trešdiena, 2017. gada 16. augusts

Tupeņu laiks <>

no labās: agronoms Ints Vēveris

 


Mehanizatori: no kreisās  J.Plotnieks, A.Reinbooms, E.Kumerdanks / 1989.g.

 * Darba Balss / 10.03.1972
***

* Stars ( Madona ) / 02.11.1985


 



 
1976.g.aprīlis
 ===================================
Divi tūkstoši talcinieku
E. Micis (attēlā redzam viņu un brigadiera
vietnieci L. Celmu pārrunājam darāmo)




Kolhozā «Ādaži» komunistiskajā talkā strādāja pāri par 2000 cilvēku - ražotāji savos parastajos darba iecirkņos, bet administrācijas darbinieki un daļa speciālistu kopā ar apzaļumošanas brigādi ražošanas centru labiekārtošanā. 
Mehanizatori gatavoja augsni, sēja graudaugus, Centra un Garkalnes iecirkņos iestādīja 6 ha kartupeļu. Te jāpiebilst, ka Mangaļu iecirknī iespējamo platību 12 ha apstādīja jau iepriekš, pie tam šī darba izpildi sekmēja maksimālā mehanizācija. To darīja mehanizators E. Micis (attēlā redzam viņu un brigadiera vietnieci L. Celmu pārrunājam darāmo). Talkas dienā L. Celma posa iecirkņa centra apkārtni un E. Micis strādāja transporta darbus. Līdz sestdienas vakaram apstādīto kartupeļu platība saimniecībā sasniedza jau 18 ha, graudaugu 14 ha. Mehanizatori ar tādu pašu enerģiju un entuziasmu pavasara darbus turpināja arī svētdien.



 


Divi tūkstoši talcinieku
1978.04.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Vecvagares, V.
===========
 

