PAPLAŠINA PUTNU FERMU
Ādažu pagasta lauksaimniecības arteļa «Ādaži» ļaudis apņēmušies pievērst sevišķu vērību putnkopībai. Sākumā kolchozam bija tikai 25 Leghornas šķirnes vistas. Šajās dienās putnu skaitu palielināja - no Tīraines inkubācijas stacijas kolchozs iegādājās 270 cāļus. Putniem izbūvēta speciāla kūts, kurā varēs novietot 300 vistas. Putnu fermu pārzina putnkopības speciālists b. S. Obuchovskis.
MŪSU PILSĒTĀS UN LAUKOS
1949.08.09 Darba Balss (Rīgas rajons)
 |
| Kādreiz ražošana sita augstu vilni |
🐔 🐔 🐔
«Pērles» paliek pērles.
Arī putnkopība šodien republikā ieņem svarīgu vietu. Šīs nozares tālākā attīstība nav iedomājama bez sadarbības ar citām padomju republikām. Agrāk mums pašiem nebija šķirnes vistu, no kuru olām varētu iegūt un izaudzēt broileru cāļus, kas ātri aug un pieņemas svarā. Palīdzība bija jāmeklē pie kaimiņiem. Patlaban selekcijas darbs gan tiek veikts arī Bauskas un Ķekavas putnu fabrikās, bet daļu izejmateriāla — olas — šīs fabrikas joprojām saņem no Ļeņingradas apgabala un Lietuvas PSR fermām. Daļa sūtījuma (selekcionēto putnu olas) aizceļo arī uz republikas šķirnes putnu audzētavas «Savienība» inkubatoriem. Un tikai tad dienu vecie
Lūk, neliela daļa no viņiem — komjauniešiem putnu kopējiem - (no kreisās) Jānis Breidaks, Ināra Meikšāne, Daina Zāle un Daiga Lāce.
cālēni ierodas saimniecību fermās, arī Pērlēs. Aizvadītā gada nogalē gan pašas Pērles uzsāka inkubācijas olu ražošanu. Ne pārāk tālā nākotnē šajā putnkopības kompleksā paredzēts uzcelt arī savu inkubatoru. (Tas ļaus izvairīties no republikā vistu slimības - pularozes, kas veicina mazo cālēnu krišanu.) Jā — bet kas tad ir Pērles? Pirmkārt, Rīgas rajona Ādažu kolhoza putnkopības komplekss, kas paslēpies meža ielokā netālu no Podniekiem. Pirmie čiepstuļi uz šejieni tika atvesti 1978. gada aprīlī. Pēdējās divas kūtis ekspluatācijā nodeva tikai aizvadītajā gadā. Pērles ir viens no modernākajiem putnkopības kompleksiem mūsu valstī. Tur radīts savs īpatnējs mikroklimats, kur, uzturoties aplokā nevis kā cituviet sprostos, putni pavada visu savu «dzīvi» caurmērā 69 dienas. Barības un ūdens padeve — mehanizēta. Kopējam kombinētā lopbarība pirms izbarošanas vienīgi jābagātina ar piedevām, un automātika to aizvada līdz pat visattālākajam kūts nostūrim. Otrkārt — šeit strādā viena no labākajām Rīgas rajona komjauniešu un jauniešu brigādēm, kura par teicamu darbu vairākkārt saņēmusi komjaunatnes rajona komitejas atzinības balvas. Pērlēniešu komjauniešu un jauniešu brigāde prot lietderīgi izmantot katru kombinētās lopbarības kilogramu. Pie fermām novietotas pamatīgas metāla tvertnes, kur ievieto barību, lai tā neizkaisītos pa zemi. Pērn viena putnu gaļas kilograma ražošanai Pērlēs izmantoja ne vairāk par 3,5 barības vienībām (republikā kopuma šis radītājs ir 3,8). Pirms izēdināšanas kombinētā barība tur tiek bagātināta ar zivju miltiem, lopbarības raugu vai vitamīnu piedevām. Daļu no šīs ēdienkartes bagātināšanas piedevām saimniecība saņem no citām brālīgajām republikām. Tā, piemēram, no Ukrainas PSR tiek ievesti lopbarības rauši, no Kazahijas PSR graudi. Tāpēc katrai putnu grupai atkarībā no vecuma — sava ēdienkarte. Arī ūdens pirms izēdināšanas tiek uzsildīts. Kūtīs pat bargākajās sala dienas ir silti un patīkami. Rūpība atmaksājas - sociālistiskajās saistībās bija paredzēts iegūt caurmēra dzīvsvara pieaugumu diennaktī (viens no galvenajiem putnkopības rādītājiem) — 21,7 gramus. Bet panāca — 21.9 gramus. Starpība šķieta neliela, bet — ja katrā kūtī ir apmēram 20000 broileru? Tāpēc pērn kompleksā saražoja 1400 tonnu putnu gaļas saistībās paredzēto 1150 tonnu vietā. Vienpadsmitās piecgades pirmajam gadam noteikto putnu gaļas izpildes plānu Pērļu kolektīvs izpildīja jau pērnā gada 7. novembrī. Labākās putnu kopējas, kuras ikdienas darbu veic ar lielu rūpību un atbildību, ir jaunās komunistes Tatjana Čičeļeviča, Janīna Kūla, komjaunietes Felicita Grille, Ināra Meikšane, Ināra Čulkstēna un Inta Emsiņa. Jāpateicas arī elektromehāniķim Viesturam Bokmanim, bez kura darba prasmes nedarbotos sarežģītā barības un ūdens padeve. Ne vien darbā, arī sadzīvē visi esam darbīgi, — stāsta kompleksa komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre, komjauniešu un jauniešu brigādes vadītajā Vija Mačule - Bieži rīkojam komjauniešu vai visa fermas kolektīva kopīgus atpūtas vakarus. Nesen, piemēram, bija Jaungada karnevāls. Aktīvi piedalāmies saimniecības un rajona sporta un mākslinieciskās pašdarbības pasākumos. Bieži nācies dzirdēt: «Atkal Pērļu jaunieši tikuši uzvarētāju vidū?» Protams - patīkami!
Arī putnkopība šodien republikā ieņem svarīgu vietu. Šīs nozares tālākā attīstība nav iedomājama bez sadarbības ar citām padomju republikām. Agrāk mums pašiem nebija šķirnes vistu, no kuru olām varētu iegūt un izaudzēt broileru cāļus, kas ātri aug un pieņemas svarā. Palīdzība bija jāmeklē pie kaimiņiem. Patlaban selekcijas darbs gan tiek veikts arī Bauskas un Ķekavas putnu fabrikās, bet daļu izejmateriāla — olas — šīs fabrikas joprojām saņem no Ļeņingradas apgabala un Lietuvas PSR fermām. Daļa sūtījuma (selekcionēto putnu olas) aizceļo arī uz republikas šķirnes putnu audzētavas «Savienība» inkubatoriem. Un tikai tad dienu vecie
 |
Lūk, neliela daļa no viņiem — komjauniešiem putnu kopējiem - (no kreisās) Jānis Breidaks, Ināra Meikšāne, Daina Zāle un Daiga Lāce. |
cālēni ierodas saimniecību fermās, arī Pērlēs. Aizvadītā gada nogalē gan pašas Pērles uzsāka inkubācijas olu ražošanu. Ne pārāk tālā nākotnē šajā putnkopības kompleksā paredzēts uzcelt arī savu inkubatoru. (Tas ļaus izvairīties no republikā vistu slimības - pularozes, kas veicina mazo cālēnu krišanu.) Jā — bet kas tad ir Pērles? Pirmkārt, Rīgas rajona Ādažu kolhoza putnkopības komplekss, kas paslēpies meža ielokā netālu no Podniekiem. Pirmie čiepstuļi uz šejieni tika atvesti 1978. gada aprīlī. Pēdējās divas kūtis ekspluatācijā nodeva tikai aizvadītajā gadā. Pērles ir viens no modernākajiem putnkopības kompleksiem mūsu valstī. Tur radīts savs īpatnējs mikroklimats, kur, uzturoties aplokā nevis kā cituviet sprostos, putni pavada visu savu «dzīvi» caurmērā 69 dienas. Barības un ūdens padeve — mehanizēta. Kopējam kombinētā lopbarība pirms izbarošanas vienīgi jābagātina ar piedevām, un automātika to aizvada līdz pat visattālākajam kūts nostūrim. Otrkārt — šeit strādā viena no labākajām Rīgas rajona komjauniešu un jauniešu brigādēm, kura par teicamu darbu vairākkārt saņēmusi komjaunatnes rajona komitejas atzinības balvas. Pērlēniešu komjauniešu un jauniešu brigāde prot lietderīgi izmantot katru kombinētās lopbarības kilogramu. Pie fermām novietotas pamatīgas metāla tvertnes, kur ievieto barību, lai tā neizkaisītos pa zemi. Pērn viena putnu gaļas kilograma ražošanai Pērlēs izmantoja ne vairāk par 3,5 barības vienībām (republikā kopuma šis radītājs ir 3,8). Pirms izēdināšanas kombinētā barība tur tiek bagātināta ar zivju miltiem, lopbarības raugu vai vitamīnu piedevām. Daļu no šīs ēdienkartes bagātināšanas piedevām saimniecība saņem no citām brālīgajām republikām. Tā, piemēram, no Ukrainas PSR tiek ievesti lopbarības rauši, no Kazahijas PSR graudi. Tāpēc katrai putnu grupai atkarībā no vecuma — sava ēdienkarte. Arī ūdens pirms izēdināšanas tiek uzsildīts. Kūtīs pat bargākajās sala dienas ir silti un patīkami. Rūpība atmaksājas - sociālistiskajās saistībās bija paredzēts iegūt caurmēra dzīvsvara pieaugumu diennaktī (viens no galvenajiem putnkopības rādītājiem) — 21,7 gramus. Bet panāca — 21.9 gramus. Starpība šķieta neliela, bet — ja katrā kūtī ir apmēram 20000 broileru? Tāpēc pērn kompleksā saražoja 1400 tonnu putnu gaļas saistībās paredzēto 1150 tonnu vietā. Vienpadsmitās piecgades pirmajam gadam noteikto putnu gaļas izpildes plānu Pērļu kolektīvs izpildīja jau pērnā gada 7. novembrī. Labākās putnu kopējas, kuras ikdienas darbu veic ar lielu rūpību un atbildību, ir jaunās komunistes Tatjana Čičeļeviča, Janīna Kūla, komjaunietes Felicita Grille, Ināra Meikšane, Ināra Čulkstēna un Inta Emsiņa. Jāpateicas arī elektromehāniķim Viesturam Bokmanim, bez kura darba prasmes nedarbotos sarežģītā barības un ūdens padeve. Ne vien darbā, arī sadzīvē visi esam darbīgi, — stāsta kompleksa komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre, komjauniešu un jauniešu brigādes vadītajā Vija Mačule - Bieži rīkojam komjauniešu vai visa fermas kolektīva kopīgus atpūtas vakarus. Nesen, piemēram, bija Jaungada karnevāls. Aktīvi piedalāmies saimniecības un rajona sporta un mākslinieciskās pašdarbības pasākumos. Bieži nācies dzirdēt: «Atkal Pērļu jaunieši tikuši uzvarētāju vidū?» Protams - patīkami!
