Zvejas rūpniecība Carnikavā nodibināta 1924. gadā. Viņas dalībnieku skaits 30, sastāvošs no vecsaimniekiem, jaunsaimniekiem un amatniekiem, kuru nodarbošanās blakus lauksaimniecībai ir zvejniecība, jo saimniecību zemes platības ir mazas. Zvejo Gaujā nēģus un lašus. Šo zivju zvejošanai Gaujā ierīkotas īpašas ietaises — tači. Sabiedrība uzcēlusi nēģu izstrādāšanai īpašu fabriku, kura tos pārstrādā un sagatavo kā iekšzemes, tā arī pa daļai ārzemes tirgiem.
 |
| 20-gs-60.g |
 |
| Carnikavas Zvejas māja |
Savstarpējās saticības svētki
1938.12.01 Zvejniecības Mēnešraksts
Jaunas tradīcijas dzīvē
Pirmais koks pensionāru alejā
Divpadsmit gadu Pēteris Raika nostrādājis Skultes zivju konservu rūpnīcas Carnikavas nodaļā. Ja Carnikavas nēģi ir iecienīta delikatese, tad te liels nopelns arī pieredzes un prasmes bagātajam nēģu cepējam. Pirms dažām dienām nodaļas kolektīvs aizvadīja P.Raiku pelnītā atpūtā. Viņi iestādīja pirmo ķirsi jaunajā augļu koku alejā nodaļas teritorijā, apsoloties bieži ierasties viesos, lai stādījumu apkoptu un nēģu sezonas laikā pastrādātu iemīļotajā kolektīvā. Rūpnīcas un nodaļas vadība, kā arī Carnikavas zvejnieki atcerējās kopīgi aizvadītos darba gadus, pasniedza ilggadīgajam strādniekam skaistas veltes. Viņam veltīto vakaru papildināja bērnu deju pulciņa priekšnesumi.
 |
| Jaunajam kociņam vajag arī stingru mietu, lai brāzmainie jūras vēji nenolauž |
Pirmais koks pensionāru alejā
1964.05.08 Darba Balss (Rīgas rajons)
Prīverta,I 
Carnikavas nodaļas zivju saiņotāja
Sekmīgi strādā Skultes zivju konservu rūpnīcas Carnikavas nodaļas kolektīvs, kas ar panākumiem sociālistiskajā sacensībā starp nodaļām glabā rūpnīcas ceļojošo Sarkano karogu. Vislielāko popularitāti carnikavieši gūst ar gardajiem nēģiem, kurus pazīst tālu aiz mūsu republikas robežām. Tāpat prasmīgi strādā kūpinātāji, kuriem darba pilnas rokas, lai patērētāji saņemtu jo vairāk svaigi kūpinātu reņģu.
 |
| Carnikavas nodaļas zivju saiņotāja Ņina Pīlaga (no kreisās) ar meistari Rasmu Bajāri pārbauda kārtējo kūpinājumu. |
1966.07.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
Carnikavas gardums
Carnikava pa laikam bijusi slavena ar nēģiem. Bet nupat gardēži sākuši secināt, ka zvejnieku arteļa kūpinātās reņģes neesot mazāk gardas. Proti, ar savu svaigumu un teicamo sagatavojumu tās pārspējot dažas zivju apstrādāšanas fabrikas produkciju. Carnikavas zvejnieku artelis ar savu veikumu jubilejas gadā var lepoties. Otrā ceturkšņa uzdevumu kolektīvs izpildījis divos mēnešos. Pašās pēdējās dienās lomi stāvvados vairs nav tik lieli. Tomēr ceha vajadzībām, protams, pietiek: katru dienu, kastītēs glīti iesaiņotas, uz Rīgu aizceļo apmēram divarpus tonnas lielu, zeltainu reņģu. Par to, lai Carnikavas zvejnieku arteļa produkcijas slava būtu laba, rūpējas kūpinātājas A. Rikarde un E. Tretjakova, tāpat O. Griķe, M. Ozoliņa, A. Krūmiņa, kurām ilggadēja darba pieredze. Ražojuma pievilcību nosaka arī saiņojums, tāpēc A. Ermsone un Ā. Bērziņa (attēlā) strādā gandrīz vai ar juveliera precizitāti. Esam priecīgi, ka darbs veicas un patērētāji apmierināti, saka kūpināšanas ceha vadītāja Zelma Lūse. Arī mūsu artelim šāda produkcija ir izdevīga labāk pildās ienākumu plāns.
 |
| Ā. Bērziņa |
Carnikavas gardums
1967.06.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
Prīverta, I.
 |
| Zvejnieku kolhoza CARNIKAVA zivju pārstrādes ceha meistare Astrīda Kanevale pārbauda kūpinājuma kvalitāti. Carnikava, 1976.gads. |
|
Kad rudens pusē Salacas nēģu tačos iepeld pirmie lomi, Jānis Hariņš aizkur krāsni, kas piesmaržo visu Salacgrīvu. Bērza malka sadeg versmojošās oglēs, kas brūnina uz dzelzs restēm saliktos nēģus. Apcep nēģu rindai vienu pusi, apcep otru, atdzesē, toverītī iekšā, sāli klāt, un delikatese gatava. Salacgrīvā nēģus vēl cep pa vecam. Iecerēs ir elektriskā krāsns. — Tehnoloģijai un garšai neskādē, — stāstīja konservu ceha priekšniece Nadežda Vintere, kuras pārziņā ir arī nēģu cepšana, — toties krietni uzlabojas darba apstākļi nav tik neveselīgi. — Carnikavā tas jau pārbaudīts, tur šāda elektriskā krāsns darbojas un visi ļoti apmierināti. Salacgrīvas zivju konservu kombināta produkcijā nēģi ir lepnums, taču to īpatsvars neliels — daži desmiti tonnu gadā. Prāvi lomi tačos ir tikai pāris mēnešu — oktobrī un novembrī. Nēģi upē tik daudz neienāk, cik pircējs kāro un cik viņa kabata atjauj kārot. Toties šprotes viens pats Salacgrīvas konservu cehs katru dienu izgatavo desmit tūkstoš kārbu. Šprotes ražo arī konservu cehos Duntē un Zvejniekciemā. Tās ir trešā daļa no kombināta kopējās produkcijas. Salacgrīvas zivju apstrādātāju darbs guvis augstu atzinību — Vissavienības sociālistiskajā sacensībā pērnā gada trešajā ceturksnī kombināta kolektīvs izcīnīja otro vietu.
 |
| Meistare Mārīte Kuļikovska. |
 |
| No kūpinātavas uz šprotu līniju. |
 |
| Kombināta Salacgrīvas konservu cehu jau sešpadsmit gadus vada Nadežda Vintere. |
 |
| Nēģu cepējs Jānis Hariņš. |
 |
| Skumbriju konservu pildīšanas līnijā. |
 |
| Nēģu laikā šprotu pakotajā Kazimira Vijupe maina profesiju: viņa piepilda nēģu toverīšus. |
| DELIKATEŠU LAIKĀ 1977.01.15 Zvaigzne |
Kolhoza «Carnikava» zivju apstrādes ceha produkciju pazīst republikas iedzīvotāji. Cik gan garšīga ir svaigi kūpināta menca, brētliņas. Ikdienā, iegādājoties tās, nemēdzam ilgi gudrot, par kūpināto zivju apstrādāšanu. Un laikam daudzi nemaz tā labi nezina, cik darbietilpīgs, «smalks» ir šis process. ielūkosimies virtuvē — zivju apstrādes cehā. Zivis pirms kūpināšanas rūpīgi sagatavo. Tad tās sarindo uz iesmiem un krāsnī iekšā. Kūpināšanas ilgums atkarīgs no zivju veida un lieluma. Ja gadās zivis ātrāk vai vēlāk izņemt no krāsns nevis kā paredzēts, tad viss paveiktais pielīdzināms nestandarta produkcijai. Bet tas notiek reti. Produkcijas kvalitāti pārbauda tautas kontrolieri, viņu vidū ir arī apstrādes meistare Broņislava Tetere. Kūpinātavas iecirknī viņa strādā jau ilgāk par 10 gadiem. B. Tetere ir komunistiskā darba triecienniece, apbalvota ar medalu. «Par teicamu darbu».
