Tā pati forelīte

Pirmās dīķsaimniecības mūsu republikā dibinātas jau 13. gs. pie klosteriem, kurās mēģināts aklimatizēt no Prūsijas ievestās karpas. Pēc tam zivkopībā seko gadsimtiem ilgs klusums līdz pat 1884. gadam, kad Vidzemē nodibina Krievijas ķeizariskās zivkopju un zvejnieku biedrības nodaļu. Taču pirmo nopietno zivju audzētavu lašu un taimiņu vairošanai 1885. gadā Carnikavā ierīko zivkopis Alvīns Kiršs. 

Pazīsti savu republiku

1969.03.01 Liesma

🐠🐠🐠🐠🐠

Dārzos aug— foreles

Foreļu audzēšanas dārzi Dzirnezerā.

Zvejnieku kolhoza "Carnikava" ļaudis prot labi saimniekot ne vien jūrā, bet arī iekšējos ūdeņos. Lai papildinātu zivju produkcijas sortimentu viņi sākuši foreļu mākslīgu audzēšanu. Viņu saimniecības speciālistu aprēķini ir, ka kapitālie ieguldījumi, kas izlietoti zivju audzētavas izveidē, atmaksāsies jau tuvākajos gados un dos krietnu peļņu. Pašlaik saimniecībā izaudzētās foreles jau drīz varēs realizēt.

Zivkope Ilga Balode vērtē foreles pieaugumu

Dārzos aug— foreles
A. Tīsēna

🐠🐠🐠🐠🐠

Zivkopes llgas Balodes brigādē ir seši strādnieki. Vai brigāde tiek qalā ar darbiem? — atbild brigadiere. — Mūsu aprūpē nodoti visi zvejnieku kolhoza «Carnikava» audzējamie foreļu mazuļi. Kad sīkzivtiņas paaugsies, tās aizvedīs uz  audzēšanas dārziem. Pēc trim četriem gadiem zivis jau būs derīgas azaida galdam un tās nosūtīs uz veikaliem.  

Brigadiere Ilga Balode vērtē jaunās foreles.

Cīņa

1976.09.09 Cīņa

🐠🐠🐠🐠🐠

ZVEJNIEKS UN ZIVKOPIS

Kolhoza "Carnikava" zivkopis Arturs Galītis ar stori,
kas izaugusi linuma sprostos.

Vēl pavisam nesen šie abi vārdi šķita pilnīgi nesavienojami. Kāpēc gan zvejniekam ir jābūt zivkopim, ja zilajās druvās lomi ir bagāti? Taču nemitīgi augošais pieprasījums pēc zivju produkcijas lika šo senseno uzskatu grozīt. Tagad zivju mākslīga audzēšana slēgtajos ūdcnsbaseinos un arī Latvijas zvejnieku saimniecības zivkopības vēriens ar katru gadu paplašinās. Foreles vairākus gadus sekmīgi audzē zvejnieku kolhozā «Banga». Šī pieredze pārņemta «Carnikavā» un "9. Maijā". Carnikavas zivsaimniecības speciālisti iet meklējumu ceļus: viņi nevien izkopj foreļu «ganāmpulkus», bet cenšas atrast vispiemērotāko tehnoloģiju, kā ieaudzēt slēgtajos baseinos jaunas zivju sugas. No Astrahaņas atveda belsteru mazuļus, mēģina aklimatizēt stores. 

ZVEJNIEKS UN ZIVKOPIS

1976.12.24 Cīņa

A. Urālieša teksts

🐠🐠🐠🐠🐠

DĀSNIE LOMI

Pēc dažām minūtēm kārtējais svaigo zivju
sūtījums dosies uz veikalu.

Rudens ir karsts darba laiks ne tikai zemkopjiem, septembrī un oktobrī vāc «ražu» arī zivkopji. ... Gaujas krasts. Šeit, dažus kilometrus no upes grīvas, atrodas zvejnieku kolhoza «Carnikava» eksperimentālā saimniecība, kur audzē foreles igvātos. Zivju mazuļi tur tika ielaisti divu gadu vecumā. Izmantojot speciālu ar vitamīniem bagātu barību, zivis strauji pieņemas svarā un lieliski aug. Šoruden šeit izaudzēts četrarpus reizes vairāk foreļu neka pērn, kad sāka darboties eksperimentālais iecirknis. Upes krastā stāv kolhoza mašīna, kas pārvadā dzīvās zivis. Tās šoferis Boriss Beļko palīdz zivkopjiem Eduardam Cakaram un Jānim Labockim iekraut foreles. E.Cakars ir Lielā Tēvijas kara dalībnieks, bet Jānis Labockis ir vairāk nekā divas reizes jaunāks par savu biedru. Viņš nesen beidzis Kazdangas sovhoztehnikumu. Praksē viņš strādāja kolhozā «Carnikava» un, ieguvis zivkopja diplomu, lūdza nosūtīt viņu darbā uz šo saimniecību. Ražu savā zemūdens fermā sākām ievākt septembrī - saka brigadiere, foreļu audzēšanas saimniecības partijas organizācijas sekretāre Ņina Rezņikova — Mūsu kolektīvs ir cieši apņēmies izpildīt savas saistības un, realizējot foreles, dot saimniecībai vairāk nekā 200 tūkstošus rubļu lielu peļņu. Tagad kolhozā «Carnikava» sākas ne mazāk atbildīgs darba posms — gatavošanās iekšējo ūdenstilpju iemītnieku ziemošanas posmam un tā aizvadīšanai. Par to stāsta kolhoza vecākais ihtiologs Vsevolods Egerts: — Mūsu saimniecības galvenā bāze atrodas Dzirnezerā. Tur ziemos vairāk nekā 210 tūkstoši šīs vasaras zivju mazuļu un divgadīgo foreļu. Tas ir tā dēvētais sēklas materiāls nākamā gada preču zivju ražošanai. Lielā salā speciālas ierīces — aeratori — iesūknēs ūdenī gaisu, kas izkausēs ledu, Gaujā mēs ielaidām 700 tūkstošus nēģu mazuļu. Tas dos iespēju atjaunot vērtīgo zivju krājumus. Kā jau tika ziņots presē, ar zinātnieku palīdzību mēs iezīmējām un ielaidām Rīgas jūras līci vairākus desmitus tūkstošu foreļu mazuļu. Tie ir teicami aklimatizējušies jūras ūdenī, Pēdējās dienās Carnikavas, Salacgrīvas un Ainažu zvejnieki, kas zvejo Rīgas jūras līcī, atrada tīklos lielas foreles ar mūsu iezīmēm. Jāpiebilst, ka mēs pārdodam Latvijas, kā arī Pleskavas un Ļeņingradas apgabalu saimniecībām zivju mazuļus ielaišanai iekšējās ūdens tilpnēs. Tie ir vērtīgu zivju sugu mazuļi, kas izaudzēti mūsu saimniecībā. Kolhozā «Carnikava» darbaļaužu ieguldījums Pārtikas programmas realizēšanā pieaug. 

 

DĀSNIE LOMI

1984.09.30 Cīņa

D. Gefters. LATINFORM korespondents

🐠🐠🐠🐠🐠

Ūdens «dārziņos»

Par Carnikavas forelēm un nēģiem
rūpējas kolhoza ihtiologs Vsevolods Egerts

Zvejnieku kolhozā «Carnikava» jau desmit gadus audzē foreles. Ja pirmā produkcija bija tikai trīs tonnas, tad pagājušajā gadā tā sasniedza jau 26 tonnas. Foreles audzē šai vajadzībai ierīkotos ūdens «dārziņos». Pašlaik kolhoza teritorijā izvietots 51 «dārziņš». Jau vairākus gadus zivkopjiem norādījumus foreļu audzēšanā sniedz Baltijas zinātniskās pētniecības zivsaimniecības institūts. Zivju fizioloģiskās _barošanas laboratorijas vadītājas bioloģijas zinātņu doktores profesores J. Maļikovas pētījumi galvenokārt saistās ar zivju barības produktu pašizmaksas samazināšanu un biostimulatoru ietekmi paātrinātai augšanai. Pagājušajā gadā kolhoza speciālisti sāka nodarboties arī ar nēģu mākslīgu audzēšanu, lai palielinātu šo zivju krājumus Gaujā. Upē palaida 40 tūkstošus pusotra mēneša vecu mazuļu. Vēl kādu gadu viņi dzīvos Gaujā, tad dosies uz Rīgas jūras līci un apmēram pēc pieciem gadiem atgriezīsies atpakaļ savā dzimtenē. Šopavasar aprīlī un maijā atkarībā no ūdens temperatūras Gaujā palaidīs 500 tūkstošus nēģu mazuļu. Arī nēģu ataudzēšanā zinātniskus pētījumus veic minētā institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece Ņina Repovova. Par Carnikavas forelēm un nēģiem rūpējas kolhoza ihtiologs Vsevolods Egerts (attēlā). Nesen viņš atzīmēja 75 gadu jubileju. 

Ūdens «dārziņos» 

1984.04.10 Darba Balss (Rīgas rajons) 

Lielmežas, B.

🐠🐠🐠🐠🐠

Pilsētnieku uzturam 

Kolhoza dzīvo zivju pārvadāšanas mašīnas šoferis 

Boriss Beļko ir apmierināts - labas foreles izaudzētas «Carnikavā».

Pa Rīgas—Tallinas šoseju uz republikas galvaspilsētu brauca automašīnas ar uzrakstu «Dzīvas zivis». To ceļš sākās no Gaujas krastiem. Šeit atrodas zvejnieku kolhoza «Carnikava» eksperimentālā foreļu saimniecība. Laika apstākļi šogad bija zivkopjiem labvēlīgi, pastāstīja saimniecības galvenais ihtiologs Vsevolods Egerts. Normāla temperatūra, nebija stipru vēju, zivis neslimoja un ātri sasniedza preču svaru 300 līdz 400 gramu. Tiesa, galvenais faktors šeit ir granulētā barība ar lielu kaloriju saturu. To radīt palīdzēja Baltijas zivsaimniecības zinātniskās pētniecības institūta zinātnieki bioloģijas zinātņu doktores J.Maļikovas vadībā. Barību izgatavo kolhoza cehs. Tas gadā spēj saražot 200 tonnu vitaminizētās barības ar lielu kaloriju saturu. Šīs zivju granulas kolhozs «Carnikava» pārdod Latvijas un brālīgo republiku saimniecībām. ... Šajā dienā  dežurēja zivkopis Jānis Lagockis un strādnieks Bruno Purviņš. Agri no rīta viņi kā parasti izmērīja gaisa un ūdens temperatūru, kas izrādījās zivīm normāla. Tad deva barību. Zivis ir pieradinātas, un barošanas stundās igvāti jau burbuļo. No koka tiltiņiem, kas novietoti uz pontoniem, zivkopji vēro foreļu izturēšanos Ja tās ir mierīgas, tad viss ir kārtībā, foreles var sūtīt uz tirdzniecības tīklu. Upes krastā ieradās automašīnas akvāriji. No vienas mašīnas kabīnes izkāpa kolhoza foreļu saimniecības vadītājs Egons Norkus. Mūsu kolektīvs šogad izaudzējis vairāk nekā 300 centneru teicamu foreļu, viņš pastāstīja. Katru dienu mēs uz republikas galvaspilsētas un citu pilsētu veikaliem nosūtām 300 līdz 500 kilogramu svaigu zivju. Vienlaikus rūpējamies par nākamā gada ražu. Dzirnezerā mēs jaunās foreles audzējam līdz divu gadu vecumam. Pavasarī tās ielaidīsim igvātos, kas uzstādīti Gaujā.

 

Pilsētnieku uzturam

1985.09.10 Rīgas Balss

Gefters, D.

🐠🐠🐠🐠🐠

Zvejnieki audzē zivis 

 

 

Zvejnieki audzē zivis

1986.10.07 Darba Balss (Rīgas rajons)

Daņilova, A.