* Latvijas Ērgļi / 01.01.1935
🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴
Sacīkšu aina no 10 pilsētu sacīkstēm riteņbraukšanā Senču sila trekā.
Vidū — PSRS sporta meistare A. Lasi
🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴
🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴
🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴
🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥
Motociklu un automobiļu sacīkstes Senču silā. Pēc veiksmīgām „T. T." sacīkstēm Meža parkā šogad pavasarī, mūsu motociklistu saime cītīgi gatavojās starptautiskām „T. T." sacīkstēm, kas bija paredzētas septembra mēnesī. Starptautiskās „T. T." sacīkstes tagad sarīko katra Eiropas valsts, un tādām sacīkstēm ir milzīga motorizācijas un propagandas nozīme. Bez tam motociklistu un automobiļu sacīkstes dod iespēju izveidoties izciliem motociklistu un automobiļu vadītāju kadriem.
 |
| 2 sekundes pirms trīskārtīgas sadursmes. Zālītis tuvojas kritiskajai vietai |
 |
| Galkins ar „Ford" automobili velodroma līkumā |
Kanskis aiz Galkina velodromā
I. Vāģis (BSA) un Atars (BMW) velodromā. Atars, starp citu, uzstādija arī rekordu.
2 sekundes pēc trīskārtīgā kritiena. Guļ Prīverts, Bernsdorfs un Bāders. Palīgā piesteidzas ceļa tiesneši Šteingolds un Mālers.
| Motociklu un automobiļu sacīkstes Senču silā |
1938.10.01 Motors |
🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥
🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥
* Policija / 01.11.1939
 |
| 1939.g. |
🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴
sacensības svētdien atklāja Senču silā, pie Baltezera. Lokomotīves vadītājs Kārlis Sūna un viņa palīgs Kristaps Vikmanis, kas gāja bojā pildot savu pienākumu
Labākie PSRS treka braucēji Senču sila velodromā. Attēlā no kreisās — A. Logunovs, V. Rostovcevs un I. Ipoļitovs (visi Maskava) sprinta braucienā
Cīņas moments Seņču sila velodromā.
2. starptautiskās riteņbraukšanas sacīkstes Senču silā, kuras noskatījās 3500 skatītāju. Ciklisli spraigā sacensībā uz sacīkšu ceļa vienas stundas pāru braucienā.
* Motors / 01.10.1939
Mūsu sekmīgākie riteņbraucēji starptautiskajās sacīkstēs Senču sila velodromā Vilsons (pa kreisi) un A. Immermanis.
🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴🚴
Velotrekā Senču silā pie Rīgas notika pirmās gokartu sacīkstes Padomju Savienībā
* Sporta Pasaule / 12.07.1943
🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦
6 pilsētu sacīkstes riteņbraukšanā Senču silā
Jaunremontētajā sporta biedrības «Dinamo» velodromā Senču silā pie Baltezera daudzu tūkstošu skatītāju klātbūtnē svētdien sākās 6 pilsētu sacīkstes riteņbraukšanā. Sacensībās piedalās Maskavas, Ļeņingradas, Tbilisi, Erevanas, Tulas un Rīgas komandas, bet individuālajā sacensībā arī Kauņas riteņbraucēji. Pēc oficiālā atklāšanas ceremoniāla Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs b. Apse pasniedza balvas pagājušā gada uzvarētājiem Vissavienības šosejas un krosa riteņbraukšanā A. un V. Lasi, Ķeisterim un Heniņai. Voldemārs Lasi bija pirmais mūsu republikas sportists, kurš saņēma augsto atzinību — zelta medaļu. Alma Lasi saņēma divas un Ķeisteris vienu sudraba medaļu, bet Veltai Heniņai pasniedza bronzas medaļu. Sešu pilsētu sacīkšu pirmajā dienā notika 1 km sprinta brauciens vīriešiem un sievietēm un 25 km brauciens aiz motocikla. Lai noskaidrotu uzvarētājus uz tālāko vietu kārtību 1 km braucienā, dalībniekiem nācās braukt vairākkārtīgi, bet pirmo vietu ieguvējiem savstarpējā sacensībā bija jāgūst divas uzvaras. Vīriešu fināla sacensībā satikās abi patreiz labākie PSRS sprinteri — sporta meistari Batajens un Ipoļitovs (abi Maskava). Pirmajā braucienā ar mazu starpību uzvarēja Batajens, bet otrā ar vēl mazāku — Ipoļitovs. Ar labi pārdomātu taktiku trešajā braucienā uzvarēja Ipoļitovs, iegūstot 1 km distancē pirmo vietu. No Rīgas riteņbraucējiem labākos panākumus ieguva Vilsons, ierindodamies 11., un Ķeisteris — 12. vietā. Arī sieviešu finālā abas sīvākās konkurentes cīnījās trīs braucienos. Divos braucienos uzvarēja un pirmo vietu
 |
| Nopelniem bagātais sporta meistars F. Taračkovs (Maskava) ar savu līderi Nopelniem bagāto sporta meistaru P. Sokolomi. Taračkovs aizmotora braucienā izcīnīja pirmo vietu. |
6 pilsētu sacīkstes riteņbraukšanā
1948.06.15 Cīņa
🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦
SENČU SILA TREKĀ
Vairāk nekā mēnesi Rīgā uzturējās Padomju Savienības labākie riteņbraucēji. Gatavojoties PSRS meistarsacīkstēm Senču Sila trekā, savas sacensības rīkoja BSB «Spartaks», arodbiedrību un «Dinamo» sportisti. Treniņu nometnēs riteņbraucēji turpināja izkopt ātrumu un izturību, apguva treka braucienu sarežģīto taktiku un centās panākt labāku saskaņu komandu braucienā un aizmotora braukšanā. Vissavienības meistarsacīkstēs izvērtās par īstiem riteņbraukšanas sporta svētkiem. ... Ir septembra pirmā svētdiena. Spilgtos saules staros atmirdz ovālais betona treks, sporta biedrību krāšņie karogi, daudzie lozungi un transparenti. Tūkstošiem rīdzinieku pulcējušies šeit, lai noskatītos mūsu valsts labāko riteņbraucēju saistošās sacensības. Garā ierindā ar vieglajiem sacīkšu divriteņiem plecos trekā uznāk arodbiedrību, «Dinamo», «Spartaka» un Bruņoto Spēku riteņbraucēji. Viņus apsveic Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks b. J. Ostrovs. Skaļiem aplausiem skatītāji sagaida mācību lidmašīnu, kas slaidā lokā vairākkārt pārlido treku un nomet ar izpletņiem krāšņas ziedu veltes. PSRS pagājušā gada čempioni svinīgā ceremoniālā paceļ meistarsacīkšu karogu. Kā parasts, Vissavienības meistarsacīkstēs ievada ar sprinta braucienu 1 distancē. Tā ir viena no grūtākajam sacensībām. «Uzrādītajam laikam šeit nav nozīmes, svarīgi ir — panākt uzvaru pār pretinieku. Priekšbraucienos bija startējuši 64 riteņbraucēji. Ar katru sēriju dalībnieku kļūst arvien mazāk un mazāk. Vājāk sagatavotie braucēji no sacensības izstājas, bet spēcīgie cīņu turpina, lai beigās izcīnītu goda pilno čempiona nosaukumu. Jau pirmie starti liecina, ka riteņbraucēju saimē izaugusi spējīga jaunatne, kas nopietni nolēmusi sacensties ar pieredzes bagātajiem sporta meistariem. Teicami startē 18 g. v. rīdzinieks — «Spartaka» braucējs H. Japiņš. Viņš pārspēj pazīstamos riteņbraucējus: V. Fedjinu, J. Hamerštetu, J. Vegorovu un beidzot arī V. Krajuškinu un S. Veršiņinu. 19 g. v. rīdzinieks — spartakietis V. Fiļipovs uzvar V. Usovu, V. Veršiņinu, O. Šiliņu, S. Veršiņinu un citus. Līdz pusfinālam nokļūst PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari B.Batajens (Bruņotie Spēki), B. Boļšakovs («Dinamo») un PSRS sporta meistari I. Ipoļitovs un V. Rostovcevs (abi no Bruņotiem Spēkiem). Finālā sastopas pastāvīgie konkurenti Igors Ipoļitovs un Benjamiņš Batajens. Cīņa viņu starpā risinās jau kopš 1940. gada. Trīs uzvaras šajā laikā guvis Batajens un tikpat daudz arī Ipoļitovs. Lai izcīnītu čempiona nosaukumu sprinta braucienā, jāuzvar vismaz divos no trim fināla braucieniem. Šoreiz to spēj Ipoļitovs. Pirmajā finālbraucienā viņš mierīgi seko Batajenam un tikai pēdējā aplī izdara pēkšņu izrāvienu, attīsta sevišķi lielu ātrumu un pārspēj savu pretinieku ar atstarpi. Uzvarot arī otrā braucienā, Ipoļitovs ceturto reizi kļūst PSRS čempions. Nākamajā dienā treka betona ceļā sacenšas sievietes. Arī šoreiz atgadās vairāki pārsteigumi. Jau astotdaļfinālā PSRS rekordiste Nopelniem bagātā sporta meistare M. Miņina («Dinamo»), pārāk zemu novērtējusi jaunas arodbiedrību sportistes L. Kasincevas spējas, piedzīvo negaidītu zaudējumu. Ceturtdaļfinālā Miņina zaudē jaunajai sporta meistarei T. Zverjevai (arodbiedr.). Finālā iekļūst pieredzes bagāta sportiste Zoja Djakonova (Bruņotie Spēki) un dinamoviete Gaļina Rubo, kas treka braucienos startē pirmo gadu. Abos finālbraucienos uzvar Djakonova. Rubo izcīna otro vietu, trešo — T. Zverjeva. Turpmākās divas dienas bija veltītas sprinta daudzcīņai, kurā ietilpa individuālie giti 200 m, 500 m un 1000 m no gaitas un 500 m ar startu no vietas. Ja sprinta braucienā 1 km distancē jaunajiem braucējiem vēl trūka pieredzes un tie nebija pietiekami sagatavoti taktikas ziņā, tad gitos viņi demonstrēja sevišķu neatlaidību un gribu sasniegt augstvērtīgus rezultātus. Čempiona nosaukumu sprinta daudzcīņā izcīnīja Bruņoto Speķu komandas jaunais braucējs Vjačeslavs Rostovcevs ar 55,96 punktu guvumu. No četriem gitiem viņš guva uzvaru trijos, pārspējot Ipoļitovu, Batajenu, Boļšakovu un citus spēcīgākos braucējus Rostovceva uzrādītie rezultāti ir visai augstvērtīgi: 200 metros no gaitas — 12,9 sek. (pārsniedz sporta meistara normu), 500 m no gaitas 33,3 sek. (1. k1.)., 1000 m no gaitas — 1 min. 13,3 sek. (1. kl.). Vienīgi 500 metru gitā ar startu no vietas, kur nepieciešama sevišķa prasme spēja attīstīt lielu ātrumu, uzvarēja I. Ipoļitovs. Viņa rezultāts — 36,7 sek. No jaunajiem braucējiem labākos panākumus gitos guva A. Krasņikovs (Bruņotie Spēki), pārspējot pēc kārtas trīs PSRS čempionus, un jaunie spartakieši — S. Cipurskis, V. Kindjakovs, V. Fiļipovs, V. Meškovs un V. Černovs, kas pēc sasniegumiem atsevišķās distancēs ierindojās desmit labāko braucēju skaitā. Sieviešu sacensībās savu pārākumu atkal pierādīja Zoja Djakonova. Viņa pārliecinoši uzvarēja sprinta daudzcīņā, sasniedzot 500 m gitā no vietas jaunu Vissavienības rekordu — 40,1 sek. Līdzšinējais rekords — 40,5 sek. — piederēja M. Miņinai. 500 m gitā no gaitas Djakonova uzrādīja 36,3 sek., atpaliekot no Vissavienības rekorda tikai par 0,2 sek. Djakonovas nopietnākā konkurente bija Gaļina Rubo. 1000 m gitā no gaitas viņa uzrādīja labāko laiku — 1 min. 20,7 sek. un pirmo reizi kļuva Padomju Savienības čempione. Meistarsacīkšu piektās dienas degpunktā bija vīriešu komandu brauciens 4 km distancē. Katrai komandai, kurā ietilpa četri braucēji, bija jāveic betona trekā divpadsmit apļu. Lai panāktu uzvaru šajā sacensībā, nepieciešama visu braucēju saskaņota rīcība, prasme saglabāt ātru un vienmērīgu tempu līdz pašam mērķim. Jau pēc pirmā brauciena, kurā piedalās arodbiedrību un «Spartaka» komandas, noprotams, ka gaidāms jauns Vissavienības rekords. Arodbiedrību komanda uzrāda 5 min. 12 sek., bet «Spartaka» komanda 5 min. 13 sek. (PSRS rekords — 5 min. 6,5 sek.). Kā nākošās startē spēcīgās Bruņoto Spēku un «Dinamo» komandas. «Dinamo» braucēji tomēr neattaisno uz viņiem liktās cerības. Jau piektajā aplī, nespējot ieturēt brauciena straujo tempu, atkrīt E. Moisejevs, un komandā nu paliek vairs 3 braucēji. Tiem jāturpina sacensība grūtākos apstākļos. «Dinamo» komanda distanci veic samērā vājā laikā — 5 min. 16,5 sek. Bruņoto Spēku kolektīvs (A. Logunovs, B. Batajens, I. Ipoļitovs un V. Rostovcevs) šoreiz brauc sevišķi saskaņoti — līderu maiņa tiek izdarīta ar pulksteņa mechanisma precizitāti. Teicamā fiziskā gatavība un augstvērtīga brauciena technika sagādā Bruņoto Spēku riteņbraucējiem uzvaru jauna Vissavienības rekorda laikā — 5 min. 5,9 sek.
Vairāk nekā mēnesi Rīgā uzturējās Padomju Savienības labākie riteņbraucēji. Gatavojoties PSRS meistarsacīkstēm Senču Sila trekā, savas sacensības rīkoja BSB «Spartaks», arodbiedrību un «Dinamo» sportisti. Treniņu nometnēs riteņbraucēji turpināja izkopt ātrumu un izturību, apguva treka braucienu sarežģīto taktiku un centās panākt labāku saskaņu komandu braucienā un aizmotora braukšanā. Vissavienības meistarsacīkstēs izvērtās par īstiem riteņbraukšanas sporta svētkiem. ... Ir septembra pirmā svētdiena. Spilgtos saules staros atmirdz ovālais betona treks, sporta biedrību krāšņie karogi, daudzie lozungi un transparenti. Tūkstošiem rīdzinieku pulcējušies šeit, lai noskatītos mūsu valsts labāko riteņbraucēju saistošās sacensības. Garā ierindā ar vieglajiem sacīkšu divriteņiem plecos trekā uznāk arodbiedrību, «Dinamo», «Spartaka» un Bruņoto Spēku riteņbraucēji. Viņus apsveic Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks b. J. Ostrovs. Skaļiem aplausiem skatītāji sagaida mācību lidmašīnu, kas slaidā lokā vairākkārt pārlido treku un nomet ar izpletņiem krāšņas ziedu veltes. PSRS pagājušā gada čempioni svinīgā ceremoniālā paceļ meistarsacīkšu karogu. Kā parasts, Vissavienības meistarsacīkstēs ievada ar sprinta braucienu 1 distancē. Tā ir viena no grūtākajam sacensībām. «Uzrādītajam laikam šeit nav nozīmes, svarīgi ir — panākt uzvaru pār pretinieku. Priekšbraucienos bija startējuši 64 riteņbraucēji. Ar katru sēriju dalībnieku kļūst arvien mazāk un mazāk. Vājāk sagatavotie braucēji no sacensības izstājas, bet spēcīgie cīņu turpina, lai beigās izcīnītu goda pilno čempiona nosaukumu. Jau pirmie starti liecina, ka riteņbraucēju saimē izaugusi spējīga jaunatne, kas nopietni nolēmusi sacensties ar pieredzes bagātajiem sporta meistariem. Teicami startē 18 g. v. rīdzinieks — «Spartaka» braucējs H. Japiņš. Viņš pārspēj pazīstamos riteņbraucējus: V. Fedjinu, J. Hamerštetu, J. Vegorovu un beidzot arī V. Krajuškinu un S. Veršiņinu. 19 g. v. rīdzinieks — spartakietis V. Fiļipovs uzvar V. Usovu, V. Veršiņinu, O. Šiliņu, S. Veršiņinu un citus. Līdz pusfinālam nokļūst PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari B.Batajens (Bruņotie Spēki), B. Boļšakovs («Dinamo») un PSRS sporta meistari I. Ipoļitovs un V. Rostovcevs (abi no Bruņotiem Spēkiem). Finālā sastopas pastāvīgie konkurenti Igors Ipoļitovs un Benjamiņš Batajens. Cīņa viņu starpā risinās jau kopš 1940. gada. Trīs uzvaras šajā laikā guvis Batajens un tikpat daudz arī Ipoļitovs. Lai izcīnītu čempiona nosaukumu sprinta braucienā, jāuzvar vismaz divos no trim fināla braucieniem. Šoreiz to spēj Ipoļitovs. Pirmajā finālbraucienā viņš mierīgi seko Batajenam un tikai pēdējā aplī izdara pēkšņu izrāvienu, attīsta sevišķi lielu ātrumu un pārspēj savu pretinieku ar atstarpi. Uzvarot arī otrā braucienā, Ipoļitovs ceturto reizi kļūst PSRS čempions. Nākamajā dienā treka betona ceļā sacenšas sievietes. Arī šoreiz atgadās vairāki pārsteigumi. Jau astotdaļfinālā PSRS rekordiste Nopelniem bagātā sporta meistare M. Miņina («Dinamo»), pārāk zemu novērtējusi jaunas arodbiedrību sportistes L. Kasincevas spējas, piedzīvo negaidītu zaudējumu. Ceturtdaļfinālā Miņina zaudē jaunajai sporta meistarei T. Zverjevai (arodbiedr.). Finālā iekļūst pieredzes bagāta sportiste Zoja Djakonova (Bruņotie Spēki) un dinamoviete Gaļina Rubo, kas treka braucienos startē pirmo gadu. Abos finālbraucienos uzvar Djakonova. Rubo izcīna otro vietu, trešo — T. Zverjeva. Turpmākās divas dienas bija veltītas sprinta daudzcīņai, kurā ietilpa individuālie giti 200 m, 500 m un 1000 m no gaitas un 500 m ar startu no vietas. Ja sprinta braucienā 1 km distancē jaunajiem braucējiem vēl trūka pieredzes un tie nebija pietiekami sagatavoti taktikas ziņā, tad gitos viņi demonstrēja sevišķu neatlaidību un gribu sasniegt augstvērtīgus rezultātus. Čempiona nosaukumu sprinta daudzcīņā izcīnīja Bruņoto Speķu komandas jaunais braucējs Vjačeslavs Rostovcevs ar 55,96 punktu guvumu. No četriem gitiem viņš guva uzvaru trijos, pārspējot Ipoļitovu, Batajenu, Boļšakovu un citus spēcīgākos braucējus Rostovceva uzrādītie rezultāti ir visai augstvērtīgi: 200 metros no gaitas — 12,9 sek. (pārsniedz sporta meistara normu), 500 m no gaitas 33,3 sek. (1. k1.)., 1000 m no gaitas — 1 min. 13,3 sek. (1. kl.). Vienīgi 500 metru gitā ar startu no vietas, kur nepieciešama sevišķa prasme spēja attīstīt lielu ātrumu, uzvarēja I. Ipoļitovs. Viņa rezultāts — 36,7 sek. No jaunajiem braucējiem labākos panākumus gitos guva A. Krasņikovs (Bruņotie Spēki), pārspējot pēc kārtas trīs PSRS čempionus, un jaunie spartakieši — S. Cipurskis, V. Kindjakovs, V. Fiļipovs, V. Meškovs un V. Černovs, kas pēc sasniegumiem atsevišķās distancēs ierindojās desmit labāko braucēju skaitā. Sieviešu sacensībās savu pārākumu atkal pierādīja Zoja Djakonova. Viņa pārliecinoši uzvarēja sprinta daudzcīņā, sasniedzot 500 m gitā no vietas jaunu Vissavienības rekordu — 40,1 sek. Līdzšinējais rekords — 40,5 sek. — piederēja M. Miņinai. 500 m gitā no gaitas Djakonova uzrādīja 36,3 sek., atpaliekot no Vissavienības rekorda tikai par 0,2 sek. Djakonovas nopietnākā konkurente bija Gaļina Rubo. 1000 m gitā no gaitas viņa uzrādīja labāko laiku — 1 min. 20,7 sek. un pirmo reizi kļuva Padomju Savienības čempione. Meistarsacīkšu piektās dienas degpunktā bija vīriešu komandu brauciens 4 km distancē. Katrai komandai, kurā ietilpa četri braucēji, bija jāveic betona trekā divpadsmit apļu. Lai panāktu uzvaru šajā sacensībā, nepieciešama visu braucēju saskaņota rīcība, prasme saglabāt ātru un vienmērīgu tempu līdz pašam mērķim. Jau pēc pirmā brauciena, kurā piedalās arodbiedrību un «Spartaka» komandas, noprotams, ka gaidāms jauns Vissavienības rekords. Arodbiedrību komanda uzrāda 5 min. 12 sek., bet «Spartaka» komanda 5 min. 13 sek. (PSRS rekords — 5 min. 6,5 sek.). Kā nākošās startē spēcīgās Bruņoto Spēku un «Dinamo» komandas. «Dinamo» braucēji tomēr neattaisno uz viņiem liktās cerības. Jau piektajā aplī, nespējot ieturēt brauciena straujo tempu, atkrīt E. Moisejevs, un komandā nu paliek vairs 3 braucēji. Tiem jāturpina sacensība grūtākos apstākļos. «Dinamo» komanda distanci veic samērā vājā laikā — 5 min. 16,5 sek. Bruņoto Spēku kolektīvs (A. Logunovs, B. Batajens, I. Ipoļitovs un V. Rostovcevs) šoreiz brauc sevišķi saskaņoti — līderu maiņa tiek izdarīta ar pulksteņa mechanisma precizitāti. Teicamā fiziskā gatavība un augstvērtīga brauciena technika sagādā Bruņoto Spēku riteņbraucējiem uzvaru jauna Vissavienības rekorda laikā — 5 min. 5,9 sek.
 |
| Sporta meistare Zoja Djakonova distancē |
Sporta meistars V. Zaipolds (pa labi) ar savu biedru —
sporta meistaru I. Kazuverjevu —
ieguva pirmo vietu 50 km aizmotora braucienā
Priekšsacīkstēs sacentās 15 braucēju, no kuriem finālā iekļuva četri: V. Zaipolds ar līderi I. Razuvajevu, F. Taračkovs ar līderi G. Ležavu, N. Oganesjans ar līderi A. Arendsu (visi — «Dinamo») un M. Puškins ar līderi P. Sokolovu (Bruņotie Spēki). PSRS sporta meistars V. Zaipolds izrādījās klasi pārāks par citiem braucējiem. Veicot katru apli 18,2—19,3 sek., viņš 50 km distanci beidza 49 min. 29,9 sek. Kopīgi ar Razuvajevu viņš izcīnīja PSRS čempiona nosaukumu. Padomju Savienības spēcīgāko riteņbraucēju sacensības noslēdzas ar svinīgu parādi. Sportistu kolonas priekšgalā iet Bruņoto Spēku riteņbraucēju komanda. Sešu dienu ilgajās sacensībās tā guvusi labākās sekmes un, iegūstot 11,5 pkt., izcīnījusi pārliecinošu uzvaru komandu vērtējumā. Otrā vietā ierindojusies arodbiedrību komanda ar iegūtajiem 22,5 pkt., trešajā — «Dinamo» (25 pkt.), ceturtajā — «Spartaks» (30 pkt.). Vienpadsmit jaunie čempioni — I. Ipoļitovs, V. Rostovcevs, B. Batajens, A. Logunovs, V. Zaipolds, I. Razuvajevs, Z. Djakonova, M. Maksimova, G. Rubo, A. Zubkova un V. Gerasimova nolaiž meistarsacīkšu karogu. No Latvijas PSR riteņbraucējiem godalgotas vietas (trešās) izcīnīja vienīgi Alberts Džarcāns un Vladimirs Fiļipovs. Novērtējot latviešu sportistu panākumus Vissavienības meistarsacīkstēs, PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars A. Kuprijanovs pamatoti aizrādīja, ka tiem nebūtu ieteicams apvienot treniņus trekā ar šosejas braucieniem. Lai sasniegtu augstvērtīgus rezultātus, nepieciešama šaurāka specializēšanās, t. i., jātrenējas vienīgi trekā vai šosejā. Kaut gan mūsu republikā ir vairāki labi treki, sacensības sprinta distancēs tomēr tiek rīkotas pārāk reti. Sprinta sacensības var rīkot arī asfaltētās ielās un šosejās. Pēc iespējas kuplā skaitā pieaicināma jaunatne. Steidzami jāatrisina jautājums par sacīkšu divriteņu ražošanu. Rīgas rūpnīcai «Sarkanā Zvaigzne», pēc mūsu domām, vajadzētu kaut daļēji pārslēgties uz sacīkšu divriteņu ražošanu. Meistarsacīkstēs gūtie novērojumi mūsu sportistiem lai noder par nopietnu pamācību. Riteņbraukšanai trekā jākļūst par vienu no vadošajiem sporta veidiem mūsu republikā. 
SENČU SILA TREKĀsporta meistaru I. Kazuverjevu —
ieguva pirmo vietu 50 km aizmotora braucienā
1949.09.01 Fiziskā Kultūra
V KONKINS
|
No velosportistu cīņām Senču silā «Dinamo» velotrekā Senču silā kur nesen beidzās «Dinamo» Vissavienības meistarsacīkstēs. Tā bija nopietna pārbaude pirms tuvajām Vissavienības meistarsacīkstēm trekā.
cīņas momentu 15 km pāru braucienā, kurā uzvarēja Džarcāns Siliņš.
Priekšplānā — PSRS sporta meistars Džarcāns.
skats 50 km aizmotora braucienā.
| No velosportistu cīņām Senču silā |
1949.08.27 Padomju Jaunatne
|
🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲🚲
Cīņas sākušās
Saulainā svētdiena no Rīgas bija izvilinājusi daudz darbaļaužu. Daļa no viņiem pavadīja savu atpūtas dienu Baltezera krastā, kur Senču sila velodromā sākās pilsētu mačs riteņbraukšanā. Garā rindā ar viegliem sacīkšu divriteņiem plecos trekā iesoļo Tulas, Maskavas, Ļeņingradas, Rīgas. Tbilisi, Ķijevas, Erevanas, Odesas, Groznijas un Simferopoles riteņbraucēji. Kā parasts, pilsētu sacīkstes sāk ar sprinta braucienu 1 km distancē. Jau pirmie starti liecina, ka riteņbraucēju saimē izaugusi spējīga jaunatne, kas sīvi sacenšas ar pieredzes bagātajiem sporta meistariem. Pirmā sērijā
1 km sprinta brauciena pirmā pusfināla mačs.
 |
| Igors Ipoļitovs strauji finišēdams, par ceturtdaļriteņa tiesu mērķi sasniedz ātrāk nekā Batajens. |
 |
| Desmit pilsētu velomaču dalībnieku parāde Senču silā. |
1950.06.13 Padomju Jaunatne
A. Kalējs
🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦
💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢
 |
| sacensību dalībnieki parādes gājienā. |
1950.06.13 Cīņa
Sākušās riteņbraucēju sacensības
Desmit pilsētu meistarsacīkstes riteņbraukšanā. Dinamo» trekā pie Baltezera svētdien sākās tradicionālās pilsētu sacīktes riteņbraukšanā. Šogad sacīkstēs piedalās Padomju Savienības 10 pilsētu pārstāvji, kuru vidū ir gandrīz visi PSRS čempioni un rekordisti; tāpēc cīņas trekā ir tikpat sīvas, kā izcīnot PSRS meistarību. Cīņas ievada 1 km sprinta brauciens vīriešiem. Daudzo dalībnieku dēļ notika 11 priekšbraucieni, kuros katrā startēja četri dalībnieki, pie kam pirmo divu vietu ieguvējiem tiesības sacensties tālāk par augstāku vietu. Pirmajā priekšbraucienā pirmais mērķi sasniedz rīdzinieks H. Japiņš, izvirzoties nedaudz priekšā Solovjovam (Tula). Otrā priekšbraucienā vieglu uzvaru gūst PSRS rekordists, Nopelniem bagātais sporta meistars V. Batajevs (Maskava). Vienā no nākamajiem priekšbraucieniem uzvaru izcīna PSRS čempions I. Ipoļitovs (Maskava), atstājot aiz sevis Vissavienības jaunatnes rekordistu Grišinu (Tula) un Ziediņu (Rīga). Tālākos priekšbraucienos vēl labi cīnās rīdzinieks L. Spreņģis, kas izcīna otro vietu. Latvijas PSR rekordists O. Šiliņš savā priekšbraucienā ierindojās tikai trešajā vietā. Sekojošajos starpbraucienos Japiņš un Spreņģis nespēj vairs ierindoties starp pirmajiem diviem tāpēc viņi nevar ierindoties augstākā vietā nekā divpadsmitajā. Turpinot sacensības, finālam kvalificējās sporta meistari Ipoļitovs un Rostovcevs (Maskava). Divos fināla braucienos pārākais bija Ipoļitovs, kas līdz ar to izcīna pirmo vietu 1 km sprinta braucienā. Otrā vietā Rostovcevs, bet trešajā — Batajevs,
 |
| Padomju Igaunijas riteņbraucēji dodas uz treniņu Senču silā |
kas savukārt divos braucienos pieveica Kupermani (Tula). Daudz sīvākas cīņas notika sprinta braucienā sievietēm. Rīgas pārstāves — sporta meistare A. Lasi un H. Cveigele savos priekšbraucienos ierindojās trešajās vietās, bet M. Pilte priekšbraucienā ieņēma otro vietu aiz PSRS čempiones 1 km sprintā Djakonovas (Maskava) . Pusfinālos satikās maskavietes Maksimova ar Rubo un Djakonova ar Dončenko (Tula). Abos gadījumos tikai trijos braucienos izdevās noskaidrot, kurai no riteņbraucējām būs tiesības cīnīties finālā. Finālā iekļuva Rubo un
Dončenko. Pirmajā fināla braucienā uzvarēja Rubo, bet otrā — Dončenko. Izšķīrējs bija trešais brauciens, kurā uzvarēja sporta meistare Rubo. Trešajā vietā Maksimova, kas divos braucienos bija pārāka par Djakonovu. Jau agri no rīta notika sacensības starp otras grupas riteņbraucējiem. Šai grupā atsevišķi sacenšas Kijeva, Odesa, Simferopole un Groznija. Te pārākie 1 km sprinta braucienā bija: vīriešiem — Rabotjagovs (Simferopole), bet sievietēm — Bondara (Simferopole). Sacīkšu pirmajā dienā sākās arī sacensības aizmotora braukšanā 25 km distancē. Otrā grupā labāko rezultātu sasniedza Gilbergers (Kijeva) — 29 min. 50,7 sek. Starp pirmās grupas dalībniekiem notika četri braucieni, kuros uzvarēja un labākos laikus uzrādīja Grigorjevs (Tula), Čižikovs (Ļeņingrada), Teterkins (Tula) un Ķeisteris (Rīga). Sacīkšu otrā dienā notika komandu braucieni un sprinta braucieni dalībnieku vietu kārtības tālākai noskaidrošanai.
R. Pētersons
Sākušās riteņbraucēju sacensības
1950.06.13 Cīņa
🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥🚥
TAUTAS SVĒTKI RĪGAS PIEVĀRTĒ
Galvaspilsētas apkārtnes lauku darbaļaudis savus dziesmu svētkus aizgājušajā svētdienā sarīkoja pie skaistā Baltezera Senču silā, kur velodroma estrādē, košos tērpos ģērbušies, sanāca ap 1000 Rīgas rajona koru dziedātāju. Rajona koristi bija šūdinājuši daudz jaunu tērpu. Katrs koris darinājis jaunus karogus, uz kuriem izšūtie gada skaitļi vēstīja, kad dibinājusies katra no šīm mākslinieciskās pašdarbības vienībām. Svētkus atklājot, runāja rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs b. Laiviņš Pēc varenajām himnu skaņām, kas atbalsojās tālu Baltezera krastos, sākās plašais svētku koncerts. Virsdiriģenta H. Medņa vadīto jaukto koru dziesmas, tāpat sieviešu koru un skolotājas b. Puriņas vadīto bērnu koru dziedājumi, mainoties ar deju kolektīvu priekšnesumiem, noritēja augstā mākslinieciskā līmenī. Daudzas dziesmas un dejas nācās atkārtot. Svētkiem izskanot, paziņoja «dziesmu un deju kara» uzvarētājus. Rajona Ceļojošo Sarkano Karogu ieguva Mārupes ciema koris, ar kuru bija sacentušies Ķemeru un citi labākie rajona kori. No deju kolektīviem visveiksmīgākie bija Augšciema kolchoza «Uzvaras rīts», rajona kultūras nama un Ķemeru kultūras nama dejotāji.