«Pērles» paliek pērles1982.01.08 Padomju Jaunatne
V. TĒRMANIS
🐔 🐔 🐔
SAIMNIEKI
Kolhoza «Ādaži» putnu kompleksā «Pērle" strādā pussimts cilvēku, viņu vidū deviņi komunisti. Tas ir daudz, iznāk pa partijas biedram katrā darbu iecirknī. Katrs komunists «Pērlē» ir paraugs citiem. Jānosauc labākās putnkopes to vidū Rita Daģe (viņa vada partijas grupas darbu), Ilga Balule, Tatjana Čičiļeviča. Jānosauc aktīvākie jaunieši - tās ir jaunās komunistes Vija Mačule (viņa arī organizē «Pērles» komjauniešu darbu), Janīna Kūla. Pērn «Pērļu» komunisti nolēma būt avangardā, gādājot par Pārtikas programmas īstenojumu. Aktuāli kompleksa ražošanas jautājumi nemitīgi ir partijas grupas redzeslokā. Šogad septiņos mēnešos «Pērlēs» saražotas 1037 tonnas gaļas, pērn tas notika krietni vēlāk, un 748 tūkstoši olu, par 535 tūkstošiem vairāk nekā pērn tikpat ilgā laikā tajās pašās platībās, strādājot tiem pašiem cilvēkiem. Apzinoties panākumu, savā grupas pārskata un vēlēšanu sapulcē komunisti pievērsās kādai problēmai cik racionāli ir izlietota barība šo olu un gaļas ražošanai. Salīdzinājums liek padomāt. Putnu paraugfabrikā «Ķekava» ik 1000 gramiem piesvara izlieto 3,3 - 3,4 barības vienības, bet «Pērlēs» 3.8 - 3,9. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, cik ņipri cāļi sagādāti, kādas kvalitātes kombinētā lopbarība (un tā ne vienmēr atbilst standartam) taču, kā sapulcē uzsvēra komunisti daudz kas veicams pašu spēkiem. Tautas kontroles grupai (to vada komuniste Ilga Balule) visiem komunistiem jo vairāk jārūpējas par sabiedriskā īpašuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu. Jānovērš iespēja izvazāt lopbarību. Te var līdzēt precīzāka uzskaite un darba organizācija. Tātad ne tikai vairāk un labāk, bet arī lētāk, tikai tad darba rezultāts atbildīs šīs piecgades ritmam. Un tad vēl. Tiklīdz līst lietus, putnkopēm «Pērlēs» slikts garastāvoklis. Kā ne. Celtnieki nav pabeiguši savu darbu un pa caurajiem jumtiem iekšā tiek slapjums, un tad tik spēj mainīt putniem pakaišus. Bet noskaņojums, cik zināms ļoti krasi ietekmē darba rezultātu, tātad. . . Kolhoza «Ādaži» partijas komiteja uzskata, ka «Pērļu» komunisti spējuši ne tikai rādīt paraugu darbā, bet arī saliedēt ļaudis, veidot labvēlīgu mikroklimatu,. Tas ir viens no atsaucīgākajiem kolektīviem saimniecībā, vai talka, vai sporta sacensības, «Pērļu» ļaudis būs pašā vidū. Te vairs nerunā par vidējo izglītību. Tā nu ir visiem, kas jaunāki par 30 gadiem. Toties jo ciešākas kļūst saites ar Ādažu astoņgadīgās skolas šefības klasi. «Pērļu» bērni šogad jau ies piektajā klasē, tādēļ varēs ne tikai tikšanās un ekskursijas uz vistu kūtīm rīkot, bet arī gaidīt talkā. Laba sadarbība ir ar Vangažu vidusskolas jauniešiem un pašu ciema pusaudžiem. Šeit ļaudis nemainās, taču par profesionālo orientāciju jādomā laikus. Paaudžu maiņa, nozares attīstība, par to domāja arī godinot «Ādažu» putnkopības pamatlicēju Augustu Ozoliņu. Vesela Ozoliņu dinastija tagad strādā «Pērlēs». Arī šī pasākuma iniciatore bija partijas grupa. Arvien sarežģītāki uzdevumi jārisina ekonomikā, sociālajā un cilvēku audzināšanas jomā, par to kolektīvā vispirms ir atbildīgi komunisti, tā savu lēmumu strādāt tālāk pamatoja grupas komunisti. Par tās grupas darba organizatori viņi atkal ievēlēja Ritu Daģi.
L. Novika
Kompleksa tapšana
 |
Blakus "Pērlei" bija Ozoliņa putnu ferma |
Bija laiks, kad putnus audzēja plēves mājās / Putnu fermas iekšskats / 1971.gada oktobris
 |
| Kolhoza putnkopji Viktors Babulis un Ilga Babule sadala vitaminizēto barību vistām / 1971.g. oktobris |
 |
Konstantīns Vaivods (pa kreisi) - putnu kompleksa "Pērle" vadītājs, A/s "GP-Ādaži" vetārsts
|
Ar vienotu mērķi
Kā citos kolhoza «Ādaži» ražošanas iecirkņos, arī putnkopības kompleksā «Pērle» gada plāni ir saspringti. Taču, apsverot savas iespējas un iekšējās rezerves, tā ļaudis uzņēmās papildus saistības, kuru galvenie punkti ir: ražot 2000 t putnu gaļas (plāns 1950 t), pārdot valstij 1920 t, pārsniedzot uzdevumu par 20 t., standartam atbilstoši izaudzēt 99 procentus broileru un 1 kg dzīvmasas pieaugumam izlietot ne vairāk par 3,5 barības vienībām. Un vēl saražot uz katru telpas kvadrātmetru 125 kg putnu gaļas. Ja ievēro, ka fermā putnus tur uz grīdām, nevis būru baterijās, šāds rādītājs ir augsts. Daļa kompleksa kolektīva — putnkopes operatores strādā pēc brigādes metodes. Ir izveidoti 5 kolektīvā darbuzdevuma posmi. Tādējādi panākta vienota interese par kvalitatīvo (dzīvsvara pieauguma, turēšanas apstākļu, barības racionālas izlietošanas utt.) rādītāju uzlabošanu, kas ir šī gada sociālistisko saistību pamatā. Strādādamas posmos, putnkopes pašas regulē savu darba noslodzi, kas dažādās broileru attīstības stadijās nav vienmērīga. Tā kā putnkopēju darba rezultātus daļēji ietekmē arī tas, kā apkalpojošais personāls paveic savus pienākumus - informē kompleksa vadītājs Osvalds Krūze — turpmākais mūsu mērķis panākt, lai kolektīvā darba uzdevuma posmi pārtaptu brigādēs.
D. Zīle
* Darba Balss / 30.01.1986
 |
| Anita Podziņa Ādažu kolhoza vistu fermā "Pērle" / 20.gs. 80.gadi. |
SAVAS VIETAS APZINĀŠANĀS
Kas jauns «Pērlēs»?
- Vienpadsmitajā piecgadē šeit izaudzēja 9000 tonnas gaļas. To sasniedza, likvidējot nemehanizētās Pabažu un Centra iecirkņu kūtis, ieviešot virkni jauninājumu. Iepriekšējās piecgades sākumā vienam centneram dzīvsvara pieauguma izlietoja 6,4 cilvēka darba stundas. Šogad vajag četras cilvēkstundas, un tas vēl nav vis, - apgalvo kolhoza «Ādaži» putnu fermas «Pērles» vadītājs komunists Osvalds Krūze. Mums vēl ir rezerves!
Kūtī galvenais panākumu virzītājs ir cilvēks, viņa apzinīgums, disciplinētība, vīrišķība un sievišķīgā ieinteresētība. Arī zināšanas un prasmi nenoliegsim, īpatnība ir arodgrupas un arodbiroja organizējošā loma. Bet ražošanas padome? Tāda taču arī ir! - Gan arodbiroja, gan ražošanas padomes veiktais tik cieši savijas, ka grūti pat atšķirt, ko kurš darījis: padome, birojs, ražošanas sapulce vai arodbiedrības pilnsapulce. Vismaz reizi mēnesī kopā sanākam. Tie paši kolhoznieki un strādnieki, tie paši jautājumi dienas krustcelē, tikai protokoliem virsraksti dažādi. Uzskatu, ka svarīgākais panākts — pašpārvalde darbojas. 1978. gadā, kad komplekss (kūts) sāka ražošanu, daudzi par normālu uzskatīja alkohola piedevu ikdienai. Nācās izmantot vecum vecos cīņas līdzekļus: pārliecināšanu, darba samaksas pilnveidošanu, un administratīvos pasākumus, kā tagad modē saukt dažādus sodus. Zinātāji atceras: toreiz ieviesa «melno grāmatu», kurā brigadieri ierakstīja visus pārkāpumus. Šogad atkal jau diez kuro reizi pārstrādājām sociālistiskās sacensības nolikumu. Vajadzēja labojumus un papildinājumus. «Melnā grāmata» uzdevumu veikusi un savu laiku arī pārdzīvojusi. Nav vairs ko rakstīt tajā. Arodgrupa tie ir visi kompleksā strādājošie. Sacensības nolikumam jāaptver katrs. Rezultātus apkopo. Ar tiem iepazīstina. Gaļas audzētāji paši ierosināja izveidot posmus (katrā 5 kolhoznieki). Viņu darbs jāvērtē kā kolektīva veikums. Atceraties hokeja sacensības, panākumus rada saliedētība. Svarīgs «Pērlēs» ir ražošanas rādītājs. To izmanto gan ekonomiskām analīzēm, gan darba apmaksas aprēķinos. To ievēro, rēķinot prēmijas par galarezultātu. Ievērots tajā viss: putnu vidējais dzīvsvara pieaugums diennaktī, saglabāšana, barības patēriņš. Tad vēl disciplinētība, sabiedriskā aktivitāte, iekšējā uguns un darba drošība, kultūras pasākumi. Ja es, - vadītājs lieku roku uz aprēķinu grāmatas, kurā skaitļu valodā virknējas guvumi un zaudējumi, kaut ko palaižu nepamanītu - nepareizi aprēķinu, cilvēki man pasaka, kā viņuprāt vajadzētu, lai būtu precīzāk. PSKP XXVII kongresa ietekmē cilvēkos notiek pozitīva atraisīšanās. Tai vajag līdzi turēt. Aplūkojot skaitļus, var iegūt ziņas: labākie rādītāji pašlaik vienotā darbuzņēmuma ceturtajam posmam. To vada Jānis Breidaks. Labi sastrādājušies. Hokeja valodā saspēlējušies. Salīdzinājumā ar citiem vairāk punktu viņiem nācis klāt par disciplīnu un sabiedrisko aktivitāti. Tajā ir vairāki komjaunieši un arodbiroja locekļi. Pats J. Breidaks ir ražošanas padomes loceklis un posma vecākais, bet papildsamaksu par to nesaņem. Pārējie ir Velta Kosņikovska, Felicita Grille, Iraīda Osīte un Inta Zaharēviča. Šī gada pienākums posmam ir izaudzēt 500 tonnas gaļas. Darāmais katrai dienai, stundai un minūtei visiem ielāgots. Kompleksa vadītājs domā, ka apvienojot posmos visus strādājošos beigās veidotos vienota darbuzņēmuma brigāde. Gaļas ražošanas kāpinājums līdzšinējās platībās šogad jāpanāk, nepalielinot strādājošo skaitu. Jāsaražo par 150 tonnām gaļas vairāk nekā vidēji 11. piecgadē. Tas izjauc esošo līdzsvaru. Rodas jaunas problēmas, ko pie mazākas slodzes nepazina. Risinot visiem putnu kopējiem ierastās problēmas, atklājas katra arodbiedrības biedra aktivitāte un ierosme. Uz to viss iecentrēts.
H. Jurčenoks
 |
| 2014.gads |
«Pērles» komjaunieši
Rīgas—Tallinas šosejas 22. kilometrā, lauku un mežu ielokā, dzīyo un strādā «Ādažu» kolhoza jaunieši. Viņu vidū — arī putnkopības kompleksa «Pērle» 16 komjaunieši, kas darbā neatpaliek no vecākajiem kolēģiem, bet jauniešu rīkotajos atpūtas pasākumos savukārt piedalās visi, arī pieredzējušie kompleksa ļaudis. Par kompleksa augstajiem darba rādītājiem liecina tas, ka 1982. gadā komjauniešu un jauniešu putnkopības komplekss tika apbalvots ar Latvijas LKJS CK Goda rakstu. Ražīgs «Pērles» jauniešiem bijis arī 1983. gads: saražotas 1850 tonnas putnu gaļas dzīvsvarā, no tām valstij realizētas 1700 tonnas. Un viegli tas viņiem nenācās. «Pērlē» tikai vienā novietnē atrodas 20 000 putnu, bet kompleksā pavisam to ir 250 000. «Pērles» komjauniešu kolektīva rosme, vienotība un draudzība ir panākumu pamatā gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē. Kompleksa komjaunieši ir šefi Ādažu astoņgadīgajai skolai, palīdz tajā rīkot dažādus pasākumus, kad ir nepieciešams, remontē un iekārto kabinetus. Vienlaikus, protams, notiek arī profesionālā orientācija — jaunieši iepazīstina skolēnus ar savu darbu. «Pērles» jaunieši piedalījās komjauniešu militāri patriotiskajā salidojumā, kas bija veltīts kolhoza dibināšanas 35. gadadienai. Parasti viņi nav mudināmi iesaistīties spartakiādēs, kā arī dažādos citos sporta un atpūtas pasākumos. Aktīvākie komjaunieši pirmorganizācijā ir elektroatslēdznieki Juris Kūla un Ivars Ezeriņš, kuru uzdevums ir uzmanīt kompleksa dažādo mehānismu un automātu darbu, lai uzturētu «Pērlē» vajadzīgo mikroklimatu. Turklāt Juris Kūla ir kolhoza komjaunatnes komitejas loceklis. No putnkopjiem pēdējā laikā augstākos darba rādītājus sasniegusi Tatjana Čičiļeviča. Viņa rūpējas par tīrību, pilnvērtīgas barības sagatavošanu un putnu veselības stāvokli divās kompleksa novietnēs.
Ādažu kolhoza komjaunatnes komitejas loceklis «Pērles» elektroatslēdznieks Juris Kūla.
| «Pērles» komjaunieši |
1984.04.06 Padomju Jaunatne
A. BINDERA teksts un foto |
🐓 🐓 🐓
🐓 🐓 🐓
AUGSTU KVALITĀTI KATRĀ DARBA VIETĀ!
Krāsainības te netrūkst
«Pērles» kompleksa putnkopei Ligitai Laubenbahai aprit trešais darba gads kolhozā «Ādaži» pie gaļas cāļiem. Sākums, protams, arī šoreiz bijis grūts, bet tad sekoja otrā vieta sociālistiskajā sacensībā 20 cāļaudzētāju kolektīvā, un par pērnā gada veikumu - pat pirmā. Rūpnieciskās putnu audzēšanas apstākļi ir īpatnēii, tādēļ ieklausīsimies Ligitas domās: — Galvenais pie maniem 20.000 calīšiem (kompleksā audzē 14 reizes vairak) ir ritmisks darbs. Ļoti rūpīgi un precīzi jāievēro visi priekšraksti un veterinārārsta pamācības. Velti domāt: cālitis vien tur ir, saņemot lērumu pūkainu kamolīšu, tu tikai kop un uzmani tos līdz nodošanai. Tad tomēr izrādās, ka viens un tas pats katru dienu tomēr nav! Gribot negribot jāsāk domāt, ka viss kustas un mainās "uz augšu". Pie tik liela putnu kopskaita aizvien kaut kas uzliesmo un aizvien kaut kas jādzēš.
 |
| „Sākumā pūkains kamoliņš vien ir, bet vēlāk“... - saka Ligita Laubenbaha. |
- Vai tad ar visu jātiek vienai galā?
- Galvenokārt jā. To nevarētu bez mūsu daktera Konstantīna Vaivoda. Panākumus kaldina viņa gudrība un mans darbs. Pēc priekšrakstiem cālišiem jābarojas 70 dienas, bet praksē — ja viss ir bijis atbilstoši prasībām, pietiek ar 67— 68 dienām. — Kā pie jums nokārtots darbalaika jautājums? "
— Strādājam kā rūpnīcā 8 stundas. Brīvdienās mani atvieto Dzidra Dičmane. Barības trūkumu kompleksā nejūtam, bet īespējas cāļiem saslimt paliek. Kūtij jābūt tik tīrai kā viesistabai, ciemiņus gaidot. Kur tad tieši izpaužas daktera gudrība? Ārsts katrā situācijā sīki apraksta kaites cēloņus, parāda, kā cālīšus izdziedēt. Domāju, ka te izpaužas viņa labā griba mūs, putnkopes, izglītot līdz savam līmenim. Visu labi zinot, ir vieglāk ar medikamentiem novērst barības ražošanā pieļautu kļūdu. Sākumā saslimst tikai daži cālēni, taču vēlāk sirdzēju skaits aug. Tāpēc jārīkojas enerģiski, lai laikā novērstu slimības uzliesmoiumu no vīrusa, ko redzam tikai mikroskopā. Kūtī krāsainības netrūkst, - Ligita pieliek punktu.
1981.05.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
Inga, J.
 |
| Šeit mājvietu raduši zirgi - vismaz kaut kas !!! |
===== laikā pirms "Pērles" =====
🐓 🐓 🐓
-
