***
1978.02.07 Darba Balss (Rīgas rajons)
PIE SACENSĪBAS PARTNERIEM .
Ādažnieku darba uzvara
1980.12.09 Komunārs (Dobele)
========================= |
KUR lECERES PĀRVĒRŠAS ĪSTENĪBĀ ....
Mašīna, izlīkumojusi pa sniegainiem ziemas ceļiem, beidzot izgaismo ceļa rādītāju ar uzrakstu «Briljanti». Vēl tikai straujš pagrieziens, un mēs esam atbraukuši. Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» piena ražošanas komplekss «Briljanti» no ārpuses drīzāk atgādina kultūras namu, kinoteātri vai moderna labiekārtota kolhoza kantora telpas. Un tomēr tas ir milzīgs piena ražošanas komplekss 1000 govīm. Pretī ieejas durvīm atrodas ziemas dārzs, kurā sazaļojuši dažādi istabas augi, majestātiski savus vēdekļus izpletušas palmas, asas adatas pretī slej kaktusi. Baseinā no strūklakām mirdzēdamas augšup šaujas ūdens šaltis. Jā, arī ziemas dārzs ir šī kompleksa sastāvdaļa. Aiz stikla sienas operatora istaba, kur pie vadības pults sastopam kompleksa vadītāju Zigmundu Štālbergu. Viņš iepazīstina ar savu saimniecību. Vispirms netieši ar televīzijas ekrāna palīdzību. Televīzijas kameras «Briljantos» uzstādītas 24 punktos, no kuriem labi pārredzams ne tikai viss, kas notiek kompleksā, bet arī tā apkārtnē ganībās, barības novietnes, ceļi uz kompleksu. Šāda iekārta nodrošina operatīvu darba organizāciju. Kopā ar Zigmundu Stālbergu aplūkojam lopu novietnes. Govis atrodas vienpadsmit atsevišķās sekcijās, katrā astoņdesmit. Apstaigājot komplek su, pārsteidz tas, cik maz cilvēku šeit sastopam. Strādājam divās maiņās, stāsta kompleksa vadītājs, pirmā maiņa no četriem rītā līdz pusvieniem, otrā no pusvieniem līdz deviņiem vakarā. Katrā maiņā pavisam nodarbināti divpadsmit cilvēki slaucēji, lopkopēji, barības sagatavotāji, elektromehāniskais dienests ... 70 procenti no kompleksa darbiniekiem ir jaunāki par trīsdesmit gadiem. 1981. gadu noslēdzām ar labiem rezultātiem vidēji no govs iegūts 4520 kg piena. ... Barības cehā dūc, griežas, jaucas, smalcinās... Šeit ražo barību ne tikai kompleksa vajadzībām, bet turpat vai visām «Ādažu» kolhoza fermām. Kombinētā spēkbarība govīm, teļiem (vienu līdz sešu mēnešu veciem un sešus līdz divpadsmit mēnešu veciem), sivēnmātēm, sivēniem, broileriem; salmu un zāles miltu granulas: lopbarības milti un zāles griezumi tāda ir barības ceha gatavotās produkcijas dažādība. Kompleksā ir atsevišķa dzemdību nodaļa, profilaktorijs teliņiem.
Lolita Bērziņa ir viena no labākajam «Briljantu» kompleksa darbiniecēm |
Te katrai govij veltīta individuāla pieeja, uzmanīgi pārbauda katra dzīvnieka veselības stāvokli, atkarībā no tā izsniedzot barības daudzumu un veidu. ... Slaukšanas zālē visur tīrība un kārtība. Pāris slaucēju rīkojas ap aparātiem mazgā, spodrina, kārto... Pavisam viņas maiņā četras. Iepazīstamies ar šo slaucēju posmu Ņina Dakša, Astra Redliha, Antonija Šauriņa. Gaļina Gembika. Pie mums īpaši grūti strādāt tiem. kas pārnāk no mazākām fermām, jo tur ir gluži cits ritms, cita darba organizācija, bet galvenais īpaša individuālā pieeja gotiņām. Kompleksā ir citādi grūtāk vai vieglāk, bet citādi, saka kompleksa vadītājs Zigmunds Štālbergs. Gaļina Gembika ir vienīgā, kura uz kompleksu no mazas fermas atnākusi. Lūk, ko viņa stāsta: Sākumā bija grūti, vilka un vilka atpakaļ. Te man nepatika, mazajā fermā bija pavisam citādi katra gotiņa mīļa, pazīstama, zināma, tagad esmu pieradusi... Pārējās atnākušas šurp no gluži citiem darbiem. Antonija Šauriņa, piemēram, pēc profesijas ir pavāre. Mums te patīk, saka Astra Redliha. Jūtam, ka par kompleksa darbiniekiem rūpējas un gādā. Vienmēr silts ēdiens. duša, kur pēc maiņas nomazgāties, arī darba apstākļi labi. Antonija Šauriņa stāsta, ka viņas esot apmierinātas arī ar darba laiku, kaut gan pats grūtākais ir piecelties pulksten trijos, kad jābrauc uz rīta maiņu. Toties jau pusvienos slaucējas ir brīvas līdz vakaram var atlicināt pietiekami daudz laika ģimenei, mājai, apstaigāt veikalus. veļu izmazgāt ... Antoniju, piemēram, mājās gaida divi dēli. Vecākais jau izlēmis gribot būt žurnālists. Jaunākais, šķiet, būs kolhoznieks, saka Antonija Šauriņa. Arī Ņina Dakša audzina divus bērnus. Vīrs tāpat strādā «Briljantos». Strādājot dažādās maiņās, tā mazajiem varot vairāk laika atlicināt. Izslaukt gotiņas nemaz nav grūti slaucam ar «Eglīti» uzreiz pa četrdesmit govīm. Viena slaukšanas reize rit apmēram četras stundas. Govis jau pašas zina, kur iet, ko darīt pieradušas. No sākuma gan ir grūtāk (pirmās trīs četras dienas) govis pa klona grīdu iet uz slaukšanas zāli, bet kājas slīd katra uz savu pusi. Taču ātri pierod tagad soļo kā balerīnas. Slaucējām jāstrādā pat ar minūtes precizitāti. Pamēģini nokavēt slaukšanas reizi kaut vai par trijām minūtēm, un «balerīnas» sacels tādu troksni, ka vai visi kompleksa darbinieki saskries. Bet kā tad ar individuālo pieeju? Vai nav žēl, ka Gauju, Ventu, Abavu, Vaidavu, Daiļu un Princešu vietā tagad ir tikai bezpersoniski un it kā neko neizsakoši skaitļi 176. 177, 178... Tāpat bez individuālas pieejas mūsu darbā strādāt nevaram, skaidro Antonija Šauriņa. Ar aparātu dažkārt nevar līdz galam izslaukt, tādēļ katras gotiņas tesmenis pārbaudāms ar roku vai viss piens izslaukts. Mēs pazīstam savas govis vairāk gan pēc tesmeņiem nekā pēc izskata. Vienu gan varu teikt govīm nepatīk baltie virsvalki, it īpaši nelabvēlīgi tās raugās uz ciemiņiem baltos virsvalkos. Gadās arī, ka daža sadusmojas un sāk niķoties. Sevišķi kaprīzas ir melnraibās govis. Ja kaut kas nav pa prātam tūdaļ «norauj» pienu. Kā tiekat galā, kad govis neklausa, niķojas? Kā nu ar kuru citu apmīļojam, paglaudām, citai uzšaujam aukstu ūdeni uz ragiem ... Izsakām domu, ka govis «Briljantos» izturas kā dresētas. Cirkā lāči brauc ar riteņiem. Vai mūsu gotiņas sliktākas, ka nevarēsim tās pieradināt. Zigmunds Štālbergs joko. Jā, «Briljantos» ir ko redzēt. Un tā nav tāda tukša lepošanās, greznošanās vai «izrādīšanās» tā ir moderna, mūsdienu prasībām atbilstoša piena rūpnieciska ražošana. Nākotnē Ādažos paredzēts strauji palielināt melnraibo govju skaitu. Tad izslaukumi pieaugs pat līdz 6000 kg gadā no govs. Tāda ir reāla rūpnieciskas piena ražošanas aina. Kas kādreiz bija utopija tagad ir īstenība.
JAUNO LAIKU JŪTĪS
1982.01.05 Rīgas Balss
Kaņivecs, S.
1977.11.17 Dzimtenes Balss
REPUBLIKA PIECGADES RITMĀ
Kolhoza «Ādaži» slaucamo govju kompleksa Briljanti kolektīvs vienpadsmitās piecgades pirmajā gadā apņēmies vidēji no govs izslaukt 4500 kg piena. Deviņos mēnešos iegūti 3470 kg. Pirmrindnieku pieredzei veltīta plaša ekspozīcija PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē.
divi no labākajiem kompleksa darbiniekiem J. Boroduško un S. Krūmājs. |
REPUBLIKA PIECGADES RITMĀ |
1981.11.29 Cīņa *** |
«Ādaži» Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» Briljantu piena lopkopības kompleksā visi darba procesi mehanizēti un automatizēti. Te uzstādītas 24 televīzijas kameras palīdz dispečeram ātri un precīzi izpildīt tehnoloģiskās operācijas. Kompleksa darbinieki ik gadu iegūst vairāk nekā 5000 kg piena no katras govs, bet darba patēriņš viena centnera piena ražošanai ir trīs reizes zemāks nekā vidēji republikā.
«Ādaži» |
1985.11.02 Komunisma Uzvara (Aizkraukle) |
***
Izcila darba uzvara
Rīgas rajona kolhozs «Ādaži» četros gados izpildījis desmitās piecgades uzdevumu visu veidu lauksaimniecības produkcijas pārdošanā valstij. Šogad virs piecgades plāna piegādāts 6500 tonnu piena, 2600 tonnu gaļas, 3000 tonnu kartupeļu. Šajā piecgadē kolhozs «Ādaži» ieguvis vairāk nekā 18 miljonus rubļu tīrās peļņas. Lieliskus ekonomiskos rezultātus sekmējusi galvenokārt lopkopības pārkārtošana uz rūpnieciskiem pamatiem.
* Oktobra Karogs ( Alūksne ) / 04.12.1980
=================
Agrofirmu ekonomiskais mehānisms |
1987.03.01 Zinātne un Tehnika KALNIŅŠ, ARNIS =============== |
atpūtas stūrītis agrofirmas «Ādaži» kompleksa «Briljanti» ziemas dārzā. |
DROŠĀKS SOLIS | ||||
1987.12.29 Komunārs (Dobele) Līcītis, E. =======================
|
***
***
IKVIENA DEVUMS1982.08.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
Sūna, A.
IIKVIENA DEVUMS
1982.08.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
Sūna, A.
***
Lopkopības kompleksa "Briljanti" jaunieši: lopkopējs Vilmārs Fūrmanis, slaucējs operators Harijs Dakša, teļkopēja Anna Larionova, fermas pārzinis Gunārs Ziemelis un elektro atslēdznieks Raimonds Klopovs pirmo reizi vēlēs PSRS Augstāko Padomi.
NO VĒLĒŠANĀM LĪDZ VĒLĒŠANĀM |
1979.01.30 Cīņa J. Jasenova teksts un foto |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru