Elmo Salms ^

 

=============================================================

Elmo Saļms

Dzimis 1937.gada 13.aprīlī Tallinā.

Elmo Saļma jaunība pagāja izsūtījumā Sibīrijā. Sportiskās gaitas Elmo Saļms sāka kā motosportists. Vēlāk strādādams Ādažu kolhozā par šoferi, viņš bija Ādažu motobola komandas uzbrucējs. Septiņdesmito gadu sākumā Elmo nolēma, ka grib startēt sacensībās ar formulu. Ādažu kolhozs iegādājās Estonia-15 formulu, kura bija apgādāta ar motocikla IŽ 350cm3 dzinēju. Katrai sacensībai Elmo Saļms praktiski veica motora kapitālo remontu, kas rezultātā ļāva viņam finišēt gandrīz katrās sacensībās.

1971.gadā Elmo Saļms izcīnīja pirmo uzvaru autošosejā . Tas notika sporta biedrības „Spartak” čempionāta 1.posmā Biķerniekos. Tajā pašā gadā viņš ieguva 1.vietu Dzintara Volgas sacensībās un 3.vietu Baltijas čempionātā. Pirms PSRS čempionāta 1.posma sacensībām „Borovaja” trasē Baltkrievijā kontrolbraucienu laikā Elmo Saļms piedzīvoja savu briesmīgāko avāriju. Kamēr Elmo Saļma formula atradās gaisā zem viņa paspēja izbraukt kāds sportists. To kas bija palicis pāri no formulas iekrāva mašīnā un veda mājās. Nākošajā- sacensību dienas braucienā, kurā bija jāstartē arī Elmo Saļmam gāja bojā igauņu sportists Ants Vaino.

1972.gadā Elmo Saļms kļuva par PSRS un Latvijas čempionu 4.formulas klasē ar sacīkšu formulu Estonia-15M. Par šo panākumu viņš saņēma savu jau trešo PSRS Sporta meistara nozīmīti. Pirmie divi meistari bija iegūti startējot motokrosa sacensībās un Ādažu motobola komandas sastāvā. Sportists izcīnīja 1.vietu Dzintara Volgas un avīzes TRUD balvas izcīņā.

1973.gadā Elmo izcīnīja otro PSRS čempiona titulu formula-4 klasē.
1974.gadā Elmo Saļms pārsēdās jaudīgākā- 3.formulas automašīnā. Savu veco formulu viņš nodeva jaunā igauņa Tomasa Napas rīcībā. PSRS čempionātā kopvērtējumā izcīnīja 8.vietu ar Estonia-18 formulu.

1975.gadā ādažnieks turpināja piedalīties 3.formulas sacīkstēs. Viņš izcīnīja 2.vietu sezonas atklāšanas braucienā un uzvaru Dzintara Volgas sacensībās. Pirmo reizi Elmo Saļms startēja Sociālistisko valstu Draudzības kausa posmā Minskā un, sacenšoties ar Austrumeiropas labākajiem sportistiem, ierindojās 14.vietā.

1976.gadā sportists izcīnīja uzvaru sezonas atklāšanas sacensībās Biķerniekos. Dzintara Volgas sacensībās 2.vieta un vienā no PSRS čempionāta posmiem Piritā, ļoti spēcīgā konkurencē- 2.vieta. KALEV balvas izcīņā Piritas trasē Elmo Saļms finišēja godpilnajā 3.vietā. 

      1977.gadā PSRS čempionātā sešu posmu kopvērtējumā Elmo Saļms ieņēma 4.vietu.
1978.gadā PSRS izlases sastāvā viņš piedalījās Sociālistisko valstu Draudzības Kausā. Pirmajā posmā Kijevas trasē „Čaika” Elmo, startējot ar savu daudz pieredzējušo formulu, ierindojās 7.vietā. Pirms nākamā etapa, kurš norisinājās VDR trasē Elmo Saļmam iedeva pilnīgi jaunu tikko no Tallinas rūpnīcas saņemtu Estonia-19 sacīkšu mašīnu. Standarta formula bija pilnīgi nekonkurētspējīga un Elmo finišēja viens no pēdējiem. PSRS čempionātā sportistam-11.vieta.

1979.gadā Elmo Saļms piedalījās Sociālistisko valstu Draudzības Kausa pirmajā posmā un finišēja 16.vietā. Viņš veiksmīgi startēja PSRS čempionātā un trīs posmu kopvērtējumā izcīnīja bronzas medaļu. Šajā gadā mūsu meistars izcīnīja 1.vietu Dzintara Volgas sacensībās, avīzes TRUD balvas izcīņā, kā arī Baltijas un Latvijas čempionātos. Šī bija viena no veiksmīgākajām sezonām Elmo Saļma karjerā un gada beigās meistars beidza savu sportista karjeru.

* © 2007-2014 Racinghistory.lv

==========================================================

no laikraksta "Sports" / 30.08.1973.g.

 

Elmo Saļms

Elmo Saļms par savu lielāko panākumu motokrosā atzīst uzvaru PSRS Bruņoto spēku meistarsacīkstēs 350 kub. cm klasē. Tas notika pirms 37 gadiem.

Enduro – Latvija tas vairs nav svešvārds

2001.03.23 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
ĶĪSIS, Gatis

Aizejoša laika lielā vērte

Sestdienas Viesis
Elmo SALMS, SAAB pārstāvniecības vadītājs Latvijā

Savulaik par viņu avīzēs tika rakstīti sajūsmas pilni vārdi, kad blondais igaunis Elmo Salms guva uzvaras motokrosos, autobraukšanā šosejā pa apli vai arī motobola mačos, kur viņš, uzbrucēja postenī braukdams, gandrīz vienmēr bija viens no rezultatīvākajiem vārtu guvējiem. Kas patlaban savā būtībā esat vairāk sportists vai azartisks biznesmenis? Laikam tomēr biznesmenis. Esmu oficiālais SAAB pārstāvis Latvijā. Mana firma remontē mašīnas un arī pārdod jaunas. Sportam diemžēl vairs neatliek laika, vaļas brīžus varu izbrīvēt vienīgi kalnu slēpošanai. Pirmoreiz braucu uz Karpatiem 1972. gadā. Kopš tā laika cenšos doties kalnos katru gadu. Tagad acīmredzot šo kalnu slēpēm atvēlamo laiku ir arvien grūtāk atlicināt. Tomēr cenšos. Divus gadus pēc kārtas, arī pērn bijām Norvēģijā. 

Kāpēc par savu jomu izvēlējāties tieši SAAB? Viss sākās no Ādažu autoservisa, kur biju vadītājs. Sākās privatizācija. Darbnīcas bija ļoti labi aprīkotas. Skaidrs, ka jādarbojas šajā jomā. Mazpamazām strādājot, nonācu līdz SAAB ar kuru tagad noslēgts sadarbības līgums. Šo varētu saukt par ģimenes uzņēmumu, jo vadītāja vietnieks ir jūsu vecākais dēls Raivo. Raugoties tēva sportiskajās aktivitātēs, viņš arī nopietni trenējās? Autosports un motosports viņa vēlmju lokā neiekļuva. Priekšroka tika dota kalnu slēpošanai. Viņam bija tikai pusotra gadiņa, kad pirmoreiz dēlu paņēmām līdzi uz Karpatiem. Tajos laikos tieši kalnu slēpošana Latvijā bija ļoti populāra. Raivo no piecu gadu vecuma trenējās pie Jāņa Ciaguna Siguldā. Tur bija daudz bērnu, kas vēlējās pamatīgi iepazīt šo sporta veidu. Mēs, vecāki, arīdzan daudz viņiem palīdzējām gan trašu iekārtošanā, gan citos darbos. Raivo pabeidza Tehnisko universitāti, un nopietnai sportošanai vairs neatliek laika. Šoziem “palaidu” viņu uz divām nedēļām paslēpot savam priekam uz Norvēģiju. 

