Jauns paņēmiens kartupeļu ražas celšanā
(Kartupeļu miglošanas izmēģinājuma rezultāti Ādažos)
Kartupeļu audzēšana Ādažu pagastā stipri attīstīta. Tā, pēc 1929. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, kartupeļi te aizņem 14% no visas aramzemes, kamēr pārējā Latvijā šis skaitlis ir tikai 3,66%. Šāds stāvoklis arī viegli saprotams, jo smilšainajās zemēs, kur no citām kultūrām augstas ražas nav iespējams iegūt, kartupeļi tomēr padodas samērā labi un dod vienu no lielākiem lauksaimnieku ienākumiem. Bez kartupeļu pārdošanas Rīgas tirgū pēdējos gados radusies iespēja tos arī eksportēt kā sēklas materiālu. Tā 1936. gadā no Ādažu pagasta aizsūtīti uz Franciju 250 kvintālu Bintje sēklas kartupeļu. Lai iegūtu lielākas ražas un veselīgu sēklas materiālu, eksportam nolemtie kartupeļu lauki jāmiglo pret lakstu puvi Phytophtora infestans. Šis pasākums un prof. Dr. agr. M. Eglīša raksts „Latvijas Lauksaimnieka" p. g. 14. nr. pamudināja mani pārliecināties par miglošanas ietekmi arī uz citām šķirnēm. 1936. gada vasarā Ādažu Jaunkūlās ierīkotā kartupeļu šķirņu salīdzinājumā no sešiem atkārtojumiem divus nomigloja. Miglošanu izdarīja 21. jūlijā ar 2% Burgundas šķidrumu. Jau pēc nedēļām divām, trijām varēja atšķirt miglotos lauciņus no nemiglotiem, jo pēdējos laksti jau bija nogājuši, kamēr miglotie vēl zaļoja. Caurmērā miglošana ražu cēlusi par 23%. Pieņemot kartupeļu ražu 100 kv. no pūrvietas, ar miglošanu raža palielināta par 23 kvintāliem (46 pūri), kas, pārrēķinot naudā (Ls 2,— pūrā), iznāk Ls 92,—. Atskaitot izdevumus par miglojamām vielām un miglošanu Ls 10,—, atliek skaidras peļņas Ls 82,— no pūrvietas. Lauksaimnieki, kartupeļu audzētāji, pamēģiniet nākošā vasarā arī savus kartupeļu laukus miglot, un jūs redzēsit, ka raža palielināsies un arī ziemā miglotie kartupeļi labāk uzglabāsies. Kartupeļu lauku miglošanu izdara jūlija beigās. Laukiem līdz 3 pūrvietām noder parastie uz muguras nēsājamie miglotāji, lielākām platībām ieteicams dārza miglotājs „Pomona“ papildināts ar sevišķu izmiglojamo ierīci (cena Ls 25,—).
Vienas pūrvietas apmiglošanai vajaga ap 300 litru Burgundas šķidruma, kura pagatavošanai iziet 6 kg vara vitriola un 7,5 kg veļas sodas. Tas izmaksā ap Ls 10—. Tātad ar samērā maziem izdevumiem iespējams ievērojami pacelt kartupeļu ražas.
Jauns paņēmiens kartupeļu ražas celšanā
1937.05.01 Latvijas Lauksaimnieks
agronoms, V. TOMSONS, LLK Ādažu rajona
 |
no labās: agronoms Ints Vēveris |
 |
Mehanizatori: no kreisās J.Plotnieks, A.Reinbooms, E.Kumerdanks / 1989.g.
* Darba Balss / 10.03.1972
.png){kind=small}  
* Stars ( Madona ) / 02.11.1985
   |
Divi tūkstoši talcinieku.png "V. Filatova foto")
.png "V. Filatova foto")
.png "V. Filatova foto") |
| E. Micis (attēlā redzam viņu un brigadiera vietnieci L. Celmu pārrunājam darāmo) |
Kolhozā «Ādaži» komunistiskajā talkā strādāja pāri par 2000 cilvēku - ražotāji savos parastajos darba iecirkņos, bet administrācijas darbinieki un daļa speciālistu kopā ar apzaļumošanas brigādi ražošanas centru labiekārtošanā.
