SIGULDAS-TURAIDAS I.ŠK. CEĻA SITUĀCIJA
Rīgas-Saulkrastu-Ainažu šoseja dabas skaistuma cienītājam sniedz veselu virkni visdažādāko ainu. Jau atzarojoties 15 km no Vidzemes šosejas, tā cieši ievijusies starp Ķīšezeru un Baltezeru — ļauj skatīt šo plašo ūdeņu gleznos krastus ar tajos novietotām vasarnīcām un Bukultu sūkņu staciju. Tālāk seko ezerus vienojošā kanāla tilts un Ādažu baznīca, pēc tam līdzenais un taisnais posms cauri Ādažu pagasta laukiem un atkal tilts pār Gauju pie Strēlnieku mājām.
Tad virknē savērti, gan šosejas labā, gan kreisā pusē skatam paveras Dzirnu, Dūņu un Lilastes ezeri ar niedrās slēptiem meža pīļu bariem. Jūra vēl nav saskatāma — to aizsedz augstā Lilastes kāpu grēda, ko rudenī viršu ziedi tērpj violeti-brūnā krāsā. Vēl daži kilometri — un braucēju apņem Pabažu jūrmalas slaido priežu sardze. Šīs gatves galā Pēterupes labā krastā māj pretim Saulkrastu kūrorts ar balto baznīcas torni, kas izcēlies virs lapu koku kroņa. Aizslīd Saulkrastu vasarnīcu rajons, ko noslēdz tilts pāri Ķīšupes ievu ziedu piebirušiem ūdeņiem. Tad šoseja — ar laimīgi tvertu vēzienu — cieši piekļaujas jūras liedagam, un braucēja pārsteigtam skatam atviz Dzintara jūras svina pelēkais spogulis pie «Rūķīšiem". Seko Zvejniekciems ar sakņupušām un lielā vecumā nosūbējušām zvejnieku mītnēm, pavīd jaunierīkotā Skultes zvejnieku osta un atkal tilts pāri Aģes upei, kur senos laikos mitušas pērlenes ... Tā pārsteigumu un dabas jaukumu pilnā braucienā ir veikti apmēram 40 km pa zemes ceļu, kur dziļā saskaņā apvienotas technika un daile...
Ceļš un Satiksme / 01.07.1938
Rīgas-Tallinas
Taisna un tālumā aiztraucas Rīgas-Tallinas šoseja. Skaņi dzied automobiļu riepas-līdzenais asfalta segums atļauj attīstīt lielu ātrumu. Tas nozīmē, ka autovadītājiem ļoti precīzi jāievēro satiksmes noteikumi, sevišķi ciematos un apdzīvotās vietās. Lai laikus brīdinātu nenogurstoši strādā Valsts autoinspekcijas - labākie sabiedriskie transporta kārtības sargi - kolhoza «Ādaži» autotransporta dispečers Uldis Kalniņš, šoferi: Staņislavs Blaževičs un Jānis Jaškāns, camikavieši Edvīns Lāns, Jānis Grīslis un Vatentīns Miezītis.
Kolhoza „Ādaži„ sabiedriskie kārtības sargi uz līnijas.
1972.03.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Kuzņecova, P.
