Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Mākslinieks un pedagogs Kārlis Taube ^

MĀKSLINIEKS UN PEDAGOGS

KĀRLIS TAUBE

1911.03.02. – 1993.12.07.

Mākslinieks un pedagogs Kārlis Taube dzimis 1911.gada 3.februārī Rīgas rajona Ādažos, „Veckūlu” mājās muižas rentnieka un zvejnieka ģimenē.

No 1921. līdz 1927. gadam mācījies Ādažu pamatskolā, tad dažus mēnešus L.Liberta un K.Miesnieka gleznošanas studijā.

Cieceres ezers

No 1928. līdz 1939. gadam / ar pārtraukumiem / studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, reizē absolvēdams arī vidusskolu un iegūdams Rīgas daiļamatniecības skolā rokdarbu skolotāja tiesības. Studiju gados strādājis par dekoratoru Nacionālajā operā un Nacionālajā teātrī, kā arī / obligātā karadienesta laikā/ Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī.

1939. gadā beidzis profesora Jāņa Kugas vadīto dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcu un par diplomdarbu „Līgo vakars” ieguvis mākslinieka dekoratora nosaukumu.

Skolotāja gaitas Kārlis Taube sācis 1940. gadā. Kopš 1944. gada dzīvo Saldus apkārtnē un Saldū, strādādams par zīmēšanas, rasēšanas un mākslas vēstures skolotāju Saldus 1.astoņgadīgajā skolā, Cieceres internātskolā un Saldus 3. astoņgadīgajā skolā.

Taču visvairāk darba gadus ziedojis Saldus 1. vidusskolai, kur iekārtojis labu rasēšanas kabinetu. 20 gadus enerģiski vadījis skolotāju metodisko sekciju savā priekšmetā, aktīvi piedalījies pedagoģiskajos lasījumos.

Kārlis Taube savā laikā izpelnījies vairākas medaļas un daudzus citus apbalvojumus, bijis tautas izglītības darba teicamnieks un divkāršs mākslinieciskās pašdarbības teicamnieks.

Daudz laika un pūliņu Kārlis Taube atdevis skolai, jaunatnes audzināšanai, vairodams jaunajā paaudzē interesi un zināšanas par mākslu. Vairāki K.Taubes audzēkņi kļuvuši par pazīstamiem meistariem tēlotājas un lietišķās mākslas nozarēs.

Kopš Saldū pastāv Jaņa Rozentāla tēlotājas mākslas pulciņš, Kārlis Taube ir šī pulciņa vadītājs un audzinātājs. Par sekmīgu darbu pulciņš – kā pirmais šāda veida pulciņš Latvijas lauku rajonos – ieguvis Tautas studijas nosaukumu. K.Taubem ir lieli nopelni studijas vadīšanā un tās darbības uzturēšanā. Viņš ir visspilgtākais un visvecākais studijas vadītājs Latvijā.

Studiju gados gūtā pieredze strādājot Nacionālajā operā un vēlāk arī Dailes teātrī pie dekorāciju gleznošanas, kā arī iegūtais dekoratora grāds beidzot Mākslas akadēmiju, radīja iespēju pēckara gados šo darbību turpināt.

Tūlīt pēc kara jaunais mākslinieks nonāk Saldū un saistās ar Saldus kultūras namu un tā teātri, kas atradās bijušajā Saldus Sadraudzīgās biedrības namā un te atradās līdz jaunās Kultūras nama ēkas uzcelšanai 1967. gadam.

K.Taube sākumā strādāja par Kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāju, bet drīz vien arī par dekoratoru visām 40. gadu otrā pusē līdz pat 60. gadiem iestudētajām lugām. Lugu kopējais skaits ap astoņdesmit, un no tām lielākā puse tapusi tieši Saldū.

Par savu tuvāko autoru mākslinieks uzskata Rūdolfu Blaumani.

K.Taube uzskatāms par vienu no šī dramatiskā kolektīva pamatlicējiem un veidotājiem, darbojoties kopā ar režisoru Jāni Kļavu un muzikālās daļas vadītāju Ilmāru Vicinski.

Gan režisora Kļavas, gan dekoratora K.Taubes nopelns ir tāds, ka Saldus dramatiskajam kolektīvam pirmajam starp lauku rajoniem ar Kultūras ministrijas pavēli Nr.59 tika piešķirts Tautas teātra Goda nosaukums.

Kārlis Taube savā radošajā darbībā atradās stingri reālistiskās pozīcijās, tāpēc arī kā dekoratoram īpaši tuvas viņam bija R.Blaumaņa lugas, kuras arī pakāpeniski tika iekļautas teātra repertuārā. Līdztekus iestudēja arī citu autoru un citāda žanra lugas.

Aktieru kolektīva dotības ļāva iestudēt vairākas dziesmu spēles un operetes. Dekorācijas nācās piemērot ne tikai Kultūras nama skatuvei, bet arī brīvdabas izrādēm tepat Saldū, Kalnsētas parka estrādē, kā arī izbraukumos ārpus rajona, arī Rīgas Meža parka Zaļajā estrādē.

Savu palīdzīgo roku K.Taube sniedza arī apkārtējo ciemu pašdarbības kolektīviem.
Saldū vadīja zīmēšanas pulciņu. Viņam bija tāda īpatnēja pieeja - nodarbībā nolika priekšā savu akvareli, un visiem tas bija jākopē.

Strādājot Saldus vidusskolā, arī skolēnu un skolotāju kolektīva izvēlētajām lugām dekorācijas veidoja zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs K.Taube. 1957. gadā tā bija Andžānes luga „Ēnas uz ceļa”.

Līdzās pedagoģijai, dekorāciju glezniecībai, tautas tēlotājas mākslas studijas vadīšanai, Kārlim Taubem ir vēl kāda ļoti liela aizraušanās – akvareļu glezniecība.

1942.gadā tiek rīkota viņa pirmā personālizstāde Rīgā, vēlāk arī Saldū. Vēlākos gados bijušas neskaitāmi daudzas personālizstādes. Mākslinieka akvareļi iemantojuši plašu cienītāju pulku un, piemēram, Saldus pusē būtu pat grūti atrast kādu māju, kurā nebūtu kāds no K.Taubes akvareļiem.

Kārļa Taubes ainavās visbiežāk attēloti ūdeņi, lauku ainavas, kā arī akmeņi.

„Varu gleznot,” tā kādreiz izteicies pats mākslinieks, „ja ir ūdens, akmeņi un plašums.”

Šos trīs elementus varētu vēl papildināt ar gaismu. Tai K.Taubes akvareļos atvēlēta sevišķi svarīga loma. Viens un tas pats dabas skats citādi izskatās rītā un citādi vakarā, citāds pavasarī, un citāds mākoņainā dienā. Kārlis Taube šo krāsu un noskaņu mainību parāda savās gleznās.

Aizsaulē Kārlis Taube aizgāja 1993.12.07.; apglabāts Baltezera kapos

Brocēnu ezers

1987. Papīrs, jaukta tehnika. 64x87 cm

🎨 🎨 🎨

MĀKSLAS DIENĀS

Mākslinieks dzimtajā pusē

Tūlīt pēc remonta Ādažu kultūras namā atklās Kārla Taubes darbu izstādi. Tā savā ziņā ir atgriešanās dzimtajā pusē. .
- Kārlis Taube dzimis Ādažu Veckūlās 1911. gada 3. februārī muižas rentnieka un zvejnieka ģimenē kā ceturtais bērns no sešiem. Būdams vēl tikai vienpadsmit gadus vecs, zaudējis tēvu. tāpēc jau agri dabūjis iepazīt dzīves sūrumu. No 1921. līdz 1927. gadam mācījies _Ādažu pamatskolā, tad dažus mēnešus Ludolfa Liberta un Kārļa Miesnieka zīmēšanas un gleznošanas studijā. 1928. gadā uzņemts par brīvklausītāju Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studējis (ar pārtraukumiem) līdz 1939. gadam, vienlaik iegūdams arī vispārējo vidējo izglītību un rokdarbu skolotāja tiesības, Rīgas daiļamatniecības skolu absolvējot. Laiku pa laikam strādājis par dekoratoru teātrī: studiju gados Nacionālajā operā un Nacionālajā teātrī, bet obligātā karadienesta laikā Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī. 1939. gadā beidzis profesora Jāņa Kugas vadīto dekoratīvo meistardarbnīcu un par diplomdarbu «Līgo vakars» ieguvis mākslinieka dekoratora nosaukumu. Karam beidzoties un miera dzīvei atjaunojoties, kļuvis par pirmo mākslinieciskās daļas vadītāju un dekoratoru Saldus kultūras namā. 1948. gada rudenī atsācis pedagoģisko darbu un ilgus gadus strādājis par zīmēšanas, rasēšanas un mākslas vēstures skolotāju Saldus astoņgadīgajā un vidusskolā. lekārtojis priekšzīmīgu rasēšanas kabinetu, vadījis sava priekšmeta skolotāju metodisko sekciju, aktīvi piedalījies pedagoģiskajos lasījumos un sabiedriskajā dzīvē. Tagad pensijā. Tāds nedaudzos teikumos ir Kārla Taubes dzīves stāsts, kurā. kā redzams, nav aizraujošu lappušu, nav saistošu sižeta pagriezienu. Nav šajā biogrāfijā ne dēku, ne piedzīvojumu, toties ir sīkstas izturības un neatlaidīga darba gadi. Kas un cik aizvadītajos gados padarīts? Ļoti daudz. Nav tik viegli pateikt, cik audzēkņu Kārlim Taubem bijis viņa ilgajos skolotāja darba gados. Katrā ziņā tas ir vismaz četrciparu skaitlis. Pēckara gados vai visa Saldus jaunatne «gājusi caur viņa rokām», tieši viņš bijis tas, kas veidojis šīs jaunatnes estētisko attieksmi pret dabu un īstenību, tās attieksmi pret mākslu. Daudzi no viņa audzēkņiem mākslu izraudzījušies par savu profesiju — iestājušies mākslas skolās, bet savi divi desmiti tagad ir profesionāli mākslinieki ar akadēmisku izglītību, piemēram, keramiķi Māra Linkaite, Andrejs Ķiģelis, dizainere Inta Muša, grafiķe un gleznotāja Aina Upmane u.c. Kārļa Taubes tiešā specialitāte ir skatuves glezniecība. Jau piecpadsmit gadu vecumā nākamais mākslinieks, toreizējais Ādažu pamatskolas audzēknis, darinājis dekoratīvo ietērpu skolēnu izrādei «Bērzu birztala».

Garajos gados to lugu skaits, kurām viņš veidojis scenogrāfiju, krietni pārsniedzis simtu. Silmači, Indrāni, Roplaiņi, Ezerlauki un vēl citas Blaumaņa lauku sētas — lūk, vide, kurā Kārļa Taubes skatuves gleznotāja talants juties vis mājīgāk. Trešais amats līdzās pedagoģijai un skatuves glezniecībai Kārlim Taubem ir akvareļu glezniecība. 1941. gadā sarīkota mākslinieka pirmā personālizstāde Rīgā ("Zintas" salonā), pēc tam daudzas jo daudzas gan Saldū, gan Mažeiķos, gan Telšos, gan citur. Visām šīm izstādēm kopīgs tas, ka tās atkal un atkal no jauna pierādījušas Kārļa Taubes ainavu popularitāti. Tikai reto no izstādītajiem darbiem autors varējis paturēt paša īpašumā, visi pārējie aizgājuši «tautā». Gleznotājs pats domā, ka kopš viņa daiļrades sākumiem līdz šim pārdoti kādi trīs, varbūt pat visi četri tūkstoši darbu. Nemainīga allaž paliek Kārļa Taubes reālistiskā attieksme pret dabu. To savos darbos viņš aizvien rāda «tīru», jo, kā pats saka, ir pārliecināts. ka cilvēka klātiene dabu tikai traucē. Tālab viņa akvareļos cilvēku vai nu nav nemaz, vai arī tie ir tik nemanāmi, ka tiešām dabu «ne traucē». Kārla Taubes izstāde dzimtajā pusē (pēc Ādažiem to paredzēts rādīt Carnikavā) māksliniekam būs pirmā šāda veida tikšanās ar saviem novadniekiem. Tajā būs ap deviņdesmit darbu, to vidū jau pieminētais diplomdarbs, kā arī paši jaunākie akvareli.

V. Ancītis

* Darba Balss / 19.04.1988

Darbu izstāde Ādažu Kultūras namā

Mākslinieku sveic Kultūras nama darbiniece Aina Balode

Peonijas

Tautumeitas uz ūdenskrituma

🎨🎨🎨

Mākslinieka gadskārta

Ceturtais bērns no sešiem muižas rentnieka un zvejnieka ģimenē. Dzimis 1911. gada 3. februāri Ādažu Veckūlas. Būdams vēl tikai vienpadsmit gadus vecs, zaudējis tēvu. Tāpēc jau agri dabūjis iepazīt dzīves sūrumu. No 1921. līdz 1927. gadam mācījies Ādažu pamatskolā, pēc tam dažus mēnešuš L. Liberta un K. Miesnieka zīmēšanas un gleznošanas studijā. 1928. gadā izturējis iestājpārbaudījumus Latvijas Mākslas akadēmijā un uzņemts par brīvklausītāju. Studējis (ar pārtraukumiem) līdz 1939. gadam, vienlaik absolvēdams arī vispārējo vidējo izglītību, iegūdams rokdarbu skolotāja tiesības Rīgas daiļamatniecības skolā un laiku pa laikam strādādams par dekoratoru teātrī (Nacionālajā operā, Nacionālajā teātrī, bet obligātā karadienesta laikā Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī). 1939. gadā beidzis profesora Jāņa Kugas vadīto dekoratīvo meistardarbnīcu un par diplomdarbu «Līgo vakars» ieguvis mākslinieka dekoratora nosaukumu. 1940. gada 1. janvārī sācis strādāt par skolotāju Rīgā. Kopš 1944. gada dzīvo Saldus apkārtnē, vēlāk tieši Saldū. Karam beidzoties un mierīgai dzīvei atjaunojoties, kļuvis par pirmo mākslinieciskās daļas vadītāju un dekoratoru Saldus kultūras namā.
Ceriņi.
Ar 1948. gada rudenī atsācis pedagoģisko darbu, strādā par zīmēšanas, rasēšanas un mākslas vēstures skolotāju Saldus, Cieceres, vēlāk arī Saldus 3. skolā, taču visciešāk saaugdams ar Saldus vidusskolu. Iekārtojis priekšzīmīgu rasēšanas kabinetu, enerģiski nu jau divdesmit divus gadus pēc kārtas vada skolotāju metodisko sekciju savā priekšmetā, aktīvi piedalās pedagoģiskajos lasījumos. Tāda, nedaudzos teikumos izstāstot, ir skolotāja un mākslinieka Kārļa Taubes biogrāfija. Tas ir stāsts, kurā nav saistošu sižetisku pagriezienu, nav aizraujošu lappušu. Tas, varētu sacīt, ir pavisam vienkāršs stāsts. Nav ne dēku, ne piedzīvojumu, toties ir sīkstas izturības un neatlaidīga darba gadi. Jau agrā jaunībā Kārli Taubi ne viens nelutināja. Ģimenes apstākļi bija tādi, ka citādi nevarēja, maizi pelnīt bija jāmācās no mazotnes. Vēlāk akadēmijā šī prasme noderēja ne mazāk kā prasme zīmēt. Izglītību neviens nedāvināja, par to bija jāmaksā. Un ja nebija naudīgu vecāku vai tēvoču, cits nekas neatlika vajadzēja mācīties un strādāt. Šai ziņā mākslinieks nav mainījies arī tagad. Strādā viņš joprojām ļoti daudz. Kas un cik aizvadītajos gados padarīts? Bez šaubām, ļoti daudz.
Nav tik viegli pateikt, cik audzēkņu Kārlim Taubem bijis viņa ilgajos skolotāja darba gados. Katrā ziņā tas ir vismaz četrciparu skaitlis. Pēckara gados vai visa Saldus jaunatne gājusi «caur viņa rokām", tieši viņš veidojis tās attieksmi pret dabu un īstenību, tās attieksmi pret mākslu. Daudzi no viņa audzēkņiem mākslu izraudzījusi par savu profesiju iestājušies speciālās mākslas skolās, bet vairāki tagad ir profesionāli mākslinieki vai pedagogi ar akadēmisku izglītību, piemēram. Aina Lipmane, Māra Linkaite, Andrejs Ķiģeiis. Nevar te aizmirst arī Jaņa Rozentāla tēlotājas mākslas pulciņa dalībniekus. Saldus un apkārtnes mākslas entuziasti šai pulciņā nu jau septiņpadsmito gadu Kārļa Taubes vadībā tuvojas krāsu un formu pasaules noslēpumiem. Kārļa Taubes tiešā specialitāte ir skatuves glezniecība. Ar to viņš nodarbojas jau 45 gadus. Neticami? Varbūt, bet jātic vien ir. Izrādās, ka jau piecpadsmit gadu vecumā nākamais mākslinieks, toreizējais Ādažu pamatskolas skolnieks, darinājis dekoratīvo ietērpu skolēnu izrādei «Bērzu birztala».

«Sākot ar šo gadu,» atceras Kārlis Taube, «nepārtraukti katru gadu esmu gleznojis dekorācijas». Lugu kopīgais skaits ap astoņdesmit, no tām vairāk nekā puse Saldū. Māksliniekam nav precīzas uzskaites, bet šķiet, ka nebūs Saldū vai apkārtnē neviena dramatiskā kolektīva, kam kaut vienreiz Kārlis Taube nebūtu gājis talkā ar savu izdomu un krāsām. Lauvas tiesu, protams, saņēmis kultūras nama dramatiskais kolektīvs, tagadējais Tautas teātris. Atzīmēsim te kaut vai V. Miļūna komēdiju «Kaut viņa izputētu, tā mīlestība!» Par šai lugai darinātajām dekorācijām Kārlis Taube 1961. gada teātru pavasarī izpelnās augstu novērtējumu 1. vietu starp republikas tautas teātru dekoratoriem. Bet par savu tuvāko autoru mākslinieks uzskata Rūdolfu Blaumani. Blaumaņa lugām dekorācijas viņš gleznojis gandrīz vai visām. Silmači, Indrāni, Roplaiņi, Ezerlauki un vēl citas lauku sētas lūk, vide, kurā Kārļa Taubes skatuves gleznotāja talants varējis justies vismājīgāk. Līdzās pedagoģijai un skatuves glezniecībai Kārlim Taubem ir vēl arī trešais «amats» akvareļu glezniecība. 1942. gadā notikusi mākslinieka pirmā personālā izstāde Rīgā, pēc tam astoņas Saldū. Visām deviņām kopīgs tas, ka tās atkal un atkal no jauna pierādījušas Kārļa Taubes akvareļu popularitāti. Tikai retais no izstādītajiem darbiem palicis autora īpašumā. Visi pārējie aizgājuši «tautā». Gleznotājs pats domā, ka kopš viņa daiļrades sākumiem līdz šim pārdots pavisam ap pusotra tūkstoša darbu, galvenokārt akvareļu. Tā kā šis skaitlis galvenokārt attiecas uz Saldus periodu, tad var spriest, kā caurmērā katrā ceturtajā vai pat trešajā saldenieku dzīvoklī ir kāds Kārļa Taubes akvarelis. Tas viss kopā liecina par Kārļa Taubes un viņa darbu ievērojamo lomu Saldus pilsētas un novada iedzīvotāju estētiskās gaumes un uzskatu veidošanā un ietekmēšanā. Lai Kārlim Taubem vēl daudz raženu darba gadu! Raženu visās nozarēs: skolā, teātrī, akvareļu mākslā!

Valdemārs Ancītis
* Darba Balss / 02.02.1971
🎨 🎨 🎨

SVEIC MĀKSLINIEKU

P. Kilgasa lugas «Ūdensroze» izrāde Saldus Tautas teātra iestudējumā beigusies. Kādēļ neizklīst skatītāji? Uz skatuves iznāk dekorators Kārlis Taube. Viņš šodien jubilārs. 60 dzīves un 45 glezniecībai atdoti gadi. Ar Kārļa Taubes biogrāfiju iepazīstina Valdemārs Ancītis. Jubilāram pasniedza rajona izpildu komitejas Goda rakstu. Tad nāk apsveicēju rinda. No Tautas izglītības nodaļas, kultūras nama un Tautas teātra, Tautas deju kolektīva «Kursa», rajona patērētāju biedrības dramatiskā kolektīva, kur kādreiz dekorācijas zīmējis mākslinieks. Ieradušies arī viesi no Ādažu astoņgadīgas skolas, kur mācījies K. Taube. Sveicēji no Saldus celtniecības un veterinārā tehnikuma, Brocēnu un Saldus vidusskolām. Daudz telegrammu. Arī no Andreja Upīša Akadēmiskā Drāmās teātra. Jubilārs sirsnīgi pateicas visiem un Tautas teātra kolektīvam uzdāvināja savu gleznu.

SVEIC MĀKSLINIEKU

1971.02.25 Padomju Zeme (Saldus)
Dace, V.