Anna un Augusts Ozoliņi ^

Anna un Augusts Ozoliņi

🐓🐓🐓

PUTNU FERMAS KOLCHOZOS  

Ādažu pagasta Vorošilova vārdā nosauktajā kolchozā nodibināta putnu ferma. Tajā atrodas zoo Leghornas šķirnes vistas. Fermu pārzina putnkopības speciāliste  b.Milija Širone. Arī kolchozā «Gaujmalietis» b. Augusta Ozoliņa vadībā iekārtota ferma ar zoo vistām. Abi kolchozi putnu skaitu nolēmuši stipri pavaurot.

MŪSU LAUKOS UN PILSĒTĀS

1949.05.24 Darba Balss (Rīgas rajons)

🐓🐓🐓

16.10.1952.    

16.10.1952.

Mājputnu ferma / 29.07.1952

Par putnkopības augstu produktivitati 

Astoņus gadus es vadu putnu fermu, kurā pašlaik ir vairāk nekā 400 dējējvistas. Pērn es no katras dējējas ieguvu 187 olas un fermā izaudzēju 2.000 cāļu. Par augstiem darba rezultātiem mani divreiz apstiprināja par Vissavienības Lauksaimniecības izstādes dalībnieci. Izstādē gūtā pieredze man palīdzēja vēl labāk organizēt putnu kopšanu. Cīņa par augstu dējību jāsāk, izaudzējot veselīgus jaunputnus. Cālus es pati saņemu inkubatoru stacijā, atlasot tikai specīgus. Visus cāļus izšķiroju un sadalu pa 200—250 cāļiem katrā sekcijā. To apsildīšanai mums fermā ir  krāsns. Pirmajās dienās uzturam 289—290 temperatūra, vēlāk to pakāpeniski pazeminām.  Svarīga nozīme ir pareizai cāļu ēdināšanai. Pirmajās dienās tos baroju 7 reizes diennaktī. Vienam cālim dodu dienā 4 gramus drupinātu graudu, 2 gramus kviešu kliju. 4 gramus vājpiena un katrā ziņā vairākus gramus zaļumu, turklāt ik uz 100  cāļiem divas smalki sakapātas cieti  novārītas olas. Putniem augot, papildina barības  devas ar biezpienu, gaļas, kaulu vai zivju miltiem, raušiem, vārītiem karļtupeļiem, sāli un gliemežvākiem. Pēc katras ēdināšanas reizes aizklāju putnu mājā logus, lai cāļi atpūstos. Lai iegūtu zaļbarību, es jau ilgi pirms cāļu atvešanas uz fermu iesēju kastēs auzas un iestādu sīpolus.

Sekojot Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootechnikas un zoohigienas institūta darbinieku padomam, dodu cāļiem mikroelementus - kobalta, mangana un vara sāļus. Mikroelementi veicina putnu augšanu. Manis audzēti piecus mēnešus veci gailēni parasti sver apmēram kilogramu. Pieaugušajām vistām arī ir stingri noteiktas barības devas, kurās ietilpst vārīti kartupeļi, sakapāti burkāni, milti, sāls, siena smaikumi. Šo barību sajauc un katrai vistai dienā dod 100 gramus. Minerālo barību putni saņem neierobežotā daudzumā. Vistām vienmēr pieejams tīrs ūdens, kuram pievienoju dzelzs un vara vitriolu 3 gramus uz spaini ūdens. Fermā ir pelnu un smilšu kastes un blakus tām mazākas kastes ar smalku granti. Ziemā vistas tiek izlaistas pastaigā. Putnu mājā iekārtota elektriskā apgaismošana, tādējādi pagarinot gaismas dienu telpās līdz 14 stundām. PSKP XX kongresa Direktīvās par sesto piecgadu plānu lauksaimniecības attīstīšanā liela uzmanība veltīta putnkopības produktivitātes celšanai. Apsvērusi savas iespējas nolēma šogad iegūt 200 olu no katras dējējvistas. Savas saistības izpildīšu. Sešos saimniecības gada mēnešos esmu ieguvusi jau 85 olas no  katras dējējvistas.  

Par putnkopības augstu produktivitati

1956.05.08 Darba Balss (Rīgas rajons)

Ozoliņa, Anna, Saulkrastu rajona Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnkope

🐓🐓🐓

FOTOREPORTĀŽĀ

Labākā republikā

putnkope Anna Ozoliņa ar savu audžumeitu Martu Zvīdri 

apstaro ar kalnu sauli cāļus,

kas saņemti no inkubatoru stacijas.

Netālu no Ādažiem, priežu meža malā, atrodas Lejnieku mājas, kurās iekārtota Saulkrastu rajona Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnu ferma. Pirms astoņiem gadiem te sāka strādāt Anna Ozoliņa. Sākumā viņai bija grūtības, jo darbs nebija pazīstams, bet Anna neatlaidīgi mācījās, lai kļūtu par īstu putnkopi. Viņa lasīja grāmatas par putnkopību, apmeklēja trīsgadīgos zootechniskos kursus. Vairojoties zināšanām, vairojās arī Annas panākumi darbā. Vistu dējība fermā ievērojami cēlās. 1954. gada viņa no 400 vistām nodeva kolchozam apmēram 70 tūkstoš olu, bet pērn viņa no katras vistas ieguva caurmērā 187 olas. Centīgā putnkope ik gadus izaudzē 2.000 cāļu. Par cāļu prasmīgo audzēšanu un sasniegumiem vistu dejības celšanā viņai divas reizes piešķirtas tiesības piedalīties Vissavienības lauksaimniecības izstādē.

Putnu produktivitātes celšanu Anna Ozoliņa sāk jau ar cāļu audzēšanu. Inkubatoru stacijai viņa nodod labāko vistu olas un pati pieņem cāļus. Jau pirms cāļu pieņemšanas viņa izsēj kastēs auzas un iestāda sīpolus. Šādu zaļo konveijeru viņa audzē visu gadu. Rūpīgi koptie un pareizi barotie jaunputni ātri pieņemas svarā. Astoņu gadu laikā Anna Ozoliņa ieguvusi no fermas vairāk nekā pusmiljona olu un izaudzējusi pāri par 10.000 cāļu. Pirmajā fotoattēlā putnkope Anna Ozoliņa ar savu audžumeitu Martu Zvīdri apstaro ar kalnu sauli cāļus, kas nesen saņemti no inkubatoru stacijas. No Annas Ozoliņas var darbā daudz ko mācīties. lelūkojieties fermā. Visur valda tīrība un kārtība. Barības devu vistām viņa sastāda atkarībā no gada laika. Līdzās graudiem, vārītiem kartupeļiem, miltiem, viņa izbaro arī svaigus burkānus, gaļas atkritumus, zivis, kaulu miltus, dažādus zaļumus un sāli. Minerālvielās vistas saņem neierobežotā daudzumā. Fermā ir kastītes ar smalku granti, īpašas dzirdāmās ierīces ar tīru svaigu ūdeni. Anna Ozoliņa rūpīgi izstudēja PSKP XX kongresa Direktīvas par lauksaimniecības attīstību sestajā piecgadē. Kolchoznieku sapulcē, kas bija veltīta kongresa darba rezultātiem, viņa teica: Atbildot uz partijas tēvišķīgo gādību par mums, kolchozniekiem, solos šogad iegūt no katras vistas 200 olu un izaudzēt fermā 2.000 cāļu. Doto vārdu putnkope pilda. Lauksaimniecības gada sešos mēnešos viņa ieguvusi no katras vistas jau 85 olas. 

Anna Ozoliņa savāc olas

Labākā republikā
1956.05.20 Ļeņina Karogs (Preiļi)
Kostikova, F.

🐓🐓🐓

187 olas no dējējvistas gadā
Pēc vidusskolas beigšanas Anna Ozoliņa pārnāca strādāt uz Saulkrastu rajona Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnu fermu. Viņa ar enerģiju ķērās pie darba. Lai labāk apgūtu putnkopību  b. Ozoliņa mācījās trīsgadīgajos kursos, līdz vēlai naktij lasīja grāmatas, brauca pie veciem putnkopjiem. Pielietojot pirmrindnieku pieredzi un iegūtās zināšanas, Ozoliņa guva labus panākumus. 1954. gadā no katras dējējvistas ieguva 170 olas, bet pērn—187 olas. Astoņu gadu laikā b.Ozoliņa no 400 dējējvistām nodeva pusmiljona olu, piecu gadu laikā izaudzēja 10 tūkstoš cāļu. Par gūtajiem panākumiem Anna Ozoliņa divreiz bija Vissavienības lauksaimniecības izstādes dalībniece. Pašreiz viņa izvirzīta par izstādes kandidāti. Jaunputni un dējējvistas visu gadu saņem zaļo barību: auzas, sīpolus un salātus. Neierobežotā daudzumā dod minerālo papildbarību. Vistām vienmēr ir svaigs ūdens, kam piejauc uz vienu spaini pa 3 gramiem dzelzs un vara vitriola. Stingrs režīms un racions dod iespēju saglabāt visus cāļus un panākt augstu dzīvsvara pieaugumu. Pirmrindas putnkopes darbs augsti apmaksājas. Pērn par nopelnītajām izstrādes dienām putnkope saņēma 11 tūkstoš rubļu, pusotras tonnas graudu un tikpat daudz kartupeļu. Prēmijā kolchozs viņai izsniedza 4 tūkstoš olu un 50 vistas. 

TASS fotokronika
187 olas no dējējvistas gadā
1956.05.30 Ļeņina Karogs (Preiļi)

🐓🐓🐓🐓🐓🐓

🐓🐓🐓

Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnkope Anna Ozoliņa par vairākkārtēju sekmīgu piedalīšanos Vissavienības lauksaimniecības izstādē saņēmusi piecas medaļas.

Gailis dižu runu saka:

- Annai pelnam medaļu.

Visas vistas cieši sola

Šogad izdēt divsimt olu.

Par gadskārtu Jānīt's nāca, Līgo ! Līgo!
1957.06.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
Vilnis, V.

 

* Darba Balss / 28.07.1957

🐓🐓🐓

* Darba Balss / "Godina darba darītājus" / 12.10.1966

   

LAUKU CILVĒKA JAUNA IKDIENA

«Pilsētas un lauku sociāli ekonomisko, kultūras un sadzīves atšķirību likvidācija 

būs viens no dižākajiem komunisma celtniecības rezultātiem», 

teikts PSKP PROGRAMMA. 

Šodien jau pilnībā izjūtam šīs partijas politikas rezultātus. Ja atceramies tos laikus, kad kolhoznieks pildīja saistības ar valsti naturālijās un maksāja nodokļus, tad visā pilnībā izjūtam lielas priekšrocības, ko šodien bauda lauku cilvēks. Varbūt cits kā vairogu metis acīs atrunu, ka pilsēta tomēr ir pilsēta un tur vienmēr pieejams teātris, kino, vārdu sakot, kultūra. Zināma daļa taisnības jau ir. Un tomēr atcerēsimies vienu viss tagad virzīts uz kopēju mērķi lauku dzīves apstākļu maksimālu tuvināšanu pilsētai. Kolhoza «Boļševiks» saimniecības ļaudis jau šajā sezonā paspējuši noskatīties vairāk teātra izrāžu nekā dažs labs pilsētnieks. Uz teātri viņus par brīvu aizvizina saimniecības autobuss. Tāpat ar saviem autobusiem organizēti uz Rīgu brauc kolhoza «Ausma», «Ķekava», «Daugava» un citu ļaudis. Bet kinoizrādes? Tās katrā mūsu saimniecības klubā notiek vairākas reizes nedēļā. Spēj tikai noskatīties! Kolhozos organizējas dažādi kursi, kuros sievietes apgūst gan šūšanas un piegriešanas māku, māksliniecisko izšūšanu, aušanu, gan kulinārijas noslēpumus. Daudz lielisku izmaiņu noticis lauku cilvēku ikdienā. Nesen kolhozā «Ādaži» apmeklēju putnkopju Ozoliņu ģimeni. Gribu pastāstīt par šo vienkāršo lauku cilvēku dzīvi, kā viņi paši to novērtē un ir ar sasniegto apmierināti. Kaut gan materiālais stimuls šodien ir noteicošais, tomēr šo cilvēku dzīves ceļa izvēlei tas nav bijis galvenais. Putnkopja pienākumus Anna Ozoliņa uzņēmās jau no pašām pirmajām kolhoza pastāvēšanas dienām, jau toreiz, kad vēl bija smagi darba apstākļi, bet samaksa par to visai niecīga. Bet tagad Annas un Augusta Ozoliņu vārdi rajona lopkopju saimē plaši pazīstami, jo allaž lasāmi pirmrindnieku sarakstos. Gandrīz jau 10 gadu A. Ozoliņa ir tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībniece. Viņa glabā daudzus apbalvojumus, tai skaitā arī vairākas izstādes medaļas. Jautāju A. Ozoliņai, kādēļ viņa izvēlējusies tieši šādu darbu. Tā ir mana jaunības dienu aizraušanās, kas pārvērtās par mūža darbu. Neko citu vairs nevaru iedomāties. Vai esmu ar to apmierināta? Protams. Ir gandarījums ieiet kūtī un vākt un vākt olas. 1700, 1800 dienā. Pilni grozi un kastes, bet vistas kā īstas saimnieces groza sārtās sekstes, kladzina. Citreiz, it īpaši rudenī, kad sāk dēt jaunās vistiņas, cik dējēju, tik olu sanāk. Kā par to lai nepriecājas! Un b. Ozoliņa pastāsta, ka pērn no vistas iegūtas 305 olas. Dējība palielinājusies no gada gadā. Kamēr vēl nenomainīja visu vistu ganāmpulku, dējība nepārsniedza 200 olu gadā. Paviršam vērotājam šķiet, ka viss šeit rit gludi, pabaro tik dējējas un savāc olas. Bet atliek aprunāties ar Annu un Augustu Ozoliņiem, un tūdaļ kļūst skaidras viņu ikdienas rūpes. Reizēm putnu barības devā nepietiek A vitamīna, tad atkal kāda cita. Augusts Ozoliņš pats ir sagādnieks un barības pievedējs, brauc uz noliktavu, dārzniecību, zvēru fermu, ja vien tur iespējams ko sadabūt.

Šāda rūpība nodrošina spārnotās saimes ēdienu kartē diezgan lielu daudzveidību. Un tādēļ pieaug olu kalni. Pārsteidza darba apstākļi. Piebūvītē sakņu un gaļas maļamā mašīna, barības virtuvē sutināmais katls, kura kurtuvē šņāc naftas strūkla, lifts aizved produktus uz otru stāvu. Aizmirsti tie laiki, kad vajadzēja zāģēt un skaldīt malku, kas nereti bija zaļa un dūmoja vien, kad katla izsutināšanai vai visa diena pagāja. Regulējama šķidrā kurināmā strūkla ļoti ātri iesilda katlu. Tā ir svarīgākā šīs iekārtas priekšrocība, bet ne vienīgā. Tagad telpā un kūts apkārtnē valda tīrība, nekur neredz ne skaidiņu, ne malkas gruzīti. Kurināmā cisterna atrodas patālu no kūts un ierakta zemē. Tiesa, olas gan vēl jāsavāc, jāškiro un jāpako ar rokām. Citreiz šajā darbā visa ģimene piedaloties. Bet varbūt pavisam drīz to izdarīs gudrs automāts. Ne velti kolhozā runā, ka Augustam Ozoliņam esot zelta rokas. Putnkopība kolhozā ir rentabla nozare, dod tūkstošiem rubļu ienākumu. Kā tas iespaidojis pašus darba darītājus? Gribas atkārtot kāda gados un stāža ziņā vecāka kolhoznieka teikto: Ozoliņi dzīvo pārtikuši. Kādreiz pelēko mājiņu viņi gandrīz kā pili izveidojuši, ar baltiem ķieģeļiem apšuvuši, otro stāvu uzcēluši. Tiešām jāpiekrīt. Ne jau daudziem ir tik moderns un labiekārtots dzīvoklis. Virtuve izlikta baltām flīzēm. Krānos vienmēr karsts un auksts ūdens, centrālapkure, vanna ar dušu, gāzes pavards, ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna. Bet istabās modernas mēbeles, televizors «Elektrons», radio, magnetofons, paklāji, gandrīz katram ģimenē ir viņa interesēm atbilstoša personīgā bibliotēka. Māmuļa tajā galveno vietu ierādījusi literatūrai par putnkopību, bet jaunie mīl dzeju, viņu krājumos daudz interesantu aizrobežu rakstnieku, pašmāju vārda mākslas meistaru un klasiķu darbu. Prieks par visu redzēto, taču pārsteigums gan ne. Līdzīgi dzīvo daudzi mūsu rajona lauku darba rūķi ne tikai «Ādažos», arī «Mangaļos», «Mārupē», bijušajā «Daugavā», «Olainē», «Budeskalnos» un citur. Un tomēr, vērojot šīs ģimenes rocību, nenocietos, nepajautājusi, kādi līdzekļi ir viņu rīcībā. Anna Ozoliņa pērn vidēji mēnesī izpelnījusi 162 rubļus, bet viņas dzīves biedrs 181. Abi ir putnu fermas strādnieki un prēmijā par pērno gadu papildus saņems 1000 rubļu. Taču ne tikai šie līdzekļi sastāda viņu ģimenes budžetu. Meita Ilga un znots Viktors arī kopā pāri par 200 rubļiem mēnesī nopelna. Viņiem ir kolhoznieku personīgā saimniecība: govs, sivēns, piemājas zeme, kurā izaudzē kartupeļus. Realizējot pienu, gūst papildus ienākumus un pārtiku. Ģimenē visiem ir autovadītāja tiesības, ir divas personīgās automašīnas, vecais «Moskvičs» un nesen iegādātais jaunākā izlaiduma «Zaporožecs». Tad vēl pāris motociklu, ar ko bērniem uz darbu braukt. Ar šādu personīgo transportu var jebkurā laikā aizbraukt tur, kur vēlas. Šeit nav ieskaitīti tie līdzekļi, kas ietaupās, braucot ekskursijās ar kolhoza autobusu. Pērnvasar kolhoznieku ģimenes izbraukāja Lietuvu pa maršrutu Palanga, Kuršu kāpas, Viļņa, Kauņa, Trakai. Vairākdienu brauciens bija pilnīgi par velti. Visu to, kas pieder Ozoliņu ģimenei, sapelnījušas viņu čaklās rokas, nodrošinājusi ekonomiski spēcīgā kolektīvā saimniecība. Dzīves apstākļi laukos kļūst arvien labāki, tāda ir šodienas likumsakarīga parādība.

LAUKU CILVĒKA JAUNA IKDIENA

1969.03.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
VECVAGARE, V.

🐓🐓🐓🐓🐓🐓🐓🐓🐓

Darbs! Slava! Rozes!

Darbs dara lielu. Gadiem krātie zelta graudi piepildījuši apcirkņus un tagad rajona svinīgajā sanāksmē, kas veltīta valdības apbalvojumu pasniegšanai, mirdz darba slava. Ordeņi! Medaļas! Zelta zvaigznes! Apbalvoto tik daudz, ka visu fotoattēliem laikrakstā nepietiek vietas. Kaut tikai pa vienam teikumam veltījot katram no laimīgajiem, būtu jāizdod laikraksta papildu numurs. Tādēļ mūsu ārštata fotokorespondente A.Cukura jums piedāvā neaizmirstamās dienas fotoreportāžu; tikai ar pāris laimes brīžu acumirkļiem.  Ādažu kolhoza izdarīgā putnkope Anna Ozoliņa vēro pārējo apbalvošanu. 

Darbs! Slava! Rozes!

1971.06.03 Darba Balss (Rīgas rajons)

 * Darba Balss / 29.04.1972

🐓🐓🐓

Anna Ozoliņa - putnkope

no kreisās: Anna Ozoliņa ( - 2001.aprīlis), Aleksandrs Bleikšs (  - 2002.g.22.decembris )

--------------

-----------------------------

BILDES no 1986.g. marta

Augusts Ozoliņš

Anna un Augusts Ozoliņi

Augusts Ozoliņš, Zigrīda Dzintare, Anna Ozoliņa

===== Augustam Ozoliņam 100 =====

no kreisās:  Māris Sprindžuks, jubilārs, Ojārs Jansons

 

-

Putnkopība / Reiz bija ... putnu ferma Pērle *

PAPLAŠINA  PUTNU FERMU

Ādažu pagasta lauksaimniecības arteļa «Ādaži» ļaudis apņēmušies pievērst sevišķu vērību putnkopībai. Sākumā kolchozam bija tikai 25 Leghornas šķirnes vistas. Šajās dienās putnu skaitu palielināja - no Tīraines inkubācijas stacijas kolchozs iegādājās 270 cāļus. Putniem izbūvēta speciāla kūts, kurā varēs novietot 300 vistas. Putnu fermu pārzina putnkopības speciālists b. S. Obuchovskis.

MŪSU PILSĒTĀS UN LAUKOS 

1949.08.09 Darba Balss (Rīgas rajons)

Kādreiz ražošana sita augstu vilni

🐔 🐔 🐔

«Pērles» paliek pērles. 

Arī putnkopība šodien republikā ieņem svarīgu vietu. Šīs nozares tālākā attīstība nav iedomājama bez sadarbības ar citām padomju republikām. Agrāk mums pašiem nebija šķirnes vistu, no kuru olām varētu iegūt un izaudzēt broileru cāļus, kas ātri aug un pieņemas svarā. Palīdzība bija jāmeklē pie kaimiņiem. Patlaban selekcijas darbs gan tiek veikts arī Bauskas un Ķekavas putnu fabrikās, bet daļu izejmateriāla — olas — šīs fabrikas joprojām saņem no Ļeņingradas apgabala un Lietuvas PSR fermām. Daļa sūtījuma (selekcionēto putnu olas) aizceļo arī uz republikas šķirnes putnu audzētavas «Savienība» inkubatoriem. Un tikai tad dienu vecie 