Kartupeļu epopeja

Tas liekas tik vienkārši - kartupeli izaudzēt! Pavasarī ieliec to zemē, vasarā pāris 
reizes atvago un tad kā nu Dieviņam labpatiks - tādu ražu novāksi. Ar ko man 
sākt, lai pēc iespējas pilnīgāk tevi, lasītāj, iepazīstinātu ar Ādažu pieredzi 
intensīvās kartupeļu audzēšanas jomā? Vai ar ražības pieaugumu, kas pats par 
sevi izsaka tik daudz? (1975.gadā Ādažos izauga 127 centneri no hektāra, pēdējos
 gados ražība - ne mazāka par 380 centneriem no hektāra. Republika vēl 
joprojām ir 1975. gada līmenī, ar trīs reizes zemāku vidējo ražību). Vai sākt ar 
meristēmu laboratoriju, kurā gatavo veselīgu, bezvīrusu sēklas materiālu? Vai 
sākt ar ādažnieku pašu konstruētajiem agregātiem, kas kopā ar importa tehniku 
pilda savas funkcijas kartupeļu audzēšanā? Vai varbūt ar cilvēku godaprātu un 
pienākuma apziņu, kas ir visas šīs tehnoloģijas un jebkura kārtīga darba pamatā? 
Tu piedod man lasītāj, bet es nevaru atteikties no apbrīnas un cieņas pret šiem 
cilvēkiem. Ideju izteikt, pamest gaisā kā krāsainu balonu ir tik viegli! Bet šo ideju 
realizēt vispieņemamākā veidā, gūt reālu labumu no tās - tas taču ir galvenais. 
Citādi idejas ir kā varavīkšņaini ziepju burbuļi, nevienam nevajadzīgi un tukši. 
Man priekšā uz galda brošūriņa "Ieteic un piedāvā agrofirma "Ādaži". Kartupeļu 
intensīvās audzēšanas tehnoloģija". Izstrādājot kartupeļu audzēšanas intensīvo 
tehnoloģiju, izmantoti pētījumi, analīzes un pirmrindas pieredze, kas gūta gan 
Latvijas Lauksaimniecības un elektrifikācijas ZPI, gan Igaunijas Zemkopības un 
meliorācijas ZPI, gan PSRS Centrālā nemelnzemes lauksaimniecības un 
elektrifikācijas ZPI, gan Ļeņingradas un Baltkrievijas ieteikumi un pieredze, gan 
vairāku ārzemju firmu ieteikumi (Holandes, Somijas, VFR), gan,  protams, 
pašā agrofirmā uzkrātā pieredze. Intensīvo tehnoloģiju izstrādājuši un 
noformējuši agrofirmas "Ādaži" speciālisti Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu 
akadēmijas korespondētājlocekļa A.Kaula, bioloģijas zinātņu kandidāta D.Pakalna 
un tehnisko zinātņu kandidāta J.Zariņa vadībā. "Ādažu" valdes priekšsēdētāja 
vietnieks lauksaimnieciskajā ražošanā Ā.Ūdris pašlaik ir republikas kartupeļu 
audzēšanas asociāci jas prezidents. Viņa pārziņā attiecības ar partnersaimniecībām. 
Ādažos kartupeļu audzēšanas jomā ir uzkrāta un izanalizēta pieredze augsnes 
apstrādē un kartupeļu stādījumu kopšanā, augu aizsardzības pasākumu 
realizācijā, kartupeļu novākšanā, transportēšanā un glabāšanā. Te ieviesta 
biotehnoloģiskā metode no vīrusiem atveseļota sēklas materiāla ieguvei un 
pavairošanai, izmantojot meristēmaugus, apgūta principiāli jauna (Holandes) 
kartupeļu audzēšanas tehnoloģija. Tādēļ Ādaži ir kļuvusi par industriālu
kartupeļu audzētāju, kura partnersaimniecības noslēdz līgumus par sēklas 
materiāla iepirkšanu, par intelektuālā rakstura konsultācijām un citāda veida 
palīdzību, kopīgi tiecoties uz vienu mērķi - augstvērtīgu un ražīgu kartupeļu audzēšanu. 
Otro gadu ar Ādažiem sadarbojas kopsaimniecība "Liepupe". Galvenais agronoms 
Aivars Ilgavīzis pastāsta, ka iepriekšējā gadā saimniecībā audzējuši kartupeļus 
pēc intensīvās tehnoloģijas 15 hektāru platībā, Šogad to darīs jau 50 hektāru 
apjomā. Līgumā paredzēts, ka Ādaži nodrošinās ražu - 250 centneru no hektāra. 
Ir iespējas ražību vēl celt, tādējādi peļņa tiek arī partnersalmniecībai. Ar Ādažiem 
sadarboties izdevīgi arī tajā ziņā, ka ir zināma vieta, kurp vest realizācijai 
kartupeļus. Citādi ir gadījies, ka viena sagādes organizācija pieņem noteiktu 
daudzumu, jāmeklē, kur likt pārējos kartupeļus. Tagad lieta zināma. Kartupeļu 
kravas galamērķis rudenī - Ādaži. "Liepupei" savās mājās glabātuvju nav, tādēļ 
viena problēma atkrīt. Vairākus gadus ar Ādažiem sadarbojas zinātniskās 
pētniecības saimniecība "Krimulda". Tās direktors ir intensīvās kartupeļu 
audzēšanas tehnoloģijas entuziasts. Arī no Vidrižiem atsauksmes labas. Tātad - 
kartupeļu raža ir atkarīga no bumbuļu skaita, veģitācijas perioda ilguma, 
bumbuļa masas ikdienas pieauguma. Bumbuļu skaits savukārt atkarīgs no 
produktīvo stublu skaita, bumbuļu skaita uz katru produktīvo stublu, kopējā 
stublu skaita hektārā, šie rādītāji savukārt saistīti ar asnu skaitu uz bumbuli, ar 
stādījuma biezību. Šiem rādītājiem pakārtoti, bet tāpāc ne mazsvarīgāki - bumbuļu 
izmēri, to glabāšanas apstākļi un aizsardzības pasākumi. Veģetācijas periods 
savukārt atkarīgs no iepriekšējās diedzēšanas rezultātiem, izstādīšanas laika, 
lakstu novākšanas laika. Bumbuļu masas ikdienas pieaugums atkarīgs no augsnes 
tipa, tās mitruma režīma, mēslojuma, augu aizsardzības. Šajā posmā svarīga 
nozīme ir augsnes gatavošanai, stādīšanas tehnoloģijai. Tā katrs posms kartupeļu 
audzēšanā saistīts ar visiem pārējiem posmiem un elementiem. Katram STs 
sistēmas elementam un niansei izstrādāts visoptimālākais variants. Izstrādāts 
ne jau uz mūžīgiem laikiem, analīžu struktūra un rezultāti mainās. Dialektika: 
"Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" Arī es esmu tīras vides un ekoloģijas aizstāve, tādēļ 
ar aizdomām klausos par herbicīdiem un ķimikālijām, kas nepieciešamas 
kartupeļu stādījumiem. Klausos un božos; 
redz, kādi! Arī viņi nevar iztikt bez  indēŠanas. 
Tādas, lūk, ir emocijas bez zināšanām. Tad, kad 
esmu uzzinājusi par  izplatītākajām slimībām 
un kaitēkļiem, jā - tad es vairs nedomāju ticēt 
savām  emocijām bez prāta līdzdalības. Jo zinu, 
ka raža var iet bojā pat visā pilnībā, ja  vīrusu 
slimībām un kaitēkļiem ļaus pilnu vaļu. Lūk, 
vesala plejāde vīrusu, kas to  vien gaida, lai ar 
izraisīto slimību palīdzību pievāktu krietnu daļu 
ražas:  X - vīruss, M - vīruss, S - vīruss, V - vīruss,
 L - vīruss, rattle vīruss - katrs ar savu  specifisku
 un ļaunumu atnesošu iedarbību. Ienaidnieku 
skaitā vēl minami -  kartupeļu nematode, stublu 
nematode, Kolorādo vabole, laputis, kartupeļu 
lakstu  puve, kraupis. Sēklas kartupeļus Ādažos 
glabā glabātuvēs - ledusskapjos, kurās  darbojas 
ventilācijas un saldēšanas sistēmas, uzturot 
optimālu mikroklimatu,  šim nolūkam kalpo 
konteineri. To cenas pieaugušas. Līdz ar to arī kartupeļu  pašizmaksa nestāv uz vietas. Ādažos 
aprēķināts, ka ar  400 centneru lielu ražību no 
hektāra, izmaksu posteņos ietverot kompensācijas 
strādājošiem un 
citus izdevumu posteņus, kartupeļu pašizmaksa ir 32 kapeikas kilogramā. Ar somu 
firmu "Raisio" noslēgts līgums par kartupeļu pārstrādes kombināta celtniecību. 
Šā gada rudenī paredzēts iedarbināt pirmo līniju. Tā jauda būs 1,5 tonnas stundā. 
Šīs līnijas produkcija - "Frī" kartupeļi, tas nozīmē - gari, apcepti kartupeļu salmiņi.
 Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi tādus droši vien gaida ar nepacietību, tāpat 
arī mājsaimnieces, kurām ietaupīsies lieks solis. Otras līnijas jauda paredzēta - 
1,2 tonnas stundā. Šī līnija apmierinās pieprasījumu pēc kartupeļu kotletēm, 
kroketēm, biezeņa. Kopējā pārstrādes uzņēmuma jauda - 20 000 tonnu kartupeļu. 
To visu man pastāsta pārstrādes kombināta vadītājs Aleksandrs Sidorovs. Ne jau 
visu man izstāstīt laikraksta slejās. Ne jau tas ir galvenais. Es tikai gribēju dot 
priekštatu, kā dzīvo Ādažos. Un sirds dziļumos mani moca doma par to, vai kaut 
nedaudz spēšu mainīt kartupeļu audzēšanas asociācijas prezidenta Ā.Ūdra 
viedokli par masu informācijas līdzekļiem, kas ādažniekus tā apvainojusi, ka viņi 
vispār vairs negrib ielaisties nekādās sarunās. Lai gan viņi visvairāk apvainojušies 
uz radio un televīziju, kas Ādažus ķengāt vien protot, lai gan es viņiem 
simtprocentīgi piekrītu šinī jomā, tomēr jūtos atbildīga. Cik tas viss ir latviski - 
skaudībā nomelnot to, kuram veicas, ļaut vaļu emocijām, bez prāta diktāta un 
argumentiem. Bet Ādažos mēs vēl atgriezīsimies. Un pasteidzieties mācīties no 
viņiem! Arī informācijas cena pasaules tirgū aug, bet Ādažu informācija ir vērtīga.

