svētdiena, 2025. gada 26. janvāris

Motobols preses slejās ( 1975 - 1979 ) ^

 

Nāk sezona ar jaunām rūpēm 
1975.04.05 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) 
Karlsons, P.
Sestdien Biķerniekos – motobols  
1976.04.22 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze
🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰
 

TĀ IET MOTOBOLĀ
1976.06.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze

🏆 🏆 🏆

Vēlreiz neizšķirts  
1976.08.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze
🎌 🎌 🎌
«ĀDAŽI» PUSFINĀLĀ 
Sestdien «Ādažu» motobolisti PSRS kausa izcīņas ceturtdaļfināla sacensībā tikās ar Vozņesenskas «Voshod» komandu un uzvarēja ar 1:0. Pirms spēles ādažniekam P. Pelčeram pasniedza PSRS sporta meistara nozīmi. Sacensība sākās ar mūsu komandas uzbrukumiem. Vairākas reizes Zālem izdevās apspēlēt pretinieku aizsardzību, taču no izdevīgām pozīcijām sistā bumba vārtos negāja. Arī Virzam. D. Zirnim un Mardarenko bija iespējas gūt panākumus, taču arī tās izmantot neizdevās. Īsi pirms perioda beigām viens pret viesu vārtsargu nokļuva Balodis, bet aizsita bumbu cieši gar vārtu stabu. Līdzīgas situācijas atkārtojās arī nākamajās divdesmit minūtēs. Izpildot 16 m soda sitienu, Zāle atrada spraugu viesu veidotajā «mūri», bet vārtsargs tomēr paspēja bumbu atvairīt. Tā nonāca pie Virzas, kas nekavējoties sita, taču Peruns arī šoreiz glāba savu komandu. Trešo periodu uzsākot, ar bumbu bija ādažnieki. Zāle nokļuva viesu soda laukumā un no visai neizdevīgas pozīcijas izdarīja sitienu. Bumba pārlidoja vairākiem spēlētājiem, skāra vārtu stabu un atradās tīklā. Vārtu zaudējums mobilizēja viesus, un komanda it kā pārvērtās. Ja pirmajās 40 minūtēs iniciatīva piederēja ādažniekiem un vārtsargam Domračovam visai reti nācās iejaukties spēlē, tad sacensības otrā daļa aizritēja ar jūtamu viesu pārsvaru. Vozņesenskiešiem bija lieliskas izdevības, vairākas reizes likās, ka viņi gūs panākumu, taču «Ādažu» vārtsargs Domračovs spēlēja teicami. Sevišķi daudz darba viņam bija laikā, kad ādažnlekl cīnījās četratā (uz piecām minūtēm noraidīja Virzu). Tiesa, arī laukuma saimniekiem bija iespējas palielināt vārtu starpību. D. Zirnis acīgi pamanīja brīvo Pelčeru un izdarīja precīzu piespēli, bet ļoti spēcīgajam sitienam pietrūka precizitātes. Arī pusfināla spēle ar Kovrovas «Kovrovec» notiks Rīgā. Tā sāksies 2. oktobrī pulksten 16. 

«ĀDAŽI» – PUSFINĀLĀ
1976.09.28 Padomju Jaunatne
V. GRIEZE

⚡⚡⚡
Kārtējā «ražošanas apspriede».
Latvijas PSR Nopelniem bagātajam trenerim Agrim Zirnim
aizvien ir ko sacīt saviem audzēkņiem - «Ādažu» motobolistiem. 

Čempioni bija STIPRĀKI
1976.10.10 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Pirksts, V.

💠💠💠
Pirmajā — zaudējums
Sestdien Biķernieku sporta bāzē notika PSRS motobola kausa izcīņas pirmā finālspēle, kurā kolhoza «Ādaži» komanda sacentās ar Elistes «Automobilistu». Tā kā tikko aizvadītajā čempionātā vienības cīnījās neizšķirti, skatītāji cerēja, ka šoreiz sportiskā laime būs ādažnieku pusē. Diemžēl tā nenotika. Viesu uzvara bija pārliecinoša — 5:0. Vadoties no rezultāta, var domāt, ka viesu pārsvars bijis nospiedošs un iniciatīva visu spēles laiku piederējust viņiem. Īstenībā sacensība ritēja visai līdzīgi, jo ādažnieki ar cīņas sparu kompensēja viesu taktiskās un tehniskās meistarības pārsvaru. Pirmajā periodā nevienai no komandām neizdevās gūt vārtus. Tikai 28. minūtē viesi panāca 1:0. Jo Kravcovs uztvēra atlēkušo bumbu un nekavējoties raidīja to vārtos. Līdzīgas iespējas gan pirms tam, gan vēlāk bija ādažniekiem, taču neviena no tām netika izmantota. Tā Zirnis prata ar galvu uztvert bumbu un novirzīt to partnerim izdevīgākā pozīcijā, bet raidījums gāja vārtiem secen. Komandas kapteinis Zāle pamanīja brīvu Virzu un precīzi pāradresēja bumbu. Juris sita tieši no gaisa un tikai dažu centimetru trūka, lai bumba no vārtu staba iegrieztos tīklā. Spēles turpinājumā vēl četras reizes vārtu stabs vai pārliktnis atvairīja ādažnieku sitienus, vairākkārt Bejavcevam tikai ar lielām pūlēm izdevās nosargāt savus vārtus. Viesiem neizmantoto izdevību bija mazāk. Trīs reizes viņi palielināja vārtu starpību ar meistarīgi izpildītiem soda sitieniem. 41. minūtē Kuzičenko pamanījās no 16 m atzīmes trāpīt nelielajā spraugā starp spēlētāju veidoto sienu un pārliktni, bet īsi pirms spēles noslēguma turpat trieca nedaudz ārpus soda laukuma nolikto bumbu. Līdzīgā veidā pārākumu guva arī  viesu kapteinis Oņišcenko. Tikai reizi bumba vārtos pabija pēc veiksmīgas kombinācijas. Arī to vārtu autors bija Kuzičenko. Sacensības pirmo pusi ļoti veiksmīgi aizvadīja «Ādažu» vārtsargs Jakuņins. Diemžēl pēdējos periodos viņš vairākos gadījumos neprata izvēlēties īsto vietu vārtos. Bez jau nosauktajiem spēlētājiem sestdienas sacensībā piedalījās Pelcers, Mardarenko un Balodis un patīkami, ka ikviens no viņiem cīnījās līdz pēdējai sekundei. Tiesnešu signāls par sacensības noslēgumu apturēja kārtējo ādažnieku uzbrukumu. Atbildes spēle 16. oktobrī notiks Elistē.
Uzbrūk viesi
Pirmajā — zaudējums
1976.10.12 Padomju Jaunatne
V. GRIEZE

💫💫💫
«Ādažiem» ir valsts meistarsacīkšu augstākās līgas motobola komanda.
Pērn tā iekļuva pat PSRS kausa finālā. Attēlā vārtsargs Boriss Jakuņins.
Kopsolī ar laiku
1977.02.15 Zvaigzne

Zigurda Mežavilka un Ilmāra Apkalna foto
«ĀDAŽU» MOTOBOLA MEISTARKOMANDA
1977.03.01 Zvaigzne
🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰
PSRS meistarsacīkstes
LĪDZSVARS
«ĀDAŽI» ZEĻEIMOKUMSKAS «MOLŅIJA» 1:1
Cīņas karstumā gadās, ka braucamais jādabū uz «kājām».
J. Zāle (vidū) pārmetoši skatās uz V. Šaulu.
Četras minūtes pirms sacensības beigām pretinieku vārtu tuvumā nogāž «Ādažu» uzbrucēju J.Zāļi. Tiesnesis nepārprotami norāda uz 11 m atzīmi. Uz rezultātu tablo tobrīd bija divi vieninieki neizšķirts. Kas izpildīs soda sitienu? Kas uzņemsies atbildību? Reāla iespēja pieveikt līderi. Varbūt pats cietušais? Nē, tomēr ieskrējienam gatavojas spēlētājs ar septīto numuru. V. Mardarenko. Tiesnesis dod signālu. Jāizšķiras, jāizšķiras taču beidzot, kur raidīt bumbu Viesu garais vārtsargs veikls veikls. Itin viegli «izceļ» bumbas no augšējiem stūriem. Varbūt mēģināt pa apakšu? Sitiens, nekā, tribīnēs nopūšas. Bumba lido virsū vārtsargam. Tādu satraucošu epizodu aizvakardienas mačā PSRS motobola meistarsacīkstēs starp «Ādažiem» un «Molņiju» bija daudz. Abām vienībām divi punkti vajadzīgi kā gaiss. «Molņijai», lai no sevis neaizlaistu projām čempionus «Automobilistu», rīdziniekiem, lai paceltos tabulā augšup un pietuvotos trešajai vietai. Zeļenokumskieši ir mūsu komandas seni pretinieki jau kopš 1969. gada, kad «Ādaži» pirmo sezonu spēlēja A klasē. Viņi valsts meistarsacīkstēs divreiz izcīnījuši sudraba un vienu reizi bronzas medaļas. Pašreizējā komandas sastāvā divi starptautiskas klases sporta meistari V.Šaula un V.Kudinovs. Ādažnieki pārdomāti organizēja spēli, un pirmajos divos periodos abus viesu titulētos meistarus laukumā tikpat kā nemanīja. Viņi tika rūpīgi uzmanīti. Latvijas motobolisti veidoja kombinācijas un it bieži nonāca pie viesu vārtiem. Otrajā periodā pēc kārtējā uzbrukuma mūsu P. Pelčers acīgi pamanīja nenosegto G. Balodi un precīzi piespēlēja viņam. Tālākais tika paveikts nekļūdīgi 1 - 0. Bet mūsējiem neizdevās panākumu nostiprināt, kaut arī izdevību bija atliku likām. Atkal parādījās vecā vaina neprecīza sitienu izpilde. Itin bieži vārtu tuvumā bumba pēkšņi vairs neklausīja un kāja šķēla tukšu gaisu. Pārāk liela sasprindzinājuma dēļ pat J. Zālem gadījās kļūmes. Taču gods kam gods, adažnieki par centību un cīņas sparu pelnījuši uzslavu. Viesiem nācās atspēlēties. Un tomēr Kudinovs parādīja klasi. Viņa ieslīpi raidīta bumba ielidoja mūsu vārtu garajā stūrī. Ādažnieku vārtsargu V Domračovu šaja neveiksmē nevar vainot. Viņš maču aizvadīja labi. Un tā līdzsvars 1:1. Abas vienības noslēgušas rēķinus čempionātā. Pirmā riņķa mačā savā laukumā zeļenokumskieši uzvarēja ar 3:1. Kopš 1969 gada sāncenši valsts čempionātā mērojušies spēkiem piecpadsmit reizes. Un atkal līdzsvars sešas uzvaras «Molņijai», tikpat daudz «Ādažiem», trīs mači beigušies neizšķirti. Vārti gan mums par sliktu 27—38. (Tas tāpēc, ka reiz 1971 gadā tika piedzīvots smags zaudējums 0:7 ). Nākamā spēle «Ādažiem» 23. jūlijā savā laukumā ar Vozņesenskas vienību «Voshod».
Ritenis pret riteni. J. Zāle pie viesu vārtiem.
LĪDZSVARS
1977.07.19 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons P.
💢💢💢
«Ādažu» motobola meistarkomanda drīzāk nekā citas vienības pabeidza valsts čempionāta spēles. Pāris nedēļas nācās nervozēt un gaidīt, kādi tad būs galīgie rezultāti. Mūsējie paši vairs nevarēja ietekmēt cīņu gaitu. Palika vienīgi cerības uz medaļām. Tiesa, teorētiski bija iespējams, ka neiekļūstam pirmajā trijniekā. Nu visi uztraukumi aiz muguras. Kā jau ziņojām, sestdien Elistes «Automobilists» izšķirošajā mačā par čempiona nosaukumu ar 8:2 pārspēja Zeļenokumskas «Molņiju». Vozņesenskas «Voshod» Vidnojes «Metalurgs» 4:1. «Ādažu» motobolisti izcīnīja otro vietu un sudraba medaļas. Tas ir otrais lielais mūsu vienības panākums astoņos gados, kopš tā startē PSRS meistarsacīkstēs. 1973. gadā ādažnieki saņēma bronzas medaļas, un tagad sperts solis uz priekšu iegūts sudrabs. 

«Ādažu» motobola 
1977.09.13 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) 

ar bumbu rezultatīvākais uzbrucējs Jānis Zāle
MOTORIZĒTAIS SPORTS
Latvijā tas ir ļoti populārs - gan Rīgā, gan visattālākajos lauku rajonos. Latvijā izauguši daudzi slaveni autobraucēji (atcerēsimies kaut vai Aleksandru Karamiševu, kas pirms dažiem gadiem uzvarēja lielajā Eiropas autorallijā) un motobraucēji, mums ir ļoti spēcīga motobola komanda "Ādaži", kas nule pirmo reizi kļuva par PSRS vicečempionu, turklār Rīgā čempionam - Elistes  "Automobllistam" sagādāja sāpīgu zaudējumu ar 5:2.

