz vidi, kā arī jāsakārto īpašumtiesību jautājumi ar zemes īpašniekiem par nomas tiesībām vai pirkšanu. Lielākā daļa iedzīvotāju, protams, vēlas, lai veicam šos pretplūdu pasākumus, jo viņu īpašumi pagājušajos divos pavasaros bija ļoti apdraudēti. Dzirnupes ielā, piemēram, ūdens līmenis bija līdz 1,5 metriem,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēviča.
Jauno dambi paredzēts celt otrpus Gaujai, vietās, kuras arī pavasaros plūdi apdraud īpašumus. Pašvaldība piedāvājusi jauno dambi būvēt vēl garāku, bet četri māju īpašnieki atteikušies, jo viņi zinājuši par šo risku, pērkot savu zemi un labāk staigājot gumijas zābakos, nekā pieļaujot dambja būvniecību pie savas mājas, skaidro D. Jurēvica. «Mēs respektējam viņu vēlmi un nelielu posmu no paredzētā dambja nebūvēsim. Viens no īpašniekiem bija pat savācis 60 parakstus it kā no kooperatīva «Saule», bet patiesībā lielākā daļa šo cilvēku bija dzīvesvietu deklarējuši Rīgā, savukārt «Saule» iedzīvotāji mums norādīja, ka viņi tomēr grib dambi, » stāsta D. Jurēvica. Tādēļ pašvaldība uz savas zemes pie kooperatīva «Saule» plāno izbūvēt dambja pagarinājumu un 1. martā paredzēta šīs būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas sapulce. «Parādījām savu labo gribu, ja iedzīvotāji to apstiprinās, būvēsim,» tā D. Jurēvica.
«Mūsu plāns ir visa dambja garumā vēlāk izbūvēt arī promenādi,» stāsta Edgars Pudzis, Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs. «Tas būtu ekskluzīvs piedāvājums un mums veidotos jauns centrs – dambis ar promenādi, tilts un veloceļš, kam jau ir projekts.» Šiem projektiem, iespējams, finansējumu izdošoties iegūt jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā.
«Protams, var piepildīties ļaunākais scenārijs, kad kāds no iedzīvotājiem iespītējas un ir īpaši pret šo projektu, tad visus miljonus atdosim atpakaļ valstij. Tad man būtu žēl visu pārējo, jo tik drīz noteikti šādu naudu vairs nedabūsim,» piebilst priekšsēdētāja.
Atgādinām, ka ar būvniecības ieceres informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties pašvaldības aģentūrā «Carnikavas Komunālserviss». Turpat iespējams iesniegt arī savus priekšlikumus un ieteikumus. Aptaujas anketas iespējams saņemt Carnikavas novada Domes vestibilā un pašvaldības aģentūrā «Carnikavas komunālserviss», kā arī elektroniskā formātā vietnē www.carnikava.lv. Būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas sapulce notiks 1. martā pulksten 18.00 sociālā dienesta centrā «Pīlādzis».

23.02.2012
Andra Briekmane
============================

Carnikavas novadu no plūdiem pasargās aizsargdambji 

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 hektāru lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji. Tā ir pirmā tik liela mēroga pretplūdu aizsargbūve, kas izbūvēta neatkarīgās Latvijas vēsturē. 
Novada pašvaldībā pavēstīja, ka Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, "Zvejnieka" un "Saules" aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. 
Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā dārzkopības kooperatīva "Līdums-2" teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem. 

Projekta ietvaros Carnikavā pie Vecgaujas izbūvēta straumvirzes būna un 335 metrus garš Gaujas krastu stiprinājums pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī rekonstruētas piecas sūkņu stacijas. Nākotnē iecerēts Carnikavas pusē pa dambi veidot apgaismotu promenādi ar cieto segumu, bet otrpus Gaujai tas saglabāsies kā "zaļais" dambis, kura virsmu klāj zālājs. 

Neraugoties uz veiktajiem apjomīgajiem pretplūdu aizsardzības pasākumiem, saskaņā ar aprēķiniem plūdu iespējamība pastāv vienu reizi 100 gados, ja līdz ar strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos Gaujas upē vērojami arī spēcīgi vējuzplūdi. 

Pretplūdu pasākumi Carnikavas novada teritorijā veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda pilnībā finansēta projekta "Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā" ietvaros, un projekta kopējais finansējums ir 4 374 164 eiro. Projekta finanšu un administratīvo uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Autors Apriņķis.lv 
16.12.2015

=========================
Carnikavas novadā ūdens sāk krāties Gaujai tuvējās ielās
Carnikavas novadā ūdens sāk krāties Gaujai tuvējās ielās
www.foto.delfi.lv
Ūdens līmenis Gaujā pie Carnikavas vietām nedaudz paaugstinājies, citviet – samazinājies, un ūdens sāk krāties ūdens Gaujai piegulošajās ielās un tuvējos mazdārziņos Pārgaujā. 
Kā pavēstīja Carnikavas domes izpilddirektors Imants Pastors, kopumā situācija pagaidām esot mierīga, vēsta LETA. Ūdens turpina krāties arī Dzirnupes ielas posmā, tajā izvietotas kustību ierobežojošās ceļazīmes, kā arī norādes par apbraukšanas iespējām.  
Kritiskais līmenis Carnikavai ir 2,30 metri pie Dzelzceļa tilta, pašlaik tur ūdens līmenis kopš vakardienas ir paaugstinājies par nepilniem 10 centimetriem un sasniedz 1,92 m. 
I. Pastors prognozēja, ka situācija varētu mainīties nākamajā naktī, kad vēl prognozē ūdens līmeņa paaugstināšanos Gaujā. 
"Ar mums regulāri sazinās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir gatavi nepieciešamības gadījumā nākt talkā, taču pagaidām viss ir mierīgi," sacīja pašvaldības pārstāvis, norādot, ka iedzīvotāji pie pavasara paliem esot pieraduši un rēķinās ar applūšanas iespējām. Iedzīvotāji ir brīdināti, un speciālisti seko līdzi notikumiem, lai vajadzību gadījumā sniegtu palīdzību iedzīvotājiem. 
21.04.2013 
autors: Apriņķis.lv
======================
Vairākas Siguļu ielas pārņēmis Gaujas ūdensVairākas Carnikavas novada Siguļu ielas pārņēmis ūdens. Citas var izbrist, ja vien kājās ir gumijas zābaki, bet citviet pat tie neļauj pārvietoties, jo ūdens ir pārāk dziļš.      Vairākas Carnikavas novada Siguļu ielas pārņēmis ūdens. 
Citas var izbrist, ja vien kājās ir gumijas zābaki, bet citviet pat tie neļauj pārvietoties, 
jo ūdens ir pārāk dziļš.  
Krišjānis Grantiņš 

Lai gan ūdens savā varā tur vairākas Gaujai tuvākās Siguļu ielas Carnikavā, citviet novadā pagaidām viss mierīgi. Tiesa gan, operatīvie dienesti neatslābst, sekojot līdzi notikumiem Strenčos un Valmierā. 
Mērierīce pie dzelzceļa tilta pār Gauju 23. aprīļa pēcpusdienā rādīja aptuveni 1,9 metrus, un, kā norāda pašvaldības izpilddirektors Imants Pastors, situācija nav kritiska, taču bažas rada situācija Gaujā pie Valmieras, jo pastāv risks, ka tas radīs problēmas arī carnikaviešiem. Taču pagaidām ūdens "paviesojies" Siguļos. Dzirnupes iela, kas ir lielākā no tām, ir izbraucama ar apvidus automašīnām, bet dažās mazajās ieliņās ūdens ir vairākus desmitus centimetru, tādēļ ar parastiem gumijas zābakiem tās ir neizbrienamas, pārliecinājās portāls "Apriņķis.lv". 
Ja no ziemeļiem nākošie Gaujas ūdeņi appludinās vēl vairāk teritorijas, pašvaldībā jau ir skaidrs rīcības plāns. "Iedzīvotāji regulāri tiek informēti par situāciju, un lūgumi pēc palīdzības nav saņemti. Savukārt Siguļos ir uzstādītas ceļazīmes, kurās norādīts apbraucamais ceļš. Arī dienesti ir gatavi," teic I. Pastors. Vajadzības gadījumā talkā nākšot ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, bet arī karavīri. Ūdens atvairīšanai sagatavoti aptuveni 1500 smilšu maisi. 
Teritoriju aplūšanai ir vairāki iemesli: gan gruntsūdeņu augstais līmenis visā novada teritorijā, gan ziemeļrietumu vēja ietekme no jūras, kas dažkārt diennakts laikā palielina Gaujas līmeni par vienu metru. 
"Apzinoties novada īpatnības, ka gandrīz katru gadu vairākkārt, piemēram, šogad divreiz, aplūst atsevišķas Gaujai piegulošās teritorijas, Carnikavas novada dome realizē Plūdu risku novēršanas pasākumu projektu, kura uzdevums ir esošā aizsargdambja rekonstrukcija un jauna būvniecība," informē pašvaldības izpilddirektors 

24.04.2013
Līga Greiškane
=================
Līdz ūdens līmeņa kritiskajai atzīmei Carnikavā vēl 18 centimetru; izveidots aizsargvalnisLīdz ūdens līmeņa kritiskajai atzīmei Carnikavā vēl 18 centimetru; izveidots aizsargvalnis (precizēta)
Krišjānis Grantiņš

Par to, ka pazudusi elektrība vai plūdu dēļ būtu jāveic evakuācija, neviens iedzīvotājs pašvaldībā vai pie glābējiem nav vērsies, un Carnikavas novada pašvaldības izpilddirektors Imants Pastors aicina nedramatizēt pašreizējo situāciju.
Ceturtdien vakarā pēkšņi paaugstinājās ūdens līmenis Gaujā Carnikavas novada Siguļos, taču naktī uz piektdienu līmeņa paaugstināšanās apstājās un prognozes par to, ka varētu applūst desmit mājas, nav piepildījušās.
"Salīdzinājumā ar situāciju ceturtdien sešos vakarā šobrīd ūdens līmenis ir cēlies par septiņiem centimetriem. Šobrīd tas rāda 2,12 metrus, bet kritiskā atzīme pie Gaujas dzelzceļa tilta ir 2,30 metri," precizē I. Pastors.
Taču ap desmitiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iespējamā apdraudējuma novēršanai ceturtdien lūdza Nacionālo bruņoto spēku (NBS) palīdzību. Plūdu draudu novēršanā tika iesaistīti 25 kājnieku brigādes karavīri un divas automašīnas. Karavīri veica iespējami applūstošo teritoriju norobežošanu ar smilšu maisiem un ūdens atsūknēšanu ar motorsūkņa palīdzību. Izveidotie vaļņi pildīja savu funkciju, taču pēc apsekošanas piektdien no rīta konstatēts, ka nepieciešama viena vaļņa pagarināšana, jo upes ūdens ir izlauzis sev jaunu ceļu.

"Tie ir tikai darbi, lai samazinātu plūdu riskus, un šobrīd reāla apdraudējuma iedzīvotājiem nav. Dzirnupes iela Siguļos pārplūst katru gadu, un tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kas tur dzīvo pastāvīgi, tas nav nekāds pārsteigums," pēc piektdien notikušās Carnikavas civilās aizsardzības komisijas sanāksmes pavēstīja I. Pastors. "Gaidām ūdeņus no Cēsīm, skatīsimies, kā mainīsies apstākļi. Ja ūdens līmenis celsies, turpināsim darbus pie dambja stiprināšanas. Situācijai vienā Gaujas krastā seko līdzi VUGD, otrā krastā – Carnikavas pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss". Iedzīvotāji, kas varētu būt apdraudēti plūdos, ir apzināti un informēti."
Uzņēmuma "Sadales tīkli" informācija liecina, ka plkst. 16 divās vietās Siguļos – Akāciju ielā un Kadiķu ielā – ir atslēgta elektrība.
Ūdens līmeņa paaugstināšanās Gaujā novērota arī kaimiņu novadā Ādažos. Pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis pastāstīja, ka ceturtdien pa dienu līmenis turējies pie 3,95–3,98 metru atzīmes, bet piektdien no rīta bijis jau 4,12 metri, kas ir šāgada rekords.
"Ceturtdien vakarā līmenis diezgan strauji pacēlās, bet pēc tam turējās. Nedaudz applūdis līkumotais ceļš uz Garkalni, taču tas ir izbraucams un situācija nav kritiska. Augsts ūdens līmenis ir arī Vējupē. Vietās, kur varētu būt nopietnāks apdraudējums, piemēram, pie Ādažu kultūras centra, ir izlikti smilšu maisi. Pašvaldība spriež, kur nepieciešamības gadījumā tos varētu izvietot vēl," situāciju skaidroja O. Feldmanis.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka Gaujā joprojām ir vērojamas ūdens līmeņu svārstības. Līdz ceturtdienas vakaram ūdens līmenis posmā no Siguldas līdz Carnikavai bija cēlies par 11 līdz 30 centimetriem, bet upes augštecē līmenis pazeminājies par pieciem līdz 22 centimetriem.
26.04.2013 / Apriņķis.lv
==============================================
Par vairākiem miljoniem stiprinās Gaujas krastus Pierīgā
Dzelceļa tilts pār Gauju Carnikavā.
Dzelceļa tilts pār Gauju Carnikavā. www.delfi.lv 

Šogad ap 3,7 miljoni latu tiks piešķirti Gaujas krastu stiprināšanai Carnikavā un Ādažos, kas, kā sola Vides ministrija un abas pašvaldības, ļaus krietni mazināt plūdu riskus šajās vietās. 
Plūdu draudi lielākoties tiek saistīti ar Daugavas HES kaskādes teritoriju – Jēkabpili un Pļaviņām, taču tie tikpat aktuāli ir arī abās minētajās Pierīgas pašvaldībās. Daugavas ūdeņu savaldīšanai arī tikusi Eiropas Savienības fondu naudas lauvas tiesa, vēsta laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai».
Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc upju krastu iedzīvotājiem nereti nākas piedzīvot ūdeņu uzbrukumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības nodaļas vadītājs Rolands Arturs Bebris min bijušo lauksaimniecības teritoriju apbūvi. Tā tas noticis Salas pagastā pie Babītes, Carnikavā un Ādažos. «Jāņem vērā, ka tur, kur savulaik bija paredzētas ganības un pļavas, sūkņu stacijas nebija celtas dzīvojamo ēku pasargāšanai,» teica R. A. Bebris. Vaicāts, vai par 3,7 miljoniem latu plānotie darbi ļaus pilnībā novērst plūdu riskus abās pašvaldībās, viņš atbildēja, ka to gan nevar garantēt, jo nekad nevar prognozēt, kas notiks ar ūdeņiem.
VARAM pārstāvis norādīja, ka šogad būvniecību diez vai varēs sākt, jo vēl paies laiks, kamēr ministrija izvērtēs visus iesniegtos dokumentus. Gala lēmumu, vēlākais, varētu pieņemt augusta vidū. «Viss ir jāizskata ļoti rūpīgi, lai nebūtu tā, ka beigās plūdi nevis tiek iegrožoti, bet ūdens līmenis paaugstinās un applūdums veidojas vēl lielāks,» šādas garas procedūras nepieciešamību pamatoja R. A. Bebris.
Arī daļa Carnikavas novada ļaužu gandrīz pievienojas ministrijas piesardzībai un nebūt ne vienprātīgi atbalsta ieplānotos darbus. Iedzīvotāji bīstas, ka jaunas būves var paaugstināt gruntsūdens līmeni, kas jau tā šajās vietās ir augsts. Tāpat izteiktas bažas, kas notiks, ja aizsargdambja slūžas tiks pārrautas. Daļu iebildumu pašvaldība pat ņēmusi vērā un atteikusies no to realizēšanas.
«Projektā 1,1 miljonu latu plānojam iztērēt deviņu veco objektu – dambju un sūkņu staciju – remontam, bet divus miljonus – divu jaunu dambju, slūžu, sūkņu stacijas un krasta stiprinājumu būvniecībai pie attīrīšanas iekārtām. Kad darbi tiks pabeigti, izremontētie un jaunie objekti droši kalpos vēl 50 gadus,» par plānotajiem darbiem pastāstīja Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis, piebilstot, ka visas problēmas ar liekajiem ūdeņiem projekts neatrisinās.
23.03.2012 / Apriņķis.lv
========================


Carnikavā aizsargdambja izbūvei jārod kompromiss ar dabas aizsardzības iestādēm un zemju īpašniekiem 
Lai pasargātu apdzīvotās vietas no paliem, šopavasar no smilšu maisiem tika izveidots aizsargvalnis uz ielas, taču tas nelīdzēja, un pāris dienu laikā ūdens līmenis Dzirnupes ielā pakāpeniski pieauga. 27. aprīlī dziļākajā vietā ielu klāja vairāk nekā 80 centimetru ūdens kārta.
Lai pasargātu apdzīvotās vietas no paliem, šopavasar no smilšu maisiem tika izveidots aizsargvalnis uz ielas, taču tas nelīdzēja, un pāris dienu laikā ūdens līmenis Dzirnupes ielā pakāpeniski pieauga. 
27. aprīlī dziļākajā vietā ielu klāja vairāk nekā 80 centimetru ūdens kārta. / Krišjānis Grantiņš 
***
Plūdu riska novēršanai Carnikavas novada pašvaldība plāno gan rekonstruēt esošo dambi, gan izveidot vienu dambi papildu aizsardzībai. 
Tomēr jaunā aizsargdambja būvniecībai nepieciešama gan Gaujas krasta zemes īpašnieku piekrišana, gan vairāku dabas aizsardzības iestāžu piekrišana, raksta LETA pēc Carnikavas novada domes administrācijas vadītāja Imanta Pastora sniegtās informācijas.
Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides pārraudzības valsts biroja iebildumi patlaban izstrādātajam jaunajam aizsargdambja izbūves plānam ir saistīti ar iespējamu aizsargājamo mežu nopludināšanu un bojājumu nodarīšanu tiem. "Es pilnīgi piekrītu, ka daba ir jāsargā, tomēr prioritātei ir jābūt dabas galvenajai sastāvdaļai – cilvēkam – un uz mežu rēķina nevaram apdraudēt iedzīvotājus," situāciju komentēja I. Pastors, norādot, ka diskusijas šajā jautājumā nav nonākušas konflikta līmenī, un abas puses ir gatavas meklēt iespējamos risinājumus.
Aizsargdambi nepieciešams veidot iespējami tuvu apbūvei, kas nozīmē, ka atsevišķiem zemes īpašniekiem dambja izbūvēšanai nāktos nodot atsevišķus zemes gabalus. Pēc I. Pastora teiktā, nomas līgumi ar daļu zemes īpašnieku jau tiek slēgti, bet atsevišķi īpašnieki atsakās no šādu darījumu kārtošanas, tādēļ pašvaldībai var nākties īpašumu atsavināt piespiedu kārtā. I. Pastors atzīmēja, ka vakar atbalstītie grozījumi par plūdu riska teritoriju atsavināšanas tiesībām šajā jautājumā ir bijuši īpaši nozīmīgi Carnikavas novadam.
Jau vēstīts, ka vakar valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot pašvaldībām tiesības atsavināt nekustamos īpašumus plūdu apdraudētajās teritorijās.
Jaunā dambja izbūve plānota līdz 2015. gada vidum, bet jau šogad paredzēta upes aizsargdambja rekonstrukcija, līdz ar to līdz pavasarim dambis būs rekonstruēts, taču nākamā gada laikā – līdz 2015. februārim – jāveic sūknētavu, caurteku sakārtošana un jānodrošina grāvju stiprinājumi plūdu bīstamajās teritorijās pie Siguļu ciema un teritorijās "Līdums 1" un "Līdums 2", pastāstīja I. Pastors.
Dambju izbūve un rekonstrukcija paredzēta projektā, ko Carnikavas novada dome realizē kopā ar Ādažu novada domi. Carnikavas novada domes ieguldījums līdz 2015. gadam ir 3 070 000 latu, informēja I. Pastors. Arī šim projektam piesaistīts valsts finansējums, kas tiks izmaksāts pa daļām katru gadu.
Savukārt jau aizvadīto pavasara plūdu seku likvidēšanai finansējums no valsts tika piešķirts vakar. Kā ziņoja LETA, lai segtu 50 % no pabalstiem, ko pašvaldība ir izmaksājusi pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu daļējai atjaunošanai, valdība piekritusi Carnikavas novada pašvaldībai sniegt kompensāciju 3650 latu apmērā.
Kopumā izmaksāto kompensāciju apjoms novadā bijis 7300 latu. Carnikavas novada dome ir apzinājusi 71 mājsaimniecību, kas cietusi pavasara plūdos, no kurām 22 iemītnieki pieteikušies finansējuma saņemšanai plūdu radīto zaudējumu segšanai. Saistībā ar noteikumu, ka finansējumu var saņemt tikai mājsaimniecībās deklarētie iedzīvotāji, tas piešķirts 15 īpašumu iedzīvotājiem, pastāstīja I. Pastors.
Savukārt pašvaldības infrastruktūras plūdu seku novēršanai valsts piešķīrusi 70 % finansējumu – 12 810 latus. Kā ziņots, pavasara plūdos, pārplūstot Dzirnupei un Gaujas attekai, Siguļos bija vērojama ūdens līmeņa celšanās uz visām Pārgaujas ielām. Lai pasargātu apdzīvotās vietas no paliem, no smilšu maisiem tika izveidots aizsargvalnis uz ielas, taču tas nelīdzēja, un pāris dienu laikā ūdens līmenis Dzirnupes ielā pakāpeniski pieauga. 27. aprīlī dziļākajā vietā ielu klāja vairāk nekā 80 centimetru ūdens kārta. Jau tūlīt pēc plūdu līmeņa krišanās Carnikavas novada domē tika sākta jauna aizsargdambja būvniecības projektēšana.

31.07.2013 / Apriņķis.lv
===== 2021.gada pavasaris =====
 




















Ledus iešana Gaujā 2021. gada 3. marts.

Gaujā spridzina ledus sastrēgumu 2021. gada 4. martā.











 




   

===== MIHAILA IGNATA bildes / 2021 =====


3. martā aerofotogrāfs Mihails Ignats iemūžinājis varenus skatus, ikvienam atklājot iespaidīgos ledus sastrēgumus no putna lidojuma. Ledus Gaujā bija apstājies 1,5 kilometrus no ietekas jūrā pie Cēlājiem. 
















Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru