Izstādes Kultūras namā *

Advente / 2001.g.

 

Sarmītes Bezzubovas fotoizstāde "Saulstariņš" / 01.06.2005.

 

Ievas Neikenas gleznu izstāde / 2005.g.

 

 

Aijas Ausējas-Rudzītes izstāde "Plauksti manos skūpstos"

 

Dāliju izstāde  /  10.09.2002. - 15.09.2002.

 

Sarmītes Bezzubovas fotoizstāde "Daba dvēselei"

 

Vecmāmiņu rokdarbu izstāde / 14.04.2003. - 26.04.2003.

 

 

Skaistumu radīt vaļasprieks

Par šo daiļdarbu izstādi «Ādažu» kolhozniekus informēja spilgti plakāti. Atsaucība bija liela - izstādē kultūras namā bija eksponēti daudzi interesanti izstrādājumi. Piedalījās galvenokārt vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji. Turpretī jaunās maiņas darinājumu tikpat kā nebija.  Apmeklētājiem izstāde patika. Par to liecina ieraksti atsauksmju grāmatā un novēlējumi, lai šādas izstādes Ādažos kļūtu par ikgadēju notikumu. Iegūtu skatītāji un darinātāji. Tie kolhoznieki, kas īsā sagatavošanas laika dēļ nepaspēja piedalīties izstādē, droši vien turpmāk būs aktīvāki. "Cilvekiem labu iespaidu atstāja daudzi eksponāti. Patika kolhoza galdnieka Jāņa Grīnfelda pinumi, lopkopības darbinieces Birutas Freimanes un normētājas  Aismas Barkānes adījumi. Izteikta atzinība pensionāram Edmundam Veserim par grafiku un intarsijām, kluba māksliniekam Hermanim Purgailim  par ainavu studijām un viņa sievai Maijai  par paklāju austrumu tehnikā. Skaisti paklāji un dekoru ratiņi bija elektriķim Valdim Tomsonam. Pensionārs Juris Rubess iepriecināja izstādes apmeklētājus ar kalumiem, estrādes. ansambļa  «Suvenīrs» mūziķis Pauls Gerasimenko  ar granīta kalumu «Māte», celtnieks Juris Zīle — ar rotas lietām. mašīnstrādnieks Harijs Miltiņš - ar ainavām un citiem darinājumiem. Ja šādas izstādes rīkotu visi mūsu rajona kolhozi un tās kļūtu par tradīciju laika tecējumā rastos iespēja rīkot visu saimniecību skaistuma darinātāju uzvarētāju skati. 

J. Inga

* Darba Balss / 07.12.1975

Sarmītes Bezzubovas fotoizstāde "Ziedi"

Grāmatu draugu tikšanās 

Mūsu rajona grāmatu draugu 8. salidojumā Ādažu klubā pulcējās visi tie, kas rūpējas, lai grāmata atrastu ceļu pie lasītāja. Pieredzē par savu skaisto darbu un tā grūtībām, dalījās Siguldas grāmatnīcas vadītāja V. Apine; «Dzintara» direktore E.Nauduševica, sabiedriskās grāmatu izplatītājas L. Kirīlova, E.Parele, S. Vuškāne. Par mūsu rajona grāmatu sabiedriskās propagandas aktīvistu panākumiem un darba grūtībām runāja arī republikas, grāmatu draugu padomes priekšsēdētājs K. Grostiņš, mūsu grāmatu draugu padomes priekšsēdētāja M.Grīnšteine. Republikas Grāmatu tirdzniecības pārvaldes priekšnieks J . Ivanovs iepazīstināja ar grāmatu izdošanas plānojumu. Grāmatu draugi kopīgi iepazinās ar republikas lietišķās mākslas izstādi. lnteresantus brīžus sagādāja viesi: izdevniecības «Liesma» Jaunatnes literatūras redakcijas vadītājs, Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks A. Lielais, rakstnieks P. Bauģis, dzejnieki I. Binde, A. Auziņš, "Mākslas grāmata." direktore S.Avena.