KAS JAUNS MEISTARKOMANDĀS?
1977.09.15 Dzimtenes Balss
A. Amoliņš

💮💮💮
PIRMS SOLĪŠANAS PĀRBAUDĪT! 
Kas iznāk, ja kāju veiklību apvieno ar motobraucēja iemaņām? Kāds gudrinieks man reiz atbildēja, ka tai gan vajagot būt jautrai ģimenītei, kurā sieva kaut kādā neizprotamā veidā tikusi pie vadītāja tiesībām un blakusvāģī bez grīdas iesēdinājusi vīru — futbolistu. Un vēl, ka šo matriarhāta atrakciju neviens daudzmaz normāls vīrietis gan ilgi ieturēt vis nevarēšot .. Joki paliek joki, šoreiz — runāšana par daudz nopietnākām lietām «Motobols — nākotnes futbols» — tā kādreiz vēstīja VEF laukuma apmale. Skatītāji tad vēl atbildēja ar «ha-ha!», bet šurp nāca aizvien biežāk. Var jau būt, ka toreiz tas viss daudzu izpratnē bija tikai tāda neredzēta izprieca un kādam  vienkārši modes pēdējais kliedziens. Taču sestdienas vai svētdienas novakares pie VEF Kultūras pils Rīgā ļaužu jūrā tramvajs virzījās uz priekšu tik lēni un prātīgi kā daždien kuģis, kuram dzenskrūvē iepinusies trose. «Lieta» bija sākusies! «Ādaži» — B klasē. «Ādaži» - PSRS labāko motobola vienību vidū. Un tad — «urā!» mums ir medaļas! tieši mums, jo lielas bumbas savaldītāji ir mūsu puiši, un katrs rīdzinieks jūtas gandrīz tā it kā medaļa būtu pašam kakla uzkārta. Tas nekas, ka pagaidām tikai bronza, gan būs arī augstāka kaluma medaļas. Un bija arī! Šogad, sezonu beidzot, «Ādaži» PSRS vicečempioni. Ej nu vairs tiec gudrs, vai agrākos gados par motobolu rakstītais sauklis tagad neprasās pēc korekcijas. 
Komandas sastāvs, gadiem skrejot, izmainījies gandrīz simtprocentīgi, taču motobols tādēļ nav cietis. Tagad jau vairākus gadus laukumā neredzam Agri Zirni, bet vai tādēļ viņš mazāk noderīgs komandai un republikas motobolam. Tikai Agrim pašam kļuvis nesalīdzināmi grūtāk. Gāja uz «plača», cīnījās kā spēlējošais treneris. Dažureiz vajadzības gadījumā varēja vienkārši piebraukt partneriem, pateikt, kā būtu jārīkojas, ja vajadzēja, pats bija iniciators. Pašam iesist bumbu vārtos ir daudz vienkāršāk nekā to iemācīt citiem. Tiesa, viena iespēja viņam bija liegta. Redzēt, kā tas viss izskatās no malas, padomdevējam ir krietni svarīgāk. Tomēr arī šobrīd Latvijā PSR Nopelniem bagātais, treneris Agris Zirnis saviem puišiem palicis vecākais biedrs, kuram var kādreiz iebilst, izteikt savas domas par kāda elementa lietderību. Tikai vienu gan Agris neatļauj: pārprasta «vienlīdzība» spēles laikā var nākt komandai vienīgi par ļaunu, tādēļ maču laikā - izpildi trenera norādījumus! Draudzēšanās un kopīga spriešana lai paliek atpūtas stundām, brīžiem. Sezonas laikā nāca prātā šim nav nekāda saldā dzīve, ja jau vienu otru reizi nākas pat paša brāli ņemt priekšā un kritizēt par pieļautajām kļūdām. Taču tā tam jābut, jo radu būšana sporta spēlēs itin drīz var «atkosties». Komanda izaugusi acīm redzami. Un šī pārvērtība nebūt nav vienas sezonas darbs. Lai līdz tai nokļūtu, bija jāstrādā ar pilnu sparu arī neveiksmīgajos gados, tad viss, likās, krīt no rokām ārā. Spēlētājs, lai arī cik perspektīvs viņš  būtu, bez gala daudz jāpamāca un jālabo. Un ko tu padarīsi, ka jaunatnācējs sākumā turas pie motocikla stūres, gluži kā niknam bullim ragos ieķēries, un tik vien tās domas, lai kaut bez bumbas spētu visvienkāršākos spēles elementus izpildīt. Kustību koordinācija svarīga ikvienam, bet motobolistam — jo sevišķi. Sagatavošanās periods — komanda trenējas gan sporta zālē, gan baseinā. Peldēt kopā ar motociklu protams, neviens neliek. Jāpeld tāpat, vienkārši - tikai noteikti trenera nodomu pildot. Daudzi sporta veidu pārstāvji saka: «Ja jau sāksi «peldēt» sacensību laikā tad ir cauri. Nekas prātīgs neiznāks!» Tādēļ labāk peldēt sviedros treniņā, bet atbildīgos mačos būt «uz strīpas». Motobolisti ar savām kājām neskrien, tikai  spēļu laikā. Treniņos to ne tikai drīkst, bet pat vajag darīt. Kāds motobolam sakars teiksim ar brīvās cīņas treniņiem? Izrādās, ka ir gan, turklāt vistiešākais. Arī šo treniņnodarbību nepieciešamība ir nepārprotama gūt fizisko rūdījumu. 
 Gadījies visādi. Motobolists paņem lelli, kuras svars atbilst dūšīga vīra svaram, un tad nu «spēlējas», mēģinot to pēc visiem cīņas noteikumiem nomest uz paklāja. Pēc brītiņa raugi: guļ vīrs kā ozols zemē, rotaļlieta — virsū, un sauc: «Aizvāciet taču to biedēkli, citādi tas briesmonis mani nospiedīs .. .» Nenospieda vis. Tikai pēc tādas pamatīgas «spēlēšanās» kāds mazāk rūdīts puisis baksta ar pirkstu: vai! man sāp te, šite un vēl tur. Nākošreiz jau mazāka kaulu sāpe, bet, kad pienāk sezona, — vairs ne par ko nav jāžēlojas. Spēlēšanas vaina! Te nu bija «sēdošais» sporta veids! Trenerim nav jāskaidro, ka spēlētājiem pašiem laukumā jadoma ar galvu, nevis ar ķiveri. Ātrs motors domāšanas lēnumu nekompensē. Kombināciju spēles veids, kādu atzīst Ādažos, prasa katra motobolista augstu tehnisku sagatavotību un labu taktikas izpratni. Uzreiz tas viss neatnāk, un, ja vien nepratīsi iegūt un noturēt — izplēnēs līdz ar punktiem turnīra tabulā Agrāk gāja grūtāk, jo komandā bija ļoti daudz jaunu karstgalvju un maz pieredzes. Toreiz, pret ādažniekiem spēlējot, valsts spēcīgākā komanda - Elistes «Automobilists» — vēl varēja atļauties, Agra Zirņa vārdiem runājot, nospēlēt futbolā ierastu trijstūri: ar vienkāršu manevru sadzīt visus mūsējos kā aitiņas aplokā un izbrīvēt kādu spēlētāju netraucētam raidījumam uz vārtiem. Tagad vairs tāds numurs neiet cauri! Pretiniekiem nākas meklēt ko jaunu. Gadījies, ka kāds sāncenšu labākais snaiperis pat mūsējo treneri uz labu brīdi atstājis neziņā.
Kā smejies, arī teātri spēlēt savā ziņā jāprot. Ja pretinieks noticēs, par lielu aktieri vari sevi arī neuzskatīt, bet par meistaru gan. 
Vienpadsmitmetrinieks. Izrādās, ka galvassāpes spēj sagādāt ne tikai uz pašu vārtiem piespriestais sitiens vien. Ādažniekiem gandrīz visu sezonu neveicās ar šā «pilnīgi drošā» vārtu gūšanas līdzekļa pielietojumu. Tiesneši neskopojās, spēlētāji — izmēģinājās visi pēc kārtas, taču bumba vārtos negāja. Par stabu rībināšanu punktus nedod, par neprecīzu sitienu pašam spēlētājam kauns. Galu galā «brīvprātīgo» vairs nebija, un uz 11 m atzīmes noliktā bumba atgādināja par dzimtbūšanas laiku klaušām. Taktikas gudrībām motobolā ir liela un nepārvērtējama nozīme. Svarīgi tikai, lai ar viltīgajiem domu kruzuļiem galu galā neapmuļķotu pats sevi. «Ādažu» jaunajiem vienu otru reizi gadās pārcensties. Agris Zirnis saka: — Kādreiz skaties un nevari saprast, ko tas puisis sadomājis. Apved vienu pretinieku, apspēlē otru un trešo un tad sāk atkal tādā pašā kārtībā no sākuma. Gluži kā šahā izdomājis piecus gājienus uz priekšu un, lūst vai plīst, grib savu kombināciju nospēlēt līdz galam, kaut ceļš uz panākumu ir krietni īsāks. 
Aizvadītajā sezonā Ādaži pretinieku vārtsargus skumdinājuši 43 reizes. Gandrīz pusi no komandas gūtajiem vārtiem iesitis Jānis Zāle. Tad arī vairs nav brīnums, ka PSRS meistarsacīkšu visrezultatīvāko vīru ievērojuši valsts izlases treneri. Šogad gan vēl neizdevās iekļūt PSRS komandas sastāvā braucienam uz Eiropas čempionātu, bet, zinot Jāņa darba spējas un centību, varam droši cerēt, ka tas viss viņam vēl priekšā. Kā ikvienam sporta spēļu kolektīvam, arī ādažniekiem vēl daudz neatrisinātu problēmu. Viena no galvenajām — vārtsargu trūkums. Nu jau gandrīz kļuvis par ieradumu, ka motobolistu rindas papildina bijušie futbola vārtu vīri. Nav ko slēpt: futbola federācija ir galīgi neapmierināta: «Vai, vai, ko jūs darāt!?», taču būtībā galvenā problēma sākas ar pašu vārtsargu pielāgošanos lielās bumbas tveršanai. Izmēģinājušies daudzi, taču rezultātu pagaidām nav, un šo "sudraba sezonu" vienība aizvadīja tikai ar vienu vārtu vīru — Valeriju Domračovu. Kas notiktu, ja kādā spēlē viņš tiktu savainots, pat iedomāties bail. Protams, var saprast ari tos vārtsargus, kuri pamēģinājuši un diemžēl atteikušies no motobola karjeras — daudz kas jāmācās no jauna, no daudziem ierastiem paņēmieniem jāatradinās. Ko jūs teiktu, ja jums liktu labajā vārtu stūrī lidojošu bumbu atvairīt ar kreiso roku? Nav ērti? Tomēr tas nepieciešams paša vārtsarga interesēs, lai izvairītos no smagās bumbas lidojuma spēka radītajiem savainojumiem. Tātad atkal jāmeklē puiši, kas spētu un, galvenais, gribētu visu apgūt par jaunu, nekurnot par grūtībām un neveiksmēm. Vēl daudz arī neatrisinātu organizatorisko grūtību. Motobolam ir viena ļoti būtiska īpatnība: jārūpējas ne vien par savu tehnisko sagatavotību, bet arī par motocikla spēju rūkt un vilkt. Aizvadītajā gadā ādažnieki, liekas, beidzot atraduši īsto vīru mehāniķa amatam. 
Aldis Golmeistars strādā ar lielu entuziasmu, vēlēšanos palīdzēt, un kolektīvam tas nav mazsvarīgi. Un, ja komanda otrā riņķa spēlēs ne reizes nepalika zaudētājos, tur nopelns un ieguldījums arī tehnikas aprūpētājam. Vienības interesēs būtu biežāk tikties mačos ar nākamajiem pretiniekiem, kad gatavošanās sezonai sasniegusi vislielāko intensitāti. Diemžēl tas bieži vien neizdodas to pašu organizatorisko trūkumu dēļ. Nākamgad Rīgā iespējama Beļģijas motobolistu ierašanās. Kustību koordinācijas trenētībai vajadzīgs batuts. Bet kurš var pateikt, vai to izdosies dabūt? Tādu un līdzīgu sīkumu ir vairāk, nekā tam vajadzētu būt. Motobola meistarkomandai daudz vajadzību, bet tā var un prot arī daudz dot pretī. Un ne jau medaļu spīdums ir noteicošais. Svarīgi, lai attieksme vienmēr un visur būtu pareiza. Kā atzina Agris Zirnis, ikviens no «Ādažu» puišiem spēj parādīt vēl daudz vairāk. Sezona ir galā. Grūta, bet skaista. Rudeni «Ādažu» motobola meistarvienības puiši «cīkstējās» sava kolhoza lauku darbos. Taču jaunā gadā atkal atsāksies treniņi. Motobola Jaungads pienāk pavasarī. Līdz tam vēl jāstrādā, jātrenējas, jo, ejot uz Biķernieku sporta bāzi, mēs gaidīsim tikai labu spēli. Un uzvaras! Kad būs zelts? Agris Zirnis teica: — Dzīvosim, redzēsim! Labāk mazāk solīt, bet vairāk darīt. Taisnība vien ir! Pat uz zāļu pudelītēm taču bieži vien raksta: pirms lietošanas - saskalot. Arī motobolistiem princips gandrīz tas nats. Pirms solīšanas — pārbaudīt!

1977.11.01 Liesma
JĀNIS VAHERS

♦♦♦
ādažnieki redzami savā kartējā mačā cīņā par valsts čempionāta sudraba medaļām

Līdz pilniem apgriezieniem vēl patālu
1977.12.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Pladars, E.
Laiks, Nr.5 (18.01.1978)

Treniņā grūti? Būs vieglāk laukumā, kad sāks ripot lielā motobola bumba. 

Vai būsim atkal stipri?
1978.04.25 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

♧♧♧
"Ādaži"motobola meistarkomanda / 1978.g. 

 
Pienācis laiks revanšēties 
1978.08.12 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze
♠♠♠
Cīņa pie viesu vārtiem.
BRONZA IR! SUDRABS...?
1978.09.05 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Roms, K.

♢♢♢

Kā «Ādaži» atdeva sudraba medaļas
tas panāca Vozņesenskas «Voshod». 
Tā ka mūsējo sāncenši pēdējo spēli aizvadīja Kovrovā ar turienes «Kovrovec»,
 bet ādažnieki Biķernieku kompleksajā sporta bāzē uzņēma Zeļenokumskas «Molņiju», 
varēja cerēt, ka arī šoreiz izpaudīsies sava laukuma priekšrocības. 
Daļēji tā arī notika. «Kovrovec» un «Voshod» sacensībā mājinieki divas reizes izvirzījās vadībā: 
Vozņesenskieši ar  ielām pūlēm ceturtajā periodā panāca neizšķirtu 2:2 un 
ieguva tikai vienu punktu. Nav grūti iedomāties viņu sarūgti-



Kā «Ādaži» atdeva sudraba medaļas
1978.09.12 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Roms, K.
Bronza — labi vai slikti?  
1978.10.01 Darba Balss (Rīgas rajons)
V, Grieze
♣♣♣
LAI RŪC TIKAI MOTORI 
«Ādažu» motobolistiem PSRS augstākās līgas meistarsacīkstēs iestājies pārtraukums. Tas arī bija ļoti nepieciešams ne tikai tāpēc, lai sagatavotu tehniku un paši slīpētu meistarību turpmākajiem startiem čempionātā, bet arī lai godam sagatavotos Tautu VII spartakiādes tehnisko sporta veidu cīņām. Lieta tā, ka Latvijas izlases kodolu pilnībā veido «Ādažu» meistarkomandas spēlētāji. Patlaban republikas izlases sastāvā trenējas 12 motobolisti. Aizvadītais gatavošanās posms liek domāt, ka pamatpiecniekā, kas izies laukumā pirmajā Tautu spartakiādes mačā, acīmredzot būs vārtsargs Valerijs Domračovs, aizsargs Jānis Podziņš, vidējās līnijas spēlētājs Dainis Zirnis, kā arī jaunizveidotais uzbrucēju pāris Jānis Zāle un Vladimirs Lubņevskis. Tuvākais rezervists Elmārs Mediņš. Protams, arī pārējie izlases dalībnieki, uzlabojot savu sniegumu, var pretendēt uz vietu sastāvā, jo šis nebūt nav galīgais variants. Diemžēl spartakiādes cīņām komandai nevarēs palīdzēt jau valsts čempionāta spēlēs savu prasmi vairākkārt apliecinājušais Vladimirs Seilkmans, jo viņš pārcēlies uz dzīvi Latvijā nesen (nolikums atļauj aizstāvēt attiecīgās republikas godu tikai tiem sportistiem, kas tās teritorijā dzīvo vismaz no 1978. gada 1. janvāra). Latvijas izlases vadība uz koptreniņiem aicināja arī Bauskas rajona kolhoza «Uzvara» motobolistu Pēteri Pelčeru, taču viņš komandas bāzē nav ieradies. Latvijas izlases motobolisti jau uzsākuši pēdējo un izšķirīgo sagatavošanās posmu. Liela vērība tiek pievērsta spēlētāju taktiskajai sagatavotībai, kā arī sadarbības slīpēšanai starp atsevišķiem komandas posmiem. Vienības vadība pagaidām nav apmierināta ar spēli aizsardzībā. Te galvenokārt izpaužas ne tik daudz tehniskās meistarības nepilnības, cik ātras situāciju novērtēšanas un taktiski pareizas pretspēlēs trūkumi. Vairāk jāsaskaņo arī vārtsargu un aizsardzības spēlētāju kopdarbība. Daudzsološs šobrīd izskatās jaunizveidotais uzbrucēju duets J. Zāle un V. Lubņevskis gan ar piebildi, ja Vladimiram, kurš ir reti spēcīga un arī precīza sitiena īpašnieks, izdosies izdeldēt grēkus taktiskās domāšanas ziņā. Turpinās arī spēlētāju fiziskās kondīcijas uzlabošana. Puiši skrien krosus, izpilda speciālus vingrinājumus izturības nostiprināšanai, daudz spēlē futbolu. Jā, kas nu ir, tas ir, teiksim, futbols basām kājām jūrmalas smiltīs pirmajā brīdī liekas nostiprinājis kāju muskuļus un pēdu līdz tādai pakāpei, ka nākamajā rītā grūti no gultas tikt laukā. Bet tas tikai mirkli, jo jāpošas taču atkal uz kārtējo treniņu. 
Arī atpūtas brīžos nenāk par ļaunu izkliedēt smagās motobola domas, teiksim, ar galda tenisu, pat novusu. Komanda tikmēr «atpūtās», kamēr krita azartā un sarīkoja paši savu turnīru jeb, kā to jokojot nosauca «superzvaigžņu čempionātu». Un tad pierādījās, ka vislabākā reakcija pie tenisa galda ir tiem, kam tai jābūt - vārtsargiem, ka novusā ar precizitāti sitienu izpildē izceļas labākie uzbrucēji, bet padomus no malas arī šeit vislabāk prot dot tie, kam pagaidām motobola mača laikā vairāk iznācis būt vērotāju lomā ... Turklāt tagad jau gluži labi zināms, kurā somā ir jaunākie laikraksti, lai pēc tam varētu apspriest ne tikai sporta notikumus un to, vai amerikāņu kosmosa stacija «Skylab» var nokrist Bastejkalnā vai ne, bet arī daudz ko citu. . .. Bet atskan vecākā trenera Agra Zirņa rīkojums, un visi atkal kāpj smagajos motobola zābakos. Bez rūkšanas un kurnēšanas. Lai rūc motocikli. Arī treniņspēļu reizēs. Šajā ziņā gan plānoto izdevies paveikt tikai daļēji, jo sāncenši pirms spartakiādes kļuvuši piesardzīgi un savus trumpjus pirms laika rādīt negrib. Šā iemesla dēļ  pajuka iecerētā treniņmaču turneja Baltkrievijā. Neatteica senie paziņas un sāncenši Škodas «Bartuvas» motobolisti. Rīgā notika divas draudzības sacensības, kurās pie vārda tika visi mūsu republikas izlases kandidāti un kurās divkārt uzvarēja mājinieki 5:0 un 2:0. No šīm spēlēm gan grūti spriest par mūsu potenciālo pretinieku — Lietuvas izlases motobolistu spējām, jo paredzams, ka kaimiņu izlases kodolu veidos Kretingas «Švituris» spēlētāji, no «Bartuvas» talkā saucot tikai divus vīrus (to vidū, starp citu, arī bijušo «Ādažu» komandas dalībnieku Pranu Račku). Nāca prātā doma, ka Baltkrievijas izlase, laikam gan nevēloties sacensties ar Latvijas sportistiem, ieplānojusi tikšanos ar mūsējiem spartakiādes turnīrā. Taču tas var notikt vienīgi tad, ja baltkrievi uzvar Lietuvas vienību, bet Latvijas izlase igauņus. Tā teikt, kas būs, to kristīs, un, kuri gatavošanās posmā rīkojušies pareizāk lietuvieši vai baltkrievu sportisti, parādīs Tautu spartakiādes turnīrs, kurš teju teju sāksies. Savukārt Latvijas izlase pagaidām regulāri aizvada treniņspēles savstarpēji starp diviem komandas sastāviem. Spartakiāde motobolistiem sāksies krietni agrāk, nekā citu sporta veidu pārstāvjiem. Jau šodien Latvijas PSR izlase cīnīsies pirmajā mačā Paidē (Igaunijas PSR) ar kaimiņrepublikas izlasi. Tautu spartakiādes turnīra izcīņas shēma ir ļoti spraiga, jo jau pēc pirmās neveiksmes ikvienai izlasei jāpāriet skatītājos. Sekmīga starta gadījumā Latvijas motobolistu pretinieks, kā jau minēju, būs Lietuvas un Baltkrievijas mača uzvarētājs. Arī šo spēli mūsu komanda aizvadīs izbraukumā 14. jūlijā. Ja šī barjera tiks pārvarēta (bet tas nepieciešams, lai Latvijas PSR izlase varētu izpildīt doto uzdevumu spartakiādē izcīnīt vismaz 3. vietu), tad 21. jūlijā sekos pusfināla mačs ar Ukrainas vienību, kura sastādīta no trīs augstākās līgas komandu Poltavas «Vimpeļa», Vozņesenskas «Voshod» un Višņaku «Ņivas» labākajiem spēlētājiem. Skaidrības labad jāteic, ka Ukrainas un KPFSR izlases kā iepriekšējās spartakiādes finālisti sāks cīņas tikai no pusfināla. Tāpat kā iepriekš, mūsu republikas izlasei tad vajadzēs doties viesos. 4. augustā sāksies cīņa par medaļām. Šajā dienā pusfinālu zaudētāji izšķirs, kam pienākas bronzas godalgas, un 5. augustā notiks finālspēle starp abām labākajām vienībām. Protams, komandai gatavošanās posmā radušās arī savas problēmas. Nelabvēlīgā izloze liegusi spēlēt ierastajos apstākļos teicamā laukumā. Diemžēl pagaidām tādu motobola stadionu kā Rīgā, nav daudz pat visas valsts mērogā. Kā Igaunijā, tā arī Lietuvā spēles notiek uz zālāja vai zemes seguma laukumiem, kur tehnikas elementu izpildei nepieciešamas citādas iemaņas. Kas izdarāms uz bitumena vai asfalta, grūtāk veicams vai nav piemērots uz zemes vai zālāja. Tādēļ nepieciešama neliela pārorientēšanās un piemērošanās paredzētajiem apstākļiem. Taču kā to veikt, ja neviena organizācija nav ar mieru laist motobolistus uz sava zālāja laukuma. Pēc tam pāri palikšot tikai arumi... Pagaidām nav iemesla būt apmierinātiem arī ar republikas Tehnisko sporta veidu kluba palīdzību. Dažu darbinieku neizprotamās attieksmes un pat vienaldzības dēļ Latvijas izlases vienībai dažkārt neizdodas plānotajā laikā sākt koptreniņus (kā, starp citu, bija arī, pat pēdējo sagatavošanās posmu sākot). Joprojām nav skaidrības par izlases tērpu un treniņtērpu savlaicīgu izsniegšanu. Tā organizatoriskas nebūšanas reizēm pārvēršas gluži elementāros traucējumos treniņdarbā. Bet «kroni» visam uzlika pagaidām vēl nezināmi motociklu un motosporta «mīļotāji», kuri nesen bija izdarījuši «revīziju» komandas tehnikas glabātuvē. Līdz ar to milzīgs darba, apjoms šobrīd jāveic arī komandas mehāniķiem Aldim Golmeisteram un Kārlim Grundem, glābjot, kas vēl saglābjams. Spartakiādē piedalīsies visu savienoto republiku motobolisti. Atteikušas savu līdzdalību vienīgi Maskavas un Ļeņingradas izlases. Un kas tagad var pateikt, kā būs tad, kad sāncenši ar visnopietnākajiem nodomiem izies laukumā riteni pret riteni. Mūsējie gatavojas. Kā apgalvo vecākais treneris Agris Zirnis, 1971. gadā PSRS tautu V spartakiādē mūsu republikas izlase tika līdz finālam, kaut arī tehnisko , elementu izpildes ziņā dažs sāncensis bijis pārāks. Toreiz bija panākta saprašanās gan laukumā, gan sadzīvē. Tas bija kolektīvs. Nevar teikt, ka pašreizējais izlases modelis tāds nebūtu, taču ar iebildi ir iespējas daudz ko uzlabot, vārdu sakot augt. Un tad, kā teica treneris, rezultātiem jābūt ne sliktākiem. ... Komandas kapteinis Jānis Zāle pēdējā laikā gan pēc komandas biedru apspēlēšanas treniņā, gan gūtajiem vārtiem pasācis ar smaidu sacīt: «Ko?! Negaidīji vis!» Un nupat viņš reizēm pat pie pusdienu galda un dušas telpās nākdams, apjautājas tāpat... Starp citu, «slimība» progresē un, kā izrādās, kļuvusi lipīga. Tagad šo spārnoto teicienu laiku pa laikam saka katrs komandas dalībnieks. Un būtu jau briesmīgi jauki, ja to pašu mūsējie varētu teikt pretiniekiem arī spartakiādes mačos. Tad izdotos tas, ko komandas līdzjutēji tik un tā gaidīs labas vēstis no spartakiādes.

LAI RŪC TIKAI MOTORI
1979.07.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Vahers, J.

BIJA JĀIZTUR
Sestdien, caur Biķernieku mežu soļojot uz kārtējo PSRS meistarsacīkšu spēli. mums līdzās nobremzēja autobuss, kura sānus rotāja košs uzraksts "Motobols". — Vai neparādīsit ceļu uz Biķernieku stadionu? — Protams, mēs taču tieši uz turieni arī ejam! Pirmajā brīdī likās, ir nu gan jocīgi tie kovrovieši! Vēl vakar trenējās mūsu bāzē, bet šodien no uztraukuma jau ceļu aizmirsuši . .. Tikai ciešāk ieskatoties, sapratu ka kļūdos es, nevis viņi. — Braucam savējos atbalstīt. Pavasarī Kovrovā ar ādažniekiem gāja, ai, cik grūti! Zināt taču — 1:1. Bet mums pašiem spēle svētdien Bauskā ar "Uzvaras" puišiem. Nu protams, tie taču Kovrovas otrās meistarvienības — "Voshod" motobolisti, kuri savukārt piedalās B klases turnīrā.  ... Jānis Zāle atbrauc uz stadionu tā kā nekad — tieši ar spēlei gatavotu motociklu. Esot abi ar mehāniķi Aldi Golmeisteru visu iepriekšējo vakaru "ķīlējuši". Ies? Lai tikai pamēģina neiet! Vārtsargi šņorē bumbas un klusē — pirms spēles nav ko pļāpāt. Daiņa Zirņa dēlēns Mārtiņš atnāk ar ziņu: Agra onkulis esot teicis, lai ejot uz komandas sapulci. Te nu visi sēž, un Agra onkulis, kuru motobolisti godā par vecāko treneri Agri Zirni, jau sāk runāt par cīņas plānu. Nevarēs spēlēt Pēteris Pelleris — tā. Pārkārtojamies. Vārtos — Domračovs. Dainis darbosies aizsardzībā, bet Vladimirs Seikmans spēlēs par «brīvo». Uzbrukuma parastais pāris — Zāle un Lubņevskis. Pagaidām uz maiņas vietu jādodas Mediņam un Podziņam. Bet spēlēsim tā . .. Skaidrs? Jau ar pirmajiem mača mirkļiem iniciatīva pieder ādažniekiem. Viss izdodas gluži pieņemami, tikai precīza raidījuma uz vārtiem nav. Beidzot ir labs moments — Seikmans iziet viens pret vārtsargu, sitiens.. . Agris Zirnis (klusībā): "Redzi nu, uz mata tāda pati izdevība ka mačā ar "Metalurgu", atkal virsū vārtsargam ... treniņā vajadzēs piestrādāt. Izdevības jāizmanto, tik bieži jau tās nerodas!» Tuvojas otrā perioda beigas, mūsu spēlētāji pie kovroviešu vārtiem sagriež īstu virpuli, bet tālāk  netiek. Viesi dodas vienā no retajiem pretuzbrukumiem, ādažnieki nez kāpēc sabraukuši motokaudzē, un valsts izlases dalībnieks Carjovs kā brauc, tā maļ — 0:1. Beidzot ir arī mums kaut kāds prieciņš — tiesnesis rāda uz 11 m atzīmi. Protams, kāpt uz kājām, turklāt vēl ar visu motociklu, nav pieklājīgi! D. Zirnis ieskrienas ... Ka tikai nu Jakuņins neuzminētu, kur Dainis sitīs! Viņš taču, pie mums trenējoties, to ielāgojis tīri labi...» — tā savas bažas pauž vecākais treneris. Uzminēt jau uzminēja (pareizāk sakot — zināja) gan, taču D. Zirņa sitiens šoreiz bija tik spēcīgs un precīzs, ka gar pašu vārtu stabu traucošo bumbu Jakuņins aizsniegt nepaguva. Tīkls nodrebēja - 1:1. Pārtraukumā aktieris Jānis Paukštello. kas par labu motobolam uz brīdi aizmucis no filmēšanās, smaidīja: — Paklau, bet puiši taču spēlēja lieliski! Un tas vārtu zaudējums tāda nejaušība vien bija. Spēlējam vien tālāk, būs labi! — Tiesa, Agris Zirnis gluži tik apmierināts vis nebija. Centrs jāpāriet precīzāk, nevajag skriet ar bumbu burzmā, 16 m soda sitieni jāizpilda viltīgāk — nu, var būt, ka tad būs puslīdz normāli. Dažs skatītājs vēl nav atgriezies no smalkmaizīšu pirkšanas, kad Zāle, tikmēr it kā garlaikodamies izvizinājis bumbu pa visvisādiem līkločiem, atrod  spraugu kovroviešu aizsardzībā un pabaro visus līdzjutējus uzreiz — 2:1. — Tas nu gan ir par traku. Atkal rupja kļūda aizsardzibā! — bilst Agris Zirnis un ieraksta savā piezīmju
Uzbrūk Ādažu trio
grāmatiņā — 2:2. Bet cīņa sit augstu vilni; ik pa mirklim darbs ir arī mehāniķiem, Zāle ar māņu kustību liek Jakuņinam palēkties un zem viņa kājām ieripina bumbu tīklā — 3:2. Televīzijas sporta komentētājs Edvīns Davidsons, kas ziedojis atvaļinājuma dienu, lai šoreiz pavērotu spēli bez mikrofona rokās, nekavējoties izmanto tās, lai saberzētu, un arī sakāmais viņam ir: — Nu jau tikpat kā ... Jāiztur! No jaunajiem spēlētājiem, kuru šobrīd komandā ir tik daudz, gaida uzvaru. To saprot visi. Vārtsargam Valerijam Domračovam neviens neko nepārmet, bet viņš pats nespēj rimties: — Pēdējo sitienu taču gandrīz notvēru, to golu es sev nevaru piedot... Pēdējais periods rit, kā vajag, visi cīnās, un nevar spriest, ka gaidītu beigu signālu. Jānospēlē prātīgi, neaizraujoties ar uzbrukumiem. Eh, kļūda — praktiski vienīgā visā spēles beigu daļā — uzdzen stadiona kalpotāju pa kāpnītēm pie rezultātu dēļa, lai kovroviešu pusē "2" apmainītu pret "3". Viesu soda laukumā pa gaisu aizkūleņo Zāle, tiesnesis rāda, ka nekas nav noticis, — viņš taču bija tuvāk. Un tad rokas uzšaujas gaisā. Diemžēl ne jau ādažnieku līdzjutējiem. Tiesnesis tās pacēlis, lai pavēstītu, ka mača laiks ir beidzies, sāncenšiem brālīgi dalot punktus — 3:3. Agris Zirnis, pieceļoties no sava galdiņa laukuma malā, izslēdz hronometru: — Atdevām uzvarētu spēli.. . — Bet ģērbtuvē valdīja klusums. Nākamsestdien. 25. augustā, plkst. 17 cīņa ar valsts čempionvienību Elistes *Automobilistu». 

BIJA JĀIZTUR
1979.08.21 Padomju Jaunatne
JĀNIS VAHERS
🚥🚥🚥
MĀKOŅI NOKAVĒJĀS
Sešās aizvadītajās PSRS motobola čempionāta sacensībās, kas šogad notika Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, pastāvīgs «apmeklētājs» bija lietus. Dažreiz lija tieši spēļu laikā, dažreiz laukums bija samērcēts īsi pirms cīņas sākuma, taču kā vienā, tā otrā gadījumā motocikli slīdēja un bumba drīz vien kļuva smaga un grūti vadāma. Dažs labs motobola cienītājs minētos apstākļus uzskatīja par ādažnieku niecīgās rezultativitātes cēloni. Jo līdz šim pretinieku vārtsargi Rīgā bija kapitulējuši tikai vienpadsmit reižu, turpretī pērn bija gūti 25 vārti. Arī aizvadītās sestdienas pēcpusdienā, kad «Ādažu» pretinieks bija Zeļenokamskas «Molņija», pie apvāršņa biezēja tumši padebeši, taču šoreiz «mākoņu kancelejā» acīm redzot sajuka maršruti un laiki. Pirmo reizi motociklu riepas nevis šķieda ūdens šaltis, bet gan pacēla putekļu vērpetes. Tas viesa cerības, ka nu ādažnieki beidzot varēs īsti parādīt savu meistarību, ne reizi vien pārspēt pretinieku vārtsargu un tādējādi apmainīt bronzas medaļas pret sudraba balvām. Diemžēl notika pretējais. Ideālajos apstākļos daudz labāk darbojās viesi, tie uzvarēja ar 3:1 un tā nevien nodrošināja sev palikšanu A klasē, bet pat aizbēga no priekšpēdējās vietas uz sesto. Viņi bija tie, kas parādīja, kā jāgūst vārti. Jau 9. minūtē zeļenokamskiešu spēlējošais treneris Saula guva pirmo panākumu, bet 28. minūtē Kudinovs ar filigrānu precizitāti izmantoja Domračova kļūdu un pārcēla bumbu pāri nedaudz uz priekšu iznākušajam vārtsargam. Būtu nepareizi apgalvot, ka ādažnieki necentās rezultātu mainīt savā labā. Komandas kapteinis Zāle pats mēģināja iedabūt bumbu pretinieka vārtos. Vairākkārt precīzi piespēlēja, taču līdz pat ceturtā perioda sākumam nevienam neizdevās pārspēt lieliski spēlējošo Suslovu. Tikai pēc tam, kad par Zāles apstādināšanu ar neatļautu paņēmienu viesus sodīja ar sitienu no 11 metru atzīmes, pats cietušais ieraidīja bumbu vienības «Molņija» vārtos. Šis panākums ļāva uzplaiksnīties -cerību liesmiņai, ka nu izdosies radīt lūzumu sacensības norisē, taču tūliņ sekoja «Molņijas» pretuzbrukums, un Kudinova «šāviens» vārtu augšējā stūrī atkal atjaunoja divu vārtu starpību. Arī šoreiz Domračovs bija mazliet iznācis uz priekšu, taču sitiens bija tik spēcīgs un precīzs, ka pat uz vārtu līnijas stāvēdams, Valerijs diezin vai būtu spējis to atvairīt. Atlikušajā laikā ādažnieki joprojām uzbruka, taču sportiskā veiksme šoreiz tiešām «sēdēja» uz viesu motocikliem. Pat tādā brīdī, kad bumba, atsitusies pret Saulas braucamo, asi mainīja lidojuma virzienu un traucās uz vārtu stūri, Domračova kolēģis brīnumainā kārtā prata to atvairīt. Tādējādi pēdējā sacensībā ādažnieki cieta pirmo zaudējumu savā laukumā. Sudraba medaļas bija pavisam tuvu, jo mūsu motobolistu sāncenši — Vozņesenskas «Voshod» spēlētāji, cīnoties Kovrovā ar vietējo «Kovrovec» arī zaudēja punktu — 2:2. Diemžēl mākoņi, kas ļoti iespējams, būtu nodrošinājuši ādažniekiem piekto uzvaru pēc kārtas, šoreiz lietu atnesa par vēlu. Šajā jokā ir daudz patiesības, jo zeļenokamskietis Kudinovs, apsveicot ādažniekus par bronzas medaļu izcīnīšanu, atzinās, ka slidenā laukumā nebūtu varējis izdarīt tik precīzus sitienus, bet Suslovs piebilda, ka piemirkusi tātad krietni smagāka bumba no vārtu šķērskoka nebūtu atlēkusi laukumā, bet, lidojot mazliet zemāk. ievirzījusies tīklā. 1978. gada motobola čempionātā komandas ieņēma šādas vietas. Automobilists,  Voshod, Ādaži, Kovrovec,  Metalurgs, Molniļa,  Niva, Vimpelis.
"Ādažu" meistarvienība (no kreisās): Alģimants Auksakis, Valerijs Mardarenko, Dainis Zirnis, Juris Virza, Guntis Balodis, Pēteris Pelcers, Valerijs Domračovs un Jānis Zāle. 

MĀKOŅI NOKAVĒJĀS
1978.09.12 Padomju Jaunatne
V GRIEZE
💢💢💢 
PSRS meistarsacīkstes 
Jaunie iekļaujas ansamblī
«ĀDAŽI» - VOZŅESENSKAS «VOSHOD» 6:5 (1:1, 2:2, 1:2, 2:0) «Ādažu» pirmā spēle savā laukumā PSRS motobola šīgada meistarsacīkstēs tika gaidīta ar nepacietību. Kā zināms, komandā notikušas lielas izmaiņas. Vienību atstājuši vairāki, pieredzējuši motobolisti. Viņu vietā pamatsastāvā iekļauti jauni spēlētāji, kuriem šosezon ir pirmais starts augstākajā līgā. Blakus «vecajiem» D. Zirnim, J. Zālem un V. Domračovam pieteikumā ierakstīti V. Lubņevskis, J. Podziņš, E. Bumbieris, I. Lubāns un V. Seikmans no Omskas, kas izteicis vēlēšanos spēlēt mūsu meistarkomandā. Ja zaudējums pirmajā mačā čempioniem «Automobilistam» bija likumsakarīgs, ja ne veiksme otrajā spēlē pret «Molņiju» apbēdināja (taču tikai 1:2), tad sacensībai savā laukumā ar «Voshod» vajadzēja daļēji atbildēt uz jautājumu, ko mēs šogad spējam un kādi «izskatās» jaunie motobolisti. Jaunie motobolisti radīja labu iespaidu. Pat labāku nekā gaidīts tā dzirdēju runājam tribīnēs. Skatītāju vērtējumā ir vērts ieklausīties. Protams, vēl pāragri jauniešiem sist uz pleca, taču katrā ziņā iepriecināja viņu centība un cīņas spars. Kļūdu bija daudz, īpaši aizsardzībā, kur pamatīgu eksāmenu vajadzēja izturēt J. Podziņam. Uzbrukumā mūsu teicamajiem J. Zālem un D. Zirnim vajadzīgs vēl viens labs saspēles partneris. Par tādu veidojas V. Seikmans. Šajā mačā viņš vēl pārāk kautrīgi devās uz pretinieka vārtiem. Šķiet, jāpalielina arī manevrēšanas ātrums. Uzbrukumā savu «es» meklē V. Lubņevskis. Viņam izdevās izrāviens, kas varēja beigties ar lielisku vārtu guvumu, taču bumba trāpīja stabu. Ko var veikt labi saskaņots uzbrucēju duets, pierādīja D. Zirņa un J. Zāles sadarbība. Viņi par abiem guva visus sešus vārtus. Dainim patiesi bija lielā diena. Viņš «Voshod» vārtsargu pārspēja piecas reizes! Kad Jānis motocikla kļūmes dēļ nevarēja piedalīties spēlē, komandas triecienspēks tūlīt mazinājās. Pretinieki tad guva panākumu divas reizes. Sasprindzinātā un dramatiskā mača beigu posmā vairāk veiksmes un izturības bija ādažniekiem. Pēdējās desmit minūtēs aizritēja ar viņu nenoliedzamu pārsvaru. Mūsējo uzvaru ar 6:5 nodrošināja precīzs J. Zāles raidījums vārtu stūrī. 
P. Karlsons
Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums), Nr.64 (22.04.1979)
===================
PSRS meistarsacīkstes
Veiksmīgā pēdējā minūte 
«ĀDAŽI» VISŅAKU «ŅIVA» 1:1  

Bumba nāk kā no dižgabala. Kurš kuru?
PSRS motobola meistarsacīkšu kārtējā spēlē starp «Ādažiem» un Višņaku (Poltavas apg.) «Ņivu» dramatisku momentu bija pārpārēm. Trīs vienpadsmit metru soda sitienus izpildīja ādažnieki, vienu viesi. Trīs reizes tiesnesis novietoja bumbu uz sešpadsmit metru atzīmes pret mūsu vārtiem un divas reizes pret «Ņivu». Un galu galā no visām šīm reālajām iespējām realizēta tikai viena. Mača pēdējā minūtē, kad sasprindzinājums sasniedza augstāko pakāpi, atbildību uzņēmās D. Zirnis un apņēmīgi devās izpildīt 11 m soda sitienu. Tā bija pēdējā iespēja izglābt komandai vienu punktu un pašam reabilitēties par neveiksmīgo raidījumu līdzīgā situācijā pirmajā periodā. Šoreiz «Ņivas» vārtsargs neuzminēja bumbas lidojuma virzienu, un skatītāji varēja atviegloti uzelpot. .. Visumā mačs izvērtās par meistarībā līdzīgu pretinieku spēkošanos. Viesu vienībā uzmanību uzreiz piesaistīja kapteinis A. Kirijačenko un spēlējošais treneris N. Bučiks. Šie abi motobolisti arī sagādāja visvairāk rūpju mūsu komandas aizsardzībai. Šoreiz pieejas ādažnieku vārtiem tika rūpīgāk noslēgtas nekā iepriekšējā mačā ar «Voshod». Trīs periodus mūsējie sekmīgi atvairīja pretinieku dueta spiedienu. Tomēr ceturtajā periodā atlika paviršāk uzmanīt pretinieku spēlētājus, un kombinācija Kirijačenko Bučiks tika nekļūdīgi realizēta. Mūsējie savukārt centās izvirzīt izdevīgās pozīcijās J. Zāli un D. Zirni. Ar ātriem manevriem sāncenšu aizsardzība tika «uzirdināta», radās lieliskas iespējas gūt vārtus, taču šoreiz veiksme nebija mūsu sabiedrotā. Daudziem lieliskajiem momentiem klāt jāpieskaita arī četri nerealizētie soda sitieni (divi 11 un divi 16 m). Šķiet, ādažnieki par maz mēģināja gūt panākumus no tālākas distances. Un tā tomēr laimīgs neizšķirts. Nākamajā spēlē 5. maijā «Ādaži» savā laukumā tiksies ar Kretingas «Svituri».
Veiksmīgā pēdējā minūte
1979.05.01 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.


BIJA JĀIZTUR
1979.08.21 Padomju Jaunatne
JĀNIS VAHERS
Bez zīmoga - nederīgs
Pēc PSRS augstākās līgas meistarsacīkšu atsākšanas «Ādažu» motobolistiem pašmāju spēļu sērija sākusies ļoti grūta. Pirms nedēļas mačs ar turnīra līderi Vidnojes «Metalurgu», aizvadītajā sestdienā cīņa ar otrās vietas pašreizējo īpašnieku Kovrovas vienību «Kovrovec», bet nākamajā sestdienā 25. augustā spēle ar valsts čempioniem Elistes «Automobilista» meistariem. Un ādažnieki dara ko var, lai nepaliktu kaunā. Kovrovas motobolisti Rīgā ieradās pēc uzvaras Kretingā pār turnīra pastarīti vietējo «Svituris» kolektīvu (3:1). Tiem motorizētā futbola cienītājiem, kuru interese par motobolu sniedzas tālāk nekā «reizēm», protams, nebija sveši arī mūsu sāncenšu spēlētāji.
«Ādaži» - «Kovrovec»
PSRS izlases dalībnieks Carjovs, pieredzējušais Cudikovs, bijušais «Ādažu» vienības vārtsargs Jakuņins... Nepamanīts nebija palicis arī tas, cik sasprindzināti abi pretinieki cīkstējušies pirmajā riņķī Kovrovā (1:1). Mača sākums aizritēja ar ādažnieku teritoriālo pārsvaru, taču izcīnīt pārākumu arī rezultāta izteiksmē traucēja neprecīzie noslēdzošie sitieni. Lieliska izdevība vārtu iekarošanai bija Seikmanam, taču, izgājis viens pret vārtsargu, viņš jau kuro reizi uzsita bumbu vārtu vīram tieši virsū. Un, lai gan ādažnieku spiediens pirmās ceturtdaļas beigās bija īsti varens, rezultāta tablo tā arī palika ar neaizskaramības zīmogu. 
Kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētāja vietniekam
Teodoram Rubenim spēles laikā pārdzīvojumu netrūkst.
Otrā perioda beigu daļā vienā no viesu pretuzbrukumiem bumba nonāca pie nenosegtā Carjova, un mājiniekiem vajadzēja sākt no centra. Tomēr minūti pirms pārtraukuma loģika uzvarēja: vārtus guva tie, kas vairāk uzbruka. Uz kovroviešu vārtsarga Jakuņina «cietoksni» tika piešķirts 11 m soda sitiens, un D. Zirnis ar spēcīgu sitienu ieraidīja bumbu vārtu augšējā stūrī. Iniciatīvu joprojām saglabāja mūsu motobolisti, un trešā perioda sākums bija gluži kā otrā turpinājums. Jau pirmajā minūtē Zāle izlauzās cauri viesu aizsardzībai un ietrieca bumbu tīklā. Perioda vidū atkal sekoja rupja kļūda aizsardzībā 2:2. Tomēr vēl pirms pārtraukuma Zāle vēlreiz «iestāstīja» viesu vārtsargam, ka sitīs vienā stūrī, bet pats pamanījās ieripināt bumbu otrā. 3:2 tas pirms pēdējām 20 minūtēm jau bija pieteikums uzvarai. Diemžēl vēl viena kļūda aizsardzībā cerības uz panākumu svītroja 3:3. Secinājums? Ja tomēr grib uzvarēt, pieļaujot tik daudz kļūdu aizsardzības spēlē, tad vairāk vārtu jāgūst pašiem. Kaut vai tā, kā to nesen izdarīja mūsu nākamie pretinieki elistieši, kuri, zaudējuši 5 vārtus, prata iesist 8 bumbas Vozņesenskas «Voshod» vārtos. Par pārsvaru vien bez vārtu gūšanas uzvaru nepiešķir. Šajā cīņā labi sagatavotais uzvaras pieteikums tā arī palika bez trāpīga sitiena «zīmoga» beigās. Bet jebkurš dokuments bez zīmoga ir nederīgs.

Bez zīmoga - nederīgs
1979.08.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Vaidavietis, J.

Vīrs pret vīru, ritenis pret riteni un bumba vidū.
Par piekto vietu
1979.09.04 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Ābols, P.

💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢
SPORTS
1979.09.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰
Izskaņa optimistiska, taču...  
1979.10.09 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze
☀☀☀☀☀☀☀
PSRS meistarsacīkstes 
Pamats turpmākajam 
«ĀDAŽI» - POLTAVAS «VIMPELIS» 4:2 
PSRS motobola meistarsacīkstes «Ādažu» komanda beidza ar maču pret Poltavas «Vimpeli». Sacensībai bija liela nozīme vietu sadalē starp tabulas vidusdaļas komandām. Zaudējums mūsējos atvirzītu uz septīto vietu, uzvaras gadījumā varētu pacelties par pāris vietām augstāk. Kā nu tas būs, varēs pateikt tikai tad, kad arī pārējās komandas būs izspēlējušas visus mačus. Pagaidām ir gan divi punkti kabatā, bet jānogaida, ko spēs konkurenti. Iepriekšējos gados jau vairākas kārtas pirms nobeiguma bija skaidrs, ka par čempionu atkal kļūs Elistes «Automobilists». Šogad reāli uz pirmo vietu pretendē arī Vidnojes «Metalurgs». Vidnojiešiem ir divi punkti vairāk nekā konkurentiem un vēl jāspēlē ar «Vimpeli» un «Ņivu». Elistes motobolistiem arī jātiekas ar «Ņivu» un «Vimpeli». «Ādaži» cīņā pret «Vimpeli» bija maksimāli mobilizējušies, apņēmušies sekmīgi beigt meistarsacīkstes. Bet arī poltavieši nevēlējās dāvināt punktus. Gluži otrādi. Uzvarot ādažniekus, viņi varētu pat pretendēt uz bronzas medaļām. Tādā sakarsētā atmosfērā pirmie trīs periodi aizritēja līdzīgā cīņā. Katra vienība guva pa diviem vārtiem, īpaši efektīgi «šāva» D. Zirnis no 16 m atzīmes pa spraugu «sienā» un viesu vienības spēlētājs Aļeksenskis, trāpot vārtu augšējā stūrī. Viss izšķīrās pēdējā periodā. Ādažnieki sekmīgi nosedza «Vimpeļa» bīstamāko uzbrucēju Aļeksenski un paši izmantoja katru izdevību uzbrukuma ievadīšanai. Labu aktivitāti parādīja ādažnieku jaunais spēlētājs V. Lubņevskis. Spraigā momentā viņš izcīnīja bumbu pie saviem vārtiem un vēlāk izvirzīja sitiena pozīcijā Zāli 3:2. Cenzdamies par katru cenu rezultātu izlīdzināt, viesi kļuva pavirši, un Lubņevskim radās vēl divas labas izdevības rezultātu paaugstināt. Tad neatļauti kavēja Aļeksenski, un poltavieši ieguva tiesības uz 11 m soda sitienu. Zaharovs, rūpīgi nesagatavojies, steidzās un raidīja vārtiem garām. Mača pēdējās sekundēs Zāle no Lubņevska piespēles vēlreiz pārspēja «Vimpeļa» vārtsargu. Un tā 4:2 «Ādažu» labā.  
Tabulā pašlaik ir šāds stāvoklis.  
Metalurgs             14 12 0  2   58:23  24  
Automobilists     14  9  3  2   62:26  21  
Kovrovec               16 6  5   5   38:37  17  
Molnija                  16  7  1   8   37:36  15  
Vimpelis                14  6 3   5   22:27  15  
ADAŽI                    16  5  5   6   38:47 15  
Niva                         13  3  7  3   23:24  13  
Voshod                   15  5  3  7    54:50 13  
Svituris                  16  0  1 15  19:81    1  
Tātad daži «ja»... Ja atlikušajās trīs spēlēs «Ņiva» iegūs divus punktus un «Voshod» vienā divus, tad «Ādaži» noslīd uz priekšpēdējo vietu. Lai nu kādā vietā ādažnieki arī paliktu sestajā, septītajā vai astotajā, šobrīd svarīgāks ir kaut kas cits. Atstājot meistarkomandas snieguma detalizētu analīzi uz vēlāku laiku, varam teikt, ka vienības vadībai (komandas priekšnieks E. Čakars, vecākais treneris A. Zirnis, treneris J. Vahers, mehāniķis A. Golmeisters) sezonas laikā izdevās radīt cīņas spējīgu kolektīvu, kas var konkurēt ar valsts labākajām komandām (neizšķirts 3:3 pret «Automobilistu»!). Bet pavasarī, kad sākās čempionāts, komandai bija grūtas dienas. Vienību atstāja vairāki pieredzējuši pamatsastāva spēlētāji. Viņu vietā nācās iesaistīt jaunos motobolistus. Jaunie godam izturēja augstākās līgas ugunskristības. Bet par medaļām domāsim turpmākajās sezonās. Pamats optimismam ir radīts. Citi rezultāti. «Voshod» «Automobilists» 0:0, «Metalurgs» «Ņiva» 4:1.  
PIEZĪME. «Ādažu» un «Vimpeļa» spēle sākās stundu agrāk nekā parasti. Sacensību organizatori diemžēl neuzskatīja par vajadzīgu informēt redakciju par mača laika mainīšanu. Tāpēc atvainojamies tiem motobola līdzjutējiem, kas nokavēja sākumu.
Dainis Zirnis trāpīgi tēmē «sienas» spraugā.
Pamats turpmākajam
1979.10.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru