Aizsargdambis Carnikavā ^

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai  vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

Projekta ietvaros Carnikavā pie Vecgaujas izbūvēta straumvirzes būna un 335 metrus garš Gaujas krastu stiprinājums pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī rekonstruētas piecas sūkņu stacijas. Tajās ir uzstādīti moderni un ekonomiski sūkņi, kas patērē daudz mazāk elektrības, to vadība ir automatizēta. Pārsūknējamā ūdens jauda visās rekonstruētajās sūkņu stacijās kopā ir 1600 litri sekundē.

Nākotnē iecerēts Carnikavas pusē pa dambi veidot apgaismotu promenādi ar cieto segumu, bet otrpus Gaujai tas saglabāsies kā «zaļais» dambis, kura virsmu klāj zālājs.

Neraugoties uz veiktajiem apjomīgajiem pretplūdu aizsardzības pasākumiem, saskaņā ar aprēķiniem plūdu iespējamība pastāv vienu reizi 100 gados, ja līdz ar strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos Gaujas upē vērojami arī spēcīgi vējuzplūdi.

Projekta ieviešana ir noslēgusies 2015. gada decembrī, tomēr pašvaldība turpinās darbu gan ar krasta stiprinājumiem, gan citiem nepieciešamajiem risinājumiem plūdu draudu novēršanai nākotnē.

Pretplūdu pasākumi Carnikavas novada teritorijā veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda pilnībā finansēta projekta «Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā» ietvaros, un projekta kopējais finansējums ir 4 374 164 eiro. Projekta finanšu un administratīvo uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Pretplūdu hidrobūvju rekonstrukciju veica SIA Riga rent, būvniecību SIA Jēkabpils PMK, bet tehnisko projektu izstrādāja VSIA Meliorprojekts un darbu būvuzraudzību nodrošināja SIA Firma L4.

* Db.lv, , 2015. gada 16. decembris

 

Lai pasargātos no plūdiem, Carnikavā pabeigta daļa darbu – rekonstruēts aizsargdambis

Sandra Baltruka

Pagājušā gada nogalē Carnikavas novadā pabeigta daļa darbu, lai no Gaujas upes izraisītajiem plūdiem aizsargātu Carnikavas ciema un Gaujas ciema iedzīvotājus. Projekta ietvaros vairāk nekā sešu kilometru garumā rekonstruēts aizsargdambis.
Kā portāls "Apriņķis.lv" uzzināja novada domē, projekta "Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā" pirmā posma ietvaros veikta esošo
pretplūdu aizsargbūvju rekonstrukcija, proti, 6,2 kilometru garumā atjaunots aizsargdambis Carnikavas ciemā un 285 metru garumā – Gaujas ciemā.
Esošās dambja būves ir paaugstinātas nepieciešamajā līmenī, tajās ir iebūvēti bentonīta mālu paklāji, kas ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumos būtiski uzlabo dambju noturību.
Tāpat, lai nodrošinātu normālu gruntsūdeņu līmeni, tika pilnībā rekonstruētas piecas sūkņu stacijas. Tajās visi vecie sūkņi ir nomainīti ar jauniem un moderniem, kā rezultātā sūkņu stacijās ir ievērojami samazināts elektrības patēriņš. Vairs arī nebūs nepieciešama pastāvīga speciālistu klātbūtne sūkņu darbināšanai, jo to vadība ir pilnībā automatizēta.

"Plūdu jautājums ir aktuāls daudzviet Latvijā, un Carnikavas novadā ir paveikts liels darbs, lai pasargātu novada iedzīvotājus un viņu mājvietas no plūdiem. To nebūtu iespējams paveikt bez daudzu institūciju sadarbības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalsta, piešķirot ERAF finansējumu 100 % apmērā," norādīja Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.
Šī projekta pirmā posma ietvaros būvdarbus veica SIA "Riga rent", bet būvdarbu tehnisko uzraudzību nodrošināja SIA "Firma L4" un autoruzraudzību – VSIA "Meliorprojekts". Ņemot vērā, ka darbi noslēdzās ziemas sezonā, būvuzņēmējs šī gada pavasarī nodrošinās aizsargdambju apzaļumošanu un atkārtotu virskārtas izlīdzināšanu, kā arī laika apstākļos radušos noslīdējumus. Atbilstoši noslēgtajam iepirkuma līgumam, veiktajiem rekonstrukcijas darbiem būvuzņēmējs nodrošinās arī piecu gadu garantiju.
Rekonstrukcijas darbu kopējās izmaksas 1,126 miljonu eiro apmērā tiek segtas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Projekta finanšu un administratīvo uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Jāpiebilst, ka no pagājušā gada vasaras turpinās projekta "Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā" īstenošanas otrais posms. Tā ietvaros Gaujas kreisajā krastā tiek izbūvētas jaunas pretplūdu aizsargbūves – trīs aizsargdambji, kā arī slūžas, Gaujas krastu stiprinājumi un straumes virzītājbūna. Plānots, ka šie būvdarbi noslēgsies līdz 2015. gada 1. oktobrim.

08.01.2015
Autors Apriņķis.lv

***

2015. gads Pierīgā: Carnikavā jauni aizsargdambji 

Carnikavas novada pašvaldība

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 hektāru lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji. Tā ir pirmā tik liela mēroga pretplūdu aizsargbūve, kas izbūvēta neatkarīgās Latvijas vēsturē.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, "Zvejnieka" un "Saules" aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Savukārt Carnikavā pie Vecgaujas izbūvēta straumvirzes būna un 335 metrus garš Gaujas krastu stiprinājums pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī rekonstruētas piecas sūkņu stacijas. Tajās ir ierīkoti moderni un ekonomiski sūkņi, kas patērē daudz mazāk elektrības, un to vadība ir automatizēta.

07.01.2016
Autors Apriņķis.lv

Carnikavas pretplūdu aizsardzības būvēm noteikts nacionālā interešu objekta statuss

www.carnikava.lv

18. martā Ministru kabineta sēdē Carnikavas novada pretplūdu infrastruktūras būvēm Gaujas lejtecē tika noteikts nacionālā interešu objekta statuss. 

Tas paveikts, lai maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsākā termiņā īstenotu sabiedrībai nozīmīgus plūdu riska novēršanas pasākumus – pasargātu no applūšanas Gaujas upei piegulošās zemes teritorijas 437 hektāru platībā, novērstu plūdu radīto seku nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un vides piesārņojumu, kā arī mazinātu kaitējumu, kas plūdu gadījumā rodas kā novada iedzīvotājiem un viņu īpašumiem, tā arī pašvaldības un valsts infrastruktūrai u. c. Plūdu riska novēršanas būvēm tika noteikta arī aizsargjosla.

Nacionālā interešu objekta statuss tika noteikts pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvēm Gaujas upes lejteces abu krastu teritorijas daļā, kas izvietotas Carnikavas novadā no autoceļa A1 tilta pār Gaujas upi līdz Gaujas ietekai Rīgas jūras līcī, detalizētāk skaidro pašvaldība. Nacionālo interešu objektu izmantošanu Ministru kabineta sēdē nolemts īstenot, veicot:
• Centra poldera aizsargdambja (D-1) un sūkņu staciju (SS-1, SS-2) rekonstrukciju;
• Salas poldera aizsargdambja (D-2) un sūkņu stacijas (SS-3) rekonstrukciju;
• "Līduma-2" poldera aizsargdambja (D-3) un sūkņu stacijas (SS-5) rekonstrukciju;
• "Zvejnieka-1" aizsargdambja (D-6) un sūkņu stacijas (SS-4) rekonstrukciju;
• Poču – Jaunzemnieku aizsargdambja (D-8) projektēšanu un būvniecību;
• Siguļu aizsargdambja (D-4) un saistītās pretplūdu infrastruktūras projektēšanu un būvniecību;
• Gaujas kreisā krasta nostiprināšanu (GK-1) pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;
• Gaujas labā krasta nostiprināšanu pie zemes gabala "Kāpas";
• Straumvirzītājbūnas (B-1) projektēšanu un būvniecību;
• Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības "Saule" aizsargdambja projektēšanu un būvniecību (D-9).

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu nacionālo interešu objekti citā starpā ir tādi, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.

19.03.2014
Autors Apriņķis.lv

itkā Carnikava

Plūdi  ( 2010.g. - 2013.g. )

Plūdi  ( 2010.g. - 2013.g. )

Tā top jaunais dambis Dzirnupē

Dzirnupe

 

-