Kartupeļu epopeja
1991.03.06 Cīņa
A. Zusāne















DARBAM CITS VĒRIENS

Viena saimniecība 400 hektāru kartupeļu? Jā, tepat Rīgas pievārtē kolhozā "Ādaži". Un 400 hektāru tāpēc, ka saimniecības kolektīvs nolēma šogad saražot tik daudz šīs produkcijas, lai godam izpildītu desmitās piecgades kopējo uzdevumu. Bet tas nozīmē 10000 tonnu kartupeļu. Lūk, tādēļ stādāmajai platībai lieki 100 hektāri klāt. Tas bija drosmīgs lēmums. Valdei un speciālistiem kopā ar ražošanas vadītājiem nācās krietni palauzīt galvu, lai nodrošinātu šī lēmuma īstenošanu. Lielākā problēma izrādijās sekla. Vajadzēja liekas 500 tonnas bumbuļu. Līdzīga rūpe bija tīrumi. Plānotie 800 hektāri bija attiecīgi sagatavoti rudenī, pusei iestrādāts arī organiskais mēslojums. 
Bet papildus platība? Tehnika un mēslojums nesagādāja pārāk lielas grūtības- stāsta galvenais agronoms A. Kurzemnieks. Tieši tālab saimniecība papildus uzdevumu nerisināja šabloniski, nesadalīja platības vienmērīgi visiem trijiem ražošanas iecirkņiem, kā raugoties no malas būtu licies pareizi. Lielāko papildus stadījumu platību - 56 hektārus  iedalīja Centra iecirknī, kur izrādījās piemērotāki lauki kaut arī tajā jau tā bija daudz rušināmo kultūru. Tomēr iecirkņa priekšnieka A. Ābola zināšanas kultūras audzēšanā un darba organizācijā bija pietiekamas, lai viņš tiktu ar lielo slodzi galā. Tiesa gan viņam iedalīja papildspēkus bumbuļu šķirošanai un transportam. 
Sākotnēji iecirknī kartupeļus stādīja ar četrām mašīnām. Nu I.Mitriķis pārgājis uz kopšanu un paspējis jau vienreiz izvagot 60 hektārus kartupeļu  stādījumu. Pašlaik kolhoza kartupeļu tīrumos ikdienas strādā 7 stādāmās mašīnas, ieguldot augsnē bumbuļus 20 līdz 25 hektaru platībā. Centra iecirknī cer stādīšanu pabeigt līdz 18. vēlākais 19. maijam, saimniecība līdz 20. maijam. Viss sagatavots saspringtam darbam. lai nodrošinātu  vidējo ražu 250 centneru no hektāra. Kartupeļus  vago arī Garkalnes iecirknī. kur apstrādāti pirmie 20 ha. 
Kolhozā veido specializētos kultūru audzēšanas posmus. Centra iecirkņa priekšnieks A. Ābols no savas pieredzes secina. ka šādi cilvēki vajadzīgi ne tikai kartupeļu, bet arī pārējo kultūru audzēšanā. Darbam tad cits vēriens, personiskai atbildībai - cita jēga. Tā lopbarības bietes visā 50 ha platībā iecirknī divās dienās apsēja A.Vēveris. 

D. Zīles teksts
* Darba Balss / 15.05.1980
***
* Komunists ( Liepāja ) / 08.09.1988

* Darba Balss / 09.05.1977

* Darba Balss / 15.04.1975



* Darba Balss / 01.06.1979

* Darba Balss / 01.06.1979
* * *
CETURTĀ DAĻA KARTUPEĻU
Rajona saimniecību vidū vislielākā platība ar kartupeļiem 287 hektāri jāapstāda kolhoza «Ādaži» mehanizatoriem. Tālab arī viņi šo darbu uzsāka laikus. Ar jarovizētiem agrajiem un vēlajiem kartupeļiem saimniecībā jau apstādīts 71 hektārs, kas ir 25 procenti kopējās platības. Ik dienu kartupeļus stāda ar piecām mašīnām. Pašlaik priekšgalā izvirzījies Centra iecirknis, kur apstādīta vislielākā platība 42 hektāri un kopējais pavasara sējas plāns izpildīts par 53 procentiem. Sēklu apstrādā ar ķimikālijām pret kartupeļu kaitēkļiem un slimībām, kā to prasa agrotehniskie noteikumi. Tās iepilde stādāmās mašīnās mehanizēta. 
Stādītāju grupas darbs Centra iecirknī.
Mehanizators J. Tarasovs ar saviem palīgiem V. Jākobsonu un M. Grinjāviču

CETURTĀ DAĻA KARTUPEĻU
1976.05.01 Darba Balss (Rīgas rajons)
==========
Ādažu kolhoza visās četrās Rīgas rajona Ādažu kolhoza brlgādēs pilnā sparā rit kartupeļu stādīšana. Ir jau iestādīti 30 hektāru platībā. Lai nodrošinātu augstus darba tempus, ir mehanizēta stādāmo mašīnu piepildīšana ar kartupeļiem.
 (LATINFORM)
* Rīgas Balss / 10.04.1975




Kartupeļu noliktava "Lauki"



* Darba Balss / 19.10.1985

















 


Uz vagas kartupeļu kombaini 

Kolhozā «Ādaži» kartupeļu stādījumi aizņem 217 hektāru. Ar valsti noslēgts līgums par 1050  tonnu otrās maizes piegādi, tanī skaitā 420 tonnu no agrās ražas. Mums tagad katru dienu jau strādā pa diviem kartupeļu kombainiem, stāsta galvenais agronoms A. Brunis. Viens pirmajā, otrs trešajā brigādē. Agrās ražas nodošanas termiņš - 1. septembris. Dienā, kad tikāmies ar A. Bruni, vēl līdz mēneša pēdējam datumam bija uz Rīgu jānosūta 70 tonnas bumbuļu. Pēc pašu sastādītā grafika nogādāja pa 20 tonnām dienā. Tāda maza «šturmēšana» sanāca, taču galā tika. Kombainieris I.Mitriķis te strādā pirmo gadu, tālab viņam jāpalīdz gan ar vērtīgu padomu, gan arī tieši jāpamāca. Taču abiem darbs sokas itin raiti, un pirmās brigādes kartupeļu vācēji, nokopjot 17 hektāru lielu platību, apsteiguši savus kolēģus trešā brigādē. Priekuļu agrie kartupeļi dod lielisku ražu - ap 200 centneru no hektāra. Nupat uzsāka «Laimdotas» novākšanu. Te iznākums vēl augstāks 220 centneru agro kartupeļu, raža kolhozā ir vidēji 180 centneru. Kamēr divi pirmie agregāti strādā tīrumā un nokopuši ap 30 hektāru stādījumu, darbnīcās «kartupeļu sezonai» gatavojas vēl 3 kombaini. Pēc rudens darbu grafika kolhozā masveidā kartupeļu rakšanu sāks ar 10. septembri. 

I. Mitriķa vadītais MTZ sparīgi velk racēju 1. brigādes laukā


traktorista I. Mitriķa vadītajam tērauda stipriniekam tāds liels zemes racējs pilnīgi pa spēkam, 
tāpēc pats mehanizators ar panākumiem ir apmierināts.
V. Vecvagare
* Darba Balss / 01.09.1973


* Darba Balss / 09.09.1948


Kartupeļu tirgus šoruden
Kartupeļu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja VALDA DZEŅA pārdomas 
pierakstīja ANITA JAUNBELZERE

Pagājušajā gadā Latvijā ar kartupeļiem bija apstādīti 80,4 tūkstoši hektāru, šogad 77,3 tūkstoši. Taču kopražu šī nelielā starpība būtiski neietekmē, jo ražība gaidāma tāda pati kā pērn: 140-150 cnt no hektāra. Ja turpināsim muļļāties ar šādu ražību, tad nekad nedabūsim piesātinātu tirgu. Vācijā vidējā raža ir pāri par 300 cnt /ha. Tad kartupeļu audzēšana atmaksājas. Kāda pašreiz ir galvenā problēma kartupeļu tirgū? Apmēram puse no visas kartupeļu platības ir mazdārziņi un nelielas palīgsaimniecības, kur nav pielietota augu aizsardzība, nav izmantota laba sēkla. Tur kartupeļi slimo ar nemetodi, un gadu no gada ražība samazinās. Zemniekam nav naudas minerālmēsliem un daudz kam citam, bet jautājums ir ass - vai nu, vai nu. Ko nozīmē jēdziens - preču produkcijas ražotāji? Tie nekad nebūs zemnieki, kuri audzē kartupeļus pushektārā un pat ne divos hektāros. Ražu no šādām platībām var pārdot, mierīgi sēžot tirgū, gūstot nelielu peļņu, taču ar nelielo apgrozījumu absolūti tirgu neiespaidojot. Nākotne ir tikai vienā ceļā, tajā, pa kuru iet Alojas cietes pārstrādes uzņēmums un Ādaži - kam šos kartupeļus vajag, domā par kartupeļu audzēšanu. Pārstrādes uzņēmumi palīdz ar naudu tām saimniecībām, kuras audzē nepieciešamo šķirņu sēklas materiālu. Vislielākais vakuums šobrīd izveidojies nevis ar pārstrādei paredzēto, bet gan ar pārtikas kartupeli. Daudz vairāk ir tādu, kas kartupeļus vēlētos iepirkt, nevis tādu, kas pārdod. Tādēļ arī mēs pamazām sākam realizēt vairākus projektus. Piemēram, Ādažos pieņem no zemniekiem kartupeļus uzglabāšanai. Tas nav lēti, taču izdevīgi, ja ražu vēlas realizēt par lielāku cenu pavasarī. Sauriešos arī ir saglabājušās kartupeļu noliktavas. Tur zemniekiem būs iespējams pārdot kartupeļus izsolē. 
Juris Ozoliņš Ādažos šogad izaudzējis apmēram
 500 tonnu kartupeļu. Līdz nākamajam rudenim
viņš grib pabeigt pats savu kartupeļu pagrabu. 

Valsts iestādēm, kuras naudu pārtikas iegādei saņem no budžeta, piegādātājus vajadzētu izraudzīt konkursa kārtībā. Kartupeļu realizācijas cenas, ja salīdzina ar pagājušo rudeni, ir aptuveni tādas pašas. Tikai pērn pa rajoniem bija lielāka starpība ražības ziņā. Liepājas pusē tādēļ jau šinī mēnesī bija daudz augstāka cena. Šogad šī cena pa valsti ir izlīdzināta, taču var prognozēt, ka cena kāps. Domāju, ka pagājušā pavasara kartupeļu cena (20-22 santīmi/kg) bija ļoti augsta. Tāda izkropļo augkopības produkcijas tirgu. Nepiekrītu zemniekiem, kuri saka, ka 5-6 santīmi par kg kartupeļu esot pārāk maza cena. Ja pareizi kopj, hektārs kartupeļu izmaksā ap 600 latu. Ja iegūst 200 centnerus, tad pašizmaksa ir 3 santīmi/kg. Labākajiem audzētājiem pašizmaksa iznāk 2-2,5 santīmi/kg. Kad ražošana nokārtosies, kartupeļu cenai ir jākrītas. Mēs visu gribam briesmīgi oficiāli. Kartupeļu audzētāju asociācija! Tai jāreģistrējas, vajag parakstus, iemaksas un visu pārējo. Somijā ir vienkāršāk, tur ir klubi. Kartupeļu audzētāju klubs. Ja mūs tā lieta interesē, reizi mēnesī sanākam kopā un visus jautājumus izrunājam. Konsultācijai uzaicinām kādu speciālistu. Būtu labi, ja arī pie mums rajonos veidotos šādas interesentu grupas, kurām asociācija piedāvātu nepieciešamo informāciju. Ne tikai kartupeļu, bet arī, teiksim, ķiploku audzētāju klubiņi. Bet šobrīd daudzviet ļaudis skatās viens uz otru kā bullis uz jauniem vārtiem, un nekā. Taču žēl. Nodegustējot daudz dažādu ārzemju šķirņu, nonācām pie secinājuma, ka visgaršīgākās tomēr ir mūsu pašu Priekuļu 'Agrie dzeltenie' un 'Brasla'. Kārotie pirkumi sestdien kārtējā Privatizācijas aģentūras izsolē tika pārdoti trīs valsts uzņēmumi. Par 20 500 latiem pārdeva Kuldīgas grāmatu tirdzniecības valsts uzņēmumu. Objekta izsoles sākumcena bija 3000 latu. Sākumpiedāvājums par Valsts Mazsalacas mežrūpniecības saimniecību bija 110 000 latu, par šādu cenu objektu arī pārdeva vienīgajam pretendentam. Sākumcena 40 000 latu izsolē uzbangoja līdz pat 224 000 latu par Stendes saldētavu, kas oficiāli saucas Rojas zivju konservu rūpnicas objekts nr.4. Sit pa nagiem Valdības sēdē apstiprinātās Latvenergo jaunās elektroenerģijas cenas. Ar 1.novembri vidējā pārdošanas cena bez pievienotās vērtības nodokļa būs Ls 0,019 kWh. iedzīvotājiem: Ls 0,0215 par kWh. Rūpniecības uzņēmumiem un tiem pielīdzinātajiem patērētājiem (ar jaudu 750 kVA un augstāk): pamatmaksa par jaudu gadā Ls 14,4 par kW, plus piemaksa par patērēto elektroenerģiju - Ls 0,018 par kWh. Patērētājiem (ar pievienoto elektrisko jaudu līdz 750 kVA): Ls 0,0215 par patērēto elektroenerģiju. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem: Ls 0,0215 par kWh. Budžeta iestādēm un elektrotransportam: Ls 0,008 par kWh. 


Kartupeļu tirgus šoruden
1995.10.16 Neatkarīgā Rīta Avīze
JAUNBELZERE, ANITA
* * *
 
Ražas novākšana ap 1990.g.

Ražas novākšana ap 1990.g.




=

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru