Aiziesim uz izstādi!
Kultūras namā «Draudzība» aplūkojama Republikāniskā izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku kultūras nama foto kluba «Gamma» izstāde. Divpadsmit autori skatītāju vērtējumam nodevuši 63 darbus ar kopēju moto «Mūžam jaunā Rīga». Autoru vidū ir vairāki mūsu rajona fotogrāfi. Ļeņina padomju saimniecības darbinieks Reinis Kuplis parādījis interesantus arhitektonisku veidojumu uzņēmumus. bet RA «Vangaži» darbinieks Elmārs Āboliņš savos darbos pievērsies Dziesmu svētku norisēm. Toties kluba vadītājs ādažnieks Ādolfs Platais dod iespēju aplūkot mākslinieku un latviešu sarkano strēlnieku portretus. Šī izstāde ievada daudzo pasākumu un konkursu ciklu, kas veltīts Oktobra revolūcijas 70. gadadienai: «Gammas» fotogrāfi iecerējuši iekārtot tematisku izstādi par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Tuvākajā nākotnē varēsim aplūkot veco fotoaparātu un fotoattēlu izstādi no personiskām kolekcijām. Vairākus gadus «Gammas» fotogrāfi strādā pie republikas arī Rīgas rajona vēstures. Arhitektūras un dabas pieminekļu aizsardzības tēmas. Paredzēts sarīkot arī divus diapozitīvu konkursus. Viens no tiem - kopā ar žurnālu «Lauku Dzīve» būs veltīts iauku tematikai. Otrs gadskārtējais diapozitīvu konkursa vākums.
B. Lielmeža
* Darba Balss / 24.10.1987
KURZEMES KRĪVU KRĪVS
Kas pateiks, cik todien palika aiz Dailes teātra durvīm. Kurš gan negribēja redzēt spēlējošu aktieri kam jau 90 gadu. Darba tikums ir vienmēr svarīgākais likums! Pat purpurā un zeltā tērptais Anglijas karalis tā priekšā noņem cepuri, kaut viņa matus skar lielceļa putekļi.
Satumst skatuve, gaismā iznirst ražības simbols — grozs ar āboliem. Ja tas kristu un tie birtu veldamies turpat vien paliktu, tik pilna ir teātra zaļā krēslu piekalne. Skatītājiem stāvot un sienām aplausu vilnī šūpojoties nāk Viņš - zēns no Ventas, no Kuldīgas puiku draudzes, no dižā Zemgales pulka, no strēlnieku teātra. Maza, maza daļiņa no mūsu tautas, mūsu gara, mūsu dainām, gudrības. neizsmeļamās pašapziņas un lepnuma. Vai nāk, lai spēlētu? Viņš nespēlēs, viņš nodzīvos Multiku Dudareva drāmā — «Vakars». Cilvēku, kas ar sauli sarunājas, no zemes nācis, bez zemes dzīvot nevar, nekad no zemes neaizies un nekad nevienam nav slikta vārda bildis. No kurienes šis spēks ar kādu Ēvalds Valters šķetina Multika dzīves pavedienu? Vai tas no Kurzemes māla dzimtās saknēs iesūcies un Ventas viļņu aijāts krāts gadu desmitiem? Kas veidojis šo spilgto tautas gara aristokrātu, kas piedzimis vienā laikā ar dainu pirmo burtnīcu? Kas interesējas par daudzām valodām, bet kam vismīļākā ir latviešu valoda un dainas - mūsu senatnē nemācītās tautas augstākā māksla. Viņš līdz kaulam izsāpējis visas sāpes un slāpes pēc tautas gara kultūras, veidojis sevi un tagad stāv modernā stājā, kā tautas mākslas simbols. Apsveicēju vidū kārta mūsu rajona ļaudīm. Ādažnieki ievēlējuši Ēvaldu Valteru par Goda kolhoznieku un pasniedz viņam atbilstošu medaļu. Mēs vēlēsim: — Esat tāds, kāds Jūs esat!
A. Stūrmanis
* Darba Balss / 07.07.1984
Latviešu sarkanais strēlnieks Ēvalds Valters savā deviņdesmitgadīgajā mūžā daudz pieredzējis.
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru