Ziemeļvidzemes un Vidzemes jūrmalas piensaimniecībām būs savienojums ar centru
Pa Rīgas–Rūjienas jauno dzelzceļu veiksmīgi turpinās būvdarbi. Darbi tiek veikti arī Carnikavas rajonā.
Papildus plānotas pieturvietas: Garciems, Lilaste, Katrīnbade, Sarkanpils, Iģe.
Tilta izbūvei tiek likti pamati, un pāri Gaujai jau uzcelts pagaidu tilts, kas nepieciešams būvmateriālu transportēšanai.
Gaujas vidū paredzēti divi balsti. Balstu atrašanās vietās vispirms tika izveidotas smilšu saliņas, kuras vēlāk nostiprināja ar betona blokiem.
 |
| Smilšu sūcējs darbā |
 |
| Dambju vietas kopskats |
 |
| Aiz Gaujas |
Jaunā Rīgas–Rūjienas dzelzceļa līnija: Sarkandaugava, Gauja un Salaca — ko stāsta inženieri, zvejnieki un Carnikavas iedzīvotāji
(Speciālkorespondence laikrakstam "Pēdējā Brīdī")
Ne tikai Mīlgrāvja un Carnikavas iedzīvotāji, bet arī visi Vidzemes piekrastes iedzīvotāji ar nepacietību gaida jaunās dzelzceļa līnijas pabeigšanu un regulāras satiksmes atklāšanu.
Apsekojot šīs jaunās līnijas trasi kopā ar Satiksmes ministrijas inženieriem un speciālista Vītoliņa vadībā, žurnālisti iepazinās ar būvniecības procesu un tās priekšgalā esošajiem darbiem. Jaunā līnija stiepjas aiz Carnikavas, un, neraugoties uz ierobežotiem līdzekļiem, jau nākamgad plānots atklāt satiksmi līdz Neibādei.
Ziemeļpiekrastes sabiedriskā darba veicēji, ar priekšsēdētāju M. Rinku priekšgalā – kurš savulaik arī Saeimas komisijā dedzīgi aizstāvēja šīs līnijas nepieciešamību – uzsver, ka Mīlgrāvī jaunais tilts kopā ar dzelzceļu ir būtisks attīstībai. Līdzīgi izsakās arī Carnikavas zvejnieki, tostarp Zvejas sabiedrības direktors.
Jaunā dzelzceļa līnija ievērojami veicinās preču eksportu un uzlabos zvejnieku materiālo labklājību.
Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka jaunajai līnijai ir trīs svarīgi posmi: Sarkandaugava, Gauja un Salaca. Tilti pār pirmajām divām jau daļēji izbūvēti. No tiem iespaidīgākais ir 209 metrus garais Mīlgrāvja tilts ar 38 metru posmu kuģu satiksmei. Tilta pamati iestiprināti līdz pat 20 metru dziļumam zem ūdens. Savukārt Carnikavas tilts būs aptuveni 180 metru garš un tā būvniecība izmaksās ap 1 miljonu latu.
Darbus vada vācu uzņēmums “Stange” un čehu firma “Vitkovice”.
Zvejnieki cer, ka līdz ar satiksmes atklāšanu uzlabosies zivju eksports. Šim nolūkam Satiksmes resors tiek aicināts apsvērt ledlaužu un kuģošanas ceļu uzturēšanu, kas ir svarīgi ne tikai Carnikavai, bet arī visai Vidzemes piekrastei. Šādu nepieciešamību vairākkārt izteikuši arī vietējie zvejnieki.
Apskatot zvejnieku dzīvi Carnikavā, redzams, ka vietējai sabiedrībai šī līnija nozīmē daudz. No Satiksmes ministrijas puses tas būtu īpašs pretimnākšanas žests, lai zvejnieki varētu nodrošināt eksporta pārvadājumus gan uz galvaspilsētu, gan ārzemēm.
190 metru garā tilta pēdējais balsts ir gandrīz pabeigts.
 |
 |
| Carnikavas tilts |
Jaunais dzelzceļš uz Carnikavu
Dzelzceļu virsvaldības tehniskais direktors Tismučka kopā ar speciālistiem un jaunā Rīga–Carnikava dzelzceļa būvdarbu vadītājiem vakar izbrauca apskatīt paveiktos darbus. Komisija autobusā izbrauca no Dzirnavu ielas 1. Izbraukšana notika 26. oktobrī. Apmeklējuma mērķis – pārbaudīt jauno līniju līdz Carnikavai.
Pie Sarkandaugavas stacijas jau redzams jaunās līnijas posms, kas vēl nav pabeigts, bet darbi rit raiti. Mangali virzienā redzams, ka ceļš jau ir ieklāts un sagatavots turpmākajiem darbiem. Dažviet sliedes jau ir ieklātas, un pārvietoties var ar automašīnām pa pagaidu piebrauktuvēm. Mīkstākās vietās strādnieki vēl ieklāj gulšņus. Direktors Tismučka pats pārbaudīja katru vietu, kur nepieciešams nostiprināt gulšņus un deva rīkojumus strādniekiem par grunts sablīvēšanu.
Pirmā pietura aiz Sarkandaugavas – Dzirnupe (10,5 km no Rīgas). Tālāk seko stacijas: Rīnūži (13,16 km), Vecāķi (18,8 km), Kalngale (21 km), Garciems (24,7 km) un galapunkts – Carnikava (30,2 km).
Vilciena pieturvietās vēl atrodas daži preču vagoni un iekārtas. Pie Carnikavas Gaujas tilta vēl notiek tilta būvniecība, tāpēc šobrīd vilcienu vēl nevar laist pār to, kaut gan dzelzceļš jau ir sagatavots abos Gaujas krastos. Carnikavas iedzīvotāji ar nepacietību gaida pirmo vilciena ierašanos.
Pasažieru vilcienu kustība:
-
No Rīgas izbrauc plkst. 6.10, Carnikavā ierodas plkst. 7.12
-
No Rīgas – plkst. 15.45, Carnikavā – plkst. 16.47
Vilciens kursēs arī svētdienās un svētku dienās.
Atpakaļceļā no Carnikavas uz Rīgu:
-
Darba dienās: izbrauc plkst. 7.44, Rīgā ierodas plkst. 8.45
-
Otrs reiss: izbrauc plkst. 17.19, Rīgā – plkst. 18.20
-
Svētdienās un svētku dienās: no Rīgas – 9.30, Carnikavā – 10.32; atpakaļ no Carnikavas – 11.04, Rīgā – 12.05
Biļetes cena trešās klases vagonā – 75 santīmi (atbilstoši tā laika tarifam).
Vakar no Rīgas 1. dzelzceļa stacijas devās svinīgs pirmais vilciens jaunajā Rīgas–Carnikavas dzelzceļa līnijā. Braucienā piedalījās Ministru prezidents A.Bļodnieks ar kundzi, valsts kontrolieris Ivanovs, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, budžeta komisijas locekļi, dzelzceļa galvenie direktori, preses pārstāvji un citi uzaicinātie viesi.
Vilciens ar aptuveni 150 svinību dalībniekiem atstāja Rīgas staciju plkst. 10.00. Pēc īsas pieturēšanās Zemitānu un Braslas stacijās vilciens apstājās Dzirnupes pieturā – jaunās līnijas pirmajā pieturvietā, kur vietējie iedzīvotāji viesus sagaidīja ar ziediem un godināšanas runām. Pār dzelzceļa sliedēm tika pārgriezta lente ar nacionālajiem karogiem – tā simbolizējot jaunā posma atklāšanu.
Notika arī svinīgs dzelzceļa iesvētīšanas akts. Dzelzceļa tehniskais direktors Tismučka sniedza ziņojumu par Rīgas–Carnikavas dzelzceļa izbūvi. Ministru prezidents A.Bļodnieks uzsvēra, ka šis ir pirmais dzelzceļa posms, kas Vidzemē uzbūvēts Latvijas valsts pastāvēšanas laikā, un pauda pārliecību, ka nākamajā gadā tas tiks pabeigts līdz galam.
Pēc svinīgās ceremonijas un tautas uzrunām vilciena dalībnieki devās tālāk uz Carnikavu. Vēlāk tia apmeklēts jaunbūvētais tilts pār Gauju. Apmeklētāji pa īpašu laipu devās pāri tiltam, kas vēl bija būvniecības stadijā, un ar pārsteigumu konstatēja, cik tas jau tālu pabeigts.
Pie tilta notika vēl viens svinīgs akts – tur tika pacelts karogs un noturēta īsa svinīga runa. Pēc tam Carnikavas organizētajā godināšanas ceremonijā viesi tika laipni uzņemti vietējā labdarības biedrībā, kur tos uzrunāja arī Carnikavas pagasta pārstāvji. Atceļā svinību dalībniekus Vecāķos sagaidīja turienes labdarības biedrības dāmas.
Pēc šī svinīgā un sirsnīgā brauciena viesi atgriezās Rīgā tikai vēlu vakarā.
1933. gada 27. oktobrī pie Carnikavas notika jaunā dzelzceļa tilta pār Gauju pārbaude un pieņemšana ekspluatācijā. Tiltu pārbaudīja Dzelzceļa virsvaldes speciālisti kopā ar augstskolu pārstāvjiem. Jaunais tilts ir paredzēts gan vilcienu, gan gājēju satiksmei.
Tehniskie parametri:
-
Garums (bez balstiem): 222,25 metri
-
Platums: 6,15 metri
-
Tilts sastāv no atsevišķiem laidumiem, kurus var demontēt vai nomainīt nepieciešamības gadījumā.
Būvdarbu vēsture:
-
Balstu būvniecība sākta 1931. gada aprīlī
-
Būvniecību veica firma „A. Rasums” sadarbībā ar vācu firmu „Christoph und Unmack”
-
Darbi pabeigti 1932. gada decembrī
-
Montāžas darbi uz vietas (Carnikavā) veikti 1933. gada vasarā, pabeigti decembrī
Rezultāts: Tilts izturēja pārbaudi ļoti apmierinoši.
 |
| Vakar atklātā Gaujas tilta kopskats |
Vakar tika pabeigta jaunā dzelzceļa tilta pārbaude pār Gauju, kas ir daļa no Rīgas–Rūjienas dzelzceļa līnijas pirmā posma līdz Carnikavai.
Plkst. 8 no rīta no Rīgas uz Carnikavu devās īpašs pārbaudes vilciens ar divām smagām lokomotīvēm (tipa Bk3) un pilnībā piekrautiem preču vagoniem. Vilcienu vadīja Dzelzceļa virsvaldes komisija, kurā piedalījās tehniskais direktors inženieris Tismučka, tilta būvniecības vadītājs inženieris Dzenis, kā arī citi dzelzceļa inženieri, tiltu speciālisti un tehniskie eksperti.
Tilta izturību testēja vairāk nekā četras stundas, sākumā braucot lēni, vēlāk ar dažādiem ātrumiem – no 10 km/h līdz pat 30 km/h. Uz tilta tika izmantoti speciāli mērinstrumenti, lai kontrolētu slodzes ietekmi uz balstiem un laidumiem. Mērījumi liecināja, ka tilta balsti un metāla laidumi uzvedas stabili, un struktūra ir droša vilcienu kustībai.
Jaunā tilta tehniskie dati:
-
Kopējais garums: 222 metri
-
Sastāv no trim galvenajiem metāla laidumiem, katrs 62,75 metri garš
-
Abos krastos atrodas pieejas laidumi, kas nodrošina pāreju uz dzelzceļa uzbērumiem
-
Tilts ir paredzēts vilcieniem, kā arī gājēju satiksmei
-
Projekta kopējā izmaksu summa: 1 110 647 lati
Tilts ir viena no svarīgākajām jaunās Rīgas–Rūjienas līnijas inženiertehniskajām būvēm un veiksmīgā pārbaude ir nozīmīgs solis tuvāk regulāras satiksmes atklāšanai līdz Carnikavai.
ministrs, B. Einbergs, Satiksmes
 |
| 1938.g. |
 |
| 1937.gada 26. septembris |
.jpg)
 |
Tūristu grupa uz dzelzceļa tilta Carnikavā. Tiltu izmantoja kā vilcienu, tā auto un gājēju satiksmei. 20.gs.30.gadi |
Savukārt tos, kas šauro tiltu šķērso laikā, kad brauc vilciens, viņš sauc par dulliem pašnāvniekiem. “Kad vakaros te sanāk jaunatne, vilciena mašīnists jau nevar viņus redzēt!” Viktors atzīst, ka pašam arī nācies jaunatni padzenāt prom no bīstamās vietas. Vilcienu kustības sarakstu no galvas iemācījies arī Normunds, lai uz tilta negadītos sastapties ar vilcienu. Viņš novērojis, ka daudzi iedzīvotāji tiltu izmanto, lai nokļūtu darbā Carnikavā. Arī ziemā varot šķērsot tiltu – ja pieturas pie malas, turklāt vējš parasti lielo sniegu nopūšot. Ja gadoties braukt ar velosipēdu, tad visērtāk esot braukt sliedēm pa vidu.
