Maiznīcas "Kukulītis" atklāšana ^

Kukulīša atvēršana 1986.gada maijā / runā A.Ozoliņš

Maizes ceptuve "Kukulītis" Ādažu centrā / 1986.g.

Kukulīša atvēršana 16.05.1986. / Lentu griež Rīgas raj. LKP I sekretārs Šterns, asistē A.Kauls

 
Kolhozā cepta maize

Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» nodota ekspluatācijā ceptuve. No veikala to atdala stikla siena, tāpēc viss maizes cepšanas process ir redzams kā uz delnas. Atnāk cilvēks pēc maizes un redz, kā kublos tiek iejaukta mīkla, kā tā, pārejot no konveijera uz konveijeru, pārtop par kukuļiem. Un beidzot krāsnī bālie mīklas pikuči pakāpeniski pārvēršas zeltainos klaipos. Turpat ceptuvē tos iesaiņo maisiņos tādā veidā maizīte ilgāk saglabājas svaiga. Saimniecības tirdzniecības marka uz maisiņa it kā garantē augstu produkcijas kvalitāti. Iegādājoties silto un smaržīgo maizi, pircējiem tie pārsvarā ir lauku iedzīvotāji rodas īpaša apziņa, ka arī viņi ir piedalījušies tās tapšanas procesā. Tik tiešām, ja redz, kā rodas maize, arī attieksme pret to būs īpaša, saudzīga. Bet lauku ļaudīm tā ir arī priecīgs viņu grūtā darba rezultāts. Reizēm gadās tā: cilvēki strādā, audzē labību, bet pie garšīgas maizes netiek. Tā tiek vesta tālu ceļu no pilsētas un reti kad lauku veikalos nonāk svaiga. Protams, maza ceptuve ražošanas apjoma ziņā nav pielīdzināma lieliem maizes kombinātiem, bet tas nenozīmē, ka tā ir neizdevīga. Pēc ekonomistu aprēķiniem, ar kolhoza ceptuves ierīkošanu saistītie izdevumi drīz atmaksāsies. Starp citu, tās ražīgums nav nemaz tik niecīgs: 210 baltmaizes klaipi stundā. To pietiek ne tikai sava ciemata iedzīvotājiem vien, daļu var pat pārdot pilsētniekiem. Tuvākajā laikā saimniecība plāno atvērt firmas veikalu Rīgā. Tā preču sortimentā būs ne vien maize, bet arī jau pazīstamie produkti, ko ražo «Ādaži»: kaltēto un cepto kartupeļu salmiņi, šķīstošā cigoriņu kafija. Šajā piecgadē lielajā piepilsētas saimniecībā plāno apgūt gaļas un piena produktu ražošanu. Efektīvāk izmantot lauksaimniecības uzņēmumu pieaugušo ekonomisko patstāvību ļaus programma, kas jārealizē republikas agrorūpnieciskajam kompleksam kolhozu un padomju saimniecību pārstrādājošo ražotņu attīstīšanā.

T. Kovaļska,
LATINFORM korespondente

* Dzimtenes Balss / 10.07.1986.

Kukulīša atvēršana / pirmajā rindā no kreisās: I.Muzikants, A.Rubiks,___, Meškūns (TV), A.Kronenbergs

Agrofirma «Ādaži»

Aktīvi attīsta pārstrādājošās nozares nesen par agrofirmu pārveidotais Rīgas rajona kolhozs «Ādaži». Viena no agrofirmas jaunajām ražotnēm ir maizes ceptuve. Tā atrodas zem viena jumta ar veikalu. Cehu no veikala atdala stikla sienas un tāpēc viss maizes tapšanas process redzams kā uz delnas. Cilvēks atnāk pēc pirkuma un var paskatīties, kā kublos mīca mīklu, kā to sadala, kā tā virzās pa konveijeriem un beidzot krāsnī pārtop zeltainos klaipos. Siltā, smaržīgā maize pirmām kārtām nonāk kolhoza ēdnīcās, bērnudārzā, skolā un tālākajos ražošanas iecirkņos. Taču tās pietiek arī brīvai tirdzniecībai. Pircēji, lielākoties lauku iedzīvotāji, nopirkuši veikalā smaržīgo maizi, var ielikt to tepat saimniecībā ražotajos polietilēna maisiņos. Tajos maize ilgi saglabājas svaiga. Kaut arī mazā ceptuve ražošanas apjoma ziņā nevar sacensties ar lielajiem maizes kombinātiem, tā, pēc ekonomistu aprēķiniem ātri atmaksāsies. Tās ražīgums ir diezgan augsts: 210 klaipu stundā.  Vienā dienā šeit izcep 1400 kilogramus maizes.

LATINFORM «Ādaži» maizes ceptuvē.

* Vaduguns ( Balvi ) / 27.12.1986

-

Vera Singajevska kopā ar savējiem <>

Vera Singajevska

no kreisās: Gundars Āboliņš, Māris Āboliņš, Tālivaldis Āboliņš, Vera Singajevska

Tikšanās ar LPSR Tautas skatuves mākslinieces Veras Singajevskas ģimeni.

=

Reklāmas materiāli no 70-tajiem / Aģitācija <>

Kolhoza Ādaži piensaimniecība. / Reklāmas planšete. / 20.gs. 70.gadi

Kolhoza "Ādaži" ražotā produkcija. Reklāmas planšete. / 20.gs. 70. gadi.

Tā notika Pierīgā. 

Laikraksts "Darba Balss" pirms 43 gadiem

·        Apriņķis.lv 2015. gada 19. aprīlis, 

·         1972. gada 13. aprīlī laikraksts "Darba Balss" (45/3542) rubrikā "Mūsu darbs – komunisma rītdienai" publicējis A. Sūnas rakstu "Sava ciema patrioti".

        "Ar katru šo ciemu vārdu saistās lieliski darbi, katrs gadu gadā gājis soli tālāk. Babīte – Mārupe – Ādaži. Ļaudis no šiem ciemiem sestdien pulcējās spēku pārbaudei konkursu noslēgumā.

Pirmajā acumirklī grūti bija iedomāties, kurš no ciemiem labāks. Vispirms to vārds saistījās ar saimniecībām, kas tajos atradās. Tā kolhozs "Mārupe" jau sen pazīstams ar savām tradīcijām saimniecības kompleksā attīstībā. Lopkopji te turpina bijušās slaucējas, Sociālistiskā Darba Varones Austras Ezeriņas tradīcijas un vairo panākumus šajā nozarē. Ir prasmīgi dārzeņu audzētāji, mehanizatori, laukkopji, speciālisti.

Bet arī mārupiešu sacensību partneri bija stipri. Lai gan arī par Bulduru sovhoztehnikumu, kas atrodas Babītes ciema teritorijā, vērtējums bija augsts, galvenā cīņa šoreiz izvērtās starp mārupiešiem un ādažniekiem.

Kolhozs "Ādaži" par panākumiem lauksaimniecībā ne vienreiz vien ir bijis starp pirmajiem rajonā, un savu saistību izpildē tas guva nedaudz augstāku novērtējumu nekā mārupieši.

Ciemā labi izvērsts masu politiskais darbs – tāds bija komisijas atzinums, kas iepriekš bija pārbaudījusi šo sacensību nolikuma daļu. Tas deva sešu punktu pārsvaru pār sacensības partneriem.

Abi ciemi raksturojas ar augstu padomju darba vērtējumu. Mārupiešiem nedaudz labāk veicies izglītības jautājumu risināšanā ciemā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, bibliotēku darba organizēšanā. Babītes ciemam savukārt ir lielāki panākumi sociālistiskās likumības ievērošanā, transporta pareizā izmantošanā, preses izdevumu izplatīšanā.

Viktorīnā, kur aci pret aci nostājās spēcīgas visu triju ciemu komandas, ādažnieki prata "izraut" divu punktu pārsvaru pār mārupiešiem. 626 punkti, ko ieguva Ādažu ciems, ir līdz šim labākais rezultāts sacensībās. Mārupiešiem – 616 punkti. Trešā vieta – Babītes ciemam."

👀

Bagāta ekspozīcija 

PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā iespējams iepazīties ar ekspozīciju «Lauku sociāli ekonomiskā attīstība galvenais PSRS Pārtikas programmas realizācijas priekšnoteikums», kas atspoguļo kolhoza «Ādaži» pieredzi. Izstāde iepazīstina ar piena kompleksu «Briljanti», kurā slaukšanu vada 12 strādnieki un ESM. Krāsainā fotoreportāža sniedz vispusīgu priekšstatu par kompleksa darba un atpūtas telpām. Ekspozīcija stāsta arī par slaucēju septiņtūkstošnieču klubu. Tāpat kā par pasākumiem sociālajā sfērā. Piemēram,  par kolhoznieku bērniem domātā mācību kompleksa celtniecību. Tas domāts 1300 skolēniem un sastāvēs no vairākiem korpusiem. Projektā ievēroti ne tikai vecuma, bet arī fakultatīvie principi. Piemēram, humanitāro priekšmetu blokā tiks ierīkoti lingafona kabineti, bibliotēka, matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas laboratorijas. Iespēju ziņā universāls būs tā saucamais sabiedriskais bloks. Šeit fizkultūras un aktu zāli nepieciešamības gadījumā varēs transformēt par vienotu telpu 2000 skatītājiem. Pārbīdāmās arēnas un peldbaseins ļaus nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Paredzēts arī profesionālās apmācības centrs, observatorija un telecentrs. Vidusskola projektēta ar aprēķinu, lai 12.piecgades laikā tā kļūtu par mūsdienīgu kolhoza kultūras un sporta centru. Stāstījums turpinās par palīgsaimniecību, kas ražo, piemēram, cigoriņu ekstraktu. To labprāt pērk ne tikai Latvijā, Leņingradā, Novgorodā, Iževskā, bet tagad arī galvaspilsētas izstādē. Tā iepazīstina arī ar kartupeļu salmiņu, konservu cehiem, puķkopību un zvēraudzētavu, īpaša vieta ekspozīcijā ierādīta bērnudārzam «Strautiņš», kurā tiek veikts liels darbs mātes un bērna aizsardzībā. Vārdu sakot, pieredzes adrese ir zināma. Jāraugās, lai tā nepaliktu tikai kā pārskats Tautsaimniecības sasniegumu izstādei, bet atrastu pielietojumu un attīstību arī citās saimniecībās.

A. Valdins, « Moskovskij komsomolec» korespondents 

* Darba Balss / 31.07.1986

👀

Pirmrindnieku pieredzes stūrītis kolhozā 

Skaistu velti Oktobra gadadienas priekšvakarā saņems Ādažu lauksaimniecības arteļa biedri. Kolhoza l. brigādē pašlaik iekārto pirmrindas pieredzes stūrīti. Mājīgajā telpā būs izvietoti arteļa labāko biedru portreti. Varēs iepazīties ar viņu sasniegumiem un darba metodēm. Kolhoza ļaudīm šeit būs iespējams uzzināt arī par to, kā strādā citos republikas labākajos kolhozos, iepazīties ar progresīvākajiem atzinumiem lauksaimniecības zinātnē. Pirmrindnieku stūrītī kolhoza speciālisti iepazīstinās ar arteļa sasniegumiem delegāciju locekļus, kuri ierodas Ādažos pieredzes apmaiņā.

 

R. Kvadrāts 

* Darba Balss / 02.10.1963

👀

Ar dedzīgu sirdi 

Kolhozā Ādaži spilgtais un dzēlīgais Oskara Riņķa veidotais tautas kontroles un komjauniešu apvienotais starmetis arvien biežāk pulcē ap sevi skatītājus. Tiek ievēroti ne tikai slaisti un nevīžas, kas izpelnījušies nosodījumu. . . Labākos savu pienākumu pildītājus sasniedz cildena pagodinājuma vārdi. Par starmeša ietekmes pieaugumu rūpējas Podnieku ceha šuvēja Nadežda lvanova. Decembrī komjaunieši ievērojuši ar dedzīgu sirdi un redzīgu skatienu apveltīto komjaunieti un izvirzījuši viņu par sienas izdevuma vadītāju. Aktīvistes pārziņā ir septiņi dažādas produkcijas ražošanas iecirkņi, kuri atrodas cits no cita ievērojamā attālumā. Tādēļ vienīgo starmeša numuru, kas iznāk divreiz mēnesī redz samērā ierobežots skatītāju skaits. Un lūk, radusies apsveicama iecere: katru starmeša izdevuma numuru turpmāk nogādās visos ražošanas iecirkņos, lai tādējādi rosinātu sabiedriskā kopprodukta ražotājus visos plašā kolhoza stūros vēl aktīvāk iesaistīties partijas XXV kongresa izvirzīto lēmumu izpildē. Nav aizmirsta arī sacensība par labāko sienas preses izdevuma numuru. Apmēram pēc pusgada iecerēta visu ražošanas iecirkņu sienas izdevumu skate, no kurienes labāk noformētie numuri iegūs ceļazīmi rajona mēroga konkursam.

H. Jurčenoks 

* Darba Balss / 14.02.1978

👀

Starmetis kolhozā Ādaži

* Darba Balss / 21.11.1974

👀

Mācību diena Ādažos 

Saimniecībā aktīva mācības šoreiz notika kolhozā «Ādaži». LVU docents J. Porietis lietpratīgi analizēja jaunas tehnikas, tehnoloģijas un resursu taupīšanas, arī ekonomiskas domāšanas nepieciešamību, lai spētu izpildīt grandiozos nākotnes uzdevumus, kas izvirzīti partijas Programmas jaunās redakcijas projektā. Kolhoza valdes priekšsēdētājs A. Kauls, vietnieki V.Leviuss un M. Birze, galvenais agronoms M. Malcenieks, skaitļošanas centra vadītājs U. Biders iepazīstināja ar saimniecības kolektīva iecerēm XII piecgadē, ar zinātnes un labākās pieredzes lomu augstu un stabilu ražošanas rādītāju sasniegšanā. Ar interesi visi noskatījās filmu "«Ādaži»-85", iepazinās ar tikko uzbūvēto sporta namu, kas ir liela sporta kompleksa sākums. 

D. Zīle 

* Darba Balss / 05.12.1985

👀

ŽURNĀLISTI KOLHOZĀ «ĀDAŽI» 

Latvijas PSR Žurnālistu savienība rīkoja semināru, kurā piedalījās radio un televīzijas, kā arī preses izdevumu pārstāvji, republikas Žurnālistu savienības pirmorganizāciju sekretāri, radošo apvienību vadītāji. Par semināra norises vietu bija izraudzīts Rīgas rajona kolhozs «Ādaži» viena no mūsu republikas labākajām kopsaimniecībām. Semināru ievadot, Latvijas PSR Žurnālistu savienības sekciju vadītāji dalījās pieredzē. Pēc tam žurnālisti iepazinās ar kolhoza «Ādaži» sasniegumiem. Tikšanos ievadīja dokumentāla filma par kolhoza jaunceltnēm, nozīmīgāko, kas šeit sasniegts gan rūpniecības un lauksaimniecības, gan palīgnozaru attīstībā. Sekoja preses konference, kurā kolhoza valdes priekšsēdētājs A. Kauls un citi kopsaimniecības vadītāji atbildēja uz daudzajiem žurnālistu jautājumiem ne tikai par ražošanu, bet arī par veikumu strādājošo sociālo problēmu sekmīgā risināšanā. Žurnālisti apskatīja kolhoza bērnudārzu. Šeit radīti visi apstākļi, lai «Ādažu» jaunā maiņa augtu garīgi un fiziski stipra. Gaumīgi ir bērnudārza interjeri. Savukārt kompleksā «Briljanti» gūt teicamus rezultātus palīdz augstais lopkopju darba mehanizācijas līmenis. Daudz šeit paveikts, iekārtojot atpūtas telpas. Paredzams, ka šādas žurnālistu tikšanās ar «Ādažu» kolektīvu kļūs tradicionālas. 

A. Vija 

* Jūrmala / 15.01.1986

=

Lilitas Lērumas audzēkņi <>

Lilita Lēruma kopā ar saviem audzēkņiem - mazajiem dejotājiem.

Mēģinājums vecajā skolā / Sporta zālē /

Centrā pie strūklakas

Foto uz "Kukulīša" kāpnēm

==

Tikšanās ar Ēvaldu Valteru <>

Aiziesim uz izstādi!

Kultūras namā «Draudzība» aplūkojama Republikāniskā izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku kultūras nama foto kluba «Gamma» izstāde. Divpadsmit autori skatītāju vērtējumam nodevuši 63 darbus ar kopēju moto «Mūžam jaunā Rīga». Autoru vidū ir vairāki mūsu rajona fotogrāfi. Ļeņina padomju saimniecības darbinieks Reinis Kuplis parādījis interesantus arhitektonisku veidojumu uzņēmumus. bet RA «Vangaži» darbinieks Elmārs Āboliņš savos darbos pievērsies Dziesmu svētku norisēm. Toties kluba vadītājs ādažnieks Ādolfs Platais dod iespēju aplūkot mākslinieku un latviešu sarkano strēlnieku portretus. Šī izstāde ievada daudzo pasākumu un konkursu ciklu, kas veltīts Oktobra revolūcijas 70. gadadienai: «Gammas» fotogrāfi iecerējuši iekārtot tematisku izstādi par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Tuvākajā nākotnē varēsim aplūkot veco fotoaparātu un fotoattēlu izstādi no personiskām kolekcijām. Vairākus gadus «Gammas» fotogrāfi strādā pie republikas arī Rīgas rajona vēstures. Arhitektūras un dabas pieminekļu aizsardzības tēmas. Paredzēts sarīkot arī divus diapozitīvu konkursus. Viens no tiem - kopā ar žurnālu «Lauku Dzīve» būs veltīts iauku tematikai. Otrs gadskārtējais diapozitīvu konkursa vākums. 

 B. Lielmeža

* Darba Balss / 24.10.1987

KURZEMES KRĪVU KRĪVS 

Kas pateiks, cik todien palika aiz Dailes teātra durvīm. Kurš gan negribēja redzēt spēlējošu aktieri kam jau 90 gadu. Darba tikums ir vienmēr svarīgākais likums! Pat purpurā un zeltā tērptais Anglijas karalis tā priekšā noņem cepuri, kaut viņa matus skar lielceļa putekļi.

Satumst skatuve, gaismā iznirst ražības simbols — grozs ar āboliem. Ja tas kristu un tie birtu veldamies turpat vien paliktu, tik pilna ir teātra zaļā krēslu piekalne. Skatītājiem stāvot un sienām aplausu vilnī šūpojoties nāk Viņš - zēns no Ventas, no Kuldīgas puiku draudzes, no dižā Zemgales pulka, no strēlnieku teātra. Maza, maza daļiņa no mūsu tautas, mūsu gara, mūsu dainām, gudrības. neizsmeļamās pašapziņas un lepnuma. Vai nāk, lai spēlētu? Viņš nespēlēs, viņš nodzīvos Multiku Dudareva drāmā — «Vakars». Cilvēku, kas ar sauli sarunājas, no zemes nācis, bez zemes dzīvot nevar, nekad no zemes neaizies un nekad nevienam nav slikta vārda bildis. No kurienes šis spēks ar kādu Ēvalds Valters šķetina Multika dzīves pavedienu? Vai tas no Kurzemes māla dzimtās saknēs iesūcies un Ventas viļņu aijāts krāts gadu desmitiem? Kas veidojis šo spilgto tautas gara aristokrātu, kas piedzimis vienā laikā ar dainu pirmo burtnīcu? Kas interesējas par daudzām valodām, bet kam vismīļākā ir latviešu valoda un dainas - mūsu senatnē nemācītās tautas augstākā māksla. Viņš līdz kaulam izsāpējis visas sāpes un slāpes pēc tautas gara kultūras, veidojis sevi un tagad stāv modernā stājā, kā tautas mākslas simbols. Apsveicēju vidū kārta mūsu rajona ļaudīm. Ādažnieki ievēlējuši Ēvaldu Valteru par Goda kolhoznieku un pasniedz viņam atbilstošu medaļu. Mēs vēlēsim: — Esat tāds, kāds Jūs esat!

A. Stūrmanis

* Darba Balss / 07.07.1984

Latviešu sarkanais strēlnieks Ēvalds Valters savā deviņdesmitgadīgajā mūžā daudz pieredzējis.

===