Lūk, neliela daļa no viņiem — komjauniešiem

 putnu kopējiem - 

(no kreisās) Jānis Breidaks, Ināra Meikšāne, 

Daina Zāle un Daiga Lāce. 

cālēni ierodas saimniecību fermās, arī Pērlēs. Aizvadītā gada nogalē gan pašas Pērles uzsāka inkubācijas olu ražošanu. Ne pārāk tālā nākotnē šajā putnkopības kompleksā paredzēts uzcelt arī savu inkubatoru. (Tas ļaus izvairīties no republikā vistu slimības - pularozes, kas veicina mazo cālēnu krišanu.) Jā — bet kas tad ir Pērles? Pirmkārt, Rīgas rajona Ādažu kolhoza putnkopības komplekss, kas paslēpies meža ielokā netālu no Podniekiem. Pirmie čiepstuļi uz šejieni tika atvesti 1978. gada aprīlī.  Pēdējās divas kūtis ekspluatācijā nodeva tikai aizvadītajā gadā. Pērles ir viens no modernākajiem putnkopības kompleksiem mūsu valstī. Tur radīts savs īpatnējs mikroklimats, kur, uzturoties aplokā nevis kā cituviet sprostos, putni pavada visu savu «dzīvi» caurmērā 69 dienas. Barības un ūdens padeve — mehanizēta. Kopējam kombinētā lopbarība pirms izbarošanas vienīgi jābagātina ar piedevām, un automātika to aizvada līdz pat visattālākajam kūts nostūrim. Otrkārt — šeit strādā viena no labākajām Rīgas rajona komjauniešu un jauniešu brigādēm, kura par teicamu darbu vairākkārt saņēmusi komjaunatnes rajona komitejas atzinības balvas. Pērlēniešu komjauniešu un jauniešu brigāde prot lietderīgi izmantot katru kombinētās lopbarības kilogramu. Pie fermām novietotas pamatīgas metāla tvertnes, kur ievieto barību, lai tā neizkaisītos pa zemi. Pērn viena putnu gaļas kilograma ražošanai Pērlēs izmantoja ne vairāk par 3,5 barības vienībām (republikā kopuma šis radītājs ir 3,8). Pirms izēdināšanas kombinētā barība tur tiek bagātināta ar zivju miltiem, lopbarības raugu vai vitamīnu piedevām. Daļu no šīs ēdienkartes bagātināšanas piedevām saimniecība saņem no citām brālīgajām republikām. Tā, piemēram, no Ukrainas PSR tiek ievesti lopbarības rauši, no Kazahijas PSR graudi. Tāpēc katrai putnu grupai atkarībā no vecuma — sava ēdienkarte. Arī ūdens pirms izēdināšanas tiek uzsildīts. Kūtīs pat bargākajās sala dienas ir silti un patīkami. Rūpība atmaksājas - sociālistiskajās saistībās bija paredzēts iegūt caurmēra dzīvsvara pieaugumu diennaktī (viens no galvenajiem putnkopības rādītājiem) — 21,7 gramus. Bet panāca — 21.9 gramus. Starpība šķieta neliela, bet — ja katrā kūtī ir apmēram 20000 broileru? Tāpēc pērn kompleksā saražoja 1400 tonnu putnu gaļas saistībās paredzēto 1150 tonnu vietā. Vienpadsmitās piecgades pirmajam gadam noteikto putnu gaļas izpildes plānu Pērļu kolektīvs izpildīja jau pērnā gada 7. novembrī. Labākās putnu kopējas, kuras ikdienas darbu veic ar lielu rūpību un atbildību, ir jaunās komunistes Tatjana Čičeļeviča, Janīna Kūla, komjaunietes Felicita Grille, Ināra Meikšane, Ināra Čulkstēna un Inta Emsiņa. Jāpateicas arī elektromehāniķim Viesturam Bokmanim, bez kura darba prasmes nedarbotos sarežģītā barības un ūdens padeve. Ne vien darbā, arī sadzīvē visi esam darbīgi, — stāsta kompleksa komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre, komjauniešu un jauniešu brigādes vadītajā Vija Mačule - Bieži rīkojam komjauniešu vai visa fermas kolektīva kopīgus atpūtas vakarus. Nesen, piemēram, bija Jaungada karnevāls. Aktīvi piedalāmies saimniecības un rajona sporta un mākslinieciskās pašdarbības pasākumos. Bieži nācies dzirdēt: «Atkal Pērļu jaunieši tikuši uzvarētāju vidū?» Protams - patīkami! 