L. Pavasara 

* Darba Balss / 22.03.1973 

* Darba Balss / 22.03.1973 

🎀🎀🎀🎀🎀

Kolhoza pašdarbnieku panākumi

1975.11.18 Oktobra Karogs (Alūksne) BĻOSKINA, T.

🎀🎀🎀🎀🎀

 «Es mācēju...»

Ar pirmajām rudenīgi miglainajām dienām un lietavām, sarkaniem pīlādžu ķekariem un novāktām druvām dabas krāšņums iezvana rudeni un jaunu darba cēlienu pašdarbības kolektīviem un pulciņiem. Kolhoza «Ādaži» kultūras namā jau vairākus gadus aktīvi darbojas lietišķās mākslas pulciņi — mezglotājas, adītājas, tamborētājas, pinēji. .. Aizvadītā sezona bija pirmā, kad ādažnieki ar dzintara un metāla izstrādājumiem piedalījās Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. Vai čaklāko rokdarbnieku paraugs nevarētu rosināt daudzus jo daudzus kolhozniekus, kas lietišķās mākslas pulciņos gan iestājas, kādu brīdi padarbojas, bet tad nozūd? Šo kolhoznieku māja kļūst nabagāka ar glītu pašdarinātu pinuma vai metālkalumu, dažai labai sievietei un meitenei tērps vienkāršāks, ikdienišķāks un cilvēku dvēseles —nabagākas. Mājā pietrūkst lietu, kas apzīmogotas ar personiskās jaunrades zīmogu un nespodrināts rūsē mūsu tautas senais darba tikums. . . Cilvēks nevar lepoties ar tautasdziesmas rindām: «Es mācēju raibus rakstus. . .» _Čaklāko rokdarbnieču - I. Krumovičas. S. Berķes, A. Barkānes roku darinājumi ik gadu priecē kolhoznieku acis gadskārtējā skatē - izstādē. Ilggadējā pulciņa vadītāja B. Kolsavska atzīst, ka vienai no ražīgākajām dalībniecēm lrēnai Krumovičai _ pietrūkst tikai maza maza solīša līdz Tautas daiļamata meistara nosaukumam. Klūdziņu pinēja J. Talča darbs skatāms izstāžu zālē «Latvija». Skaisti! Kolhoza «Ādaži» kultūras nama darbinieces saka paldies par padarīto un teic laba vēlējumus jaunajā mākslinieciskās pašdarbības sezonā! Septembrī kultūras namā atsākas kolektīvu nodarbības. Uz tām, gaidot bijušos, aicina jaunus pašdarbniekus. Pulciņu varat izvēlēties pēc spējām un interesēm.  

Lietišķās mākslas darinājumu izstādē.

«Es mācēju...» 1982.09.09 Darba Balss (Rīgas rajons) Līdumnieks, B. 🎀🎀🎀🎀🎀

Ko rīt, ko parīt darīsim? 

Korespondents: - Kas līdz šim kulturas darbiniekos ir radījis iekšējo pretestību strādājot? Kas jādara, lai turpmāk varētu teikt: «Mums ir neatkarīga domāšana, brīva rīcība un kultūra?» 

A. B.: — Vajadzētu pilnīgu patstāvību. Ja esam iecerējušas KN pasākumus, gribam, lai tas tiktu akceptēts. Varbūt, ka mēs dažkārt kļūdāmies, bez tā kultūras darbā neiztikt. taču kļūdas mēs pašas arī labotu. Nevajadzētu citus, kas par mūsu kļūdām atbild. Runāšu konkrēti: bijām iecerējušas tikšanos ciklu ar populāriem žurnālistiem un politiķiem. Interesentu, diemžēl, nebija daudz un mums agrofirmas vadība ieteica pasākumu neturpināt. Tas tika likvidēts. Uzskatu, ka nelielajam cilvēku skaitam, kas nāca, cikls bija vajadzīgs. Līdz šim politika kultūras pasākumos netika iesaistīta. Diemžēl nejutām ne tautas, ne arī mūsu vadības atbalstu. 