 |
| Apstrādes meistare Broņislava Tetere |
1983.03.15 Darba Balss (Rīgas rajons)
A. Volovika teksts
PSKP XXVII KONGRESU GAIDOT
Ražots kolhozā «Carnikava»
Šajās jūnija dienās republikas tirdzniecības tīklam nosūtīta pirmā partija konservu "Kūpinātas reņģes eļļā". Uz gaumīgās etiķetes zem izstrādājuma nosaukuma krievu un latviešu valodā rakstīts: «Zvejnieku kolhozs «Carnikava». Šeit nodots ekspluatācijā jauns konservu cehs, kas devis pirmo produkciju. Jaunā ražotne ir izveidota uzņēmuma zivju pārstrādes kompleksā. Tās celtniecībā, modernas tehnikas uzstādīšanā un apgādāšanā ar sistēmām, kas vada taras transportēšanas operācijas, eļļas iepildīšanu kārbās, gatavās produkcijas sterllizēšanu un citus tehnoloģiskos procesus, kopā ar saimniecības celtniekiem, mehāniķiem un iekārtu regulētājiem piedalījās Ļeņingradas un Igaunijas speciālisti, kuri piegādāja vajadzīgās iekārtas. Gaiša telpa ar lieliem logiem, pie konveijera strādā sievietes sniegbaltos uzsvārčos un lakatiņiem galvās. Tās ir Ņina Sice, Daila Kravalne, Ligita Loča un viņu darba biedres. Strādnieces piepilda ar kūpinātām reņģēm 250 gramu kārbas. Tās piegādā speciāls transportieris. Tā arī ir visa darbinieču līdzdalība produkcijas izgatavošanā. Visu tālāko darbu veic prasmīgi mehānismi. Tie kārbās iepilda nepieciešamo daudzumu eļļas, aizvāko tās un pa piekares ceļu nogādā autoklāvos, bet pēc tam gatavās produkcijas noliktavā, kur mašīnas uz konservu kārbām uzlīmē etiķetes. Gatavā produkcija tiek izturēta divas nedēļas, tad tās kvalitāti pārbauda laboratorijas speciālisti. Un tikai pēc tam konservus nosūta tirdzniecības tīklam. Līdz šā gada beigām mēs izgatavosim vairāk nekā 600 tūkstošus kārbu jauno konservu, bet jau nākošgad 1 miljonu kārbu, saka ceha priekšnieka vietniece Astrīda Kanevale. Perspektīvā paredzēts tālāk attīstīt konservu ražotni. Esam jau sagatavojuši telpas, kur tiks uzstādītas līnijas, kas ražos konservus no okeāna zivīm. ... Republikas zvejnieku kolhozu zivju pārstrādes cehu darbaļaudis palielina savu ieguldījumu mūsu zemes Pārtikas programmas realizēšanā. Šogad vien kolhozu fabrikas saražos vairāk nekā 110 miljonus kārbu konservu. Vienā laikā ar jauno ražotni "Carnikavā" tika nodots ekspluatācijā zivju pārstrādes cehs Salacgrīvā, zvejnieku kolhozā «Brīvais vilnis». Tas ir lielākais šāds uzņēmums Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē un var izlaist vairāk nekā 5 miljonus konservu kārbu gadā. Pieaug jaudas arī citās republikas zvejnieku saimniecību ražotnēs.
 |
| Kārbu pildīšanas iecirknī jaunajā cehā |
 |
| Jaunajā cehā |
Ražots kolhozā «Carnikava»
1985.06.25 Rīgas Balss
D. Gefters, LATIŅFORM korespondents Carnikavā
Ar «Carnikavas» marku
Ar katru gadu palielinās republikas zvejnieku kolhozu ienākumi. Mūsdienās tie kļuvuši par daudznozaru saimniecībām. T0 kolektīvi nevien velk lomus un audzē zivis, bet arī kāpina dažādas pārtikas produkcijas un konservu ražošanas tempus, attīsta puķkopību, sakņkopību un citas lauksaimniecības nozares un būvē rūpniecības, kā arī kultūras un sadzīves objektus un dzīvojamās mājas. Otrajā pusgadā pirmo produkciju sāks ražot jaunais konservu cehs. Tas ļaus jau šogad izlaist aptuveni 600 tūkstošus kārbu konservu. Tad kolhozs šogad pirmo reizi saražos vairāk nekā 2 miljonus kārbu un konservu. Zvejnieku kolhozs «Carnikava» ir viens no labākajiem kolhoziem nozarē, par ko vairākkārt apbalvots. Rīgas rajona uzņēmumu vidū saimniecības kolektīvs ieņēma pirmo vietu 1984. gada sociālistiskajā sacensībā, kas noritēja ar devīzi «Augstu kvalitāti katrā darba vietā.
 |
| Kolhoza cehā iepilda kārbās stavridas (priekšplānā - Anna Kārkle, viena no labākajām strādniecēm) |
Ar «Carnikavas» marku
1985.07.09 Darba Karogs (Valka)
Laba kapitāla ieguldījuma vieta Latvijā
 |
| Nēģu iekonservēšana. |
 |
| "SIA Carnikava-I" direktore Astrīda Kanevāle pie nēģiem, kas sagatavoti cepšanai |
Laba kapitāla ieguldījuma vieta Latvijā
1992.10.17 Laiks
ILGVARS SPILNERS
====
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru