Baltezera bērnu kolonija ( 1938 - ) ^

* "Latvijas Architektūra" Nr. 4/5  no 01.01.1938.

Lielības kupleja

(Ķēniņdēla Poka kuplejas parodija, nodziedāta delegātu kongresa vakarā 9. aprīlī.)

K. Ritenieks.  

Esam Centrālvaldes vīri, 

Tā kā senie dižbajāri. 

Kongresos ikkatru gadu 

Sabrauc vīri spraigu garu. 

Biedru mums ir tā kā skudru,

Valdi tie sev izvēl gudru.  

Naudas mums ir tā kā spaļu — 

Lauj tik iniciātīvai vaļu. 

Rīgā celsim lepnu pili 

Biedriem viss tur būs pa brīvi. 

Baldonē būs krāšņa villa 

Vienmēr atpūtas viesiem pilna. 

Kemeros, kam kauli stīvi, 

Sanatorija pa brīvi. 

Ādažos būs kolonija

Tiem, kam bērni familijā. 

Fondi intensīvi strādā 

Dzīvos, mirušos apgādā. 

Ja tu kādreiz būsi sprukās, 

Pabalsts-fonds tev līdzēt lūkās. 

„P.-T. Dzīve" uzplaukst braši, 

Ietērps — greznis, raksti — plaši. 

Sekcijas mums čakli strādā — 

Tās par kultūru, lūk gādā. 

Sportisti gūst lepnas balvas, 

Ūdens-sportā lec uz galvas. 

Medinieki šauj lūšus, bukus. 

Nostāstus pauž reti smukus. 

Tūristi mūsu kalnus, lejas 

Pazīst tā kā draugu sejas. 

Orķestris — tas pūš un spēlēs 

Maršus, dančus — ko tik vēlies. 

Dubultkvartets balsīm skaļām 

Koncertē pa malu malām. 

Bis-panti: 

Tas, ko šeitan teicu, dziedu 

Uzskatāms par nieka ziedu, 

Bet gan krāšņus augļus gūsim 

Ja kā viens mēs kopā būsim. 

Tādēļ tie, kas vilcinājās 

Žigli biedrībā lai stājas. 

Turēsimies cieši kopā, 

Sastrādāsim roku rokā.

Lielības kupleja 1938.04.01 Pasta-Telegrāfa Dzīve 

K. Ritenieks

.

Gādība par dzīves pabērniem. 

Galvaspilsēta Rīga, rūpēdamās par iedzīvotājiem nepieciešamām labierīcībām, par galvaspilsētai cienīgu ārēju seju, visnotaļ nav aizmirsusi arī tos dzīves pabērņus, kuri vecuma, slimību, nelaimes gadījumu jeb citu iemeslu dēļ atrodas trūcīgos apstākļos un paši nav spējīgi sagādāt sev un ģimenei pat iztikas minimumu. Šī gādība ir jo plaša par tautas nākotni - par bērnu. Un pilnīgi noteikti var teikt, ka Rīgā nav neviena aizmirsta bērna. Šīs rūpes par trūkumcietējiem nav jauna lieta, bet gan savus tagadējos apmērus un veidus varēja sasniegt tikai pēdējos gados, kad Rīga, tāpat kā visa valsts, saimnieciski atplauka, kad pilsētas valdītājiem bija pavērts brīvs ceļš uz taisnīgu arī sabiedriskās apgādības lietas kārtošanu. Rīgas pilsēta sākusi rūpēties par saviem trūcīgiem pilsoņiem jau no XIX gadu simteņa sākuma. 

Aizgādības valdes priekšnieks M. Ozols uzrunā bērnus

Tā saucamā „nabagu kuratorija“ nodibināta 1802. g. ar krievu ķeizara Aleksandra I ierosmi. Kopš 1887. g. gādība par trūcīgiem Rīgas pilsoņiem atrodas pilsētas pašvaldības rokās. Aizgādības darba veikšanai iecēla komisiju, kāda pastāvēja līdz Latvijas valsts tapšanai. Sabiedriskās palīdzības darbs izpaudās slēgtā apgādē un palīdzības sniegšanā mājās. Pirms pasaules kara pastāvošie likumi prasīja pilsētai apgādāt tikai pilsētas nodokļu valdē pierakstītos pilsoņus, tā sauc. „birģerus“. Pārējos trūcīgos atbalstīja dažādas biedrības, p. p. pretubagošanas biedrība u.c. Pilsēta neapgādāja arī žīdus. Nodibinoties Latvijas republikai, tapa jauni likumi un noteikumi, kas pārveidoja arī trūcīgo pilsoņu apgādību. Jaunais likums sabiedriskās palīdzības sniegšanai par pamatu vairs neuzskata trūcīgās personas pierakstīšanās vietu, bet laiku, kādu trūcīgais nodzīvojis vienas vai otras pašvaldības robežās, nebūdams sabiedriski apgādājams. Sākumā šis laiks bija ļoti īss pilsētās 2, uz laukiem. 4 mēneši. 1923. g. 27. augustā izdod jaunu likumu par sociālo apgādību, kas nosaka, ka trūcīgam pilsonim tiesība prasīt no vietējās pašvaldības sabiedrisko palīdzību pēc 1 gada nodzīvošanas pašvaldības robežās. Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits kara gados bija samazinājies vairāk par pusi (no 500.000, 1914. g. uz 200.000, 1920. g.), turpretim trūcīgo skaits, ievērojot kara postošās sekas, saārdīto saimniecisko dzīvi, ka arī labvēlīgo likumu par sociālo apgādību, sasniedza ļoti lielus apmērus. Arī iedzīvotāju veselība un tikumība bija noslīdējusi ļoti zemu, kas atsaucās uz valsts sociālo stāvokli un prasīja no pašvaldības arvien lielākus izdevumus. Vajadzēja noorganizēt vispusīgu palīdzības sniegšanu trūkumcietējiem. Pilsēta nodibināja jaunas patversmes, kur mitinājās trūkumā nonākušie nespējnieki un slimie, un paplašināja atbalsta sniegšanu uztura un ārstēšanas ziņā. Pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados Rīgas pilsētai lielu pakalpojumu sniedza Amerikas centrālā palīdzības savienība un Amerikas Sarkanais Krusts, ziedodami daudz dažādas drēbes, produktus un uzturēdami vairākus gadus no vietas daudz virtuves, kur trūcīgiem, sevišķi bērniem, bez maksas izsniedza ēdienu, 1920. g. pat 3.139.551 porciju. Dibinoties Latvijas valdībai, Rīgā atrodam daudz kara laikā ienākušu bēgļu un trūkumā nonākušu pilsoņu, kā arī sastopam no bij. Krievijas, Igaunijas un arī no Latvijas novadiem uz Kurzemi un Zemgali atpakaļ plūstošus bēgļus. Viņi Rīgai daudzreiz bija pilnīgi jāapgādā vai, mazākais, jāmēģina glābt no trūkuma un bada bērnu dzīvības. Šim darbam ziedoti lieli galvaspilsētas Rīgas līdzekļi. 

Baltezera bērnu kolonijas iemītnieki  

Liels skaits bērnu uzturējās pilsētas bērnu namos, t.s. bērnu patversmēs. Dažas no šīm iestādēm jau pastāvējušas pirms kara, bet vislielākais vairums dibinātas kara un pēckara apstākļos. Noslēdzot mieru ar kaimiņiem, ražena darba apstākļos rodas iespēja izveidot iestādes bērniem, par kurām zinām, ka 1920. gadā bija 20 bērnu namu 1705 bērniem un 7 bērnu dārzi 1036 bērniem. Turpmākajos gados bērnu namu skaits samaziņas, jo dabiski mazinājās bāreņu un kara laikā pamesto bērnu skaits. Tas turpinājās  līdz pat pēdējam laikam, arī tāpēc ka, sākot ar 1930. gadu galvaspilsēta Rīga sāk bērnus  lielākā skaitā nodot ģimenēs audzināšanai vai nu par brīvu, vai arī maksājot kādu atlīdzību. Bērnu namu attīstību raksturo šādi skaitli: 1920. gadā bija 20 bērnu namu ar 1705 audz., 1922. gadā bija 16 bērnu namu ar 1264 audz., ar izdevumu kopsumu Ls 662.674,—, 1930. gadā bija 15 bērnu namu ar 1039 audz., bet izdevumu kopsuma sasniedz Ls 967,044,—,  1937. gadā bija 13 bērnu namu ar 739 audz., ar izdevumu kopsumu Ls 565.071,—. Rīgas pilsēta veic bērnu aizgādības darbu raudzīdamās, lai pilsētā nav aizmirstu bērnu un lai katrs saņem viņam nepieciešamo palīdzību. Ja tuvinieki negādā par bērniem, tad, saskaņā ar likumu par sabiedrisko aizgādību, pilsēta pārņem bērnu audzināšanu savā ziņā. Ne vienmēr vajadzīgs bērnus tūliņ atņemt vecākiem un ievietot iestādēs; dažreiz pietiek ar brīdinājumu un aizbildņa iecelšanu. Šim darbam pilsēta algo atsevišķu darbinieku. Dažreiz aizgādājamais bērns ir grūti audzināmas dabas. 

Bērnu dzīve Baltezera kolonijā 

Šādiem gadījumiem pilsētai iekārtota sava grūti audzināmo bērnu iestāde Pleskodālē, iestādes mērķis atgriezt bērnus parastos ģimenes apstākļos. Neattīstītie bērni ir atkal pavisam cita bērnu grupa, kas novietota Rīgas pilsētas bērnu namā Sarkandaugavā, un arī Valsts Reņģes palīgskolā pie Lietuvas robežām. Bērnu namu skaitam samazinoties, pieaug jaunās iestādes bērnu dārzi, kas uzskatāmas par neatsveramu palīgu darbā ejošiem vecākiem, jo viņus atsvabina no rūpēm par bērnu no agra rīta līdz vakaram. Šo iestāžu un arī apmeklētāju bērnu skaits jo gadus turpina pieaugt. Aizgādības valdei ir padomā bērnu iestāžu tīklu ievērojami paplašināt un izveidot. 1920. gadā bija 7 bērnu dārzi 1036 bērniem, bet 1937. gadā 20 bērnu dārzi 1898 bērniem un izdevumu kopsuma Ls 712.984, —. Vislielākais bērnu dārzu apmeklētāju skaits bija 1932. gadā, kad 20 bērnu dārzos 2114 bērni, izdevumu kopsuma Ls 1.017.568, —. Sevišķu vērību pilsēta piegriezusi mazu bērnu, sevišķi zīdaiņu apgādībai un audzināšanai. 

Kolonijas iemītnieki pēc darba un
 sporta atveldzējas tuvējā ezerā

Kaut gan 1928. gadā izdotais likums paredz, ka zīdaiņu uzturēšana ir valsts pienākums (ar pašvaldības piemaksu), galvaspilsētas Rīgas pilnā gādībā zīdaiņu namos joprojām paliek ikgadus ap 100 zīdaiņu, ko nevar novietot valsts zīdaiņu namos un ikgadējie pilsētas izdevumi šim mērķim, ieskaitot Pūriņus, ir apmēram Ls 100.000, — līdz Ls 120.000,—. Kārtīgs uzturs ģimenē un audzināšana veselīgās bērnu dārzu telpās pasargājusi daudz bērnu no saslimšanas. Bet tā kā zināms skaits Rīgas bērnu ir vārgi un slimīgi, tad par tiem pilsēta jau laikus gādā, ievietojot viņus sanatorijās, gan arī bērnu kolonijās. Šinī pat nozarē strādā arī slimo kases un sabiedriskās organizācijas. Tomēr pilsēta uzskata bērnu aizsargāšanu no saslimšanas par izcilus svarīgu, un 1924. g. iekārtoja bērnu kolonijai visu plašo agrāko zooloģisko dārzu un kad šis rajons bija jānodod agrākām vajadzībām 1936. gadā izbūvēja bērniem jaunu skaistu vasaras pilsētiņu pie Baltezera. Bērnu kolonijas apgādāto bērnu skaitu un izdotos līdzekļus kopš bērnu kolonijas atvēršanas Mežaparkā raksturo zemāk minētie skaitļi: 1929. gadā kolonijā atradās 720 bērnu, par ko izdots (ieskaitot pārbūves un jaunbūves) Ls 139.847, —. 1938. gadā kolonijā atradās 350 bērnu, par ko izdots Ls 63.250, — (budžets). 

Sporta prieki bērnu kolonijā 

Pēdējos 5 gados to bērnu skaits, kas bauda vasaras atpūtu ārpus pilsētas, stipri pieaudzis, jo nācis klāt jauns teicams pasākums bērnu novietošana vasaras atpūtā laukos. Šī veida straujo pieaugumu rāda skaitļi: 1934. gadā nosūtīts 490 bērnu, par ko izdots, ieskaitot valsts un organizāciju iemaksas, Ls 40.595, —, bet 1938. gadā 6168 bērni, izdots Ls 343.762,09. Tādu pat strauju pieaugumu uzrāda bērnu novietošana ģimeņu audzināšanā. Aizgādības valde viscauri ietur principu: neaudzināt bērnus iestādēs, bet, gan iespējami lielus pabalstus sniegt ģimenēm, kas uzņemas rūpes par bērnu audzināšanu un apmācību amatā. Tā kā atsaucības un izpalīgu nav trūcis, tad audžu bērnu skaits jo gadus pieaudzis, bet auguši arī pilsētas izdevumi šim mērķim. 1933. gadā 63 bērni, izdots Ls 39.922, —, 1938. g. jau 647 bērni, izdots Ls 245.000, (paredzēts budžetā). Audžu ģimenes savus izraudzītos bērnus bieži arī adoptē. Tādos gadījumos viņas uzņemas pilnīgu apgādību. Adoptētie bērni saņem pilsētas pūru Ls 200, —, ko izmaksā bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu. 

Gādība par dzīves pabērniem.

1938.11.01 Pašvaldības /Pašvaldību/ Darbinieks
Ozols, M.

* "Rīts" Nr.201  no 23.07.1939.

Starptautiskās pilsētu savienības vadība Rīgā

1939.07.01 Pašvaldības /Pašvaldību/ Darbinieks

Rīgas sasniegumi divdesmit gados

1938.11.01 Sējējs
Roberts Liepiņš, Rīgas pilsētas galva

* Pašvaldības Balss / 01.07.1940

Bērnu kolonija Baltezerā 

Ikdienas dzīvē redzam, ka daudzu, sevišķi trūcīgo ģimeņu bērnu veselība ir vārga. Veselības uzlabošanā liels palīgs ir kolonijas. Rīgas pilsētas Aizgādības pārvaldes pārziņā esošā Baltezera kolonija atrodas ārpus pilsētas trokšņiem un steigas, apm. 22 km no Rīgas — pie Baltezera. Kolonija ir priekšzīmīgi iekārtota. Tajā vārgos bērnus novieto no maija līdz septembra vidum. Parasti divās maiņās, bet, kā rūpīgais kolonijas pārzinis paskaidro — daudzi vārgākie bērni kolonijā mitinās visu laiku. Šinī vasarā veselību stiprinājuši 328 bērni, no kuriem zēni 173, bet meitenes 155, vecumā no 4—16 gadiem. Lai bērni labāk un ātrāk atspirgtu, kolonijā visu dara pēc stingri noteiktas kārtības. Lielu vērību veltī higiēniskiem jautājumiem, uzturam, nodarbībām, veselības kontrolei. Ļoti nopietns stāvoklis ir ar bērnu zobiem, kas lielākai bērnu daļai bojāti un prasa steidzoši tos labot. Te ārsts vien nevar līdzēt, bet arī pašiem bērnu vecākiem jārūpējas laikus, lai tas tā nebūtu. Ķīniešu gudrība māca, ka viņi ārstam maksājot tikai tik ilgi, kamēr pacients nav saslimis. Bērni sadalīti grupās, kuras vada audzinātāji. Ir zēnu un meiteņu grupas, ņemot vērā arī vecumu. Lielākā zēnu grupa čakla dziesmu skandinātāja, pat krievu valodā. Kolonijā bērni ātri iedzīvojas un labi atsprigst, kā arī svarā pieņemas, pat līdz 11 kg. Kad bērni atstāj koloniju, tie ir labi atspirguši — dzīvot priecīgi. Daži bērni pat tiktāl iejutušies kolonijas dzīvē, saraduši ar rotaļu biedriem, sirsnīgajiem audzinātājiem, ka pat labprāt negrib šķirties no kolonijas; kolonija tiem paliks kā gaišs saules stars no viņu bērnības dienām... Kolonijas ēkas ir uzceltas tā, ka viegli ar nelielām papildu pārbūvēm, tās var pārvērst par ziemas mītnēm. Tas nākamībā būtu jāsekmē, jo tad tur Varētu vārgākie bērni dzīvot arī ziemā, vismaz dažas grupas, jo daudz ir tādu bērnu, kuriem veselības stiprināšana ir nepieciešama arī ziemā. Otra lieta, kas būtu realizējama, — bērniem peldbaseina ierīkošana Baltezerā. Parasti šo ezeru izmanto plūdināmo koku novietošanai. Bērniem būtu nepieciešams savs nodalījums ezerā, kuru novācot dūņas, varētu labi iekārtot bērniem, tā zem ārstu kontroles saņemot labas ūdens peldes. Cerēsim, ka nākamībā arī šo  jautājumu labvēlīgi atrisinās. Tā, gādājot un rūpējoties par jaunatni, tā kļūs veselīgāka un spēcīgāka veikt savus dzīves uzdevumus, ko nākamība no tās prasīs. 

Bērnu kolonija Baltezerā

1940.09.04 Jaunais Komunārs

* Jaunais Komunārs / 04.09.1940

Uz sadarbības ceļa

Pirmās draudzības saites ar igauņu un lietuvju bērnu dārzu darbiniecēm mums nodibinājās Maskavā pirmskolas darbinieku pirmās zinātniskās konferences laikā, 1948 gada aprīlī. Klausoties lekcijas par bērnu dārzu darba jaunākajiem sasniegumiem un pēc tam debatēs radās daudz kopēju jautājumu, jo mūsu republiku bērnu dārzos patlaban ir vienādi darba apstākļi. Lai kopīgi pārrunātu pirmskolas audzināšanas jautājumus un dotu iespēju kaimiņu Igaunijas un Lietuvas bērnu dārzu darbiniecēm iepazīties ar mūsu darbu, uzaicinājām tās viesos dziesmu svētku laikā. Ieradās 18 Igaunijas un Lietuvas pirmskolas iestāžu darbinieces, starp viņām Igaunijas PSR Izglītības ministra vietniece b. H. Maran, pirmskolas iestāžu daļas priekšniece b. Suits, bērnu namu daļas priekšniece b. Paabo un bērnu dārzu inspektori no Tallinas, Tartu, Virū; Lietuvas PSR Izglītības ministrijas pirmskolas iestāžu daļas vecākā inspektore b. Keļene, Viļņas bērnu dārzu pārzines un audzinātājas. Viesi noskatījās un noklausījās Latvijas PSR dziesmu svētkus un iepazinās ar bērnu dārzu darbu Rīgā, Ķemeros un Baltezera bērnu kolonijā. Bulduros viesi noskatījās priekšnesumos 40. bērnu dārzā. Baltezera bērnu kolonijā viesus sevišķi interesēja kolonijas iekārta un tas, kā bērnus iepazīstina ar dabu, apkārtni, tāpat bērnu veselības nostiprināšanas pasākumi vasarā. Viesus dziļi iespaidoja ekskursijas pa Rīgu, muzeju un iestāžu apskate. Viņi noskatījās arī baletus «Laima», «Bachčisarajas strūklaka» u.c. Viesošanās laikā nostiprinājās draudzības saites starp Igaunijas, Lietuvas un Latvijas pirmskolas iestāžu darbiniekiem. «Nekad neaizmirsīsim,» teica Igaunijas PSR Izglītības ministra vietniece b. Maran, «jūsu draudzīgo un laipno bērnu dārzu saimi. Apmeklējuma laikā mēs daudz guvām sava izglītības darba celšanai vispār. Šīm mūsu draudzības un sadarbības saitēm turpmāk jākļūst vēl ciešākām.» 

Vidū Igaunijas PSR Izglītības ministra vietniece b. H. Maran 

Viesi iepazīstas ar Baltezera bērnu kolonnu

Baltezera bērnu kolonijā. 

Uz sadarbības ceļa

1948.07.28 Skolotāju Avīze
Impe, A.

===ģimeņu sporta diena XX g.s. 80-tie gadi===

=============

=======================

 16.10.2024. 

Pie bijušās bērnu kolonijas arvien tuvāk nāk māju apbūve, izcērtot mežu. Bet pašā kolonijas teritorijā nebija iespējams iekļūt, lai apskatītu kā tā izskatās šajos laikos. Teritorija ir privatizēta un vārti priekšā. Diemžēl.

 

********************************< šurpu - turpu >********************************

	Bērnības svētkos	Carnikava / Vēsture	Atvadas no vecās skolas / Ādažu astoņgadīgā skola / 1986.g.

***********************************************************************************

-