Kor: - Pārsteidz, Ādažos taču ir augsts dzīves standarts. Pēdējā laikā sabiedrība ļoti politizējas. Manuprāt, dažādu temperamentu un sociālā slāņojuma cilvēku diaļogs ar konkrētas kustības vai  partijas pārstāvi ir ļoti  nepieciešams.  

A. B.: Varbūt cilvēki ir pārguruši? Es nezinu. kā, dēļ tā ir. Ne tikai  attiecībā uz šo, bet arī uz citiem pasākumiem. Cilvēki nāk aizvien mazāk, ir arī izņēmumi: atbrauks populārs režisors, rādīs mākslas filmu, un zāle būs pilna. Tikko vajadzēs pašiem piedalīties. domāt līdzi, maz. Šķiet, ka  ir garīgs pagurums.

M. .: — Tā nu iznāk. ka viss neiet, kā bija iecerēts. Pretestība pārkārtošanās gaitai kļūst aizvien lielāka. Vārdos patstāvība ir izcīnīta, bet ik dienu skatoties apkārt, ar to patstāvību mums ir jāsajožas aizvien šaurāk. Šķiet, ka cilvēkos sāk zust ticība saviem spēkiem. Nāk uz filmām. kas skar Latvijas vēsturi. jo katra tauta tagad cenšas izzināt, kas mēs esam un kurp ejam, uzzināt to. kas ilgi bija liegts. No rajona partijas līderiem gadiem ilgi semināros uzklausījām norādījumus, cik procentu koncertā var būt latviešu, cik draudzīgo tautu, cik cittautu dziesmu. Vienmēr bija jāklausās, ka cittautiešiem esot grūti Latvijā dzīvot. Atnākot mājās bija ilgi jādomā: kas tad esmu? Kādēļ nedrīkstu sacīt un darīt to, ko sirds prasa? Domājot par to lielo laipnību pret citiem, it kā aizmirsām sevi. Un tomēr centāmies taču strādāt visiem gan latviešiem, gan cittautiešiem. Uzskatu. ka mums ir ļoti pietrūcis garīguma, mēs jau sen esam pārdevuši savu sirdsapziņu. Piemērs, varētu būt cīņa ap Latvijas karogu: no vienas puses gribētu ar šo karogu iet, bet neesmu un vēl ilgi nebūšu tik tīra, lai Latvijas simbolu varētu ņemt savās rokās. Ilgi sēdējām un ēdām no viena trauka ...Lietuviešiem ir tīrākas dvēseles, viņi vairāk saistīti ar garīgo dzīvi, viņi tā var . Iepriekšējos gados viņi nav sevi tik daudz pārdevuši. Bet man tagad sevi jāplosa divās daļās.

Kor: Pretrunas lielas, turpat vai strupceļš. Bet jūs taču darīsiet darbu tālāk, Jums ir programma?!

M. S.: Aizvien vairāk nepieciešams dialogs. Nevajadzētu citādāk domājošos slāpēt, viss jāpierāda ar faktiem. Tik ilgi esam tikuši apklusināti vai izdzīti no zāles un galā esam pie sasistas siles. Nevajadzētu pārāk iet masās, tur ir cita psiholoģija - man ir drosme, es nokliedzos, un citi tūdaļ aiz manis. Vajadzīgas diskusijas mazos kolektīvos. Lai katrs saprastu, lai tiešām mainītos. Gan ar kolēģiem, gan vokālajā ansamblī, ko es vadu. mēs daudz ko pārspriežam. Šķiet, ka tiešām maināmies. Un arī cittautieši mainās. Tagad vairs nevar vienkārši mācīties dziesmas, tagad mēs gribam zināt visu ar tām saistīto: vai tās maz atbilst mūsu pārliecībai, vai maz morāli drīkstam tās dziedāt? Virspusē uzpeld arī sārņi.

A. B.:  Tikpat sarežģīti ir ar piederību partijai. Varētu jau jebkurā laikā izstāties, bet man gribētos vēl palīdzēt, vēl strādāt, būt noderīgai. Kad būs neatkarīga Latvijas komunistiskā partija, varbūt varēs tur iet, bet tas vēl nākotnē. 

A. S.: Mans amata nosaukums masu pasākumu režisore. Dažkārt tas man liek justies neērti. Lai gan tikai pagājušajā pavasarī beidzu konservatoriju.

Kor: Kā tad tālāk strādāsit?

A. S.: Ceru, ka ar laiku, ar darbu šo nosaukumu spēsim mainīt, ka kultūras namos būs latviešu svētku vai tautas svētku režisori. Bet līdz tam kultūras dzīvē ir jāiegulda liels darbs. Taču es jau otrajā kursā zināju, ko gribu darīt, un «Ādažos» jau kopš prakses tā arī esmu rīkojusies. Atbilstoši pašas pārliecībai. Ceļš uz patiesi brīvu un neatkarīgu Latviju ir sasniedzams tikai ar tautas tradīciju, ar garīguma kopšanu. To centos darīt arī diplomdarbā. Tā nosaukums bija «Ganu diena». Lai gan esmu dzimusi un augusi Rīgā mani vecāki nāk no laukiem. Es visu laiku ilgojos pēc lauku patiesības, mīlestības, tradīcijas. Manī tas dzīvoja, un varbūt tādēļ mani saprata «Ādažu» fermu strādnieces, neslēpa savu attieksmi, un viss iznāca diezgan labi. Dažādu seno tradīciju atdzīvināšanu centīšos turpināt. Dabiskajā vidē, laika ciklos balstās ļoti daudz. Vēl pamatīgāks slānis ir folklora. Visas esam pārliecinātas, ka latviskums ir par jaunu jāatgūst. Bija mums klubā interesanti Mārtiņi, būs vesela Meteņu nedēļa . . .  

M. D.: Man kā administratorei ir visciešākais kontakts ar ļaudīm. Es redzu, uz kādiem pasākumiem nāk. uz kādiem biļetes nepērk. Dzirdu visus iebildumus un gribēto. Žēl, ka daudzi vēl necenšas nopietni domāt līdzi, iziet ārā no ilgi aprastā, Grib vieglumu, grib jautrību, grib modes aktierus. Ir jau pie mums arī nopietno pasākumu cienītāji. Tomēr maz skatās sarežģītākas dokumentālas filmas. Ļoti iespaido arī Rīgas tuvums, lielā konkurence, telepārraides. Kad vakarā kāda interesanta diskusija klubs tukšs. Un nevar jau arī prasīt, lai aktīvs mūsu pašdarbnieks vēl arī apmeklētu katru pasākumu. Ceru, ka nedaudzie, bet īstie un nopietnie cilvēki ar laiku piesaistīs arī pašlaik vēl kūtros. Dažāda vecuma sievietēm mums ir arī nopietna rakstura mājturības skola. Vienmēr jāatceras, ka kultūras darbinieka uzdevums ir atvērt, piedāvāt, aicināt, pierunāt, sajust vajadzīgo. 

Kor: - Paldies par sarunu

J. Veitners 

* Darba Balss / 13.02.1990

 

 

 

bez vāzēm un dekoratīvajiem šķīvjiem arī «melnā keramika", kausi, bļodas, veselas servīzes. Darinājuši L. Vincevičs, V. Voguls. J. Krompāns, S. Vituškins un citi autori 

GAISMA MĀLĀ 

Rudens un ziema ir keramiķu un liesmu laiks. Dažs gan saka, ka ziemā vislabāk esot podus un bļodas virpot. Toties sastrādātā apskatīšanai, dažādām izstādēm ziema kā radīta - vairāk laika pamatīgai apskatīšanai un pārdomāšanai, arī naudiņas pārskaitīšanai, vai iecerētajam šķīvim, kausam vai svečeniekam sanāk. Plašs keramikas klāsts skatāms arī Ādažu kultūras namā. Sadarbībā ar Ogres jaunatnes centru iekārtota Lalgales keramiķu darbu komercizstāde. Ekspozīcijai liela piekrišana, tā jau vairākas reizes atjaunota. Arī jūs varat iegriezties un nopirkt.

I. Veitners 

* Darba Balss / 06.02.1990 

  

-

Gada atskaites izstādes *

 

***

* Darba Balss / 16.07.1967 

***

Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» darbojas pastāvīga izstāde, kas ataino saimniecības sasniegumus un stāsta par kolhoza ļaužu dzīvi un atpūtu. Blakus vēsturiskiem eksponātiem, tautas daiļamata meistaru darbiem tiek eksponēti arī šogad saimniecībā izaudzētās kultūras.  

Pie lauksaimniecības produkcijas stendiem

1974.12.06 Cīņa

=============

VTSSI apbalvojumi rajona pirmrindniekiem

Par sasniegumiem lauksaimnieciskajā ražošanā 1975. gadā! ar VTSSI medaļām apbalvoti 89 rajona pirmrindnieki, saimniecību vadītāji, lauksaimniecības speciālisti, zootehniķi, slaucējas, traktoristi - galvenokārt lopkopības darbinieki. Trīs saimniecības ieguvušas diplomus - I pakāpes diplomu kolhozs «Mārupe» un vēl kā balvu autobusu (RAF-977). II pakāpes — kolhozs «Padomju Latvija», kuram apbalvojumā automašīna «UAZ-469», III pakāpes - kolhozs «Ādaži», saņemot arī televizoru. Kolhoza «Ķekava» cūkkopības fermas «Krūkļi» kolektīvs izcīnījis II pakāpes diplomu, un tam piešķirta bibliotēka 350 rubļu vērtībā. Apbalvota darba darītāju vidū ir kolhoza «Ādaži» slaucējas E. Mitriķe, M. Ribakova, M. Baltiņa un V. Antipova, kuras no savas grupas govīm pērn izslauca vairāk nekā 5000 kilogramu piena katra. Viņām piešķirtas sudraba medaļas. No šīm pirmrindniecēm neatpaliek kolhoza «Mārupe» Lagatu fermas lopkope L. Krūmiņa, kura par pagājušajā gadā no katras govs iegūtajiem 4818 kilogramiem piena savam iepriekšējo zelta un bronzas medaļu pūram tagad var pievienot arī sudrabu. Par sasniegumiem lopkopības attīstībā apbalvoti kolhoza "Mārupe" priekšsēdētājs K. Hvostovojs un viņa vietnieks J. Grīgs ar sudraba, galvenā zootehniķe M. Medne - zelta un vecākais zootehniķls I. Drēģeris — bronzas medaļu. Sudraba medaļa piešķirta kolhoza «Padomju Latvija» priekšsēdētājam J. Sologubovam, bronzas — kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājam A. Kaulam, galvenajam zootehniķim V. Lēviusam un zootehniķei K. Mālzemei.

 Lauksaimniecības pārvaldes agronome V. Bēriņa,

VTSSI apbalvojumi rajona pirmrindniekiem

1976.09.25 Darba Balss (Rīgas rajons)

"ĀDAŽIEM" - IZSTĀDES MEDAĻA 

SEPP valstu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu izstādē «Agrokomplekss '82», kas notika Čehoslovakijas pilsēta Nitra, pirmo reizi un ar panākumiem reprezentējis Rīgas rajona kolhozs «Ādaži». Ekspozīcija, kurā bija «Ādažu» lielfermas «Briljanti» makets, dārzeņu produkcija, ziedi un palīgražošanas izstrādājumi, novērtēta ar medaļu «Zelta sirpis» un izstādes Goda diplomu. Talsu rajona agrorūpnieciskās apvienības vadītājs V. Kleinbergs nolasīja referātu par apvienības darba pieredzi un rezultātiem. Izstāde bija vērtīga pieredzes apmaiņa. 

"ĀDAŽIEM" – IZSTĀDES MEDAĻA

1982.12.02 Dzimtenes Balss
J. Capiņš

***

«ĀDAŽIEM»«ZELTA SIRPIS»

SEPP valstu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības ražojumu izstādē «Agrokomplekss— 82» Čehoslovakijas pilsētā Nitrā Rīgas rajona kolhozs «Ādaži» reprezentējās pirmo reizi. Padomju Savienību vēl pārstāvēja citi mūsu zemes labākie kolhozi un padomju saimniecības, kā arī uzņēmumi, kas ražo lauksaimniecības mašīnas un iekārtas, kombinēto lopbarību un veterināros preparātus. Protams, bija arī tipiski lauksaimniecības produkti: labība, dārzeņi, augļi. Izstādes stendus bagātināja konservi un dažādi vīni. Vienīgie Baltijas republiku pārstāvji — ādažnieki — bija atveduši visplašāko ekspozīciju: lielfermas Briljanti maketu, dārzeņus, ziedus, palīgražošanas izstrādājumus. Dažādās skatēs visaugstākās godalgas Briljantu komplekss jau bija izcīnījis. Arī šoreiz lielfermas darba organizācijas formas, tehnoloģija, darba kultūra izraisīja lielu interesi. Nedaudz vairāk nekā divās nedēļās padomju paviljonu apmeklēja pāri par 500 tūkstoši cilvēku. Slovākijas TV, radio un prese plaši stāstīja par ādažnieku veikumu. Slovākijas nelielajā pilsētā Nitrā Latvijas PSR vēl pārstāvēja Talsu agrorūpnieciskās apvienības priekšsēdētājs V. Kleinbergs. Viņam uzstājoties, demonstrēja arī diapozitīvus par talsnieku sasniegumiem. Ārvalstu lauksaimniecības speciālisti lielu interesi izrādīja par ādažnieku panākumiem piena ražošanā, konkrēti — par ražošanu uz rūpnieciskiem pamatiem, slaukšanas iekārtām, kā arī par kūtsmēslu savākšanu, transportēšanu un nogādi uz lauka. Čehoslovakijas SR Nitras pilsētas izstādes «Agrokomplekss — 82» zelta medaļa «Zelta sirpis» un Goda diploms vainagoja ādažnieku ekspozīciju. 

«ĀDAŽIEM»«ZELTA SIRPIS»

1982.12.07 Cīņa
J. Čapiņš

***

Maskavā 

PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā no 1984. gada 7. decembra līdz šī gada 10. martam bija skatāmi eksponāti, kas ataino agrorūpnieciskā kompleksa attīstību brālīgajās padomju republikās. Izstādē plaši bija izvērsta tēma par sociālajām pārmaiņām Latvijas laukos. Piemēram, apmeklētāju uzmanību piesaistīja Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» uzceltā bērnudārza makets: šaja bērnu iestādē ir 315 vietas, mazuļu rīcībā ir ziemas dārzs, peldbaseins, laukumi spēlēm, rotaļām un nodarbībām ar fizisko kultūru. Kā lauku skolas paraugs tika demonstrēts Jelgavas rajona kolhoza «Nākotne» uzbūvētās skolas makets. Apmeklētāju un speciālistu plašu interesi izraisīja Līvānu eksperimentālajā māju būves kombinātā ražotās mājiņas. Tās  pētīja, par tām sprieda un pat strīdējās. Latvijas PSR eksponātus novērtēja ar 60 dažāda kaluma medaļām. Divas no tām tika pasniegtas Līvānu mājiņu ražotājiem. 

Maskavā 1985.04.04 Ļeņina Karogs (Preiļi) 

Meščerjakova, A. 

***

Pie goda vestes — zelta pulkstenis 

Piecgades priekšpulkā 

Šodien Maskavā, Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zinātniski tehniskā progresa un padomju kultūras paviljonā notiek Latvijas PSR Rīgas rajona Ādažu kolhoza diena. Par šīs saimniecības žilbinošo augšupkāpumu stāsta gan izstādes eksponāti, maketi, diapozitīvi un dažādi prospekti. gan arī paši ādažnieki — darba pirmrindnieki, speciālisti, pašdarbnieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tā ir skaitļu, krāsu, liela lepnuma un pašapziņas valoda, un nav šaubu: viens otrs izstādes apmeklētājs galvu vien nošūpos. Pārsteigumā. Dziļā ieinteresētībā. Cieņā un apbrīnā. Par ekonomiskajiem rādītājiem visās nozarēs: pērngad kolhozā iegūti 43 centneri graudu un 279 centneri kartupeļu no hektāra, no govs vidēji izslaukts 4680 kilogramu piena. Realizācijas ieņēmumi vien sasnieguši 37,7 miljonus rubļu, un 8,6 miljoni no tiem ieskaitāmi tīrajā pelņā. Par piena ražošanas kompleksu Briljantos, kur atpūtas istaba vien jau apgāž visus līdzšinējos priekšstatus par objektiem, kam sakars ar lopkopību: tu atrodies zem palmām, starp vīteņaugiem un ziedošām ciklamenām līdzās tīram  ūdens baseinam. Ja vēlies palūkoties, kā klājas lopiņiem, nospied pogu un pamet skatu televizora ekrānā . . . 5004 kilogramus piena no govs slauca pērn Briljantos.

Par jauno bērnudārzu: iegājis pat samulsti — tik daudz skaistuma, tik daudz mērķtiecīgi lietderīga, lai audzinātu jauno cilvēku gan par krietnu darba darītāju, gan par savas saimniecības patriotu, gan vienkārši par gaišu un kulturālu mūsdienu jaunieti. Par trīs gadus ilgo pēcdzemdību atvaļinājumu jaunajām māmiņām. Par pašdarbnieku raito soli: būts ne vien vai visos mūsu republikas novados un brālīgajās republikās, bet arī krietni tālu aiz mūsu Dzimtenes robežām. Pēdējais lielais brauciens Tautas deju ansamblim «Sprigulītis», piemēram, bija  uz Vjetnamas Demokrātisko Republiku. Vairumam žurnālistu, kas dienu pirms delegācijas izbraukšanas uz mūsu galvaspilsētu preses konferencē tikās ar saimniecības ļaudīm. Ādaži atklājās it kā no jauna. Savādi — tepat līdzās atrodas, ir tikpat kā ar roku aizsniedzami, bet vēl tik neiepazīti. Un — godīgi jāatzīst — daudzi šādu iepazīšanas vēlmi nemaz nebija jutuši; sak, ko nu par Ādažiem, tur, kur zelta kalni no gaisa krājas, taču visu var atļauties; ko nu par Ādažiem, tur taisa polietilēna plēvi un kartupeļu salmiņus, plastmasas caurules un gleznu ietvarus, bet kur . . . lespējams, ka šis preses konferences lielākais ieguvums bija atklāsme, kas ļāva saskatīt šo panākumu saknes un cilvēku gājumu līdz tiem, ļāva ieraudzīt Ādažus nevis kā kaut ko gatavu, nobeigtu, nemainīgu savā varēšanā un iespējās, bet kā ļoti talantīgu cilvēku prasmīgi vadītu kolektīvu, kur pietiek gan savu grūtumu, gan pretrunu. Bet kur pietiek arī galvenā — zemnieciski viedas prasmes tikt ar šiem grūtumiem galā, turklāt nevis tā — strādājot tikai šodienai, bet ar vērienīgu, gudru skatu uz priekšu, Ādažu rītdienā raugoties. Tāpēc šāds bērnudārzs. Tāpēc plašais vēriens celtniecībai. Tāpēc lielie izdevumi. Jaunajām māmiņām ilgo pēcdzemdību atvaļinājumu atmaksājot. Un tāpēc nereti drakoniski stingrā disciplīna, pret kolhoza iekšējās kārtības grāvējiem vēršoties, iereibis cilvēks pie stūres — potenciāls slepkava, un tam bez liekas runāšanas ne vien visu veidu transporta līdzekļu vadītāja tiesības atņemtas, bet arī «vilka pase» piešķirama. Man Ādaži atklājās arī ārēji gluži nebūtiskās epizodēs, kas vienā otrā sarunā pieminētas: . . . Pabažos, pēdējā Ādažiem pievienotā saimniecībā kādā pavasara rītā: brauc pa tīrumu traktors, bet mehanizators mierīgu sirdi kultivē lauku aršanas virzienā. Uz satraukuma pilno speciālista jautājumu, kāpēc tas netiek darīts vismaz pa diagonāli, skan naiva un izbrīna pilna atbilde: «Bet es taču nezināju, ka tā ir labāk!» (Te nu vietā piebilde: pirms apvienošanās Pabažos ieguva 19 centnerus graudu no hektāra, tagad — 40. Pirms apvienošanās slauca 2810 kilogramus piena no govs, tagad — 4024, turklāt cilvēki palikuši tie paši.) Tādu epizožu varētu minēt bezgala daudz: par puišeli, kas līksmi sagaida tēti no darba, avīzi rokā vicinādams: «Skaties, skaties, te par mūsējiem rakstīts!» Par vecu vīru, kura darba biogrāfiju krāšņo arī aizrādījumi par darba disciplīnas pārkāpumiem, bet kurš kādu tomēr sadūšojās meklēt kādu no vadības ar vārdiem: «Vakar bija brīvdiena, man gluži nejauši gadījās «brīvsolis», bet kā par nelaimi kaut kāda komisija garām brauca, sit mani nost, priekšniek, Ja manis dēļ kolhozam nesmukums!» Par jauniešu talkām daudz epizožu būtu — kā palīdzēja bērnudārzu celt, ar kādu entuziasmu tagad sporta pils būvē piedalās. Kā viņiem kopā ir interesanti un labi. Un — ka komjaunatnes pirmorganizācija te ir lielākā rajonā — 420 biedri. Bet tās jau neizsaka būtību. Būtība šoreiz izskan tur, Maskavā. Kur tiek slēgts līgums par kolhoza «Ādaži» sadarbību ar ārzemju zinātniskās pētniecības institūtu. Kur tiek pārskatīts sociālistiskās sacensības nolikums sadarbībai ar Gorkijas apgabala kolhozu «Krasnij majak», kur 92 cilvēku lielajā delegācijā katrs ir lepns par piederību savam kolhozam, savam laikam, savai republikai. Varbūt skan naivi, bet man 5o uzstāšanos gribas salīdzināt ar zelta pulksteni pie svētku vestes: labi noregulētu, prasmīgi ieeļļotu, saudzētu un koptu, bet galvenais - ilgi un grūti pelnītu

 S. AMATA

Padomju Jaunatne, Nr.33 (15.02.1985)

===========================

«Ādaži» - tuvplānā

 Maskavā, PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, lielu interesi rada nesen atklātā ekspozīcija «Ražošanas servisam — gādību un uzmanību». Tā pilnīgi veltīta šī svarīgā valsts uzdevuma risināšanas pašreizējai praksei Latvijas PSR kolhozā «Ādaži». Ekspozīciju ievadīja kolhoza «Ādaži» progresīvās pieredzes diena, kas plaši parādīja kolektīva sasniegumus visa ražošanas uzdevumu kompleksa risināšanā, sociālās un ekonomiskās attīstības plānu realizēšanā, jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanā un saimniecības darbaļaužu labklājības pastāvīgā paaugstināšanā. Šajā dienā tūkstošiem maskaviešu, galvaspilsētas viesu, lauksaimniecības ražošanas novatoru un speciālistu pēc daudzajiem ekspozīcijas materiāliem varēja sīki iepazīties ar kolhoza «Ādaži» pieredzi Pārtikas programmas realizēšanā, ielūkoties augstu ražu, izslaukumu un piesvaru meistaru kolektīvu radošajā laboratorijā vienā no mūsu republikas vadošajām saimniecībām.  Notika plaša pieredzes apmaiņa, noslēgti vairāki radošās sadarbības līgumi ar labākajām saimniecībām un zinātniskās pētniecības institūtiem.

 LATINFORM korespondents

 * Darba Balss / 23.02.1985

* * *

"ĀDAŽI" SAVIENĪBAS IZSTĀDĒ 

1985.03.21 Dzimtenes Balss

-