📃 📃 📃
Rīgas lauku vēlēšanu apgabala jecirkņi saņem velēšanu biļetenus. Biļetenus saņem J. Līde no Ādažu pag. 124./5. vēlēšanas iecirkņa.
|
📌📌📌
📃 📃 📃
📄 📄 📄
SVINĪGA DIENA
14. jūnijā jauņais Ādažu kolhoza kultūras nams pirmo reizi viesmīlīgi uzņēma vēlētājus. Lielu lepnumu par to izjuta kolhoznieki, jo šis nams taču viņu pašu rokām celts, daudz tā apdarē darījuši pašu mākslinieki. Jau līdz pusdienai savas balsis šai iecirknī bija atdevuši gandrīz visi vēlētāji. Lūk, biļetenus saņem kolhoznieku Šiliņu ģimene. Šodien tai ir svinīga diena. Traktorista Ata Šiliņa un viņa sievas zvērkopes Dzidras dēls Ilmārs vēlē pirmo reizi. Vecākiem prieks, ka dēls jau uzsācis arī patstāvīgas darba gaitas kolhozā.
i
1970.06.19 Dzimtenes Balss
📃 📃 📃
Vēlēšanu iecirknis Nr. 148/1. Vēlēšanu biļetenus saņem kolhoza «Ādaži» vecākais biedrs, labākais
brigadieris H. Ūdris.
1970.06.16 Padomju Jaunatne |
📌📌📌
13. JŪNIJA VISI UZ VELĒŠANĀM!
Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājas 1. vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretāre Biruta Virkava (no kreisās) un aģitatore Alīna Stelmaka pārbauda vēlētāju sarakstus |
13. JŪNIJA – VISI UZ VELĒŠANĀM!
1971.06.09 Skolotāju Avīze
MEŽNORA, L.
📃 📃 📃
📃 📃 📃
No Centra, Garkalnes, Baltezera Liela vēlētāju rosība bija Ādažos. Kolhoza klubā, kur notika balsošana jau no paša rīta nepārtraukti ieradās cilvēki. Drīz gar vēlēšanu komisijas locekļiem nepārtrauktā plūsmā vlrzījās balsotāju straume. Bija atbraukušl kolhozniekl no Centra iecirkņa, Garkalnes un Baltezera. No attālākajām vietām saimniecības biedrus veda 5 autobusi. Sakarā ar administratīvo robežu izmaiņu Ādažu ciemā krietni pieaudzis vēlētāju skaits. lecirknī ieradās vairāk nekā 3000 cilvēku. Jau līdz pulksten 13 bija nobalsojis 81 procents vēlētaju. Saimniecības klubā notika ansambļa «Suvenīrs» koncerts, ko noklausījās ap 250 cilvēku. Aplausi ilgi negribēja rimties. Vēlāk demonstrēja kinofilmu. |
1977.06.21 Darba Balss (Rīgas rajons)
Inga, J.
📃 📃 📃
Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" vēlēšanu iecirknī. balso skolniece Dzintra Veģe un Aivars Dzirkalis
04.03.1979
Rīdzinieku vienprātība |
1979.03.05 Padomju Jaunatne |
📃 📃 📃
NO VĒLĒŠANĀM LĪDZ VĒLĒŠANĀM
Gleznainajā Gaujas apkārtnē plešas kolhoza «Ādaži» lauki. No Rīgas—Tallinas šosejas labi redzama kolhoza ciemata jaunbūvju panorāma. Priekšplānā kolhoza valdes un kultūras nama ēka, nedaudz tālāk poliklīnika, bērnudārzs, veikals un daudzas pilsētas tipa dzīvojamās ēkas. Pāri tām lepni slejas celtņu strēles. Ciemats aug plašumā un ar katru dienu kļūst aizvien skaistāks. Gadi kopš iepriekšēj'am PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām saimniecībai bijuši veiksmju pilni. Pērn, piemēram, kolhozs valstij pārdodamās produkcijas plānotos daudzumus pārsniedza pienam par 14,4 procentiem, gaļai par 63, labībai par 15.9, kartupeļiem par 24,2 procentiem. Ieņēmumi no realizētās produkcijas sasnieguši 18 miljonus, tīrā peļņa — 5 miljonus rubļu. Ievērojami paaugstinājies kolhoznieku dzīves līmenis, viņu materiālā un garīgā labklājība. Nav šaubu, ka saimniecības kolektīvs godam izpildīs sociālistiskajās saistībās solīto — par piecgades plāna izpildi ziņot jau 1979. gadā.
Kolhoza centra ciemata jaunās dzīvojamās mājas.
Aģitkolektīva vadītāja Anita Treiguta (no kreisās) un aģitatori Indra Piruškina un Inesa Vilcāne gatavojas tikties ar vēlētājiem.
Lopkopības kompleksa "Briljanti" jaunieši: (no kreisās) lopkopējs Vilmārs Fūrmanis, slaucējs operators Harijs Dakša, teļkopēja Anna Larionova, fermas pārzinis Gunārs Ziemelis un elektroatslēdznieks Raimonds Klopovs pirmo reizi vēlēs PSRS Augstāko Padomi.
|
📇 📇 📇
====================================
21. IŪN'IJĀ—VIETĒIO PADOMJU UN TAUTAS TIESNEŠU VĒLĒŠANAS
IETEIKUMI UN VĒLĒJUMI
Ādažu ciema padomes vēlēšanām izvirzīja piecus deputātu kandidātus: laboranti strādnieci E. Legzdiņu, strādnieci L. Teteri, nozares vadītāju I. Jēkabsonu, iecirkņa inspektoru milicijas majoru V. Braivo un kolhoza partijas organizācijas sekretāru J. Liepiņu. Tajā pašā rītā par Tautas tiesas piesēdētājiem vienbalsīgi tika izvirzīti: V. Borovska, G. Kuzņecovs, R. Līviņš, M. Smilga, A. Jēkabsons, M. Allers, Ē. Legzdiņa un M. Romānova. Sapulcē piedalījās Ādažu ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs A. Kronenbergs, tālab noslēgumā viņam nācās atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Līdztekus notika priekšvēlēšanu sapulce zivju apstrādes nozares ļaužu pulkā. Ceha vadītāja V. Mežecka kā kandidāti rajona Tautas deputātu padomei ieteica komjaunieti prečzini Gunitu Libkovsku. Kolektīvs vienbalsīgi pieņēma šo kandidatūru, apsprieda un atbalstīja ciema padomes deputātu kandidātus — strādnieci G. Bobko, zivju apstrādes ceha darbinieci I. Stangu, kolhoza saimniecības un komunālās daļas vadītāju I. Zaļumu un V. Mežecku.
📃 📃 📃
IETEIKUMI UN VĒLĒJUMI
Torīt zvejnieku kolhoza «Carnikava» kolektīvs izvirzīja vietējo padomju deputātu kandidātus. Lauksaimniecības nozares ļaudis pulcējās nelielajā sarkanajā stūrīti, un te pasākumam kā laba uvertīra noderēja deputāta I. Jēkabsona ziņojums par veikto darbu, pildot pienākumus Ādažu ciema padomē līdz šim. Priekšvēlēšanu sapulcē vispirms izvirzīja kandidatūras rajona deputātu padomei.
Nozares vadītājs I. Jēkabsons (attēlā) raksturoja kandidātu Oļģertu Mauriņu, kolhoza priekšsēdētāju, īpaši uzsvērdams vadītāja rūpes par sociālo jautājumu risināšanu. Sapulcējušies vienbalsīgi atzina šo kandidātu, tāpat kā kolektīvā labi pazīstamo vecāko agronomi Silviju Kokarēviču. Par abu ievēlēto uzticības personām kļuva nozares partijas organizācijas sekretārs Alberts Popovs un agronome Vaira Spīse.
A. Kronenbergs |
IETEIKUMI UN VĒLĒJUMI
1987.04.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Līcītis, E.
Ādažu domes Finanšu komitejā izceļas tracis un apsaukāšanās, runājot par KNAB sākto kriminālprocesu
( 18. Janv, 2023.)
Šodien Ādažu domes Finanšu komitejā izcēlās tracis, runājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par kukuļošanu.
Opozīcijas deputāts Imants Krastiņš (K) rosināja komitejas sēdes daba kārtībā iekļaut informatīvu jautājumu par KNAB sākto procesu un pašvaldības rīcību, informējot sabiedrību. Komitejas deputātu vairākums nobalsoja pret darba kārtības papildināšanu.
Pēc tam deputāti sāka izteikties par savu balsojumu, skaidrojot, ka plašākai runāšanai neredz jēgu, jo viss, kas ir zināms, ir publiski izskanējis, turklāt ir deputāti, kuri ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu, jo ir liecinieki šajā lietā.
"Saskaņas" deputāts Jānis Leja vērsās konkrēti pret koalīcijas deputāti Antru Krastu (ZZS) un aicināja viņu paust savu viedokli. Opozīcijas politiķis veltīja viņai pārmetumus, ka viņa varētu būt tā, kas esot ņēmusi naudu, jo būtiski mainījusi viedokli par koalīcijas izveidi pagājušā gada runā. Pēc viņa vārdiem, deputāte melojot. KNAB gan ir norādījis, ka lieta ir par kukuļdošanas mēģinājumu, nevis par to, ka kāds deputāts kukuli būtu pieņēmis.
Pēc šiem paziņojumiem izcēlās tracis, kurā vairāki deputāti skaļi un asā tonī mēģināja viens otru apsaukt, nomierināt, izteica savstarpējus pārmetumus un apvainojumus. Visbeidzot domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) pārtrauca komitejas sēdi, aicinot iekarsušos deputātus iziet laukā izvēdināt galvas.
Kā pēc sēdes aģentūrai LETA skaidroja Krastiņš, viņu esot pārsteidzis, ka deputāti balsojuši pret viņa piedāvāto darba kārtības punktu, "kā uzlabot pašvaldības krīzes komunikāciju šādā nopietnā domes tēla apdraudējuma gadījumā". Neesot saņemts arī skaidrojums no deputātes Krastas. Viņaprāt, vislabākais veids, kā kliedēt bažas, būtu "atklāti izrunāt" jautājumu.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka KNAB Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai ir nodevis lietu pret kādu fizisku personu par 30 000 eiro kukuļa piedāvāšanu kādam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.
Ādažu novada pašvaldībā aģentūrai LETA uzsvēra, ka izmeklēšana nav saistīta ar balsojumu par pašreizējo Ādažu domes priekšsēdētāju Miķelsoni. Arī KNAB ir atzīmējis, ka Miķelsones ievēlēšanas leģitimitāte netiek apšaubīta.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka Ādažu novada domē vēl pirms Saeimas vēlēšanām tika mēģināts nomainīt toreizējo domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku (LRA), bet viņa vietā bija plānojis nonākt toreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks Krastiņš.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, 2022.gada 28.septembrī septiņu deputātu grupa pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par Sprindžuka atstādināšanu no domes priekšsēdētāja amata. Iesniegums bija iesniegts pirms pašām Saeimas vēlēšanām, kad vēl nebija zināms, vai Sprindžuks tiks ievēlēts Saeimā.
Iesniegumu tika parakstījuši Krastiņš (JKP), Daiga Mieriņa (LZS), Jānis Leja (S), Arta Deniņa (JKP), Genovefa Kozlovska (LZS), Gatis Miglāns (LZS), Raivis Pauls (LZS). Latvijas Zemnieku savienība (LZS) ar savu līderi Mieriņu tobrīd atradās opozīcijā, savukārt "Konservatīvie" bija daļa no valdošās koalīcijas.
Kopumā Ādažu domē ir 15 deputāti, tātad Sprindžuka gāšanai iesnieguma iesniedzējiem pietrūka viena balss. Par domes priekšsēdētāju bijis iecerēts virzīt vicemēru, kādreizējā tieslietu ministra un "Konservatīvo" līdera Jāņa Bordāna padomnieku Krastiņu.
Taču pēc 1.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām situācija mainījās - tajās pazīstamākie domes deputāti un līdz tam nesamierināmie pretinieki Sprindžuks un Mieriņa tika ievēlēti Saeimā un LZS deputāti atsauca savus parakstus iesniegumā par ārkārtas sēdi un domes priekšsēdētāja nomaiņu.
Ādažu domi pametot Sprindžukam un Mieriņai, mēneša laikā tika izveidota jauna koalīcija, kuras kodolu veido Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un LZS, bet Krastiņš zaudēja vicemēra amatu. 2022.gada 1.novembrī par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ar 12 balsīm tika ievēlēta Sprindžuka vietniece Karīna Miķelsone (LRA), bet vienu no domes priekšsēdētāja vietnieka amatiem Krastiņa vietā ieguva Genovefa Kozlovska (LZS). Miķelsoni toreiz balsojumā neatbalstīja tikai divi "Konservatīvo" deputāti un "saskaņietis" Leja.
Tagad atklājies, ka varas maiņas procesā kādam deputātam ticis piedāvāts 30 000 eiro kukulis. Kā informēja KNAB, 5.oktobrī kāda fiziska persona piedāvājusi 30 000 eiro kukuli vārdā nenosauktam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.
KNAB neatklāj, par labu kādam kandidātam piedāvāts kukulis, taču vienlaikus uzsver, ka neesot pamata apšaubīt balsojuma par Miķelsoni likumiskumu. KNAB rīcībā arī neesot informācijas, ka 1.novembra balsojums būtu bijis ietekmēts kādā citā veidā.
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru