piektdiena, 2016. gada 26. februāris

Ādažu vidusskola / atklāšana / 1986.g. ^



Runu teic Sociālistiskā Darba Varonis, 
kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs Alberts Kauls.

no kreisās:  LKP rajona komitejas pirmais sekretārs V.Šterns, Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks  L.Bartkevičs, runu teic  Sociālistiskā Darba Varonis, kolhoza Ādaži priekšsēdētājs A.Kauls


J.Tikmera uzruna



Skolas atklāšanā piedalījās Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks
 L.Bartkevičs

Skolas atklāšanā piedalījās LKP rajona komitejas pirmais sekretārs V.Šterns.





atklāšana, himnas, atslēgas pasniegšana / 1986.g.













* Darba Balss / 09.09.198
 



-

trešdiena, 2016. gada 24. februāris

Ādažu vidusskola / amerikāņi ^

Arī Ādažu vidusskolas direktors J. Tikmers par to ieinteresējies. Un kāpēc gan viņiem nebūt pirmajiem, kas Latvijā skolēnu vidū aizsāktu beisbola treniņus? Tostarp kolhoza sporta namā ritēja sportiska tikšanās basketbola laukumā. Nav svarīgi, cik kurš punktu guva. Nav svarīgi, kuri uzvarēja ādažnieki vai amerikāņi. Svarīgākais ir tas, ka tapuši stingri pamati draudzības tiltam, kas turpmāk vienos Nortmerienas un Ādažu vidusskolas audzēkņus un viņu skolotājus.
Draudzības tilts pāri okeānam

1988.12.06 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Jurševica, M.


Amerikāņu bērni kopā ar Ādažu vienaudžiem dejo latviešu tautas dejas.

Amerikāņu skolēni Ādažos
1988.12.14 Padomju Jaunatne
G. SVABADNIEKS
Ar kādām izjūtām dodaties ceļā? Optimistiski. Ceru uz tautas izglītības darba būtiskiem pārkārtojumiem. Kā gan citādi? Mēs taču esam liecinieki tam, ka pārbūves process un politiskie notikumi kļūst dziļāki un plašāki. Pastāstiet, lūdzu, par atziņām, ko jūs, pārstāvēdams Rīgas rajona pedagogu saimi, paudīsiet kongresā!  Viens no galvenajiem jautājumiem ir nacionālās skolas koncepcija. Ceru, ka kongress dos savienotajām republikām un nacionālajām autonomajām vienībām iespēju patstāvīgi izlemt tautas izglītības jautājumus, jo mūsu plašajā zemē katrai republikai ir sava skolu attīstības vēsture, savas tradīcijas un īpatnības. Tās jāievēro, nosakot mācību saturu un metodes. Visu to attiecību uz latviešu skolu. Esam aizmirsuši nacionālo skolu.  Pēc kara tur mācīja psiholoģiju, loģiku, latīņu valodu pat grāmatvedības un ekonomikas pamatus. Būtu jāizskata jautājums par šo priekšmetu atjaunošanu. Jaunībā, mācīdamies vidusskolā, kur tolaik nebijām vēl daudz ko pazaudējuši, kur bija divpadsmitgadīgs kurss daudz guvu. Tagad bieži domāju par humanitāro priekšmetu pasniegšanas tradīcijām tajās tālajās dienās. Toreiz dzimtās valodas, krievu un svešvalodu mācīšanā bija pareizi samēri. Uzskatu, ka mums skolās nevajaga tik daudz stundu krievu valodā, jo šī priekšmeta apguvi sekmē apkārtējā vide. Krievu valodā un svešvalodā jāatgrležas pie triju stundu minimuma. Esat ielūkojies arī citu valstu skolu mācību plānos. Varbūt tajos kaut kas interesants?

Salīdzinot ar ASV, Somijas un Zviedrijas skolu mācību plāniem, man liekas. ka pie mums neizmērojami lielu uzmanību veltī matemātikas cikla  priekšmetiem. Dzīves pieredze rāda, ka tas neattaisnojas. Piemēram, somi augsti attīstīta, inteliģenta tauta, kas daudz domā par mācīšanas problēmām, šais priekšmetos plāno ne vairāk par trim stundām nedēļā. Turpretī mūsu zemē šis skaitlis dubultots. Kādos ieskatos esat par pedagoga patstāvību? Patstāvību attiecinu uz darba kolektīvu. Tautas izglītībā to vajadzētu republikas orgāniem un vismaz daļēji skolu kolektīviem. Piemēram, skolotāju atestācijas līdzšinējā pieredze, kur daļēji diferencē darba samaksu, ir daudzpakāpju sistēma, sākot ar skolas kolektīvu līdz Tautas izglītības komitejai. Tiek tērēts laiks. rakstīti daudzi papīri. Pamatā atestācija no sākuma līdz beigām varētu notikt skolas kolektīvā, piešķirot vecākā skolotāja. skolotāja metodiķa nosaukumu, kā arī izteicot norādes vai piezīmes pedagoga darba uzlabošanai. Esmu dziļi pārliecināts, ka skolotāju inteliģence, zināšanas un kritiskā pieeja atļautu pārbūves procesā šo jautājumu lietišķi izskatīt mācību iestādes kolektīvā. Agrofirmai «Ādaži» jau ilggadēja pieredze mazo bērnu audzināšanā ģimenē . . . Jā. Pie mums mazulis ģimenē aug līdz trim gadiem. Tikai pēc tam viņš turpina gaitas bērnudārzā. No pedagoga skatījuma šādai rīcībai vislielākā atzinība: bērns izjūt ģimenes siltumu, viņā ienāk gimenes mīlestība, nostiprinās viņa veselība. Pie mums mātei saglabā darba stāžu, viņa saņem pabalstu. Kongresā ierosināšu šo pieredzi pārdomām, ieteikšu to citiem reģioniem, jo šāds atbalsts attaisnojas. Ieviešot saimniecisko aprēķinu, pašfinansēšanos, bāzes uzņēmumu materiālā palīdzība, skolām mazinās.
Visi cenšas izsvērt katru rubli. Tāpēc uzņēmumos vērojam tendenci samazināt atbalstu skolām. Tomēr tā nenotiek visur. Patīkami atzīt, ka agrofirmā «Ādaži» 1988. gadā skolām, kur mācās kolhoznieku bērni, iedalīja simttūkstoš rubļu. Tā ir ievērojami lielāka summa nekā iepriekšējos gados. Domāju. izstrādājams pašreizējai situācijai atbilstošs nolikums par bāzes uzņēmumu. Tad izskaustu uzņēmumos aplamo rīcību  dot savām skolām kaut ko no naudas pārpalikuma. Jautājumu loks plašs. Arī skolotāju sadzīves apstākļi nav spoži. Jaunajā piecgadē, bez šaubām  jārūpējas, lai tie uzlabotos. Mūsu rajona skolotāji ilgus gadus stāv rindās pēc dzīvokļiem un nereti saņem tos tikai tuvu pensijas gadiem. Pie durvīm jaunais gads. Ko tas vēl nebijušu nesīs jusu skolā? Domājam izveidot mūsu ciema un agrofirmas principiem atbilstošu jaunā kolhoznieka mācīšanas plānu. Esam pateicīgi valdei un tās priekšsēdētājam Albertam Kaulam, kas šos centienus atbalsta. Četrpadsmitajā janvārī rīkosim pedagogu forumu, kur tautas diplomātijas skatījumā mēs savā skolā gribam tikties ar draudzības skolu kolektīviem. Nākamajā gadā jaunumi būs mūsu ikdienā: padziļināsim demokratizāciju — radīsim skolas pašpārvaldi. veidojot skolas domi. Tas palīdzētu demokrātiski izskatīt skolas dzīves jautājumus. 

Sarunājās L. Roze
* Darba Balss / 01.01.1989
Pie draugiem Floridā
1989.04.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Svabadnieks, G.

Ādažu skolnieki viesojās ASV
1990.05.02 Laiks

-

svētdiena, 2016. gada 21. februāris

Ādažu vidusskola / Pirmie soļi skolā / 1986.g. ^

Kāda māja vajadzīga skolēnam
Tikai uz mirkli parādījusies virs mākoņa maliņas, skopā rudens saule dažās minūtēs sasildīja plašo telpu līdz vasaras temperatūrai. Šo «siltumnīcas efektu» Rīgas rajona Ādažu ciemata jaunās vidusskolas klasē rada platie logi. Šādi gaiši logi neapšaubāmi rotā ēku, taču jāatzīmē arī veiksmīgais iekštelpu plānojums, sacīja PSRS izglītības ministra vietnieks Mihails Budanovs, kurš Rīgā bija ieradies uz Vissavienības apspriedi par tipveida mācību iestāžu projektu pilnveidošanas jautājumiem. Es gribētu teikt, ka pašlaik mēs atrodamies rītdienas skolā. Kā nākotnes skolas iezīmes te var atzīmēt observatorijas kupolu, stadionu, oranžēriju un baseinu. Teicami apstākļi radīti arī sešgadīgajiem skolēniem. Ir izveidoti tehnikas, dabas mācības, humanitāro priekšmetu un mākslas zinātņu sektori. Katrā no tiem ir savas bibliotēkas, laboratorijas un darbnīcas - viss, kas nepieciešams interesējošā priekšmeta pamatīgai apgūšanai. Bet, atgriežoties pie logiem, es gribētu teikt, ka mums drosmīgāk jāatsakās no veciem stereotipiem, aktīvāk jāmeklē jauni risinājumi, ievērojot attiecīgā reģiona klimatiskos apstākļus un nacionālās arhitektūras īpatnības. Kādam jāizskatās skolas namam? Par to tika runāts braucienā pa republiku, kad tikšanās dalībnieki iepazinās ar vairākām skolām. Par to runāja arī rītdienas skolu projektu izstādē, kas bija iekārtota Rīgā. Vienu otru projektu mēs pieņemtu šaubīdamies. Bet kāda gan garantija, ka šis interesantais interjers, kur paredzēts izmantot dažādu krāsu materiālus, tāds iznāks arī dabā? Lai jūsu arhitekti orientējas uz vietējiem būvmateriāliem tad tādu problēma nebūs. Vispirms jau jāatsakās no ilgu gadu prakses, ka tiklab Izglītības ministrija, arī celtnieki centās par katru cenu ietaupīt šodien, nedomājot par rītdienu. Skolu celtniecībā vēl ir daudz problēmu, tāpēc arī apspriede bija vajadzīga. Es uzskatu, ka šī apspriede tika sarīkota savlaicīgi, uzsvēra M. Budanovs. Kādā sanāksmē PSKP Centrālajā Komitejā mums tika izteikts pamatots pārmetums, ka reforma tiek realizēta pārāk gausi. Un jautājums par to, kādai jābūt rītdienas mācību iestāžu arhitektūrai, ir jārisina tikpat neatliekami kā mācību un audzināšanas  pilnveidošanas uzdevumi.

G. Grišina, LATINFORM korespondente
* Komunārs ( Dobele ) / 13.11.1986
1992.g.

Kas zina, ko grib, spēj, ko grib.
/Rainis/
📖 📖 📖 📖 📖
PIRMĀS REPUBLIKĀ 
Te šoruden mācības uzsāka ādažnieki
Šo mācību gadu varam uzskatīt par lūzuma gadu skolu reformā. Mācības uzsākuši 70 procenti sešgadīgo, izstrādātas jaunas mācību programmas, izdotas vairākas jaunas mācību grāmatas, bet galvenais — mainījusies sabiedrības attieksme pret skolu. Par ļoti iepriecinošu parādību kļuvusi saimniecību piedalīšanās skolu celtniecībā lauku rajonos. Te, protams, pirmkārt varam minēt Rīgas rajona agrofirmas «Ādaži» pēc individuālā projekta celtās jaunās skolas pirmo kārtu, kurā netrūkst pat observatorijas. Bet ne visi ir tik turīgi, un tādēļ vēl jo lielāks prieks par saimniecībām, kuras tāpat uzņemas savu skolu, bērnudārzu, internātu celtniecību. Tādi šogad ir Cēsu rajona Taurenes un Vecpiebalgas kolhozi. Visas trīs ēkas tur uzceltas pēc tipveida projekta, tādēļ nekādus «brīnumus» nesola. Un tomēr — katrs sapratīs, ko nozīmē, ja bērns «ir līdzās», tepat tavā ciemā, ja viņam nav jābrien tālu tālais ceļš līdz skolai vai dārziņam, ja internāts, kurā skolēns pavada visu nedēļu, ir moderni un laika garam atbilstoši iekārtots. Vispriecīgākie šogad ir taurenieši, kuru ciemā atvēra jau sen izloloto bērnudārza skolu. Pirmo mūsu republikā. Tai sekos tādas pašas bērnudārza skolas Iecavā, Alūksnes rajona Kalnacempjos un Rēzeknes rajona «Sokolos». Priecīgi ir gan bērni, gan audzinātāji, jo, pateicoties kolhoza «Taurene» gādībai, bērnudārza skola ne tikai uzcelta, bet kļuvusi arī saulaina un mājīga. 

PIRMĀS REPUBLIKĀ
1986.12.05 Zvaigzne 
📖 📖 📖 📖 📖
Ādažu vidusskolas vestibils. 
TELPA UN...MĒS
1987.01.20 Zvaigzne
JĀNIS OSIS
 📖 📖 📖 📖 📖
Skola Ādažos. 1986. gada realizācija. 
Plastiski bagāta, interesanta apjomu kompozīcija septiņdesmito gadu modernās arhitektūras tradīciju garā. Tomēr pietrūkst mākslinieciskās savdabības, kas šo celtni pārliecinoši ierakstītu Latvijas lauku ainavā un saistītu ar kultūrtradīcijās sakņotu reģionalitāti.

Kurp ej, Latvijas arhitektūra?
1987.02.27 Literatūra un Māksla
KRASTIŅŠ, JĀNIS
📖 📖 📖 📖 📖

 




2018.g. 1.septembris

-