«Pērles» paliek pērles

1982.01.08 Padomju Jaunatne
V. TĒRMANIS

🐔 🐔 🐔

SAIMNIEKI 

Kolhoza «Ādaži» putnu kompleksā «Pērle" strādā pussimts cilvēku, viņu vidū deviņi komunisti. Tas ir daudz, iznāk pa partijas biedram katrā darbu iecirknī. Katrs komunists «Pērlē» ir paraugs citiem. Jānosauc labākās putnkopes to vidū Rita Daģe (viņa vada partijas grupas darbu), Ilga Balule, Tatjana Čičiļeviča. Jānosauc aktīvākie jaunieši - tās ir jaunās komunistes Vija Mačule (viņa arī organizē «Pērles» komjauniešu darbu), Janīna Kūla. Pērn «Pērļu» komunisti nolēma būt avangardā, gādājot par Pārtikas programmas īstenojumu. Aktuāli kompleksa ražošanas jautājumi nemitīgi ir partijas grupas redzeslokā. Šogad septiņos mēnešos «Pērlēs» saražotas 1037 tonnas gaļas, pērn tas notika krietni vēlāk, un 748 tūkstoši olu, par 535 tūkstošiem vairāk nekā pērn tikpat ilgā laikā tajās pašās platībās, strādājot tiem pašiem cilvēkiem. Apzinoties panākumu, savā grupas pārskata un vēlēšanu sapulcē komunisti pievērsās kādai problēmai cik racionāli ir izlietota barība šo olu un gaļas ražošanai. Salīdzinājums liek padomāt. Putnu paraugfabrikā «Ķekava» ik 1000 gramiem piesvara izlieto 3,3 - 3,4 barības vienības, bet «Pērlēs» 3.8 - 3,9. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, cik ņipri cāļi sagādāti, kādas  kvalitātes kombinētā lopbarība (un tā ne vienmēr atbilst standartam) taču, kā sapulcē uzsvēra komunisti daudz kas veicams pašu spēkiem. Tautas kontroles grupai (to vada komuniste Ilga Balule) visiem komunistiem jo vairāk jārūpējas par sabiedriskā īpašuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu. Jānovērš iespēja izvazāt lopbarību. Te var līdzēt precīzāka uzskaite un darba organizācija. Tātad  ne tikai vairāk un labāk, bet arī lētāk, tikai tad darba rezultāts atbildīs šīs piecgades ritmam. Un tad vēl. Tiklīdz līst lietus, putnkopēm «Pērlēs» slikts garastāvoklis. Kā ne. Celtnieki nav pabeiguši savu darbu un pa caurajiem jumtiem iekšā tiek slapjums, un tad tik spēj mainīt putniem pakaišus. Bet noskaņojums, cik zināms ļoti krasi ietekmē darba rezultātu, tātad. . . Kolhoza «Ādaži» partijas komiteja uzskata, ka «Pērļu» komunisti spējuši ne tikai rādīt paraugu darbā, bet arī saliedēt ļaudis, veidot labvēlīgu mikroklimatu,. Tas ir viens no atsaucīgākajiem kolektīviem saimniecībā, vai talka, vai sporta sacensības, «Pērļu» ļaudis būs pašā vidū. Te vairs nerunā par vidējo izglītību. Tā nu ir visiem, kas jaunāki par 30 gadiem. Toties jo ciešākas kļūst saites ar Ādažu astoņgadīgās skolas šefības klasi. «Pērļu» bērni šogad jau ies piektajā klasē, tādēļ varēs ne tikai tikšanās un ekskursijas uz vistu kūtīm rīkot, bet arī gaidīt talkā. Laba sadarbība ir ar Vangažu vidusskolas jauniešiem un pašu ciema pusaudžiem. Šeit ļaudis nemainās, taču par profesionālo orientāciju jādomā laikus. Paaudžu maiņa, nozares attīstība, par to domāja arī godinot «Ādažu» putnkopības pamatlicēju Augustu Ozoliņu. Vesela Ozoliņu dinastija tagad strādā «Pērlēs». Arī šī pasākuma iniciatore bija partijas grupa. Arvien sarežģītāki uzdevumi  jārisina ekonomikā, sociālajā un cilvēku audzināšanas jomā, par to kolektīvā vispirms ir atbildīgi komunisti, tā savu lēmumu strādāt tālāk pamatoja grupas komunisti. Par tās grupas darba organizatori viņi atkal ievēlēja Ritu Daģi. 

L. Novika

* Darba Balss / 13.08.1983   

 

Kompleksa tapšana

 

 

 

 

Blakus "Pērlei" bija Ozoliņa putnu ferma
 

Bija laiks, kad putnus audzēja plēves mājās / Putnu fermas iekšskats / 1971.gada oktobris

 

Kolhoza putnkopji Viktors Babulis un Ilga Babule sadala vitaminizēto barību vistām / 1971.g. oktobris

Konstantīns Vaivods (pa kreisi) - putnu kompleksa "Pērle" vadītājs, 

A/s "GP-Ādaži" vetārsts un brigadieris J.Breidaks

Ar vienotu mērķi 

Kā citos kolhoza «Ādaži» ražošanas iecirkņos, arī putnkopības kompleksā «Pērle» gada plāni ir saspringti. Taču, apsverot savas iespējas un iekšējās rezerves, tā ļaudis uzņēmās papildus saistības, kuru galvenie punkti ir: ražot 2000 t putnu gaļas (plāns 1950 t), pārdot valstij 1920 t, pārsniedzot uzdevumu par 20 t., standartam atbilstoši izaudzēt 99 procentus broileru un 1 kg dzīvmasas pieaugumam izlietot ne vairāk par 3,5 barības vienībām. Un vēl saražot uz katru telpas kvadrātmetru 125 kg putnu gaļas. Ja ievēro, ka fermā putnus tur uz grīdām, nevis būru baterijās, šāds rādītājs ir augsts. Daļa kompleksa kolektīva — putnkopes operatores strādā pēc brigādes metodes. Ir izveidoti 5 kolektīvā darbuzdevuma posmi. Tādējādi panākta vienota interese par kvalitatīvo (dzīvsvara pieauguma, turēšanas apstākļu, barības racionālas izlietošanas utt.) rādītāju uzlabošanu, kas ir šī gada sociālistisko saistību pamatā. Strādādamas posmos, putnkopes pašas regulē savu darba noslodzi, kas dažādās broileru attīstības stadijās nav vienmērīga.  Tā kā putnkopēju darba rezultātus daļēji ietekmē arī tas, kā apkalpojošais personāls paveic savus pienākumus - informē kompleksa vadītājs Osvalds Krūze — turpmākais mūsu mērķis panākt, lai kolektīvā darba uzdevuma posmi pārtaptu brigādēs. 

D. Zīle

* Darba Balss / 30.01.1986

 

 

Anita Podziņa Ādažu kolhoza vistu fermā "Pērle" / 20.gs. 80.gadi.

SAVAS VIETAS APZINĀŠANĀS

 Kas jauns «Pērlēs»?

- Vienpadsmitajā piecgadē šeit izaudzēja 9000 tonnas gaļas. To sasniedza, likvidējot nemehanizētās Pabažu un Centra iecirkņu kūtis, ieviešot virkni jauninājumu. Iepriekšējās piecgades sākumā vienam centneram dzīvsvara pieauguma izlietoja 6,4 cilvēka darba stundas. Šogad vajag četras cilvēkstundas, un tas vēl nav vis, - apgalvo kolhoza «Ādaži» putnu fermas «Pērles» vadītājs komunists Osvalds Krūze. Mums vēl ir rezerves! 

Kūtī galvenais panākumu virzītājs ir cilvēks, viņa apzinīgums, disciplinētība, vīrišķība un sievišķīgā ieinteresētība. Arī zināšanas un prasmi nenoliegsim, īpatnība ir arodgrupas un arodbiroja organizējošā loma. Bet ražošanas padome? Tāda taču arī ir! - Gan arodbiroja, gan ražošanas padomes veiktais tik cieši savijas, ka grūti pat atšķirt, ko kurš darījis: padome, birojs, ražošanas sapulce vai arodbiedrības pilnsapulce. Vismaz reizi mēnesī kopā sanākam. Tie paši kolhoznieki un strādnieki, tie paši jautājumi dienas krustcelē, tikai protokoliem virsraksti dažādi. Uzskatu, ka svarīgākais panākts — pašpārvalde darbojas. 1978. gadā, kad komplekss (kūts) sāka ražošanu, daudzi par normālu uzskatīja alkohola piedevu ikdienai. Nācās izmantot vecum vecos cīņas līdzekļus: pārliecināšanu, darba samaksas pilnveidošanu, un administratīvos pasākumus, kā tagad modē saukt dažādus sodus. Zinātāji atceras: toreiz ieviesa «melno grāmatu», kurā brigadieri ierakstīja visus pārkāpumus. Šogad atkal jau diez kuro reizi pārstrādājām sociālistiskās sacensības nolikumu. Vajadzēja labojumus un papildinājumus. «Melnā grāmata» uzdevumu veikusi un savu laiku arī pārdzīvojusi. Nav vairs ko rakstīt tajā. Arodgrupa tie ir visi kompleksā strādājošie. Sacensības nolikumam jāaptver katrs. Rezultātus apkopo. Ar tiem iepazīstina. Gaļas audzētāji paši ierosināja izveidot posmus (katrā 5 kolhoznieki). Viņu darbs jāvērtē kā kolektīva veikums. Atceraties hokeja sacensības, panākumus rada saliedētība. Svarīgs «Pērlēs» ir ražošanas rādītājs. To izmanto gan ekonomiskām analīzēm, gan darba apmaksas aprēķinos. To ievēro, rēķinot prēmijas par galarezultātu. Ievērots tajā viss: putnu vidējais dzīvsvara pieaugums diennaktī, saglabāšana, barības patēriņš. Tad vēl disciplinētība, sabiedriskā aktivitāte, iekšējā uguns un darba drošība, kultūras pasākumi. Ja es, - vadītājs lieku roku uz aprēķinu grāmatas, kurā skaitļu valodā virknējas guvumi un zaudējumi, kaut ko palaižu nepamanītu - nepareizi aprēķinu, cilvēki man pasaka, kā viņuprāt vajadzētu, lai būtu precīzāk. PSKP XXVII kongresa ietekmē cilvēkos notiek pozitīva atraisīšanās. Tai vajag līdzi turēt. Aplūkojot skaitļus, var iegūt ziņas: labākie rādītāji pašlaik vienotā darbuzņēmuma ceturtajam posmam. To vada Jānis Breidaks. Labi sastrādājušies. Hokeja valodā saspēlējušies. Salīdzinājumā ar citiem vairāk punktu viņiem nācis klāt par disciplīnu un sabiedrisko aktivitāti. Tajā ir vairāki komjaunieši un arodbiroja locekļi. Pats J. Breidaks ir ražošanas padomes loceklis un posma vecākais, bet papildsamaksu par to nesaņem. Pārējie ir Velta Kosņikovska, Felicita Grille, Iraīda Osīte un Inta Zaharēviča. Šī gada pienākums posmam ir izaudzēt 500 tonnas gaļas. Darāmais katrai dienai, stundai un minūtei visiem ielāgots. Kompleksa vadītājs domā, ka apvienojot posmos visus strādājošos beigās veidotos vienota darbuzņēmuma brigāde. Gaļas ražošanas kāpinājums līdzšinējās platībās šogad jāpanāk, nepalielinot strādājošo skaitu. Jāsaražo par 150 tonnām gaļas vairāk nekā vidēji 11. piecgadē. Tas izjauc esošo līdzsvaru. Rodas jaunas problēmas, ko pie mazākas slodzes nepazina. Risinot visiem putnu kopējiem ierastās problēmas, atklājas katra arodbiedrības biedra aktivitāte un ierosme. Uz to viss iecentrēts.

H. Jurčenoks

* Darba Balss / 05.06.1986 

2014.gads

 

«Pērles» komjaunieši

Rīgas—Tallinas šosejas 22. kilometrā, lauku un mežu ielokā, dzīyo un strādā «Ādažu» kolhoza jaunieši. Viņu vidū — arī putnkopības kompleksa «Pērle» 16 komjaunieši, kas darbā neatpaliek no vecākajiem kolēģiem, bet jauniešu rīkotajos atpūtas pasākumos savukārt piedalās visi, arī pieredzējušie kompleksa ļaudis. Par kompleksa augstajiem darba rādītājiem liecina tas, ka 1982. gadā komjauniešu un jauniešu putnkopības komplekss tika apbalvots ar Latvijas LKJS CK Goda rakstu. Ražīgs «Pērles» jauniešiem bijis arī 1983. gads: saražotas 1850 tonnas putnu gaļas dzīvsvarā, no tām valstij realizētas 1700 tonnas. Un viegli tas viņiem nenācās. «Pērlē» tikai vienā novietnē atrodas 20 000 putnu, bet kompleksā pavisam to ir 250 000. «Pērles» komjauniešu kolektīva rosme, vienotība un draudzība ir panākumu pamatā gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē. Kompleksa komjaunieši ir šefi Ādažu astoņgadīgajai skolai, palīdz tajā rīkot dažādus pasākumus, kad ir nepieciešams, remontē un iekārto kabinetus. Vienlaikus, protams, notiek arī profesionālā orientācija — jaunieši iepazīstina skolēnus ar savu darbu. «Pērles» jaunieši piedalījās komjauniešu militāri patriotiskajā salidojumā, kas bija veltīts kolhoza dibināšanas 35. gadadienai. Parasti viņi nav mudināmi iesaistīties spartakiādēs, kā arī dažādos citos sporta un atpūtas pasākumos. Aktīvākie komjaunieši pirmorganizācijā ir elektroatslēdznieki Juris Kūla un Ivars Ezeriņš, kuru uzdevums ir uzmanīt kompleksa dažādo mehānismu un automātu darbu, lai uzturētu «Pērlē» vajadzīgo mikroklimatu. Turklāt Juris Kūla ir kolhoza komjaunatnes komitejas loceklis. No putnkopjiem pēdējā laikā augstākos darba rādītājus sasniegusi Tatjana Čičiļeviča. Viņa rūpējas par tīrību, pilnvērtīgas barības sagatavošanu un putnu veselības stāvokli divās kompleksa novietnēs.

Ādažu kolhoza komjaunatnes komitejas loceklis «Pērles» elektroatslēdznieks Juris Kūla. 

«Pērles» komjaunieši

1984.04.06 Padomju Jaunatne A. BINDERA teksts un foto

🐓 🐓 🐓

 

 

 

 

🐓 🐓 🐓 

AUGSTU KVALITĀTI KATRĀ DARBA VIETĀ!

Krāsainības te netrūkst

«Pērles» kompleksa putnkopei Ligitai Laubenbahai aprit trešais darba gads kolhozā «Ādaži» pie gaļas cāļiem. Sākums, protams, arī šoreiz bijis grūts, bet tad sekoja otrā vieta sociālistiskajā sacensībā 20 cāļaudzētāju kolektīvā, un par pērnā gada veikumu - pat pirmā. Rūpnieciskās putnu audzēšanas apstākļi ir īpatnēii, tādēļ ieklausīsimies Ligitas domās: — Galvenais pie maniem 20.000 calīšiem (kompleksā audzē 14 reizes vairak) ir ritmisks darbs. Ļoti rūpīgi un precīzi jāievēro visi priekšraksti un veterinārārsta pamācības. Velti domāt: cālitis vien tur ir, saņemot lērumu pūkainu kamolīšu, tu tikai kop un uzmani tos līdz nodošanai. Tad tomēr izrādās, ka viens un tas pats katru dienu tomēr nav! Gribot negribot jāsāk domāt, ka viss kustas un mainās "uz augšu". Pie tik liela putnu kopskaita aizvien kaut kas uzliesmo un aizvien kaut kas jādzēš.  

„Sākumā pūkains kamoliņš vien ir,
bet vēlāk“... - saka Ligita Laubenbaha.

- Vai tad ar visu jātiek vienai galā? 

- Galvenokārt jā. To nevarētu bez mūsu daktera Konstantīna Vaivoda. Panākumus kaldina viņa gudrība un mans darbs. Pēc priekšrakstiem cālišiem jābarojas 70 dienas, bet praksē — ja viss ir bijis atbilstoši prasībām, pietiek ar 67— 68 dienām. — Kā pie jums nokārtots darbalaika jautājums? " 

— Strādājam kā rūpnīcā 8 stundas. Brīvdienās mani atvieto Dzidra Dičmane. Barības trūkumu kompleksā nejūtam, bet īespējas cāļiem saslimt paliek. Kūtij jābūt tik tīrai kā viesistabai, ciemiņus gaidot. Kur tad tieši izpaužas daktera gudrība?  Ārsts katrā situācijā sīki apraksta kaites cēloņus, parāda, kā cālīšus izdziedēt. Domāju, ka te izpaužas viņa labā griba mūs, putnkopes, izglītot līdz savam līmenim. Visu labi zinot, ir vieglāk ar medikamentiem novērst barības ražošanā pieļautu kļūdu. Sākumā saslimst tikai daži cālēni, taču vēlāk sirdzēju skaits aug. Tāpēc jārīkojas enerģiski, lai laikā novērstu slimības uzliesmoiumu no vīrusa, ko redzam tikai mikroskopā. Kūtī krāsainības netrūkst, - Ligita pieliek punktu.

 

Krāsainības te netrūkst
1981.05.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
Inga, J.

 

 

 

Šeit mājvietu raduši zirgi - vismaz kaut kas !!!

 

 

=====  laikā pirms "Pērles" =====

* Tēvija / 09.05.1942

* Mana Sēta / 15.03.1940

🐓 🐓 🐓

-