Ādažu dārzos <>

Baltezera iela 3

 ***

Dīķi

 ***

Rotas

 ***

Zelta iela 5

 ***

 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"

=

Ādažu ainiņas / Bildēts Ādažos <>

Savulaik Ādaži bija pazīstami kā vieta, kur 80. gados parādījās viena no pirmajām picērijām Latvijā; šeit cepa bezgala garšīgo garo baltmaizi un ražoja kartupeļu čipsus. Tos šeit ražo joprojām, taču, kā pārliecinājos nesenajā viesošanās reizē, Ādaži var lepoties gan ar ļoti interesantu vēsturi, gan to, ka šeit top pat lidmašīnas.

Savukārt ūdensroze novada ģerbonī ir gaužām vienkārša iemesla dēļ – tā kā novadā ir ļoti daudz ezeru, dīķu un upju, kur mēdz ziedēt baltās ūdensrozes, ticis izlemts, ka tieši šis skaistais zieds ir vispiemērotākais ģerbonī attēlojamais augs. "Ne tikai Vecpiebalgā vien ir baltās ūdensrozes – to gana daudz ir arī mūsu novadā," ar lepnumu saka mana gide – Ādažu novada muzeja projekta vadītāja Elita Pētersone.

Sapnis par muzeju vēsturiskajā pagastnamā

Ar Elitu tikšanos esam sarunājušas kādā no Ādažu centra kafejnīcām, kur vienā galā top dažnedažādi gaļas izstrādājumi, bet otrā acis žilbina maizīšu un kūku vitrīna. Kā pēc brīža, dzerot kafiju, stāstīs mana gide, šo veikalu ļoti iecienījuši netālajā militārajā bāzē dislocētie karavīri. "Un vispār, pateicoties viņu klātbūtnei, novadā strauji attīstās pakalpojumu bizness. Turklāt varam lepoties arī ar to, ka ļoti daudz rīdzinieku brauc strādāt tieši uz Ādažiem – viņu straume darbdienu rītos ir tikpat ievērības cienīga kā to, kuri no Ādažiem dodas uz Rīgu," Elita Pētersone īsi raksturo situāciju novadā.

Pēc kafijas ir laiks pievērsties Ādažu vēsturei un daudzajiem šīs reizes apskates objektiem. Viens no tādiem, neapšaubāmi, ir pēc slavenā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta 1893. gadā celtais Ādažu pagastnams. "Par spīti Rīgas kungiem, vienstāvu ēkas vietā tika uzcelta divstāvu ēka. Kad no Rīgas ieradās inspektori, priecīgi viņi nebija, bet, protams, otro stāvu nost jaukt nelika," stāsta Elita un piebilst, ka Ādažu pagastā savulaik aktīvi darbojusies pazīstamā politiķa un rakstnieka Fēliksa Cielēna māte, kura kopā ar citām dāmām vākusi līdzekļus dažādiem projektiem. Elita neslēpj, ka viņa patiesi būtu priecīga, ja šajā ēkā, kur tagad darbojas dažādi komunālie dienesti, atgrieztos bibliotēka (tā šeit savulaik jau bijusi) un te atrastos vieta arī novada muzejam. "Tas varētu būt muzejs ar digitālajiem stendiem, un tad šeit varētu novietot arī tos dažus saglabājušos vēsturiskos priekšmetus, kas tagad glabājas Kultūras namā, – āmuriņu klavieres, galdu, harmoniju..."

Aiz pagastnama atrodas Vējupītes veikparks, kur varot nodarboties arī ar supošanu. Un tepat netālu ir kāda liela būve, kas apvilkta ar zaļo celtniecības sietu, – izrādās, nams savulaik piederējis pretrunīgi vērtētajam miljonāram Gatim Saknītim, savukārt tagad neviens nevarot saprast, ko īsti ar šo ēku iesākt.

Neredzamais virsājs

Esot Ādažos, nevar neaizbraukt līdz militārajam poligonam, kas atrodas netālajā Kadagā. Lai tur tiktu, jāšķērso Gauja pa 2007. gadā celto tiltu, kas tolaik ticis nosaukts par vienu no inženiertehniskajiem brīnumiem – šķiet, tāpēc, ka tolaik tas bija viens no garākajiem vienlaidus tiltiem. Iespējams, kāds vēl atceras, ka pirms tam Gauju nācās šķērsot pa tiltu, ko veidoja metāla plāksnes. "Tās rībēja tik skaļi, ka to varēja dzirdēt pat Saulkrastos," smejas Elita un stāsta, ka tagad nūjot Kadagas mežos esot daudz drošāk, jo, kopš Ādažos atrodas starptautiskie militārie spēki, te ļoti mainījies kontingents (protams, uz labo pusi).

Tiesa, poligonā, kas oktobrī svinēs 90 gadu jubileju, iekļūt var, tikai iepriekš piesakoties Ādažu novada domē. Tāpēc arī neredzam lielāko virsāju Baltijā (daži avoti apgalvo, ka tas ir lielākais virsājs Ziemeļeiropā). "Pagaidām nav izdevies vienoties, ka mūsu drons šo ziedošo skaistumu varētu uzfilmēt, tāpēc varam tikai iedomāties, cik tas ir pasakaini," stāsta Elita Pētersone, kamēr braucam cauri Kadagai, kur kādā meža ielokā armijas vajadzībām uzceltas vairākas dzīvojamās mājas un tikšot celts arī lielveikals. Par poligonu viņa vēl piebilst, ka vēl pirms pāris gadiem te bijušas manāmas rosīgas skolēnu aktivitātes: "Poligona teritorijā bērni kopā ar biologiem pētīja tauriņus un vabolītes, ķirzaciņas un visādu citādu dzīvo radību, jo te dzīvo daudz zaļo vārnu, burvīgi pupuķu pārīši, medņi un citi skaisti radījumi. Šobrīd gan liekas, ka šādas aktivitātes vairs nenotiek ..."

Braucot atpakaļ pāri tiltam, skatam paveras kādreizējā kolhoza "Ādaži" priekšsēdētāja Alberta Kaula laikā celtā iespaidīgā vidusskolas ēka un observatorijas tornis. Izrādās, arī tagad observatorija darbojas, jo tikusi atjaunota, pateicoties vecāku uzņēmībai. "Te mācās vairāk nekā tūkstoš skolēnu, tāpēc par to, ka skolu varētu pārveidot, samazināt vai slēgt, nav pat runas," uzsver Elita un ar smaidu teic, ka ap pulksten astoņiem no rīta Ādažos vērojamas ainas, kas ļoti atgādinot Fellīni filmas: cauri Ādažiem plūst skolas bērnu un militāristu straumes, bet pie Ādažu tilta stāv satiksmes regulētājs, kurš pieskata, lai viss norisinātos gana raiti.

2007. gadā celto Gaujas tiltu tolaik dēvēja par vienu no inženiertehniskajiem brīnumiem – tas bija viens no garākajiem vienlaidus tiltiem.

Kanāls, kas savieno Daugavu un Gauju

Jau esmu rakstījusi, ka braucienos pa Pierīgas novadiem ir gana daudz pārsteidzošu lietu un vietu, par kurām man līdz šim nav bijis ne jausmas. Piemēram, 1903. gadā izbūvētais trīs kilometrus garais Gaujas–Daugavas kanāls, pa kuru no Vidzemes uz Rīgas ostu savulaik pludināti baļķi. Tiesa, tagad kanāls ir aizsērējis un nekādas aktivitātes tajā nenotiek, taču, ja labi ieskatās, šur tur vēl ir manāmas veco slūžu atliekas un ozola dēļi, kas izmantoti kanāla sienu stiprināšanai. Tagad, kā saka Elita, esot tapis kanāla atjaunošanas projekts, tikai pagaidām neesot skaidrs, kā tas varētu tikt izmantots pēc tam.

Kad tuvojamies Alderiem – bijušajam Gaujas plostnieku ciematam –, Elita atgādina, ka plosti pa Gauju pludināti vēl līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem un savulaik Alderi bijuši ievērojami ar to, ka plostnieki šeit dzīvojuši diezgan brīvi – te bijusi teju vai sava "republika": "Protams, jāņem vērā, ka šajā profesijā darbojās daudz bijušo izsūtīto, līdz ar to viņiem jau īpaši nebija, ko zaudēt. Tāpēc, kad filmai "Salna pavasarī" vajadzēja nofilmēt Jāņu svinēšanas skatu, to darīja šeit, jo Alderos Jāņus svinēja arī laikā, kad tas bija aizliegts. Un savulaik, plostnieku ziedu laikos, uzkalniņā pie ciema bija ierīkota plostnieku atpūtas vieta, kur notika koncerti un dejas." Tagad gan par bijušo godību liecina vien saglabājušās plostnieku mājas, kurās aizvien dzīvojot vecie šā amata meistari, bet iepretim vienai no ēkām apskatāma būdiņa, kas savulaik atradās uz plosta un bija plostnieka dzīvesvieta vismaz divus mēnešus gadā. Noteikti jāpiebilst, ka kādreiz šeit darbojās alus darītava, no kā arī radies ciemata nosaukums, un vēl šeit var aplūkot krogus ēku.

Vieta, kur Rīga ņem ūdeni

Pirms došanās atpakaļ uz Ādažiem vēl izmetam līkumu pa kādreizējo Pēterburgas šoseju, lai apskatītu Garkalnes baznīcu (tās priekšteci koka baznīcu savulaik iemūžinājis mākslinieks Johans Kristofs Broce, kurš savas dzīves laikā, šķiet, zīmējis teju visas Latvijas baznīcas un muižas). Izrādās, garkalnieši lepojas ar faktu, ka reiz šeit cauri braucis Krievijas cars Pēteris I, taču, tā kā tolaik šis bija vienīgais ceļš, pa kuru no Krievijas varēja nokļūt Baltijā, tad, kā smej Elita, viņam nebija citu iespēju. Vēl uzzinu, ka līdz pat 90. gadu sākumam Bukultu muižas teritorijā atradušās Livonijas ordeņa pils paliekas, taču padomju armija, kurai te bija ierīkota bāze, pirms aiziešanas no Latvijas diemžēl uzspridzinājusi vienīgo saglabājušos uzkalniņu, kas vēl liecinājis par pils esamību. Jāpiebilst, ka pilsdrupas 18. gadsimtā iemūžinājis jau pieminētais J. K. Broce. Un, ja reiz stāsts ir par baznīcām, nedrīkst aizmirst arī Baltezera (Ādažu) baznīcu Rīgas–Tallinas šosejas malā, kas uzskatāma par novadā vecāko arhitektūras pieminekli. 18. gadsimtā celtais baroka stila dievnams, tāpat kā daudzas Latvijas baznīcas, pārdzīvojis dažādus laikus – arī padomju gados šeit ierīkotu kāpostu skābētavu, klubu, kinoteātri un minerālmēslu noliktavu, taču pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kopš 1994. gada šeit atkal saimnieko draudze. 

Tiesa, baznīcas tornī pašlaik neredz tik ierasto gaili – to esot paplucinājusi kāda no beidzamajām vētrām, tāpēc tas atrodas restaurācijā.

Braucot cauri Baltezera sūkņu stacijas teritorijai Mazā Baltezera krastā, Elita Pētersone atgādina, ka noteikti ir vērts iegriezties 19. gadsimta beigās–20. gadsimta sākumā celtās sūkņu stacijas teritorijā un Rīgas ūdensapgādes muzejā, kur joprojām var aplūkot saglabājušās "Compound" tipa tvaika mašīnas, čuguna sifonvadus un spiedvadus, kas tikuši izgatavoti Rīgā. Starp citu, vēl noteikti der atcerēties faktu, ka tieši šeit ir lieli gruntsūdens krājumi, kas atklāti 19. gadsimtā un no kuriem, šķiet, dzeramo ūdeni joprojām saņem arī Rīgas iedzīvotāji.

18. gadsimtā celtā Baltezera (Ādažu) baznīca Rīgas–Tallinas šosejas malā uzskatāma par vecāko arhitektūras pieminekli novadā. Padomju gados šeit bijis klubs un pat kāpostu skābētava.

Kur ir mana lidmašīna?

Vēl viena lieta, ar ko Ādaži var lepoties, noteikti ir daudzās ražotnes, tostarp – lidmašīnu rūpnīca, kurā izdevās ielūkoties arī «Rīgas Apriņķa Avīzei». Izrādās, ka te jau vairākus gadus top mazās un ultravieglās lidmašīnas, kas savā svara kategorijā (līdz 450 kilogramiem) esot ātrākās pasaulē. Kā ar lepnumu saka viens no ražotnes darbiniekiem, no Ādažu lidlauka līdz Berlīnei varot aizlidot piecās stundās (vidējais šāda lidaparāta ātrums ir 380–390 km/h). Dienā, kad tur viesojāmies, noritēja darbs pie diviem lidaparātiem, un gadā šeit pēc privātpersonu pasūtījuma top apmēram seši vai septiņi lidaparāti. Starp citu, ražotnes īpašniekam 2007. gadā bija radusies ideja, izmantojot vecos oriģinālos rasējumus un fotogrāfijas, atjaunot franču lidotāja un konstruktora Luija Blerio lidaparātu "Bleriot XI" – gluži tādu pašu, ar kādu Blerio 1909. gadā šķērsoja Lamanšu. Diemžēl krīze šo projektu nobremzēja, taču sapnis par lidošanu šā vai tā ir ticis piepildīts, jo, ja jums ir pietiekami daudz līdzekļu, pie savas lidmašīnas varat tikt tieši Ādažos.

===

Attīrīšanas iekārtas ^

Ņemot vērā Ādažu militārās bāzes paplašināšanu, attīstību un militārā personāla skaita palielināšanu, strauji pieaug notekūdeņu daudzums, kuru attīrīšanai nepieciešama papildu jauda. Lai nodrošinātu iespēju Ādažu novada iedzīvotājiem dzīvot tīrā, sakoptā vidē, notiek jaunas attīrīšanas iekārtas būvniecība.

Ādažu novada pašvaldībā skaidro, ka, ņemot vērā profesionālo karavīru skaita palielināšanu, plānoto nacionālo un starptautisko mācību skaita intensitāti Ādažu bāzē, valdība lēma 652 074 eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta novirzīt Ādažu novada domei jauna aerotanka izbūvei, kura jauda būs 750m³ diennaktī. Finansējumu 652 074 eiro apmērā sedz Aizsardzības ministrija, bet atlikušo summu – SIA "Ādažu ūdens" (254 963 eiro) un Ādažu novada dome (242 963 eiro).

Jau pašlaik "Ādažu ūdens" divu aerotanku bloku hidrauliskā slodze sasniedz 90–95% līmeni no maksimālās kapacitātes. Līdz ar jaunizbūvēto attīrīšanas iekārtu būs iespējams nodrošināt ar notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu pieaugošo iedzīvotāju skaitu Ādažu novadā, rūpniecības uzņēmumu attīstību un armijas poligona paplašināšanos.

Līdz mīnus 10 grādiem būvniecības darbi notiek, bet, temperatūrai sasniedzot mīnus 15 grādus, iestājas tehnoloģiskais pārtraukums. Pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem, būvniecība tika uzsākta oktobrī. Plānots, ka jaunā attīrīšanas iekārta tiks izbūvēta līdz 2017. gada jūnijam.
aprinkis.l

RTU zinātnieki Ādažos izmēģina eksperimentālu ūdens attīrīšanas iekārtu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības laboratorijas zinātnieki Ādažos uzstādījuši eksperimentālu ūdens attīrīšanas iekārtu, ar kuru iespējams ūdeni attīrīt īsākā laikā, tādējādi samazinot procesā patērēto enerģiju. 

RTU Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva informēja, ka pētījumā zinātnieki Ādažu ūdens attīrīšanas stacijā ir uzstādījuši divus eksperimentālus bioreaktorus, kas aprīkoti ar ierīcēm periodiskai gaisa padeves nodrošināšanai. Skābekļa iepludināšana reaktoros ļauj regulēt tur esošo mikroorganismu aktivitāti.

"Uzlabotā gaisa padeves tehnoloģija veicina baktēriju salipšanu biogranulās. Tā tiek paātrināta mikroorganismu nogulsnēšanās reaktora apakšā, saīsināts ūdens attīrīšanas procesa cikls un rezultātā – ietaupīta enerģija. Turklāt procesā nav nepieciešamas speciālās barotnēs sagatavotas biogranulas, jo ar mūsu izstrādāto gaisa padeves tehnoloģiju varam stimulēt to veidošanos reaktorā," citēta RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīna Tihomirova

RTU pētnieku mērķis ir samazināt fosfora daudzumu dabā novadītajā attīrītajā notekūdenī, tāpēc reaktoros tiks radīta labvēlīga vide baktērijām, kas barojas ar fosforu. Tas bieži tiek izmantots dažādu mazgāšanas līdzekļu sastāvā, tāpēc notekūdeņos ir sastopams lielā koncentrācijā. Tāpat fosfors ir viens no ķīmiskajiem elementiem, kas veicina mikroorganismu augšanu un vairošanos savvaļas ūdenstilpnēs.

Pētījumam zinātnieki izvēlējušies Ādažu novadu, jo tajā atrodas vairākas Daugavas sateces baseina ūdens tilpnes, kas ir tieši saistītas ar Baltijas jūru, piemēram, Gauja. Novadā atrodas arī Lielais un Mazais Baltezers, kurā cilvēku darbības rezultātā novērojama aizaugšana.

Pilotiekārtas kopējais tilpums ir 800 litru, un vienu gadu tā darbosies paralēli Ādažu ūdens attīrīšanas stacijai. Šajā laikā regulāri tiks ņemti paraugi no ūdens attīrīšanas stacijas un RTU zinātnieku eksperimentālās iekārtas, lai salīdzinātu procesā patērēto enerģiju un monitorētu attīrītā ūdens ķīmisko sastāvu, no kā ir atkarīga mikroorganismu, aļģu un ūdens zāļu veidošanās savvaļas ūdenstilpnēs.

Pilotiekārtas uzstādīšanas darbi veikti sadarbībā ar SIA "Ādažu ūdens".

01.06.2017

autors: Apriņķis.lv

Aizsardzības ministrija notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīstībai Ādažu novada domei novirzīs 652074 eiro

Valdība šodien atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) novirzīt 652 074 eiro Ādažu novada domei, lai veiktu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trešā aerotenka bloka izbūvi. 

Jau šovasar valdībā tika tika akceptēts Aizsardzības ministrijas (AM) priekšlikums par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trešā aerotenka bloka izbūves Ādažu pašvaldībā līdzfinansēšanu.

Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) turpmāko mācību infrastruktūras paplašināšanu, profesionālo karavīru skaita palielināšanu, plānoto nacionālo un starptautisko mācību skaita intensitāti un pieaugošo kaujas vienību atrašanos Ādažu mācību bāzē, palielināsies arī SIA "Ādažu ūdens" notekūdens attīrīšanas iekārtu noslodze.

Jau pašlaik "Ādažu ūdens" divu aerotenku bloku hidrauliskā slodze sasniedz 90% līdz 95% līmeni no maksimālās kapacitātes. Dome ir informējusi, ka trešā aerotenka bloka būvniecības izmaksas, kas iekļauj projekta būvniecību, būvuzraudzību un būvprojekta ekspertīzi, ir 1 138 000 eiro, līdz ar to AM līdzfinansējums būtu 652 074 eiro. 

08.11.2016

autors: BNS

 Aerotanka būvniecība

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"

Ādažos būvē jaunu attīrīšanas iekārtu

Ņemot vērā Ādažu militārās bāzes paplašināšanu, attīstību un militārā personāla skaita palielināšanu, strauji pieaug notekūdeņu daudzums, kuru attīrīšanai nepieciešama papildu jauda. Lai nodrošinātu iespēju Ādažu novada iedzīvotājiem dzīvot tīrā, sakoptā vidē, notiek jaunas attīrīšanas iekārtas būvniecība. 

Ādažu novada pašvaldībā skaidro, ka, ņemot vērā profesionālo karavīru skaita palielināšanu, plānoto nacionālo un starptautisko mācību skaita intensitāti Ādažu bāzē, valdība lēma 652 074 eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta novirzīt Ādažu novada domei jauna aerotanka izbūvei, kura jauda būs 750m³ diennaktī. Finansējumu 652 074 eiro apmērā sedz Aizsardzības ministrija, bet atlikušo summu – SIA "Ādažu ūdens" (254 963 eiro) un Ādažu novada dome (242 963 eiro).

Jau pašlaik "Ādažu ūdens" divu aerotanku bloku hidrauliskā slodze sasniedz 90–95% līmeni no maksimālās kapacitātes. Līdz ar jaunizbūvēto attīrīšanas iekārtu būs iespējams nodrošināt ar notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu pieaugošo iedzīvotāju skaitu Ādažu novadā, rūpniecības uzņēmumu attīstību un armijas poligona paplašināšanos.

Līdz mīnus 10 grādiem būvniecības darbi notiek, bet, temperatūrai sasniedzot mīnus 15 grādus, iestājas tehnoloģiskais pārtraukums. Pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem, būvniecība tika uzsākta oktobrī. Plānots, ka jaunā attīrīšanas iekārta tiks izbūvēta līdz 2017. gada jūnijam.

9.01.2017

autors: Apriņķis.lv / Jānis Veinbergs

 

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"

 

-