Elmo Salms kopā ar vecāko dēlu Raivo

Kāpēc jūs pats izvēlējāties tehniskos sporta veidus? Tas ir garš stāsts. Sāku sportot visai vēlu. Jaunībā tiku izvests uz Sibīriju. Kad atgriezos Igaunijā, man bija 20 gadu. Tās bija piecdesmito gadu beigas, kad sāka veidoties motosporta sekcijas. Kas nu kuram bija, tādus močus vilkām ārā no šķūnīšiem. Pirmajā krosā finišēju priekšpēdējais. Kopš tā laika paliku sportā. Kad mani iesauca armijā, tiku Rīgas ASK. Te bija vairāk nekā trīsdesmit zaldāti, kas saistīti ar moto un autosportu. Tolaik izdevās nopietni trenēties? Ne tikai. Pieckārtējam PSRS čempionam autobraukšanā Ļeonovam gadus trīs biju mehāniķis. Pats vinnēju 350 kub. cm klasē 1961. gadā PSRS Bruņoto Spēku čempionātā. Kad beidzu dienēt, devos atpakaļ uz dzimteni. Dzīvoju rajona centrā un sapratu, ka no sportošanas nekas nopietns neiznāks. Nopriecājos, ka mani aicināja uz Ādažiem strādāt. Noorganizējām motobola komandu. PSRS mačos startējām itin veiksmīgi. Pēc motobola aizgāju uz autosportu. Kam bija prioritāte šajā veidā? Formulai. Ar to braucu astoņus gadus, divreiz vinnēju PSRS čempiona titulu, vienreiz biju trešais, vairākkārt ceturtais. 

Atsauksim atmiņā vēl motobola laikus. Ādažos priekšsēdētājs bija Kukels, kuram sākumā biju šoferis. Tolaik nopietni braucu motokrosos katru sestdienu un svētdienu. Protams, tad darbā būt nevarēju. Priekšsēdētājam tas īpaši nepatika, un aizgāju strādāt par automehāniķi. Motobolu sākām spēlēt kopā ar Andri Kļaviņu Daugavā. Pēc tam sapratām, ka šī biedrība nav nepieciešama, ja tepat Ādažos ir brāļi Agris un Vilnis Zirņi, vēl citi interesenti. Motobolu spēlēju sešus gadus. Beidzu, jo ne vienam vien spēlētājam sports likās mazāk interesants, nekā sadzīviskas nodarbes. Jūs taču nebijāt profesionāli sportisti? Sezonā bija tikai nedaudz vairāk par desmit spēlēm. Protams, pārējā laikā strādājām. Kolhozā pat gājām uz lauka bietes ravēt. Kad aizgāju no komandas, vēlāk gan tā pārtapa par profesionālu. Kura ir jūsu augstākā virsotne sportā? Tā noteikti sasniegta autosportā. Biju PSRS izlasē 70. gados, bet 1979. gadā sportošanai metu mieru. 20 gadus lai atdevu. Bail nekad nav bijis? Vienmēr baidījos. Ikvienam cilvēkam šīs sajūtas pazīstamas. Kad stāvēju uz starta formulā, allaž bija bailes. Sajūta nepatīkama. Jācenšas pēc iespējas mazāk par to domāt. Kad ej uz starta, nav vairs laika risināt šādas problēmas. Ja gribi braukt, tās nedrīkst būt galvenās. 

Vai sportā aizvadīto gadu nav žēl? Žēl, ka tik daudz tam veltīju. Par ģimenes dibināšanu nevarēju atļauties domāt. Man pavisam drīz būs 60 gadu, bet jaunākajam dēlam Jānim tikai 15. Sportā aizvadītajiem gadiem varu pateikties par stipriem nerviem un lielu pieredzi. Tas nav maz. Sportošanas laikā daudz nācies cīnīties ar traumām? Daudz nav bijis, visvairāk motobolā. Tur bija pamatīga “gaļas mašīna”. Traumē galvu, tad kāju. Slimnīcā nogulēju vairāk nekā trīs mēnešus, ārstējot mugurkaulu. Ja “ņem” uz galvas slapju bumbu, kas sver trīs kilogramus... Krosā un formulā gandrīz viss bija atkarīgs no manis. Lai gan arī te vienā PSRS čempionāta posmā apvēlos ar visiem četriem riteņiem gaisā. Arī Minskā tūdaļ no starta trāpīju priedēs... Vai bija iecienītākās trases? Vislabākā, protams, bija Rīgā. Itin laba— Kijevā, arī Tallinā bija patīkami braukt, jo ātrumi lielāki. 

Ja jums būtu četrdesmit gadu mazāk, ko vispirms darītu sportotu, mācītos, strādātu? Mācītos. Iespējams, ko saistītu ar autiņiem. Lai veidotu savu biznesu, nepieciešama gaiša galva un iespējas. Manas firmas “smadzeņu centrs” ir vecākais dēls. Visus kontaktus ar zviedriem kārto tieši viņš perfektā angļu valodā. Reizēm satiekat savus senos cīņu biedrus? Mums ir vecmeistaru klubs, kuru vada Andris Kļaviņš. Retas ir tās kopā sanākšanas reizes. Bet citkārt saredzos ar tiem paziņām, kurus neesmu redzējis gadus trīsdesmit, pat četrdesmit! Mums ir, par ko runāt. Ar ko nodarbojas pastarītis? Apzinīgi mācās skolā. Arī viņš interesējas par braucamajiem. Ja grib, lai pats tiek galā. Šajā jomā nepalīdzēšu. Man arī neviens nepalīdzēja. Raivo arī savulaik nobrauca vienu motokrosu Cēsīs 125  kub. cm klasē. Viņš krita, un ārste neļāva doties otrajā braucienā. Ar to tika pielikts punkts. Iespējams, ka no Raivo būtu iznācis labs motobraucējs, bet tad nopietni jāstrādā un jāiegulda arī milzu materiālie līdzekļi, lai būtu rezultāts. Jānis arī labprāt brauc ar kalnu slēpēm. Tā jau nav, ka par “dzelžiem” nedomā. Brauc ar mopēdu, remontē. Protams, sapņo par savu autiņu. Nav pasaulē bijis tāds puika, kas par to nesapņotu. 

Mototrasē ar 19. numuru Elmo Salms

Domājāt par sava uzņēmuma dibināšanu jau tad, kad vecākais dēls mācījās augstskolā? Manas zināšanas saistās ar tehniku, arī Raivo tas patika. Te nepieciešama neliela atkāpe. Mēs paši protam daudz darbu. Savām rokām cēlu māju Kalngalē. Tolaik naudas nebija, nācās pašam visu darīt. Tiesa, māja pilnībā vēl nav pabeigta šobaltdien. Jūsu darbā laikam nav limitēta darba diena. Patiesi tā nekad nav bijis. Sestdienās arī esmu salonā, ļaujot saviem kolēģiem izmantot brīvdienu. Svētdiena paliek manā rīcībā. Vai jums ar sportiskām aktivitātēm izdevies ieintriģēt arī sievu? Zaigai allaž patikusi kalnu slēpošana. Vasarās ļoti daudz esam braukuši ceļojumos ar teltīm. Jaunībā brīvdienās mūs mājās nekad nevarēja sastapt. Arī tagad katru gadu rīkojam saviem firmas darbiniekiem kopīgu izbraucienu, piemēram, pa upi ar plostiem vai laivām. Zaiga strādā Latfood, arī viņu kolektīvā norit aktīva dzīve, kur allaž paliekoša vieta ir kopīgiem braucieniem. Laikam nevietā būtu prasīt, ar kādu mašīnu tagad jūs braucat... Tikai ar SAAB. Kādreiz gan asprāši mēdz pavaicāt, vai tad Toyota nav labāka par SAAB. Man ne. Lai gan visas jaunas mašīnas, protams, ir labas. Man patīk ātri, bet ne riskanti braukt. Tiesa, reizi pa reizi esmu spiests samaksāt soda naudā ik pa pieciem latiem. Tomēr nekad neesmu izmēģinājis sava auto maksimālo ātruma jaudu. 

Biznesa partneru vidū gadījies sastapt bijušos sportistus? Ne vienu vien. Asmer, Subaru firmās sastopami augstas klases sportisti. Arī daudzi igauņu autosportisti darbojas biznesā, piemēram, astoņkārtējais PSRS čempions formulā Tomass Napa. Viņš arī savulaik dienēja Rīgā. 1972. un 1973. gadā biju PSRS čempions. Atdevu vjņam savu formulu, un Tomass uzreiz vinnēja PSRS meistarību. Ja esat mājās, cenšaties sekot līdzi notikumiem F-l trasēs? Šīs sacensības skatos vienmēr. Meistarības un tehnikas līmenis ir fantastisks. Tas, kurš vienreiz nopircis SAAB, arī otrreiz izvēlas šo auto? Mašīnu izvēle patlaban Rīgā milzīga. Tomēr SAAB īpašnieki paliek uzticīgi savam autiņam arī turpmāk. Savu pārstāvniecību vērsīsiet plašumā? Tagad jāiet plašumā pa visu Latviju. Nākotnes plāni ir ļoti tālejoši. Zināms posms pabeigts. Taču sākas nākamais, manuprāt, vēl daudz interesantāks un daudzsološāks.

Sestdienas Viesis 1997.03.01 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Māra JURŠEVICA

-