Mehanizatori gatavoja augsni, sēja graudaugus, Centra un Garkalnes iecirkņos iestādīja 6 ha kartupeļu. Te jāpiebilst, ka Mangaļu iecirknī iespējamo platību 12 ha apstādīja jau iepriekš, pie tam šī darba izpildi sekmēja maksimālā mehanizācija. To darīja mehanizators E. Micis (attēlā redzam viņu un brigadiera vietnieci L. Celmu pārrunājam darāmo). Talkas dienā L. Celma posa iecirkņa centra apkārtni un E. Micis strādāja transporta darbus. Līdz sestdienas vakaram apstādīto kartupeļu platība saimniecībā sasniedza jau 18 ha, graudaugu 14 ha. Mehanizatori ar tādu pašu enerģiju un entuziasmu pavasara darbus turpināja arī svētdien.
Divi tūkstoši talcinieku
1978.04.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Vecvagares, V.
Kartupeļu epopeja Tas liekas tik vienkārši - kartupeli izaudzēt! Pavasarī ieliec to zemē, vasarā pāris reizes atvago un tad kā nu Dieviņam labpatiks - tādu ražu novāksi. Ar ko man sākt, lai pēc iespējas pilnīgāk tevi, lasītāj, iepazīstinātu ar Ādažu pieredzi intensīvās kartupeļu audzēšanas jomā? Vai ar ražības pieaugumu, kas pats par sevi izsaka tik daudz? (1975.gadā Ādažos izauga 127 centneri no hektāra, pēdējos gados ražība - ne mazāka par 380 centneriem no hektāra. Republika vēl joprojām ir 1975. gada līmenī, ar trīs reizes zemāku vidējo ražību). Vai sākt ar meristēmu laboratoriju, kurā gatavo veselīgu, bezvīrusu sēklas materiālu? Vai sākt ar ādažnieku pašu konstruētajiem agregātiem, kas kopā ar importa tehniku pilda savas funkcijas kartupeļu audzēšanā? Vai varbūt ar cilvēku godaprātu un pienākuma apziņu, kas ir visas šīs tehnoloģijas un jebkura kārtīga darba pamatā? Tu piedod man lasītāj, bet es nevaru atteikties no apbrīnas un cieņas pret šiem cilvēkiem. Ideju izteikt, pamest gaisā kā krāsainu balonu ir tik viegli! Bet šo ideju realizēt vispieņemamākā veidā, gūt reālu labumu no tās - tas taču ir galvenais. Citādi idejas ir kā varavīkšņaini ziepju burbuļi, nevienam nevajadzīgi un tukši. Man priekšā uz galda brošūriņa "Ieteic un piedāvā agrofirma "Ādaži". Kartupeļu intensīvās audzēšanas tehnoloģija". Izstrādājot kartupeļu audzēšanas intensīvo tehnoloģiju, izmantoti pētījumi, analīzes un pirmrindas pieredze, kas gūta gan Latvijas Lauksaimniecības un elektrifikācijas ZPI, gan Igaunijas Zemkopības un meliorācijas ZPI, gan PSRS Centrālā nemelnzemes lauksaimniecības un elektrifikācijas ZPI, gan Ļeņingradas un Baltkrievijas ieteikumi un pieredze, gan vairāku ārzemju firmu ieteikumi (Holandes, Somijas, VFR), gan, protams, pašā agrofirmā uzkrātā pieredze. Intensīvo tehnoloģiju izstrādājuši un noformējuši agrofirmas "Ādaži" speciālisti Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa A.Kaula, bioloģijas zinātņu kandidāta D.Pakalna un tehnisko zinātņu kandidāta J.Zariņa vadībā. "Ādažu" valdes priekšsēdētāja vietnieks lauksaimnieciskajā ražošanā Ā.Ūdris pašlaik ir republikas kartupeļu audzēšanas asociāci jas prezidents. Viņa pārziņā attiecības ar partnersaimniecībām. Ādažos kartupeļu audzēšanas jomā ir uzkrāta un izanalizēta pieredze augsnes apstrādē un kartupeļu stādījumu kopšanā, augu aizsardzības pasākumu realizācijā, kartupeļu novākšanā, transportēšanā un glabāšanā. Te ieviesta biotehnoloģiskā metode no vīrusiem atveseļota sēklas materiāla ieguvei un pavairošanai, izmantojot meristēmaugus, apgūta principiāli jauna (Holandes) kartupeļu audzēšanas tehnoloģija. Tādēļ Ādaži ir kļuvusi par industriālu kartupeļu audzētāju, kura partnersaimniecības noslēdz līgumus par sēklas materiāla iepirkšanu, par intelektuālā rakstura konsultācijām un citāda veida palīdzību, kopīgi tiecoties uz vienu mērķi - augstvērtīgu un ražīgu kartupeļu audzēšanu. Otro gadu ar Ādažiem sadarbojas kopsaimniecība "Liepupe". Galvenais agronoms Aivars Ilgavīzis pastāsta, ka iepriekšējā gadā saimniecībā audzējuši kartupeļus pēc intensīvās tehnoloģijas 15 hektāru platībā, Šogad to darīs jau 50 hektāru apjomā. Līgumā paredzēts, ka Ādaži nodrošinās ražu - 250 centneru no hektāra. Ir iespējas ražību vēl celt, tādējādi peļņa tiek arī partnersalmniecībai. Ar Ādažiem sadarboties izdevīgi arī tajā ziņā, ka ir zināma vieta, kurp vest realizācijai kartupeļus. Citādi ir gadījies, ka viena sagādes organizācija pieņem noteiktu daudzumu, jāmeklē, kur likt pārējos kartupeļus. Tagad lieta zināma. Kartupeļu kravas galamērķis rudenī - Ādaži. "Liepupei" savās mājās glabātuvju nav, tādēļ viena problēma atkrīt. Vairākus gadus ar Ādažiem sadarbojas zinātniskās pētniecības saimniecība "Krimulda". Tās direktors ir intensīvās kartupeļu audzēšanas tehnoloģijas entuziasts. Arī no Vidrižiem atsauksmes labas. Tātad - kartupeļu raža ir atkarīga no bumbuļu skaita, veģitācijas perioda ilguma, bumbuļa masas ikdienas pieauguma. Bumbuļu skaits savukārt atkarīgs no produktīvo stublu skaita, bumbuļu skaita uz katru produktīvo stublu, kopējā stublu skaita hektārā, šie rādītāji savukārt saistīti ar asnu skaitu uz bumbuli, ar stādījuma biezību. Šiem rādītājiem pakārtoti, bet tāpāc ne mazsvarīgāki - bumbuļu izmēri, to glabāšanas apstākļi un aizsardzības pasākumi. Veģetācijas periods savukārt atkarīgs no iepriekšējās diedzēšanas rezultātiem, izstādīšanas laika, lakstu novākšanas laika. Bumbuļu masas ikdienas pieaugums atkarīgs no augsnes tipa, tās mitruma režīma, mēslojuma, augu aizsardzības. Šajā posmā svarīga nozīme ir augsnes gatavošanai, stādīšanas tehnoloģijai. Tā katrs posms kartupeļu audzēšanā saistīts ar visiem pārējiem posmiem un elementiem. Katram STs sistēmas elementam un niansei izstrādāts visoptimālākais variants. Izstrādāts ne jau uz mūžīgiem laikiem, analīžu struktūra un rezultāti mainās. Dialektika: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" Arī es esmu tīras vides un ekoloģijas aizstāve, tādēļ ar aizdomām klausos par herbicīdiem un ķimikālijām, kas nepieciešamas  kartupeļu stādījumiem. Klausos un božos; redz, kādi! Arī viņi nevar iztikt bez indēŠanas. Tādas, lūk, ir emocijas bez zināšanām. Tad, kad esmu uzzinājusi par izplatītākajām slimībām un kaitēkļiem, jā - tad es vairs nedomāju ticēt savām emocijām bez prāta līdzdalības. Jo zinu, ka raža var iet bojā pat visā pilnībā, ja vīrusu slimībām un kaitēkļiem ļaus pilnu vaļu. Lūk, vesala plejāde vīrusu, kas to vien gaida, lai ar izraisīto slimību palīdzību pievāktu krietnu daļu ražas: X - vīruss, M - vīruss, S - vīruss, V - vīruss, L - vīruss, rattle vīruss - katrs ar savu specifisku un ļaunumu atnesošu iedarbību. Ienaidnieku skaitā vēl minami - kartupeļu nematode, stublu nematode, Kolorādo vabole, laputis, kartupeļu lakstu puve, kraupis. Sēklas kartupeļus Ādažos glabā glabātuvēs - ledusskapjos, kurās darbojas ventilācijas un saldēšanas sistēmas, uzturot optimālu mikroklimatu, šim nolūkam kalpo konteineri. To cenas pieaugušas. Līdz ar to arī kartupeļu pašizmaksa nestāv uz vietas. Ādažos aprēķināts, ka ar 400 centneru lielu ražību no hektāra, izmaksu posteņos ietverot kompensācijas strādājošiem un citus izdevumu posteņus, kartupeļu pašizmaksa ir 32 kapeikas kilogramā. Ar somu firmu "Raisio" noslēgts līgums par kartupeļu pārstrādes kombināta celtniecību. Šā gada rudenī paredzēts iedarbināt pirmo līniju. Tā jauda būs 1,5 tonnas stundā. Šīs līnijas produkcija - "Frī" kartupeļi, tas nozīmē - gari, apcepti kartupeļu salmiņi. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi tādus droši vien gaida ar nepacietību, tāpat arī mājsaimnieces, kurām ietaupīsies lieks solis. Otras līnijas jauda paredzēta - 1,2 tonnas stundā. Šī līnija apmierinās pieprasījumu pēc kartupeļu kotletēm, kroketēm, biezeņa. Kopējā pārstrādes uzņēmuma jauda - 20 000 tonnu kartupeļu. To visu man pastāsta pārstrādes kombināta vadītājs Aleksandrs Sidorovs. Ne jau visu man izstāstīt laikraksta slejās. Ne jau tas ir galvenais. Es tikai gribēju dot priekštatu, kā dzīvo Ādažos. Un sirds dziļumos mani moca doma par to, vai kaut nedaudz spēšu mainīt kartupeļu audzēšanas asociācijas prezidenta Ā.Ūdra viedokli par masu informācijas līdzekļiem, kas ādažniekus tā apvainojusi, ka viņi vispār vairs negrib ielaisties nekādās sarunās. Lai gan viņi visvairāk apvainojušies uz radio un televīziju, kas Ādažus ķengāt vien protot, lai gan es viņiem simtprocentīgi piekrītu šinī jomā, tomēr jūtos atbildīga. Cik tas viss ir latviski - skaudībā nomelnot to, kuram veicas, ļaut vaļu emocijām, bez prāta diktāta un argumentiem. Bet Ādažos mēs vēl atgriezīsimies. Un pasteidzieties mācīties no viņiem! Arī informācijas cena pasaules tirgū aug, bet Ādažu informācija ir vērtīga. Kartupeļu epopeja 1991.03.06 Cīņa A. Zusāne |
DARBAM CITS VĒRIENS
Viena saimniecība 400 hektāru kartupeļu? Jā, tepat Rīgas pievārtē kolhozā "Ādaži". Un 400 hektāru tāpēc, ka saimniecības kolektīvs nolēma šogad saražot tik daudz šīs produkcijas, lai godam izpildītu desmitās piecgades kopējo uzdevumu. Bet tas nozīmē 10000 tonnu kartupeļu. Lūk, tādēļ stādāmajai platībai lieki 100 hektāri klāt. Tas bija drosmīgs lēmums. Valdei un speciālistiem kopā ar ražošanas vadītājiem nācās krietni palauzīt galvu, lai nodrošinātu šī lēmuma īstenošanu. Lielākā problēma izrādijās sekla. Vajadzēja liekas 500 tonnas bumbuļu. Līdzīga rūpe bija tīrumi. Plānotie 800 hektāri bija attiecīgi sagatavoti rudenī, pusei iestrādāts arī organiskais mēslojums.
Sākotnēji iecirknī kartupeļus stādīja ar četrām mašīnām. Nu I.Mitriķis pārgājis uz kopšanu un paspējis jau vienreiz izvagot 60 hektārus kartupeļu stādījumu. Pašlaik kolhoza kartupeļu tīrumos ikdienas strādā 7 stādāmās mašīnas, ieguldot augsnē bumbuļus 20 līdz 25 hektaru platībā. Centra iecirknī cer stādīšanu pabeigt līdz 18. vēlākais 19. maijam, saimniecība līdz 20. maijam. Viss sagatavots saspringtam darbam. lai nodrošinātu vidējo ražu 250 centneru no hektāra. Kartupeļus vago arī Garkalnes iecirknī. kur apstrādāti pirmie 20 ha.
Kolhozā veido specializētos kultūru audzēšanas posmus. Centra iecirkņa priekšnieks A. Ābols no savas pieredzes secina. ka šādi cilvēki vajadzīgi ne tikai kartupeļu, bet arī pārējo kultūru audzēšanā. Darbam tad cits vēriens, personiskai atbildībai - cita jēga. Tā lopbarības bietes visā 50 ha platībā iecirknī divās dienās apsēja A.Vēveris.
D. Zīles teksts
* Darba Balss / 15.05.1980
CETURTĀ DAĻA KARTUPEĻU
Rajona saimniecību vidū vislielākā platība ar kartupeļiem 287 hektāri jāapstāda kolhoza «Ādaži» mehanizatoriem. Tālab arī viņi šo darbu uzsāka laikus. Ar jarovizētiem agrajiem un vēlajiem kartupeļiem saimniecībā jau apstādīts 71 hektārs, kas ir 25 procenti kopējās platības. Ik dienu kartupeļus stāda ar piecām mašīnām. Pašlaik priekšgalā izvirzījies Centra iecirknis, kur apstādīta vislielākā platība 42 hektāri un kopējais pavasara sējas plāns izpildīts par 53 procentiem. Sēklu apstrādā ar ķimikālijām pret kartupeļu kaitēkļiem un slimībām, kā to prasa agrotehniskie noteikumi. Tās iepilde stādāmās mašīnās mehanizēta.
.png "R. Reiņa foto") |
| Stādītāju grupas darbs Centra iecirknī. Mehanizators J. Tarasovs ar saviem palīgiem V. Jākobsonu un M. Grinjāviču |
CETURTĀ DAĻA KARTUPEĻU
1976.05.01 Darba Balss (Rīgas rajons)
.png){kind=small}
Ādažu kolhoza visās četrās Rīgas rajona Ādažu kolhoza brlgādēs pilnā sparā rit kartupeļu stādīšana. Ir jau iestādīti 30 hektāru platībā. Lai nodrošinātu augstus darba tempus, ir mehanizēta stādāmo mašīnu piepildīšana ar kartupeļiem.
(LATINFORM)
* Rīgas Balss / 10.04.1975
Kartupeļu noliktava "Lauki"
Vācam tikai ar kombainiem,
saka Ādažu kolhoza galvenais agronoms Ints Vēveris. Kartupeļu novākšanai esam organizējuši 10 kombainu apkalpes, un darbu paredzam paveikt 20 dienās. Jau pirmajā nedēļā, kad tika rezumēti rajona sacensības rezultāti starp kartupeļu kombainu ekipāžām, ādažnieki ierindojās uzvarētājos. Kopš sezonas sākuma visvairāk šeit paveikusi apkalpe, kurā strādā jau pazīstamais traktorists Imants Mitriķis kopā ar dēlu Jāni. Viņi ieplānojuši, ka šoruden nokops vismaz ap 60 ha. (Pavisam saimniecībā «otrā maize» aizņem 287 ha.) īpatnība ir tā, ka šogad vēlajām kartupeļu šķirnēm bumbuļi vēl ļoti sīksti turas pie lakstiem. Tas apgrūtina darbu, un tādēļ nevar panākt sevišķi augstu izstrādi dienā. Tā palielinās, protams, laukos, kur krietnāka raža. Saimniecībā pašlaik vidēji no ha iegūst ap 200 c kartupeļu. Iecerēts bija vairāk. Kā atzīst kolhoza speciālisti, viens no trūkumiem ir tas, ka pavasarī nebija pietiekamā daudzumā kvalitatīvas sēklas. Šogad stāvoklis jāizlabo. Novākšanā strādā mūsu saimniecības pieredzējušie mehanizatori Imants Mitriķis, Jānis Drunka. Roberts Iesalnieks, Dainis Graudiņš. Imants Miels un vēl citi, informē galvenais agronoms I. Vēveris. Tūlīt aiz kombainiem organizējam arī cilvēkus, kas nolasa kartupeļu mazumus, lai rūpīgi savāktu visu izaudzēto ražu. Steidzam piegādāt bumbuļus valstij, gatavojam sēklu. Pilnīgā darba kārtībā ir jaunā kartupeļu pārstrādes līnija, kas gaida, kad tiks piegādātas pirmās kravas.
Vācam tikai ar kombainiem
1976.09.21 Darba Balss (Rīgas rajons)
Grīnšteine, M.
Pašlaik iestājies īstais kartupeļu novākšanas brīdis. Pavisam būs jānovāc raža no 420 hektāriem. Līdz 13. septembrim mūsu kontā ir 67 hektāri, iegūta 1981 tonna kartupeļu. Tagad vācam ar kombainiem, ja laika apstākļi neuzlabosies, nākamajā nedēļā izmantosim divrindīgos TEK-2. Vislabāk pagaidām veicas Imantam Mitriķim, kas, strādājot uz kartupeļu kombaina no sezonas sākuma ieguvis 700 tonnas. - A. Evers: (kolhoza «Ādaži» priekšsēdētāja vietnieks) Mums šogad paplašināja kartupeļu šķirošanas punktu. Pateicoties Mangaļu iecirkņa racionalizatoru G. Puķīša, A. Ozoliņa un B. Grebža palīdzībai sāka darboties otrs šķirotājs KSP—2S. Tas ir līdzīgs VDR kartupeļu šķirotājam. Atšķirība — te ar asprātīgu paņēmienu iztiek bez rentgeniekārtas manipulatora. Gan mūsu, gan vācu škirotāji pašlaik vienā stundā var apstrādāt 30—40 tonnu pieveduma. Pirms vairākiem gadiem uzstādītā vācu šķirotāja sagatavošanu jaunajai darba sezonai lieliski veicis atslēdznieks V. Lucs. Lai pārbaudītu, uzmanītu vai sniegtu padomu, visur paspēj būt klāt vadītājs R. Latvens. Viņš ir labs organizators - ļoti enerģisks un saprotošs. tādēļ aizķeršanās nav un kartupeļu vedēji rindā nestāv. Šobrīd viens šķirotājs apstrādā sēklu, otrs uzreiz patērētājiem paredzēto - valsts sagādei un pārstrādei «Jaunkūlu» palīgražošanas cehā. Izmanto vidēji agro šķirni "Laimdota". No mārupiešu televīzijas vimpeļa īpašnieka Dzintara Tupiņa mēs pašlaik sociālistiskajā sacensībā nedaudz atpaliekam, bet viss vēl nav galā. Antons Jaškāns domā: — Šajā nedēļā man mazliet neveicās. Ar tonnām priekšā ir Imants Mitriķis. Bet toties manis koptajā laukā 32 hektāros pie «Dālderu» kompleksa raža turas ap 400 centneru no hektāra. H. Jurčenoks, kolhoza «Ādaži» preses grupas loceklis
Pēc tam visa iegūta raža nokļūst kartupeļu šķirotājā
 |
| Darbojas kartupeļu konveijers. |
1984.09.15 Darba Balss (Rīgas rajons)
Uz vagas kartupeļu kombaini
Kolhozā «Ādaži» kartupeļu stādījumi aizņem 217 hektāru. Ar valsti noslēgts līgums par 1050 tonnu otrās maizes piegādi, tanī skaitā 420 tonnu no agrās ražas. Mums tagad katru dienu jau strādā pa diviem kartupeļu kombainiem, stāsta galvenais agronoms A. Brunis. Viens pirmajā, otrs trešajā brigādē. Agrās ražas nodošanas termiņš - 1. septembris. Dienā, kad tikāmies ar A. Bruni, vēl līdz mēneša pēdējam datumam bija uz Rīgu jānosūta 70 tonnas bumbuļu. Pēc pašu sastādītā grafika nogādāja pa 20 tonnām dienā. Tāda maza «šturmēšana» sanāca, taču galā tika. Kombainieris I.Mitriķis te strādā pirmo gadu, tālab viņam jāpalīdz gan ar vērtīgu padomu, gan arī tieši jāpamāca. Taču abiem darbs sokas itin raiti, un pirmās brigādes kartupeļu vācēji, nokopjot 17 hektāru lielu platību, apsteiguši savus kolēģus trešā brigādē. Priekuļu agrie kartupeļi dod lielisku ražu - ap 200 centneru no hektāra. Nupat uzsāka «Laimdotas» novākšanu. Te iznākums vēl augstāks 220 centneru agro kartupeļu, raža kolhozā ir vidēji 180 centneru. Kamēr divi pirmie agregāti strādā tīrumā un nokopuši ap 30 hektāru stādījumu, darbnīcās «kartupeļu sezonai» gatavojas vēl 3 kombaini. Pēc rudens darbu grafika kolhozā masveidā kartupeļu rakšanu sāks ar 10. septembri.
I. Mitriķa vadītais MTZ sparīgi velk racēju 1. brigādes laukā
 |
traktorista I. Mitriķa vadītajam tērauda stipriniekam tāds liels zemes racējs pilnīgi pa spēkam, tāpēc pats mehanizators ar panākumiem ir apmierināts. |
V. Vecvagare
Kartupeļu tirgus šoruden
Kartupeļu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja VALDA DZEŅA pārdomas
pierakstīja ANITA JAUNBELZERE
Pagājušajā gadā Latvijā ar kartupeļiem bija apstādīti 80,4 tūkstoši hektāru, šogad 77,3 tūkstoši. Taču kopražu šī nelielā starpība būtiski neietekmē, jo ražība gaidāma tāda pati kā pērn: 140-150 cnt no hektāra. Ja turpināsim muļļāties ar šādu ražību, tad nekad nedabūsim piesātinātu tirgu. Vācijā vidējā raža ir pāri par 300 cnt /ha. Tad kartupeļu audzēšana atmaksājas. Kāda pašreiz ir galvenā problēma kartupeļu tirgū? Apmēram puse no visas kartupeļu platības ir mazdārziņi un nelielas palīgsaimniecības, kur nav pielietota augu aizsardzība, nav izmantota laba sēkla. Tur kartupeļi slimo ar nemetodi, un gadu no gada ražība samazinās. Zemniekam nav naudas minerālmēsliem un daudz kam citam, bet jautājums ir ass - vai nu, vai nu. Ko nozīmē jēdziens - preču produkcijas ražotāji? Tie nekad nebūs zemnieki, kuri audzē kartupeļus pushektārā un pat ne divos hektāros. Ražu no šādām platībām var pārdot, mierīgi sēžot tirgū, gūstot nelielu peļņu, taču ar nelielo apgrozījumu absolūti tirgu neiespaidojot. Nākotne ir tikai vienā ceļā, tajā, pa kuru iet Alojas cietes pārstrādes uzņēmums un Ādaži - kam šos kartupeļus vajag, domā par kartupeļu audzēšanu. Pārstrādes uzņēmumi palīdz ar naudu tām saimniecībām, kuras audzē nepieciešamo šķirņu sēklas materiālu. Vislielākais vakuums šobrīd izveidojies nevis ar pārstrādei paredzēto, bet gan ar pārtikas kartupeli. Daudz vairāk ir tādu, kas kartupeļus vēlētos iepirkt, nevis tādu, kas pārdod. Tādēļ arī mēs pamazām sākam realizēt vairākus projektus. Piemēram, Ādažos pieņem no zemniekiem kartupeļus uzglabāšanai. Tas nav lēti, taču izdevīgi, ja ražu vēlas realizēt par lielāku cenu pavasarī. Sauriešos arī ir saglabājušās kartupeļu noliktavas. Tur zemniekiem būs iespējams pārdot kartupeļus izsolē.
 |
| Juris Ozoliņš Ādažos šogad izaudzējis apmēram 500 tonnu kartupeļu. Līdz nākamajam rudenim viņš grib pabeigt pats savu kartupeļu pagrabu. |
| Kartupeļu tirgus šoruden |
1995.10.16 Neatkarīgā Rīta Avīze JAUNBELZERE, ANITA |
| Ādaži allaž bijuši slaveni kartupeļu audzētāji. |
1994.05.13 Lauku Avīze |
 |
| Ražas novākšana ap 1990.g. |
 |
| Ražas novākšana ap 1990.g. |
Ko piedāvā kartupeļu pārstrādes uzņēmumi? Pagaidām Latvija ir tikai divi lieli kartupeļu pārstrādes uzņēmumi. Limbažu rajona Alojā "Starkelsen" ražo cieti un Rīgas rajona Ādažos ražo čipsus. Tā kā tiem ir zināma ieinteresētība kvalitatīvas produkcijas ražošanā, tad, saprotams; arī no zemniekiem šie lielražotāji iepērk tikai kvalitatīvu preci. Turklāt iepriekš slēdzot līgumus par piegādi. Ādaži kuru katru kartupeli pretī neņems — tam jābūt normāla lieluma, lai to nebūtu bojājusi vārpata vai drātstārps. Tālab Ādaži palīdz zemniekiem ar sēklas sagādi ar tehnikas, ķimikāliju iegādi un, protams, strādā ar tiem, kas var nodrošināt vajadzīgo kartupeļu kvalitāti. Latvijas—Zviedrijas kopuzņēmums SIA "Aloja—Starkelsen", kas nodarbojas ar kartupeļu pārstrādi, pagājušajā nedēļā uzsāka šārudens kartupeļu ražas iepirkšanu. Līgumi ārzemniekiem par kartupeļu piegādi uzņēmumam tika slēgti no pagājušā gada novembra līdz pat augustam. Kopsummā līgumi paredz 10 000 t kartupeļu piegādi cietes rūpnīcai, pērnruden šis daudzums bija niecīgs — 2,6 tonnas. Pārstrādei tiek pieņemti tupeņi ar augstu cietes saturu. Ja cietes saturs ir 17 procenti, samaksa ir 30 lati par tonnu, ja virs 20 procentiem — 45 lati par tonnu. Bez tam kartupeļu audzētāji saņem valsts dotāciju — 15 latus par katru nodoto kartupeļu tonnu.
KARTUPEĻU LAIKS
1996.09.17 Lauku Avīze
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru