Iļķene <>

 

Iļķenes muiža - Hilchensfahr 20.g.s.sākumā
Priekšplānā saimniecības ēka, siltumnīca un sakņu dārzs aktieru arodbiedrības "Talia" atpūtas namā, bij. Iļķenes muižā/ ap 1929.g.

Sanatorijas "Gauja" vadītāji pie Iļķenes muižas saimniecības ēkām / 1928.g.

Ādažu novads. 

Divi J. K. Broces zīmējumi ar Garkalnes krogu un baznīcu un Iļķenes pārceltuvi

Johans Kristofers Broce savus zīmējumus ir aprakstījis sekojoši : 

1. Skats pie Garkalnes kroga 3 jūdzes no Rīgas 1795. gadā. 

2. Pārceltuve pāri Gaujai pie Iļķenes 1795. gadā. 

Sīkākus paskaidrojumus var iegūt grāmatā: Johans Kristians Broce "Zīmējumi un apraksti" 3. sējums

Iļķenes pārceltuve 1934.gadā

Dažādos vēstures laikos Ādažiem cauri vijušies starptautiski nozīmīgi saimnieciski, politiski un militāri ceļi. Uz viena no ceļiem atradās Iļķenes pārceltuve, kuru daudzu gadsimtu garumā, lai šķērsotu Gauju un nokļūtu Tērbatā vai Pēterburgā izmantoja tirgotāji un ceļotāji. Gaujas pārceltuve pie tagadējām Āņu mājām nosaukumu "Iļķene" ieguva 16.gadsimta beigās. Pirms tam te darbojās Ramma prāmis, kura īpašnieks bija Matiass Ramma, kam 1463.gadā Rīgas domkapituls. kam piederēja šī zeme, bija piešķīris to valdījumā. 1596.gadā pārceltuve, kopā ar muižu un citām ēkām tika pārdota valsts sekretāram un Rīgas rātes sindikam, humānistam Dāvidam Hilhenam. Kopš tā brīža latviskojot uzvārdu Hilhens, bijušo Ramma pārceltuvi sāka dēvēt par Iļķeni. Sākotnēji Iļķenes prāmis bija pārceltuve, kurai izmantoja, tā saukto, gliemeža konstrukciju - divas tauvas abos krastos bija piestiprinātas pie lielām spolēm, kas griežot pārvilka plostu uz otru krastu. Poļu - zviedru kara laikā (1600-1629) karaspēka vajadzībām līdzās prāmim papildu tika uzcelts pontona tilts, kuru karadarbībai beidzoties nojauca un pārceltuve turpināja savas iepriekšējās funkcijas.
18.gs. Iļķenes prāmis sastāvēja no kopā savienota baļķu plosta, kuru seklā ūdenī stūma uz priekšu ar kārti. Kur ūdens bija dziļāks un straujāks, prāmi pārvilka ar tauvas palīdzību, kas bija nostiprināta abos krastos. Tauva stiepās no baļķa, kas bija uzstatīts uz plosta, lai neļautu upes straumei plostu aizraut. Plostu velkot, tauvu kustināja divi cilvēki. Laterna un soli uz prāmja bija ierīkoti ļaužu ērtībām, tādu citiem prāmjiem Vidzemē nemaz nebija.

Kultūras centra muzeja projekta vadītājas

 Elitas Pētersones apkopotie dati 

Iļķenes muižas pārceltuve ap 1909.gadu

✉ ✉ ✉

Senais pasta ceļš caur Vidzemes vidieni. 

kreiso krastu. Zīmējumā nav ietverta vieta kur ceļi dalās, bet dalīšanās nav pie pārceltuves. Spriežot pēc tā, kā iezīmēts ceļš Gaujas labā krastā (iet tuvu krastam) būtu jāsaprot, ka kreisā krasta ceļš iet diezgan patālu no krasta. Savā PostStrassen skicējumā (sk. Krājēja Nr. 106. lpp.ll?) H.v.Hofmans ir iezīmējis sekoši: ceļi dalās pie Bukultiem (Neuermühlen) , viens iet uz Englārti (tā ir pirmā vieta pēc Bukultiem), nākošās pēc kārtes: Straupe, Lenči, Valmiera, kur ceļi atkal dalās - - -. Otrā ceļa pirmais punkts saukts Rodenpois(Ropaži), nākošais - Iļķenes pārceltuve, pēc tās Sigulda, Cēsis, Valmiera - - -. Nesaprotu ko nozīmē Ropaži, Iļkenes pārceltuvi iezīmētu Gaujas kreisā krasta malā, varētu saprast kā norādījumu ka postīrungs atradies kreisā krastā(?). Arī ceļa turpinājums caur Siguldu uz Cēsīm un no tām uz Valmieru nesaskan ar 1736.g. p.st.s. (ne Ropaži, ne Sigulda nav bijušas pasta vietas, pie tam Cēsis saņēma pastu caur Lenču postīrungu....

Senais pasta ceļš...

1975.07.01 Krājējs  

🎭     🎭     🎭

„Teijateris." 

Teijateris.

1924.09.05 Svari

Kokaīns 

📯 📯 📯

Ādažu pagasta valde izdos 1933. g. 7. martā, plkst. 10 rītā, Ādažu pagasta valdes kancelejā atklātā vairāksolīšanā uz trim gadiem, skaitot no 1933. gada 15. marta, pārceļamās tiesības pāri Gaujai pie Iļķenu muižas, uz Remberģu-Štāles-Iļķenu  un Āņi-Vidzemes šosejā III šķiras ceļiem. Drošības nauda izsolē par pārceļamām tiesībām Ls 20,—. Kokus pārceltuves ierīkošanai izsniegs bez maksas no valsts meža. Tuvāki paskaidrojumi un noteikumi Ādažu pagasta valdes kancelejā katru darba dienu, no pīkst. 9—15. Ādažos, 1933. g. 21. februārī. 

👣 👣 👣

Rīgas nomalēs 

PURVCIEMIETIS 

Rīgas nomalēs

1938.08.27 Darba Dzīve 

Skats uz Aplokciemu no Rīgas-Rūjienas dzelzceļa tilta Mīlgrāvī

------------------------------

 Iļķenes muiža (arhitekts Shtalbergs  un Prettuberkulozes biedrības vadītāji pie ēkas. )/ 1928.g. / vēlāk ēka kalpo kā sanatorija "Gauja"

* Latvijas Kareivis / 28.09.1927

Iļķenes muižā pēc 1928.g. tika iekārtota sanatorija "Gauja" plaušu veselības uzlabošanai. / 1928.g.

Uz parādes ieejas kāpnēm Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētāja E. Klaustiņa kundze un ēkas arhitekts R.Veidemanis

Sanatorija "Gauja" Iļķenē bija viena no trim Latvijas sanatorijām bērnu tuberkulozes ārstēšanai cauru gadu, arī ziemas mēnešos. Personāls un mazie pacienti - silti saģērbti uz ēkas trepēm ap 1930. gadu.

Veselības veicināšanas biedrības sanatorija "Gauja" Iļķenē. 1938.gada jūnijā.

Klēts Iļķenē

===================

2011.g.



Gauja ziemā pie Iļķenes / 2013.g.

2013.g.

Pārceltuves vieta 2013.gada ziemā; pretējā krastā Āņu ciems / 2013.g.

2013.g.

Pamestas ēkas Iļķenē / 2013.gads

2013.g.

2013.g.

2013.gadā
 

2013.g.

2013.g.

2017.g.

2017.g.

-