OLIMPISKAJĀ TRASĒ
Tā iedēvēta Tallinas—Rīgas šoseja. Nākamvasar pa to brauks olimpiskie autotūristi. Šīs maģistrāles rekonstrukcija sākās drīz pēc tam, kad Tallina kļuva par olimpiskās burāšanas regates pilsētu. No Igaunijas galvaspilsētas līdz Latvijas robežai šoseju rekonstruē mūsu kaimiņrepublikas ceļu būvnieki, no turienes līdz Rīgai — Latvijas ceļu būvniecības organizācijas. Tām šī maršruta tālākais punkts ir Ainaži. No turienes arī sāksim mūsu ceļojumu uz Rīgu. No agrāko gadu komandējumiem Ainaži palikuši prātā ar savu nemainību. Kādi bija pirms divdesmit gadiem, tādi pirms desmit, pieciem vai trim. Ja nu vienīgi retumis skatiens varēja pieķerties kādai jaunbūvētai ģimenes mājiņai. Acīs dūrās ēdnīcas, veikaliņu un autoostas šaurība. Šoreiz pie pašas pilsētiņas ieraudzījām buldozeru virkni. Tā cirtās nost no izsenās šosejas, brīvēdama joslu nākamajam apvadceļam. Tas aplieks Ainažus iekšzemes pusē, un tranzītbraucējiem vairs nevajadzēs lēnināt skrējienu, bet pilsētniekiem pieciest auto troksni un izplūdes gāzes. Līdzšinējais maģistrāles posmiņš cauri pilsētai kļūs par tās pilntiesīgu galveno ielu. Turpat, kur sāka veidoties apvadceļš, abpus šosejas «apmetušies» arī citi būvlaukumi. Jūras pusē ēdnīcas un veikalu ēka jau uzcelta un apdarnieki stājušies pie iekšdarbiem. Otrpus ceļa turpina pieņemties augumā autotransportnieku daudzdzīvokļu māja, bet aiz tās top pati Cēsu 9. autokolonnas filiāle. Tāds celtniecības vēriens Ainažos nekad nav redzēts. Salacgrīvā nokļuvām pa jau rekonstruētu maģistrāles posmu. Šai pilsētai apvadceļš vēl pagaidām netiks taisīts. Tas prasītu arī jauna tilta būvi pāri Salacai, bet tam šajā rekonstrukcijas reizē tempi un rocība par īsiem. Vēl kādus gadus nēģi uz «Brīvā viļņa» tačiem varēs ceļot, būvnemiera netraucēti. Toties jo sparīgi rekonstrukcija izvērsusies ap Svētupi. Te strādā divas celtniecības organizācijas. Saulkrastu 2. ceļu būves rajons veido maģistrāles pamatni, bet Limbažu 19. ceļu remonta un būvniecības pārvalde klāj asfalta segumu un taisa apmalojumu. Arī šeit vajadzēja būvēt jaunu tiltu. Tā celtniecība pabeigta aizvadītajā vasarā. Braukdams pa šo ceļu, ikviens būs ievērojis krāšņo koku aleju Salacgrīvas sovhoza tīrumu līdzenumā. Skaista gan, bet šaura. Kā paplašināt ceļu šai posmā? Projektētājiem un būvniekiem vajadzēja izšķirties, vai nu iznīcināt vienu koku rindu vai arī veidot divvirzienu šoseju, blakus alejai izbūvējot atsevišķu ceļa līniju. Viņi izšķīrās par otro variantu. Rudenī jaunās līnijas lielum lielā daļa mirdzēja jaunā asfaltā, bet limbažnieki pukojās, ka saulkrastieši iestrēguši Svētupes labajā krastā un vēl netiek klāt vecajam ceļam, lai tā pamatni paceltu jaunās trases augstumā. Un tad jau atkal nāca gatavie, rekonstruētie posmi. Ceļu būvniecības tehniku satikām Ādažu apvadceļā. Arī šeit jaunveidojamā posma prāva daļa bija ietērpta asfaltā. Un visur turpinājās trases iekārtošana: tapa atpūtas vietas un autostāvvietas tūristiem, autopaviljoni un jauna vizuālā informācija, kā arī tika sakopta maģistrālei piegulošā josla. Trases labiekārtošanā iesaistījušās gan padomju saimniecības un kolhozi, kam pieder apkārtējās zemes, gan dažādu resoru darbinieki. Piemēram, tirdznieku uzdevums ir izremontēt maģistrāles tuvākās apkaimes veikalus, sadzīves pakalpojumu sistēmai — sapost kempingus, sakarniekiem — organizēt avīžu un suvenīru pārdošanu, kā arī telefonizāciju. Tallinas—Rīgas šoseja iegūst jaunus vaibstus.
1979.12.15 Zvaigzne
V. SĒRSNA
==============
Pa kreisi - Tallinas šoseja, pa labi - Rīgas gatve
Tiltveida caurbrauktuve Ādažos
Latvijas Valsts autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts dabā nospraudis jauna ceļa trasi apkārt kolhoza Ādaži centram. Pieaugot auto žiglumam, te bieži ir apdraudēti gājēji. Jaunajam ceļam, kas no pašreizējās klātnes būs apmēram 120 m uz rietumiem, pa apakšu, tiltveida caurbrauktuvē virzīsies vietējā kustība uz Briljantu lielfermu un jauno lopbarības sagatavošanas cehu. Esošā ceļa daļa gar ugunsdzēsēju depo un ciema veikalu kļūs iela. Arvien pieaugošā satiksmes intensitāte vairs neapdraudēs gājējus.
J. Inga
|
Jāņu rotā |
Patlaban ceļu darbinieki īpaši gatavojas olimpisko autotūristu sagaidīšanai un maģistrāles labiekārtošanu turpina.
Viņi būvē apvadceļus Ādažu kolhoza ciematam un Ainažu pilsētai, rekonstruē tiltus pār Ķīšupi, Svētupi, Inčupi, paplašina ceļu līdz mūsdienu prasībām atbilstošiem parametriem. Paredzēts iekārtot jaunas transporta stāvvietas un atpūtas laukumus pie jūras Saulkrastos un Vitrupē, pie Liepupes un Oltužiem, pie Vēverupītes un Ainažos. Tiek uzstādīta nepieciešamā vizuāla informācija — maršruta shēmas, paskaidrojumi par trases tuvumā esošajām viesnīcām, kempingiem, medicīnas iestādēm, ēdināšanas uzņēmumiem utt. Tā kādreizējais smilšainais pie jūras ceļš pārveidojas par modernu un labiekārtotu maģistrāli. Arī Igaunijas ceļu darbinieki rūpējas, lai brauciens no Rīgas uz olimpisko regati būtu patīkams un skaists.
HARIJS CIBULIS, ceļu inženieris
1978.08.01 Liesma
1978.08.01 Liesma
Via Baltica - sapnis, kas negrib piepildīties
Ceļinieki sola, ka septembrī beigsies ieilgušais remonts tiltam pār Misu. Darbu izmaksas ir 336 tūkstoši latu.
Eiropas un rekonstrukcijas attīstības bankas piešķirtie 650 000 latu ir pirmais kredīts, ko Satiksmes ministrija ņēmusi Via Baltica vajadzībām, apgalvo Autoceļu administrācijas ražošanas daļas vadītājs Jānis Martinsons. 60% VB seguma nestspēja ir neapmierinoša. Par kredīta līdzekļiem paredzēts atjaunot 17 kilometru ceļa, kas ir viskritiskākajā stāvoklī. Viena kilometra atjaunošana maksās no 35 līdz 50 tūkstošiem latu. Jau drīzumā sāksies remontdarbi posmā Bauska-Grenctāle.
IEVA PUĶE
Doma par Via Baltica (VB) - apmēram 1000 kilometru garo autoceļu, kas, šķērsojot Baltijas valstis, savienos Helsinkus un Varšavu radās jau astoņdesmito gadu beigās. Oficiāli šis projekts apstiprināts 1990. gadā, kad Somijā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas satiksmes ministri un somu kompāniju Neste, Lemmikainen un Viatex pārstāvji. Moderna, pasaules standartiem atbilstoša autoceļa izveidei vajadzēja beigties 2015. gadā. Taču jau tagad ir skaidrs, ka sākotnēji plānotais netiks realizēts. Viens no vājākajiem ir 204 kilometrus garais posms Latvijas teritorijā no Ainažiem līdz Grenctālei. Līdz šim starptautiski nozīmīgais ceļš ir uzturēts ar Latvijas līdzekļiem, PHARE programmas un Ziemeļu investīciju bankas finansējumiem. Ceļinieki sola, ka septembrī beigsies ieilgušais remonts tiltam pār Misu. Darbu izmaksas ir 336 tūkstoši latu.
Eiropas un rekonstrukcijas attīstības bankas piešķirtie 650 000 latu ir pirmais kredīts, ko Satiksmes ministrija ņēmusi Via Baltica vajadzībām, apgalvo Autoceļu administrācijas ražošanas daļas vadītājs Jānis Martinsons. 60% VB seguma nestspēja ir neapmierinoša. Par kredīta līdzekļiem paredzēts atjaunot 17 kilometru ceļa, kas ir viskritiskākajā stāvoklī. Viena kilometra atjaunošana maksās no 35 līdz 50 tūkstošiem latu. Jau drīzumā sāksies remontdarbi posmā Bauska-Grenctāle.
Septembrī paredzēts pabeigt Misas un Ķīšupes tiltu rekonstrukciju. Darbi, pēc J. Martinsona vārdiem, iet kā palēninātā filmā. Ķīšupes tilta pārbūve sākta 1989. gadā, līdzekļu trūkuma dēļ apstājusies un turpināta tikai pērnruden. Kritiskā stāvoklī ir tilts pār Gauju pie Carnikavas, taču paredzamās remonta izmaksas apmēram 2 miljoni latu - pārsniedz summu, kas atvēlēta visa VB uzturēšanai gada laikā (Ls 1,5 milj.). VB ir Latvijā pirmais ceļš, kur pērnā gada beigās uzsākta apdrupušo betona aizsargbarjeru maiņa pret Zviedrijā ražotām cinkotajām barjerām un aizsargstabiņiem, atstarojošo virsmu gan īpaši pieskrūvējot, jo citādi tai pieaugot kājas. Nelielie uzlabojumi nav padarījuši šo ceļu patīkamāku ārzemniekiem. Ja baumas par kriminogēno situāciju un neskaidro politisko stāvokli var šķist mītiskas, tad pamatotas ir citas pretenzijas: nekārtības muitas posteņos, neskaitāmie pievadceļi, kas bremzē satiksmi, piemērotas infrastruktūras trūkums.
Ceļa zona ir ļoti piesārņota - tukšās pudeles, papīri, bet, ja jāizvēlas, ko finansēt - ceļa kaisīšanu ziemā, virsmas remontu, ceļa āmju uzstādīšanu vai tīrīšanas darbus -, svaru kauss nenosveras pēdējo pusē. ' Pie VB parādījušās jaunas degvielas uzpildes stacijas un moteļi. Vietumis pat viena kilometra- robežās ir trīs benzīntanki. Tomēr daudzu objektu īpašnieki, sākot šo biznesu, ir pārrēķinājušies. Piemēram, Iecavas pievārtē esošā moteļa Brencis īpašnieka Aivara Ābola jaunceltne Salaspilī ir iekonservēta, nesagaidot atklāšanu. «Tā mēs sapņojām,» nepiepildījušās prognozes komentē J. Martinsons. Šobrīd svarīgāk glābt esošo, nevis kalt jaunus plānus. Tikai ieceru stadijā palikuši Saulkrastu, Iecavas un Ķekavas apvedceļi. Lūgt finansējumu neļauj zemā satiksmes intensitāte. Posmā Rīga-Saulkrasti, salīdzinot ar astoņdesmito gadu beigām, tā samazinājusies gandrīz divreiz. Pēc pērnā gada statistikas, vidēji tikai 550 automašīnu diennaktī šķērsojušas Igaunijas robežu pie Ainažiem, bet Lietuvas robežpostenī reģistrēts vidēji 980 automašīnu diennaktī. Nav zināms, kad Via Baltica piešķirs Eiropas ceļu kodu E 67M
Via Baltica – sapnis, kas negrib piepildīties
1996.05.10 Neatkarīgā Rīta Avīze
Via Baltica – sapnis, kas negrib piepildīties
1996.05.10 Neatkarīgā Rīta Avīze
VIA Baltica |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru