Garkalnes baznīca <>

 

Ļaudis pie Garkalnes baznīcas / ap 1906.g.

Dievnams Garkalnē, kā liecina vairāki vēstures avoti, celts jau 17. gadsimta sākumā. Sākotnēji bija neliela koka baznīca – kapela, saukta Teņa (Antonija) vārdā. Tā ir liecība, ka tur atradusies sena kulta vieta. Tad baznīcu nojauca un pārvietoja blakus vecajai Neijermīles pilij ( tagadējā Ādažu pagastā, pie Baltezera kanāla). 
   Taču Garkalne bez baznīcas nav palikusi. 

18.gadsimta sākumā Garkalnē uzcēla jaunu koka baznīcu, sauktu par Vesterotes un Iļķenes kapelu (Weterotten, Hilcens Kapelle), jo tā atradusies uz Vesterotes un vēlāk tai pievienotās Iļķenes muižiņas zemes.
Par Garkalnes muižas zemnieku līdzekļiem uzceltā kapela minēta pirms 1638 .gada. 1656.g. Garkalnes baznīca bija to sešu Vidzemes dievnamu vidū, ko cara Alekseja Mihailoviča karaspēks, iebrukdams Vidzemē, nodedzināja vai izpostīja. 1673.g. 'paaugstinātā vietā' uzcēla jaunu koka baznīcu. 
Diemžēl baznīcu izpostīja Ziemeļu kara laikā. 

Neraugoties uz to, kristīgā ticība Garkalnē tika saglabāta. Svētdienās draudzei sprediķus lasījis skolotājs Gulbju Jānis (Kulbe John).
1706.g. Ziemeļu kara laikā, vizitācijas protokolā minēts, ka baznīcas stāvoklis 'nožēlojams'. 1723., 1724. un 1727.g. vizitācijas protokolā 28 baznīcas, to skaitā Garkalnes baznīca, atzīmētas par sabrukušām un nepieciešami jaunceļamām.

 

1739.gada baznīcu vizitācijā konstatēts, ka Garkalnē dievnama nav. Tajā gadā ar Rīgas pilsētas sindiķa D.Hilhena atbalstu Garkalnē atkal uzcēla nelielu koka baznīcu, kurā katru septīto svētdienu dievkalpojumus vadīja Ādažu draudzes mācītājs Baltazars Bergmanis (1739.-1768.). 

1848.gadā ar toreizējā Ādažu mācītāja Fridriha Šillinga gādību Garkalnē uzcēla jaunu mūra baznīcu. 

19.gs. vidū vecā koka baznīca bija nelietojama un draudēja sagāzties, tādēļ draudze sāka vākt ziedojumus jaunas baznīcas būvei. Tā kā baznīcas celtniecībai ar savāktajiem 1200 rubļiem nepietika, mācītājs Šilings nopirka nojaukšanai astoņas vecas pasta stacijas ēkas, tā iegūstot kokmateriālus dievnama celtniecībai.

To iesvētīja 1848.gada 25.jūlijā, par to liecina virs ieejas piemiņas plāksne ar uzrakstu; SOLI DEO CLORIA 1848. Baznīcā bija 175 sēdvietas. 

Plašs remonts, t.sk. ārpuses un iekšpuses krāsošanas darbi, par 20000 rubļiem. Pēc 2.pasaules kara baznīcas telpās atradās noliktava. Tikai īsi pirms atmodas baznīcu daļēji atjaunoja un izmantoja par Tautas tradīciju namu. Atjaunotā draudze savu dievnamu atguva 1991.gadā. Baznīcā veica kapitālo remontu – nostiprināja mūrus, uzlika jaunu skārda jumtu, atjaunoja torni un torņa smaili ar gaili, kā arī baznīcas interjeru. 1994.g., pateicoties pašvaldības ziedojumam, tika uzbūvēts altāra galds un kancele.

Garkalnes baznīca / J.K.Broces zīmējums / 1794.g.

1794.g. J.K.Broces zīmējumā redzama Garkalnes baznīca ar iebūvētu torni, ko noslēdz barokāla smaile. 1848.g. būvētā baznīca ir mūra garenbūve ar altāra apsīdu un iebūvētu torni, ko noslēdz astoņstūra piramidāla smaile ar iespaidīgu gaiļa figūru. Garenfasādes sadala starp logiem simetriski izvietotās lizēnas.

Ādažu baznīcas filiāle Vesterotē (Garkalnē) 3 jūdzes no Rīgas pie kroga. 1790.gads. J.K.Broces zīmējums

Vienjoma draudzes telpas un altārtelpas vienotā stilā no gaiši tonēta priedes koka kvalitatīvi būvētā iekārta rada neparasti siltu un mājīgu iespaidu. Vertikāli trīsdaļīgo altāri veido ar pilastriem dalīta siena, kuras centrā, priekšplānā,  izvietots retabls. 

Tā galvenais akcents – altārglezna “Kristus pie krusta”, ko abās pusēs ietver uz augsta cokola balstītas trīs marmorētas kolonnas ar kompozītkapiteļiem. Virs pārrautā frontona rolverka kartušā – Dieva jērs. Retabla apakšdaļā Tirza, Carnikavas un Garkalnes baznīcas altārgleznu autora Hamburgas gleznotāja Johana Karla Ludviga Madausa (1820 Hamburgā – 1878 Rīgā) glezna “Sv. Vakarēdiens” ar autora parakstu tās aizmugurē: L.Maddaus d: 20 Juli 1848. Poligonālā kancele piekļaujas sienai. Uz diviem pilāriem balstītajā ērģeļu luktā – elektriskās ērģeles. 
Zvanu tornī čuguna zvans ( diametrs 0.75 m) ar uzrakstu: Geg.v.Bochum verein Bochum. Garkalnes baznīca 1927.

Garkalnes baznīca / 2005.g.

Johans Kristofers Broce: Skats pie Garkalnes kroga 3 jūdzes no Rīgas 1795. gadā

Mūsdienās neizprotami šķiet, kālab jaunā mūra baznīca celta klusā, mazapdzīvotā vietā – meža malā – nevis tuvāk tagadējam Garkalnes pagasta centram. Vērā ņemami vēsturiskie apstākļi. Jaunuzceltās baznīcas tuvumā atradās Remberģu, Vesterotes un Iļķenes muižas. Šo triju muižu zemnieku bērni mācījās skolā, kas, savukārt, atradās blakus baznīcai. (Pašlaik senā skolas ēka ir atjaunota un apdzīvota). Caur šīm trijām muižām, pa Gaujmalu un garām baznīcai uz Rīgu (caur Ādažiem) veda dzīvais Rīgas – Pēterburgas lielceļš, saukts arī par Rīgas – Tērbatas ceļu. Lielceļš šķērsoja Gauju pie Iļķenes muižas (tagadējām "Āņu" mājām), un šo vietu dēvēja par "Iļķenes pārceltuvi". Tolaik tilta pār Gauju vēl nebija, tāpēc pāri upei cēlās ar prāmi. Netālu no pārceltuves atradās liela mūra ēka – zirgu pasta stacija. Vēlāk šo pasta ēku nojauca. Tās materiālus izmantoja Garkalnes baznīcas celtniecībai. 

Līdz ar Vidzemes šosejas izbūvi, tas ir, ap 1863.gadu, Rīgas - Pēterburgas ceļš pamazām zaudēja savu nozīmi. Garkalnes pagasta centrs izveidojās Vidzemes šosejas un dzelzceļa līnijas tuvumā – aptuveni 3 kilometrus no Garkalnes baznīcas. 

Draudzes telpa / skats uz ērģeļu luktu / 2002.g.

Altāra fragments / 202.g.

Altāris un kancele / 2002.g.

Garkalnes baznīcai blakus atrodas kapi, kuros atdusas mūžībā aizgājušie vietējie iedzīvotāji. Tur apglabāta rakstnieka J.Jaunsudrabiņa māte – Ieva Jaunsudrabiņa (1850. – 1943.)-piemineklis uzstādīts 1960.gadā, skolotājs Krišs Uksts (1874. – 1959.) (inteliģents un prasīgs mācībās pret zemnieku bērniem), republikā savulaik pazīstamais deju skolotājs J.Kalniņš (1925. – 1984.), radio galvenais režisors Viktors Zvaigzne (1927. – 1983.), Garkalnes kluba ilggadējā vadītāja Lilija Sproģe un padomju laika ciema priekšsēdētāja Anna Rozenfelde. 

Padomju varas gados blakus baznīcai izveidojās jauna apdzīvota vieta – Garkalnes kolhoza ciemats. Vēstures gaitā Garkalnes baznīcas draudzi vadījuši sekojoši mācītāji:

·  • no 1910.gada līdz 1927.gadam – Edvards Grīners (Grüner 1860. – 1938.);

·  • no 1929.gada līdz 1939.gadam – Arvīds Perlbahs (1897. – 1962.);

·  • no 1939.gada līdz 1944.gadam – Jānis Baumanis (1903. – 1995.)

·  • piecdesmitajos gados - mācītājs Kalniņš. 

Pēc otrā pasaules kara garīgais darbs draudzē izsīka. Kolhoza laikā baznīcas telpās atradusies noliktava. Tikai neilgi pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas baznīcu daļēji atjaunoja un telpas izmantoja Tautas Tradīciju nama vajadzībām. 

Garīgā atdzimšana Garkalnē sākās deviņdesmito gadu sākumā. Garkalnes centrā darbojās interesanto tikšanos klubs, kuru vadīja Daina Jurēvica. Viņas vadībā tika noorganizēta teologa Jura Rubeņa lekcija, uz kuru bija ieradušies daži patlaban populāri cilvēki, kā, piemēram, Georgs Andrejevs, Latvijas vēstnieks Kanādā, žurnālists Rišards Labanovskis un citi. Tad arī radās doma dibināt Garkalnes evaņģēliski luterisko draudzi un to vadīt uzņēmās Rīgas Lutera draudzes mācītājs Juris Rubenis.

Sākot no 1991.gada, Garkalnes draudzes mācītāji bija Juris Rubenis un Kārlis Žols, tagad - Indulis Paičs. Ērģelnieces ir Ingūna Putniņa un Ilze Līce.

Ādažu-Garkalnes draudze. 1943.07.11 Baznīcas Ziņas J. B

1998.gadā apritēja 150 gadu, kopš celta un 25.jūlijā iesvētīta Garkalnes baznīca. Šis bija nozīmīgs Jubilejas gads mūsu baznīcai. Desmit gados, kopš pasludināta Latvijas neatkarība un atgūta baznīca, draudze paveikusi lielu darbu, lai to atjaunotu sākotnējā veidolā. Baznīcā ir veikts kapitālais remonts – savesti kārtībā baznīcas pamati, uzlikts jauns skārda jumts, atjaunots tornis un torņa smaile ar tradicionālo gaili, kā arī atjaunota baznīcas iekšpuse – atgūta altārglezna, izgatavota jauna kancele un soli, ierīkota apkure, tika veikts sakristejas un mācītāja ģērbtuves kapitālais remonts, ievilkta apsardzes signalizācija un atjaunota ūdenspadeve. 

Esam pateicīgi draudzes priekšniekiem Rutai Bezbailei un Egilam Lejam par lielo organizatorisko darbu, kas ieguldīts baznīcas atjaunošanā. Šajā svētīgajā darbā lielu atbalstu sniegusi vietējā Garkalnes pašvaldība – priekšsēdētāja Kārļa Cīruļa vadībā. Lielu ieguldījumu baznīcas atjaunošanā devuši aktīvākie draudzes locekļi: Kaulu, Jurkānu un Eglīšu ģimenes. Nelielā Garkalnes lauku baznīca, mājīga un silta, sagaida ikvienu Dievlūdzēju. Garīgā dzīve draudzē pilnveidojas. Dievkalpojumus apmeklē arvien vairāk jauniešu, pieaug iesvētāmo skaits.

 * Rīts / 21.09.1934

* Svētdienas Rīts / 21.05.1939

* Svētdienas Rīts / 01.07.1939

* Baznīcas Ziņas / 11.07.1943

***

Garkalnes baznīcai - 170! 

1848. gadā tika uzsākta mūra baznīcas ēkas būvniecība. Darbs tika izpildīts neticami ātri – piecu mēnešu laikā. Pirms 170 gadiem celtā tagadējā Garkalnes baznīcas ēka tika iesvētīta 25.jūlijā. Garkalnes baznīcas draudzi no 1929.līdz 1939.gadam vadīja Arvīds Perlbahs, no 1939.līdz 1944.gadam Jānis Baumanis. Pēc 2.pasaules kara telpās vēl notika daži dievkalpojumi, 50.gados – kolhozs telpās izvietoja noliktavu. Neilgi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, baznīcas ēku daļēji atjaunoja un telpas izmantoja Tautas tradīciju nama vajadzībām. No 1991.gada Garkalnes baznīcas draudzi vadīja teologi Juris Rubenis un Kārlis Žols. 

 

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"

*Vēstures materiālus apkopoja un tekstu sastādīja Ilze Teikmane. Konsultantes – Daina Garokalns,Zane Seņkova

=