A Kramiņš
TAUTAS SVĒTKI RĪGAS PIEVĀRTĒ | ||||||||||||||||||||
1950.07.12 Cīņa 💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢 Sacensības Senču silā Baltezera krastā krāšņajā Senču silā «Dinamo» velotreks, greznots plakātiem un lozungiem, gatavs saņemt mūsu republikas labākos riteņbraucējus, kas šeit ieradušies uz Latvijas PSR 1953. gada meistarsacīkstēm riteņbraukšanā. 1 km sprinta brauciens ir viens no interesantākajiem treka sacīkšu veidiem. Tas prasa no braucējiem ne tik daudz ātrumu, bet galvenokārt labu taktiku — prasmi savam sāncensim «sēdēt aizmugurē», lai pēdējā aplī īstā laikā atrautos no pretinieka un ar strauju izrāvienu kā pirmais šķērsotu mērķa līniju. . . . Finālā iekļūst pirmās klases riteņbraucējs Jānis Deisons un sporta meistari Vladimirs Fiļipovs, Harijs Japiņš un Ojārs Šiliņš. Tālāk braucēji sacenšas pa pāriem. Pirmo vietu iegūs tas, kam lielākais uzvaru skaits. Riteni pie riteņa mērķa līniju šķērso V. Fiļipovs un H. Japiņš. Fiļipova divritenis par riepas tiesu priekšā. J. Deisons uzvar Japiņu un Šiliņu, bet V. Fiļipovs izcīna uz varu vēl pār Šiliņu. Bez zaudējumiem palikuši dinamieši Fiļipovs un Deisons. Viņu braucienam jāizšķir republikas čempiona nosaukums. Pa priekšu brauc Fiļipovs, taču pēdējos 200 metros viņu apdzen Deisons. Fiļipovs cenšas vēl pēdējā taisnē noķert savu pretinieku, tomēr tas vairs neizdodas. Republikas čempiona nosaukumu izcīna Jānis Deisons. Par jauno republikas čempioni sievietēm kļuva Natālija Smišļajeva, pārliecinoši uzvarot visas savas pretinieces. Riteņbraucēji sagatavojušies 1000 m gita braucienam, kas atšķiras no sprinta brauciena ar to, ka šeit galvenais faktors ir ātrums — māka visus 3 apļus nobraukt maksimālā tempā un uzrādīt pēc iespējas labāku laiku. Dalībnieki startē pa vienam. Uz starta nostājas spartakietis M. Taivāns. Distanci viņš veic labā laikā — 1 minūtē 19,3 sekundēs, kas ir jauns sporta biedrības «Spartaks» republikas rekords. Bet V. Flļipovs, kas startē kā divpadsmitais, uzrāda laiku 1 min. 18.4 sek. Pēc viņa uz starta J. Deisons, kas tikai nedēļu atpakaļ Tulā uzstādīja jaunu LPSR rekordu šai distancē. Atskan startera komanda: «Uzmanību! — Braukt!» — un Deisons pieliek visus spēkus, lai uzņemtu ātrumu. Pirmais aplis nobraukts 27 sekundēs, otrs 24 sekundēs. Izturot šādu tempu līdz galam, gaidāms jauns rekords. Straujš finišs. Tiesneši paziņo Deisona laiku — 1 minūte 16,2 sekundes — rezultāts par 0.2 sek. labāks nekā viņa Tulas sniegums un līdz ar to gūts jauns Latvijas PSR rekords. Otru rekordu uzstāda Anna Utanāne 500 metru gita braucienā no lidojošā starta. Viņas rezultāts 38,6 sekundes. Utanāne arī labo republikas rekordu 1000 m gitā no vietas, uzrādot laiku 1 min. 27,6 sekundes. 200 m gita gaitā un 500 m gitā no vietas republikas čempiones nosaukumu izcīna N. Smišļajeva. 100 apļu braucienā ar 20 starpfinišiem dalībnieku vidū redzam arī PSRS čempionu šai distancē Hariju Japiņu. Pēc katriem 5 apļiem seko finišs. Dalībniekam, kas pirmais šķērso mērķa līniju, tiek piešķirti 5 punkti, otrajam 3 punkti, trešajam 2 punkti, bet ceturtās vietas ieguvējam 1 punkts. Pēdējā finišā punktu skaits dubultojas. H. Japiņš gandrīz katrā finišā šķērso mērķa līniju starp pirmajiem četriem, pie kam 12 reizes finišē kā pirmais. Ar 77 punktiem Harijs Japiņš izcīna republikas čempiona nosaukumu. Labu saskaņotību starp vedēju un braucēju prasa aizmotora brauciens. Skatītāju uzmanību saista «Daugavas» braucēji V. Kiseļevs ar vedēju E. Spuri. Republikas meistarsacīkstēs šie braucēji pieteikuši rekorda labojumu. Apdzenot E. Spreņgi apli pēc apļa, Kiseļevs veic 25 kilometrus ar caurmēra ātrumu 57,2 kilometri stundā, nobraucot distanci 26 minūtēs 13,5 sekundēs. Jauns republikas rekords! Dalībnieki turpina braukt lieliskā tempā — varbūt izdosies labot rekordu arī 50 kilometru distancē. Kiseļevs veic apli 21 sekundē, tad 20 sekundēs, beidzot 19 sekundēs. Finišs un atkal jauns rekords — 50 kilometri veikti 52 minūtēs 21,9 sekundēs. Republikas čempionu nosaukumus vēl izcīnīja: H. Japiņš 4 km individuālajā iedzīšanas braucienā un A. Dauvarte individuālajā izslēgšanas braucienā. . . . Sacīkšu dalībnieku noslēguma parāde. LPSR Veselības Aizsardzības ministra vietnieks b. Baumanis apsveic riteņbraucējus ar sasniegtajiem panākumiem un novēl sekmes turpmākajās sacīkstēs. Uzvarētāji saņem balvas, diplomus un čempionu nozīmes. Jaunie republikas čempioni N. Smišlajeva. A. Utanāne, A. Dauvarte, J. Deisons, H. Japiņš un V. Kiseļevs nolaiž sacensību karogu. Skatītāji silti apsveic «Daugavas» komandu, kas ieguvusi pirmo vietu komandu vērtējumā un izcīnījusi LPSR Veselības aizsardzības ministrijas ceļojošo kausu. Republikas riteņbraukšanas sporta cienītāji apmierināti — sacensību laikā uzstādīti 5 jauni Latvijas PSR rekordi, vecajiem riteņbraukšanas veterāniem aug spēcīga jaunā maiņa.
  Senču sila velotrekā jaunās sacensību sezonas atklāšana — šoreiz šeit «ugunslīniju» iekārtojuši republikas labākie loka šāvēji
💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢  (2. turpinājums.) 1923. gadā «Marss» rīkoja starptautiskas sacensības ar Vācijas riteņbraucēju A.Fačida un H.Maksa piedalīšanos. 2 km atklāšanas braucienā uzvarēja A Zeiberlinš 3:52,0, K. Kepkēm 3:52,1, A. Fačildam 3:52,8, A. Apsītim 3:52,9. 15 km aizmotora braucienā pirmais bija J. Plūme (Olimpija) ar līderi J. Buksi (LSB) 18:38,4. Riteņbraucēju vidū konkurence kļuva arvien lielāka. Talantīgi puiši bija ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā, Valmierā, Cēsīs, Rūjienā un citās mazākās pilsētās. 1924 gadā Latvijas riteņbraukšanas savienība gribēja sūtīt uz Parīzes olimpiādi piecus sportistus. Visi cītīgi gatavojās, protams, kā nu kurš prata jo tolaik oficiālus trenerus nealgoja tādu vispār nebija: vecākie sportisti deva padomus jaunākajiem. "Kad olimpiskajā gadā notika pārbaudes sacensības, tad arī sākās strīdi, kombinācijas un ķīviņi gan biedrību vadītāju starpā, gan pašā Riteņbraukšanas savienībā. Brīžiem bija grūti izprast, kurš uz kuru pusi velk..." Tā pēc daudziem gadiem teica tā laika savienības loceklis J. Druģis. Un tādēļ, protams, Parīzē nekādus rezultātus nevarēja gaidīt. Komandu braucienā (4 km) Polijas kvartets mūsējos apsteidza par apmēram 230 m, sasniedzot 5:16,0. Pēc olimpiādes turpat Parīzē risinājās pasaules meistarsacīkstes, taču mūsu riteņbraucēji A. Sinka, F. Ukstiņš, A. Apsītis ne sprintā, ne citās distancēs neko neparādīja. Pēc gada A. Zeiberliņš (LSB) sasniedza jaunu Latvijas rekordu 1 km hītā no vietas 1:18,0. Tas notika «Olimpijas» trekā. 1927. gādā Latvijas meistarsacīkstēs trekā l ķm sprjnta distancē, spītējot skauģiem un nelabvēļiem, uzvarēja progresīvi
konkurencē bija arī divas sievietes E. Krastiņa (ASK) un K. Purina (Marss). Uzvarēja V. Lassi (ASK) 6.02:54,4. Tas bija rekordlaiks. Interesanti atzīmēt, ka E. Krastiņa nomaldījās un veica par 25 km vairāk, grunts ceļos uzrādot 9.31:51,0. Šādu izturību un darba spējas varētu apbrīnot vēl šodien. 1935. g. 4. augustā tika rīkotas sacensībās 100 km distancē šosejā, kurās uzvarēja A. Jurjevs, apsteidzot jelgavniekus J. Vītolu un M. Mazuru, kurus pēc šī panākuma iekļāva Latvijas izlases kandidātos startam Berlīnes olimpiādē. Pēc daudzām pārbaudes sacensībām Latvijas, olimpiskā izlase uz Berlīni devās šādā virknējumā: M. Mazurs, J. Vītols, A. Jurjevs, A. Immermanis, rezervē V. Lassi. Pārstāvis treneris bija F. Bošs, tas pats Bošs, kas 1912. gadā Stokholmas olimpiādē startēja un nebeidza 320 km garo distanci. Arī šoreiz F. Bošam neveicās, jo viņš pat nezināja, ka Berlīnē komandu braucienā starts būs kopējs, gluži kā šodien grupas braucienos. Lielajā burzmā latviešu riteņbraucēji iekļuva daudzajos kritienos, jo sevišķi Berlīnes šaurajās ielās. Tāpēc uz panākumiem cerības zuda. Arī viņu inventārs atgādināja vecus kleperus, salīdzinot ar pretinieku modernajiem braucamrīkiem. Šajā braucienā īstu varonību parādīja jelgavnieks M. Mazurs, kas no latviešiem bija labākais, veicot distanci ar rokas kaula lūzumu 2.37:08, no uzvarētāja francūža Šarpantjē atpaliekot par četrām minūtēm. A. Jurjevs un J. Vītols finišēja vienlaicīgi 2.52:08. Pēc Berlīnes olimpiādes varējām secināt, ka Latvijā riteņbraukšanai nav masveidības, kliboja arī mācību un sporta darbs biedrībās. Vēlāk gan zināmu rosību ieviesa Vienības braucieni, taču to dalībniekiem bija krasi atšķirīga sagatavotība, daudzi nespēja distanci beigt. 1937. gadā Rīgas Valkas 170 km braucienā uzvarēja M. Mazurs 6.21:59,2 un A. Lassi (Lieģis) 7.09:44,3. «Marsa» velotrekā startēja Polijas Irekists A. Popončiks un uzvarēja 10 km aizmotora braucienā 11:55,4. Pasaules 1938. gada meistarsacīkstēs Leipcigā Latviju pārstāvēja A. Lejnieks, taču sprinta priekšbraucienā palika pēdējais, jo viņam vienīgajam nebija kārtīga divriteņa. 1938. gada 4. septembrī Senču silā Baltezera krastā atklāja betona velotreku ar 333,3 m garu un sešus metrus platu celiņu. Šeit sākās rosība, un jaunatne pulcējās treniņos un sacensībās. Atklāšanas reizē 5 km finālbraucienā uzvarēja J. Vilsons (ASK) 7:41,2. Junioriem 3 km distancē V. Smeķerstāvs (LAS) 5:01,2. Dāmām 2 km pirmā bija A. Lassi (Marss) 3:48,0. 10 km braucienu ar motociklu A. Pops (Spars) veica 7:11,2. 1939. gada 14. maijā Latvijas šosejnieki piedalījās starptautiskajās sacensības Helsinkos 120 km distancē. Uzvarēja F. Preiskets (Vācija) 3.12:55,0. Sekoja vēl trīs vācieši un soms Koivisto, 10. M. Mazurs 3.24:42,0, 13. V. Lassi 3.34:05. 1940. gadā pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā atdzima arī riteņbraukšana. Pavērās
1986.08.06 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Strods, P. 🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦🚦 Vieglāk nojaukt nekā uzbūvēt jaunu Pirms otrā pasaules kara Latvijā bija septiņi velotreki, bet kopš šī gada 17. maija vairs nav neviena, jo šajā dienā sākās pēdējā Ventspils treka demontāža. Šajā vietā drīzvien izaugs jauna hokeja halle. Kara vētras un laika zobs pievārēja daudzus no vecajiem treka veloceliņiem, tomēr piecdesmitajos gados darbojās labas kvalitātes treka ovāli, ceturto visizcilāko uzbūvēja Liepājā pirms Minhenes olimpiskajām spēlēm. Diemžēl visi četri tagad miruši dabīgā vai vardarbīgā nāvē. Tiesa, pēc ieilgušā pesimisma perioda pavīdējis cerību stariņš, jo Ķelnes mērija dāvinājusi Latvijai savas pilsētas mazā treka konstrukcijas un celiņa segumu. Ir izstrādāts Murjāņu jaunā sporta kompleksa projekts, kur zem viena jumta sadzīvotu trekisti, vieglatlēti un bumbotāji, bet būvdarbi līdzekļu trūkuma dēļ vēl nav sākušies. KĀPĒC VENTSPILS TREKĀ lEBRAUCA BULDOZERS? Nav vairs tie laiki, kad sabiedriskās organizācijas, par kādu uzskatāma arī Latvijas Riteņbraukšanas federācija, un sporta aktīvs var ietekmēt vai pārliecināt citu pilsētu varas vīrus par tā vai cita objekta rekonstrukcijas nepieciešamību. Ja pilsētas galva nolēmis, ka trekā jāiebrauc buldozeram, lai raktu bedri hokeja halles pamatiem, vairs nelīdzēs nedz lūgšanās, nedz bāršanās. Saimnieks dara tā, kā viņam patīk. Padomijas laikos šādu problēmu nebija ja Maskava pieprasīja treka rekonstrukciju PSRS izlases vajadzībām, tad to ātri arī paveica. Tagad visam strīpa pāri. No kādreiz populārā velodroma, kurā izaugusi mūsu slavenā daudzu paaudžu trekistu plejāde, pāri palikusi vien dēļu kaudze un atmiņas. Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidenta Induļa Emša komentārs: Man bija saruna ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu par treka saglabāšanas iespējām, lai vēlāk tā segumu atjaunotu. Diemžēl mūsu sarunas rezultāts bija negatīvs. Pilsētas galva, kas kopumā ir aktīvs sporta atbalstītājs, uzskata, ka treka riteņbraukšana ir ekskluzīvs un dārgs sporta veids. Nelīdzēja arī priekšlikums atjaunoto treku izveidot par daudzfunkcionālu bāzi, kurā atrastos vieta arī citiem sporta veidiem. Ventspils galva no šāda treka atteicās. Atceros, vēl pirms gadiem divdesmit Ventspilī sprieda par treka apjumšanas projektu. Toreiz vajadzīgie būvmateriāli tik dārgi nemaksāja, bet viss tā arī palika pa vecam pārrunu līmeni, sak, ko tur steigties, jo treka virāžas vēl labu labās. Kad treku sāka demontēt, celiņš vēl bija pietiekami labs treniņiem un sacensībām. Ne velti, federācijā apstiprinot kalendāro plānu šai sezonai, tajā bija paredzēta Latvijas meistarsacīkšu rīkošana visām vecuma grupām, arī citas sacensības. Tātad treka nojaukšanas kardināls lēmums tika pieņemts, pavasari nesagaidot. Ir jau bijuši bezprecedenta gadījumi, kad Ventspils treka remonta laikā (senāk) Latvijas čempionātus rīkoja Klaipēdā vai Tallinā. Diezin vai tagad šis variants atkārtosies. Valsts meistarsacīkstes rīkot vien tāpēc, lai sporta organizācijas ievilktu ķeksīti savās atskaišu grāmatās, nebūtu prāta darbs. Kurzemnieki, kā izteicās Talsu sporta skolas riteņbraucēju treneris Gunārs Ķiepe, paliek bez tik ierastās treniņu bāzes, kurā jaunos šosejniekus varēja iemācīt treka grupas brauciena gudrībās. Ķiepe uzskata, ka katram jaunulim būtu jāiziet trekā braukšanas apmācība. Daudzi varbūt nezina, ka Latvijas profesionālais šosejas “vilks” kuldīdznieks Romāns Vainšteins trekā iemācījās braukt tieši Ventspilī un kopā ar vēl trim trenera Andreja Rudzīša audzēkņiem kļuva par valsts jaunatnes čempionu komandu braucienā trekā. Pjotram Ugrjumovam treka sacensībās nav lielu panākumu, taču arī viņš nebaidījās no Ventspils velodroma virāžām. Savukārt treneris Gunārs Ķiepe nelolo rožainas cerības, ka pēc jaunā treka uzcelšanas Murjāņos viņa sporta skolai pietiks naudas, lai jaunos censoņus izvadātu uz tik tālīniem treniņiem. Tā pati bēda skars arī liepājniekus, kuldīdzniekus un Ventspils sportistus. Tāpēc, vērtējot Ventspils mēra neatgriezenisko lēmumu, nodarīta liela pārestība Latvijas riteņbraukšanai. PALIKUŠAS TIKAI ATMINAS Pēdējās sacensības Ventspils trekā notika 15. un 16. maijā. Veloveterāni bija ieradušies, lai pateiktu ardievas jaunības dienu lolojumam, nobirdinātu kādu asaru un noliktu ziedu pušķi pie treka pamatakmens. Riteņbraukšanas kluba Marss direktors Vilnis Oliņš atceras savu debiju ventiņu trekā 1956. gadā, kad virāžas bija būvētas no vertikālām koka latiņām, bet taisnes pamats veidots no blietēta māla. Ritenis gājis, grabēdams kā pa ksilofona taustiņiem. Savukārt viens no mūsu slavenākajiem sprinta lielmeistariem Jānis Deisons skaidroja, ka virāžas bija būvētas no mucu dēlīšiem, bet, sausā laikā braucot pa taisnēm, aiz riteņiem palikusi putekļu grīste. Pēc katra brauciena puikas paņēmuši āmurus, lai ātri iekšā sadzītu no dēlīšiem izlīdušās naglas. Protams, tas bija arhaisms, un derētu salīdzinājums: ar diegiem nav aršana. Ventspils treks, dzimis pirms otrā pasaules kara, pārdzīvojis arī labākus un saulainākus gadus. 1957. gadā trekam uzlika jaunu segumu. Tas bija Maskavas pirksts, jo PSRS izlasei vajadzēja gatavoties pasaules meistarsacīkstēm. Noklāja labas kvalitātes celiņu, kas kalpoja ilgi, neraugoties uz piejūras mitro klimatu. Septiņdesmitajos gados celiņu vēlreiz rekonstruēja. Ventspils treks bija viens no pirmajiem Latvijā un labākais līdz brīdim, kad Liepājā uzcēla jauno velodromu. Ventspilnieki savā trekā vaigā redzējuši visas mūsu slavenības, Itālijas, Polijas, Čehoslovākijas, Vācijas, Rumānijas pārstāvjus, startējuši pasaules meistarsacīkšu un olimpisko spēļu laureāti, notikušas valstu sacensības, populārie sešpilsētu turnīri, PSRS izlases staieri gatavojās Monreālas olimpiskajām spēlēm. Vārdu sakot, ritēja spraigs lielu sacensību karuselis augu sezonu. Žēl, ka tas viss jau pieder pagātnei. KĀ IZTIRGOJA SENČU SILA TREKU Šis arī kādreiz populārais velotreks pērn būtu svinējis 60 gadu jubileju, taču apaļo
Vieglāk nojaukt nekā uzbūvēt jaunu 1999.05.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) ĶĪSIS, Gatis |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru