svētdiena, 2017. gada 30. aprīlis

Maiznīcas "Kukulītis" atklāšana *

 




 

 


Kukulīša atvēršana 1986.gada maijā / runā A.Ozoliņš

Maizes ceptuve "Kukulītis" Ādažu centrā / 1986.g.

Kukulīša atvēršana 16.05.1986. / Lentu griež Rīgas raj. LKP I sekretārs Šterns, asistē A.Kauls

Kolhozā cepta maize

Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» nodota ekspluatācijā ceptuve. No veikala to atdala stikla siena, tāpēc viss maizes cepšanas process ir redzams kā uz delnas. Atnāk cilvēks pēc maizes un redz, kā kublos tiek iejaukta mīkla, kā tā, pārejot no konveijera uz konveijeru, pārtop par kukuļiem. Un beidzot krāsnī bālie mīklas pikuči pakāpeniski pārvēršas zeltainos klaipos. Turpat ceptuvē tos iesaiņo maisiņos tādā veidā maizīte ilgāk saglabājas svaiga. Saimniecības tirdzniecības marka uz maisiņa it kā garantē augstu produkcijas kvalitāti. Iegādājoties silto un smaržīgo maizi, pircējiem tie pārsvarā ir lauku iedzīvotāji rodas īpaša apziņa, ka arī viņi ir piedalījušies tās tapšanas procesā. Tik tiešām, ja redz, kā rodas maize, arī attieksme pret to būs īpaša, saudzīga. Bet lauku ļaudīm tā ir arī priecīgs viņu grūtā darba rezultāts. Reizēm gadās tā: cilvēki strādā, audzē labību, bet pie garšīgas maizes netiek. Tā tiek vesta tālu ceļu no pilsētas un reti kad lauku veikalos nonāk svaiga. Protams, maza ceptuve ražošanas apjoma ziņā nav pielīdzināma lieliem maizes kombinātiem, bet tas nenozīmē, ka tā ir neizdevīga. Pēc ekonomistu aprēķiniem, ar kolhoza ceptuves ierīkošanu saistītie izdevumi drīz atmaksāsies. Starp citu, tās ražīgums nav nemaz tik niecīgs: 210 baltmaizes klaipi stundā. To pietiek ne tikai sava ciemata iedzīvotājiem vien, daļu var pat pārdot pilsētniekiem. Tuvākajā laikā saimniecība plāno atvērt firmas veikalu Rīgā. Tā preču sortimentā būs ne vien maize, bet arī jau pazīstamie produkti, ko ražo «Ādaži»: kaltēto un cepto kartupeļu salmiņi, šķīstošā cigoriņu kafija. Šajā piecgadē lielajā piepilsētas saimniecībā plāno apgūt gaļas un piena produktu ražošanu. Efektīvāk izmantot lauksaimniecības uzņēmumu pieaugušo ekonomisko patstāvību ļaus programma, kas jārealizē republikas agrorūpnieciskajam kompleksam kolhozu un padomju saimniecību pārstrādājošo ražotņu attīstīšanā.

T. Kovaļska,
LATINFORM korespondente
* Dzimtenes Balss / 10.07.1986. 


Kukulīša atvēršana / pirmajā rindā no kreisās: I.Muzikants, A.Rubiks,___, Meškūns (TV), A.Kronenbergs

Agrofirma «Ādaži»

Aktīvi attīsta pārstrādājošās nozares nesen par agrofirmu pārveidotais Rīgas rajona kolhozs «Ādaži». Viena no agrofirmas jaunajām ražotnēm ir maizes ceptuve. Tā atrodas zem viena jumta ar veikalu. Cehu no veikala atdala stikla sienas un tāpēc viss maizes tapšanas process redzams kā uz delnas. Cilvēks atnāk pēc pirkuma un var paskatīties, kā kublos mīca mīklu, kā to sadala, kā tā virzās pa konveijeriem un beidzot krāsnī pārtop zeltainos klaipos. Siltā, smaržīgā maize pirmām kārtām nonāk kolhoza ēdnīcās, bērnudārzā, skolā un tālākajos ražošanas iecirkņos. Taču tās pietiek arī brīvai tirdzniecībai. Pircēji, lielākoties lauku iedzīvotāji, nopirkuši veikalā smaržīgo maizi, var ielikt to tepat saimniecībā ražotajos polietilēna maisiņos. Tajos maize ilgi saglabājas svaiga. Kaut arī mazā ceptuve ražošanas apjoma ziņā nevar sacensties ar lielajiem maizes kombinātiem, tā, pēc ekonomistu aprēķiniem ātri atmaksāsies. Tās ražīgums ir diezgan augsts: 210 klaipu stundā.  Vienā dienā šeit izcep 1400 kilogramus maizes.

LATINFORM «Ādaži» maizes ceptuvē.
* Vaduguns ( Balvi ) / 27.12.1986

-

sestdiena, 2017. gada 29. aprīlis

Vera Singajevska kopā ar savējiem *

Vera Singajevska

no kreisās: Gundars Āboliņš, Māris Āboliņš, Tālivaldis Āboliņš, Vera Singajevska
 


 
Tikšanās ar LPSR Tautas skatuves mākslinieces Veras Singajevskas ģimeni.


-

trešdiena, 2017. gada 26. aprīlis

Lilitas Lērumas audzēkņi *

Lilita Lēruma kopā ar saviem audzēkņiem - mazajiem dejotājiem.



Mēģinājums vecajā skolā / Sporta zālē /

Centrā pie strūklakas
 
Foto uz "Kukulīša" kāpnēm

-

Tikšanās ar Ēvaldu Valteru *

 
Aiziesim uz izstādi!
Kultūras namā «Draudzība» aplūkojama Republikāniskā izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku kultūras nama foto kluba «Gamma» izstāde. Divpadsmit autori skatītāju vērtējumam nodevuši 63 darbus ar kopēju moto «Mūžam jaunā Rīga». Autoru vidū ir vairāki mūsu rajona fotogrāfi. Ļeņina padomju saimniecības darbinieks Reinis Kuplis parādījis interesantus arhitektonisku veidojumu uzņēmumus. bet RA «Vangaži» darbinieks Elmārs Āboliņš savos darbos pievērsies Dziesmu svētku norisēm. Toties kluba vadītājs ādažnieks Ādolfs Platais dod iespēju aplūkot mākslinieku un latviešu sarkano strēlnieku portretus. Šī izstāde ievada daudzo pasākumu un konkursu ciklu, kas veltīts Oktobra revolūcijas 70. gadadienai: «Gammas» fotogrāfi iecerējuši iekārtot tematisku izstādi par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Tuvākajā nākotnē varēsim aplūkot veco fotoaparātu un fotoattēlu izstādi no personiskām kolekcijām. Vairākus gadus «Gammas» fotogrāfi strādā pie republikas arī Rīgas rajona vēstures. Arhitektūras un dabas pieminekļu aizsardzības tēmas. Paredzēts sarīkot arī divus diapozitīvu konkursus. Viens no tiem - kopā ar žurnālu «Lauku Dzīve» būs veltīts iauku tematikai. Otrs gadskārtējais diapozitīvu konkursa vākums. 

 B. Lielmeža
* Darba Balss / 24.10.1987  
KURZEMES KRĪVU KRĪVS 

Kas pateiks, cik todien palika aiz Dailes teātra durvīm. Kurš gan negribēja redzēt spēlējošu aktieri kam jau 90 gadu. Darba tikums ir vienmēr svarīgākais likums! Pat purpurā un zeltā tērptais Anglijas karalis tā priekšā noņem cepuri, kaut viņa matus skar lielceļa putekļi.
Satumst skatuve, gaismā iznirst ražības simbols — grozs ar āboliem. Ja tas kristu un tie birtu veldamies turpat vien paliktu, tik pilna ir teātra zaļā krēslu piekalne. Skatītājiem stāvot un sienām aplausu vilnī šūpojoties nāk Viņš - zēns no Ventas, no Kuldīgas puiku draudzes, no dižā Zemgales pulka, no strēlnieku teātra. Maza, maza daļiņa no mūsu tautas, mūsu gara, mūsu dainām, gudrības. neizsmeļamās pašapziņas un lepnuma. Vai nāk, lai spēlētu? Viņš nespēlēs, viņš nodzīvos Multiku Dudareva drāmā — «Vakars». Cilvēku, kas ar sauli sarunājas, no zemes nācis, bez zemes dzīvot nevar, nekad no zemes neaizies un nekad nevienam nav slikta vārda bildis. No kurienes šis spēks ar kādu Ēvalds Valters šķetina Multika dzīves pavedienu? Vai tas no Kurzemes māla dzimtās saknēs iesūcies un Ventas viļņu aijāts krāts gadu desmitiem? Kas veidojis šo spilgto tautas gara aristokrātu, kas piedzimis vienā laikā ar dainu pirmo burtnīcu? Kas interesējas par daudzām valodām, bet kam vismīļākā ir latviešu valoda un dainas - mūsu senatnē nemācītās tautas augstākā māksla. Viņš līdz kaulam izsāpējis visas sāpes un slāpes pēc tautas gara kultūras, veidojis sevi un tagad stāv modernā stājā, kā tautas mākslas simbols. Apsveicēju vidū kārta mūsu rajona ļaudīm. Ādažnieki ievēlējuši Ēvaldu Valteru par Goda kolhoznieku un pasniedz viņam atbilstošu medaļu. Mēs vēlēsim: — Esat tāds, kāds Jūs esat!

A. Stūrmanis
* Darba Balss / 07.07.1984  
Latviešu sarkanais strēlnieks Ēvalds Valters savā deviņdesmitgadīgajā mūžā daudz pieredzējis.
 



 

 
 


-