Gunārs Ziemelis <>

Lopkopības speciālists, zooinženieris,
piena ražošanas uzņēmuma SIA "EIMURI" īpašnieks.

Dzimis 1953. gadā Talsos. Bērnība paiet laukos Tukuma rajona Zantes un Vānes pagastos, kur arī iepazinis lauku dzīvi un lauku darbus. Vasaras brīvlaikos strādājis lielsaimniecībā lauku brigādēs lopbarības sagatavošanas darbos un lopkopībā.

1968. gadā pabeidz Vānes astoņgadīgo skolu. Turpina mācības Kabiles vidusskolā, kuru absolvē 1971. gadā. 1972. gadā ar izcilību pabeidza Rīgas 3. Tehnisko skolu, iegūstot kinomehāniķa specialitāti. Šajā gadā iestājās Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas (LLA) Zootehnikas fakultātē. Tāpat kā vidusskolā, arī studiju gados aizrāvies ar basketbolu un vieglatlētiku. LLA beidza 1977.gadā, iegūstot zooinženiera diplomu. Pēc sadales, ievērojot augsto vidējo atzīmi, darbā tiek norīkots Rīgas rajonā. No 1977.gada oktobra kopā ar ģimeni dzīvo un strādā Ādažos.

Darbu Ādažos sāka kā kolhoza “Ādaži” piena ražošanas kompleksa ”Briljanti” vadītājs, kur bija nokomplektēts komjauniešu – jauniešu kolektīvs. Lai vadītu šādu kolektīvu, bija prasība kļūt par Komunistiskās partijas biedru. Pēc G.Ziemeļa domām iestāšanās KP nedeva ne priekšrocības, ne personīgu labumu, bet tikai dubultoja atbildību un pakļautību. Tomēr visā Latvijā un ārpus Latvijas pazīstamā Ādažu kolhoza ferma “Briljanti” būtībā vairāk kalpoja sociālistiskā saimniekošanas veida pārākuma izrādīšanai, tas ir, politiskam mērķim. To nevar vērtēt kā racionālas un progresīvas saimniekošanas formu. 80.gadu beigās Gunārs Ziemelis bija Ādažu kolhoza galvenais lopkopības speciālists.

Gunārs Ziemelis uzskata, ka, sākoties privatizācijas procesiem, sava noslēgtā rakstura un neatkarības dēļ, viņš nav iederējies tajā vidē un struktūrās, kas izlēma ”Ādažu” likteni. Toreizējā situācija izveidojās ne tik daudz nesakārtotās likumdošanas un nezināšanas dēļ, bet gan galvenokārt cilvēku negodīguma, savtības un alkatības dēļ, no kā cieta viņš un vēl daudzi “Ādažu” darbinieki.
 

Šobrīd Gunārs Ziemelis vada SIA ”Eimuri”, kur attīsta piena lopkopību un saražo vairāk kā 650 tonnas piena gadā. Viņš uzskata par veiksmi to, ka var strādāt savā specialitātē, kurā ir uzkrājis ilggadīgu pieredzi un zināšanas. G. Ziemelis atzīst, ka mērķtiecība un godīgums ir viņa kā cilvēka un uzņēmēja galvenie principi. Pateicoties pirmajam, uzņēmums vēl darbojas, pateicoties otrajam, viņu ciena.

Vērtējot Latvijas lauksaimniecības nākotni pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, G. Ziemelis uzskata, ka tā nesīs pozitīvas izmaiņas Latvijai kopumā. Ādažos pārmaiņas būs mazākas, jo ES atbalsts Pierīgai būs mazāks nekā attālākiem reģioniem. Viņš domā, ka patreiz piedāvātā ES subsidēšanas politika Latvijai lielā mērā balstās uz ekstensīvās un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšanu, kas nemazinās lauku apdzīvotību, bet, jo īpaši, neradīs konkurēt spējīgas lauksaimnieciskās produkcijas apjomu palielināšanos ES kopējā tirgū. ES ir izdevīgāk piemaksāt kandidātvalstu zemniekiem, lai ražo mazāk, bet bioloģiski tīrāku produkciju, tādējādi neapdraudot Vācijā, Holandē vai citviet ES jau izveidoto intensīvās ražošanas sistēmu. 

Ģimeni Gunārs Ziemelis nodibināja 1976.gadā, sieva Sigrīda beigusi LLA Mežtehnikas fakultāti, iegūstot kokapstrādes inženiera diplomu. Ģimenē izaudzināti divi bērni – Jolanta un Gatis.

2003.gada aprīlis

* Sagatavoja 11.a klases skolēns Gatis Ziemelis
Konsultante: skolotāja Elza Skerškāne 

===