Vēsture
Muzejs
ir dibināts 1920. gadā kā Latvijas Universitātes Anatomijas institūta mācību
muzejs. Tas ir pirmais medicīnas profila muzejs Latvijā. Muzeja krājuma pamatā
ir muzeja dibinātāja Gastona Bakmaņa (1883-1964) anatomiskā kolekcija, kas
laika gaitā papildināta ar Anatomijas institūta darbinieku veidotajiem un
iegūtajiem embrioloģijas, anatomijas, patoloģiskās un salīdzinošās anatomijas
preparātiem. Krājuma nozīmīgu daļu veido 20.-30.gados arheoloģiskajos izrakumos
iegūtais kaulu materiāls. No 1987. gada jūlija Anatomijas muzejs ir Paula
Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle. Ik gadu muzeju apmeklē ap 11 000
apmeklētāju. Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 5000 vienību.
Nozīmīgākie notikumi muzejā
Muzejs
ir organizējis izstādes par izcilā anatoma un antropologa Jēkaba Prīmaņa un
viņa skolnieku darbību 20.gs.20.-30. gados, kas ietver veselības izstādes,
pārskatu par Latvijas antropoloģisko pētniecību ( J. Prīmaņa ikgadējie lasījumi
) un jaunai paaudzei aktuālās veselības problēmas (Uzmanību skolioze! 2008.g).
Atzīmējot muzeja 90 gadu jubileju, plaša un daudzveidīga anatomijas izstāde
bija apskatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā ( 2010.-2011.gadā).
Unikālākie
Anatomijas muzeja eksponāti līdz 2011.gada novembra beigām apskatāmi RSU
izstādē „Latvijas sabiedrības antropoloģiskais spogulis”. Oktobrī Anatomijas
muzejs vēlreiz piedāvā P. Stradiņa MVM izveidoto Anatomijas kabinetu.
Profesors Jēkabs Prīmanis (1892 - 1971)
Jēkabs
Prīmanis dzimis 1892.gada
12.martā Ādažos. Izglītību ieguvis Ādažu pagastskolā, Millera
privātskolā un Nikolaja ģimnāzijā. Studējis Petrogradas Kara medicīnas
akadēmijā, no 1920.gada strādājis Latvijas Universitātē, zināšanas papildināja
kā Rokfellera stipendiāts Mičiganas, Minhenes un Prāgas universitātē. 1932.gadā
Jēkabs Prīmanis tiek ievēlēts par profesoru.
Profesors
lasīja lekcijas anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā, bija Medicīnas fakultātes
dekāns un Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta vadītājs. Tāpat viņš lasīja
lekcijas Mākslas akadēmijā plastiskajā anatomijā, izstrādāja pirmo „Latviešu
anatomisko vārdnīcu”, kā arī veica pētījumu par latviešu ķermeņa uzbūvi latvju
dainās. Par šo pētījumu J. Prīmanis tika apbalvots ar Krišjāņa Barona prēmiju.
Kara laikā J. Prīmanis emigrēja uz Vāciju,
vēlāk uz ASV, kur Pitsburgas universitātē bijis anatomijas profesors. Miris
1971.gadā 22. novembrī
Pitsburgā.
💢💢💢
💢💢💢
PROF. DR. MED. JĒKABA PRĪMAŅA 65 GADI
Tālu no savas dzimtās sētas un iemīļotās Latvijas universitātes profesors Jēkabs Prīmanis savu tuvāko draugu un cienītāju pulkā Filadelfijā Pitsburgā atskatījās uz aizvadītajiem 65 mūža gadiem. Tie ir bijuši rosīga darba gadi, veltīti jaunās mediķu saimes audzināšanai, medicīnas fakultātes izveidošanai, zinātnei un sabiedrībai. Jēkabs Prīmanis dzimis 1892. g. 12. martā Ādažu pagasta Sautiņu mājās. Apmeklējis Ādažu pagasta skolu, tad divus gadus Millera komercskolu Rīgā un pēc tam mācījies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā, kuru beidzis 1911. gadā. Uzsācis medicīnas studijas Tērbatas universitātē 1911. gadā, bet 1913. gadā pārgājis studēt medicīnu Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā. Studijas beidzis 1918. g. 12. martā, iegūstot ārsta grādu. Pa studiju laiku akadēmijā dienējis pirmā pasaules kara laikā kā palīgārsts Krievijas flotē. Neatkarīgas Latvijas sākumā strādājis kā praktisks ārsts Ādažu pagasta Jaunciemā. Latvijas atbrīvošanas cīņās piedalījies kā 3. Jelgavas kājnieku pulka vecākais ārsts. 1920. gadā atstāj nacionālo armiju un pāriet strādāt pie L. U. medicīnas fakultātes anatomijas katedras kā asistents līdz 1922. gadam, tad kā prosektors līdz 1927. gadam. Aizstāvējis disertāciju un ieguvis Dr. mcd. grādu 1926. g. 15. decembrī. Ievēlēts par privātdocentu 1927. gadā, par docentu 1929. g. un par profesoru 1932. gadā. Pie L. U. sākumā strādājis zviedru prof. Bakmaņa vadībā, bet pēdējam aizbraucot atpakaļ uz Zviedriju, kopš 1929. g. vadījis anatomijas katedru līdz pat 1944. gadam, pieliekot lielas pūles anatomijas institūta sevišķi muzeja papildināšanā un izveidošanā. 1925. un 1926. gadā kā Rockfellera fonda stipendiāts komandēts uz ASV, kur strādājis pie prof. G. C. Hubera Mičiganas universitātē Ann Arborā histoloģijā un embrioloģijā. Pēc tam papildinājies anatomijā pie prof. S. Mollier Minchenē, Vācijā un histoloģijā pie prof. J. Srdinko Prāgā, Čechoslovākijā. Otrā pausaules kara laikā, izceļojot uz Vāciju, strādājis, Jēnas universitātē kā asistents pie anatomijas katedras līdz kara beigām. No 1946.—48. gadam bijis anatomijas profesors Baltijas universitātē, Hamburgā. ieceļojot ASV 1948. g., Prīmanis tūliņ saistījies darbā kā profesors anatomijā Pitsburgas universitātē, Pensilvanijā, kur viņš darbojas vēl līdz šim laikam. Brīvās Latvijas universitātes medicīnas fakultātes studentiem prof. Jēkabs Prīmanis lasījis lekcijas anatomijā, embrioloģijā un histoloģijā. Bez tam dabas zinātnes fakultātes studentiem viņš lasījis lekcijas anatomijā, veterinārmedicīnas studentiem — embrioloģijā, Latvijas mākslas akadēmijā plastiskā anatomijā un bijis lektors arī anatomijā Fiziskās izglītības institūtā. Būdams labs paidagogs, Jēkabs Prīmanis mācēja saistīt studentu uzmanību, un viņa lekcijas bija vienmēr labi apmeklētas. Būdams gan visādi izpalīdzīgs un at
saucīgs saviem studentiem, tas tomēr bija stingrs eksāmenu prasībās. Anatomija bija labi jāzin. Bet vēlāk jaunie mediķi savā praksē dažkārt stāvēdami pie slimnieka, Dievu piesaukdami un ar skalpeli rokā, bija viņam par to pateicīgi. Arī Amerikas jaunā mediķu saime pratusi novērtēt profesora-paidagoga spējas. Amerikas medicīnas studentu apvienība Pitsburgā 1956. g. piešķīrusi viņam atzinības diplomu kā labākajam mācības spēkam. Sadzīvē ar studentiem Jēkabs Prīmanis bija vienmēr iemīļots. Medicīnas fakultātes studentu sarīkojumi bez viņa nebija iedomājami. Tajos viņš ieviesa jautrību, asprātības un sirsnību. Studiju laikā veidotās draudzības saites nav pārtrūkušas vēl tagad un plašā jauno mediķu saime vienmēr pie viņa atradusi siltu sirdi un padomu trimdas problēmu risināšanā. Latvijas ārstu un zobārstu vairums ir Jēkaba Prīmaņa audzēkņi. Tie pierādījuši sevi ne tikai kā labus ārstus, bet arī godam pastāvējuši kā zinātnieki starptautiskā mediķu forumā dažādos kontinentos un universitātēs. Tā Dr. N.Cauna ir tagad anatomijas profesors Ņukastlā, Anglijā, Dr. J.Eglītis histoloģijas profesors Kolumba universitātē, Ohaijo štatā, Dr. J.Eglīte anatomijas profesors iepriekš minētajā universitātē, Doc. L. Jeruma, Karakasā, Venecuēlā. Zinātniskajā laukā Jēkabs Prīmanis galveno vērību veltījis latviešu antropoloģisko īpašību pētīšanai un latviešu anatomiskās terminoloģijas izveidošanai. Pateicoties šim darbam, tagad ir noteikts ieskats par latviešu fizisko dabu un radīti pamati latviskiem cilvēka ķermeņa apzīmējumiem. Par antropoloģisko pētniecību ir piešķirtas Kultūras fonda prēmijas un prof. Prīmanis apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeņa III pakāpi un ar nopelna krusta III šķiru. Viņš publicējis apmēram 20 darbus dažādos jautājumos antropoloģijā, anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā. Kā L. U. pārstāvis piedalījies antropologu kongresā Koimbrā, Portugālē, 1930. g. un Kopenhāgenā, Dānijā, 1938. g. Blakus savam paidagoģiskam un zinātniskam darbam universitātē, Jēkabs Prīmanis ņēmis dzīvu dalību arī medicīnas fakultātes veidošanā un tradiciju nodibināšanā. Bijis vairākkārt L. U. medicīnas fakultātes sekretārs un dekāns, kā arī L. U. padomes loceklis. Daudzo gadu ritumā Jēkabs Prīmanis parādījis sevi kā rosīgu sabiedrisku darbinieku vai nu tas būtu brīvās Latvijas laikā, bēgļu gaitās Vācijā, vai arī trimdā ASV, kur tas ar savu gaišo personību izklaidējis tautiešu nesaskaņas, mudinājis uz saprašanos un iemantojis visu cieņu un respektu. Latvijā viņš darbojies Latvijas bioloģijas biedrībā, Latviešu ārstu biedrībā un Latvijas Veselības veicināšanas biedrībā. Pēdējā, kā direktors vadījis Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūtu. Vācijā nometņu dzīvē bijis UNRRA's un IRO vecākais ārsts un kā ārstu, zobārstu un farmaceitu skrīninga komisijas priekšsēdis angļu zonā. ASV darbojās kā Latviešu ārstu un zobārstu apvienības priekšnieka palīgs, ir Pitsburgas un apkārtnes latviešu biedrības priekšsēdis un Pitsburgas ev.-lut. draudzes valdes priekšsēža palīgs. Darbojas Latvijas augstāko mācības spēku apvienībā un Pitsburgas Bioloģijas biedrībā, zinātniskās biedrībās Sigma Xi un AAAS. Ir studentu korporācijas Metropolitana filistrs, kuras dzīvē allaž dzīvi piedalījies, un trimdā izraudzīts par studentu biedrības Phi Beta Pi goda biedru. Nekas nav profesoru Jēkabu Prīmani pārmainījis. Par spīti gadu nastai viņš pilns enerģijas, ar smaidu un sirsnību sejā, ar dažkārt asu dzirksti acu skatā un valodā. Un tāpat kā senāk, arī viens no viņa pirmiem jautājumiem tagad skan: „Nu, kā ir ar eksāmeniem?" Viņam, šķiet, pat laika tecējums nav varējis neko daudz kaitēt. Novēlam jubilāram vēl daudzus rosīga darba gadus par svētību jaunajai mediķu saimei un zinātnei. Lai nebūtu pārāk ilgi jāgaida tā diena, kad profesors varētu atkal mācīt savā iemīļotajā medicīnas fakultātē, Rīgā, Kronvalda bulvārī, kuras veidotājs, stingrs balsts un vadītājs tas bijis.
Jēkabs Prīmanis |
PROF. DR. MED. JĒKABA PRĪMAŅA 65 GADI
1958.10.01 Universitas
P. Lapsa, Terv
P. Lapsa, Terv
💢💢💢
* no adazuvidusskola.lv
💢💢💢
IN MEMORIAM
1971. g. 22. novembrī savas zemes gaitas izbeidza Latvijas un Pitsburgas Universitāšu profesors - medicīnas doktors, ilggadīgs Medicīnas fakultātes dekāns Jēkabs Prīmanis. No mums ir šķīries liels un cienījams cilvēks kurš visiem Latvijas mediķiem nekad nezudīs no atmiņas. Maz ir palicis to, kas nebija smēlušies medicīnas pamatzinības no profesora Jēkaba Prīmaņa. Aizgājējs dzimis Latvijā, Ādažu pagastā 1892. gada 12. martā. Pēc Nikolaja ģimnāzijas beigšanas Rīgā, viņš studēja medicīnu Tērbatā un Pēterpils Kara Akadēmijā, kur ieguva ārsta grādu 1918. gadā. Pirmā pasaules kara laikā darbojās kā ārsts Baltijas flotē un vēlāk par vecāko ārstu 3. Jelgavas Kājnieku pulkā. Nodibinoties Latvijas Universitātei un pēc īsa prakses laikā Ādažu pagastā, vipš saistījās asistenta darbā Medicīnas fakultātē. Viņš strauji kāpa pa akadēmisko sasniegumu kāpnēm un kļuva par prorektoru 1922. gadā, par docentu 1927. gadā un par profesoru 1932. gadā. Medicīnas doktora grādu viņš ieguva 1926. gadā, tanī pat gadā apprecēdams savu ilggadīgo dzīves biedri Grietu Raisku. Zināšanās papildinājies kā Rokefellera Fonda stipendiāts Mičiganas, Minchenes un Prāgas universitātēs. Profesors vadīja L. U. Medicīnas fakultāti, būdams tās dekāns 1939. un 1940. gadā — laikmetā, kad mūsu dzimtene zaudēja savu brīvību. Fakultātes vadība tika nodota svešajai varai iztapīgām personām. Tā kā profesors nepiederēja šo laužu grupai, viņš savu dekāna posteni zaudēja, bet tanī atgriezās pēc īslaicīgās sarkanās miglas izklīšanas no 1941. līdz 1944. gadam. Profesors Prīmanis izveidoja mūsu Medicīnas fakultātes Anatomijas, Histoloģijas un Embrioloģijas institūtu par pirmklasīgu mācības iestādi. Lekcijas viņš lasīja ne tikai mediķiem, bet arī zobārstiem un topošiem gleznotājiem-tēlniekiem Latvijas Mākslas Akadēmijā. Lai atvieglotu studentiem iegaumēt komplicēto terminoloģiju, viņš sastādīja un izdeva Latviešu anatomisko vārdnīcu, kurā šie grūtie vārdi bija uzskaitīti četrās valodās. Mums nebija latviešu mācības grāmatu un viņa priekšmets bija jāmācās no vācu vai krievu tekstiem. Daudzi vārdi tādēļ bija jauninājumi. Anatomijas institūta galvenais zinātniskais darbs bija antropoloģisko pētījumu laukā. Tas ļāva noskaidrot daudzas latviešu tautai raksturīgās ķermeņa uzbūves īpatnības. Profesora vadībā tika izveidots plašs anatomijas muzejs, kas palīdzēja studentiem iepazīties ar komplicēto cilvēka organisma uzbūvi. Profesors aktīvi darbojās Tautas Dzīvā Spēka pētīšanas Institūtā un bija tā vadītājs, kā arī Veselības Veicināšanas Biedrībā Rīgā. Profesors bija stingrs, bet taisnīgs skolotājs. Jaunie ārsti no viņa guva medicīnas pamatzināšanas viņa trijos bāziskos priekšmetos: anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā. Viņš bija apdāvināts abrocīgs zīmētājs, skicēdams ar vienu roku, rakstīdams ar otru tanī pat laikā. Viņa lekcijas bija klasiski skaidras un visiem saprotamas. Profesors nekad studentus neizsauca savu lekciju laikā, bet viņa priekšlasījumi bija arvien pārpildīti. Profesoram bija fainomenāla atmiņa. Medicīnas fakultātes 6 gadu kursa periodā, viņš bija tiešā saskarē ar saviem studentiem. Šinī laikā viņš savus audzēkņus iepazina tik labi, ka nekad tos vairs neaizmirsa. 15—20 gadus vēlāk viņš atcerējās viņu vārdus, varēja pateikt, vai viņi bija labi vai slikti studenti un kurā gadā bija savas studijas nobeiguši. Profesors piederēja korporācijas Fraternitas Metropolitana saimei. No savas saimes studentiem viņš bieži prasīja vairāk zināšanu un bija stingrāks pret viņiem eksāmeņos. Profesors iemantoja ne tikai savu audzēkņu respektu, bet arī patiesu cieņu un mīlestību, kas neizbeidzās līdz pat viņa nāves dienai. Trimdā profesors ar savu laulāto draudzeni devās 1944. gada rudenī. Izšķiršanās bija grūta, jo bija jāpamet tik daudz, kas bija radīts. Vācijā profesors vispirms strādāja Jēnas universitātē, vēlāk, pateicoties angļu valodas zināšanām, kā vecākais ārsts pie UNRRAs un IRO organizācijām. Viņš tika nozīmēts par IRO skrīninga komisijas priekšsēdi Britu zonā, kas pārbaudīja ārstu, zobārstu un farmaceitu profesionālo kompetenci. Pateicoties savai atmiņai, viņš bija neatsverams palīgs tiem latviešiem, kas savus dokumentus bija pazaudējuši kara vētrās. Protams, profesors arī lasīja lekcijas Baltijas Universitātē Pinebergā savos priekšmetos un nekad nav turējies nomaļus, lai savam tautietim palīdzētu grūtajā trimdā. Pēc Latvijas Ārstu un Zobārstu Apvienības organizēšanās Vācijā, profesors Prīmanis izdarīja nesamaksājamu pakalpojumu visiem latviešu ārstiem un zobārstiem. Viņa vadībā, un atkal, pateicoties viņa neparastai atmiņai, tika restaurēta un nodrukāta Medicinas fakultātes studiju gaita visos tās 6 gados. Šinī dokumentā bija uzskaitītas katrā priekšmetā nolasīto stundu skaits, kā arī to stundu skaits, kas bija pavadīts nebeidzamajos praktiskajos darbos un klīnikās. Profesors bija viens no bijušiem Medicīnas fakultātes dekāniem (otrs: prof. H. Buduls) kas šādu apliecinājumu parakstīja trimdas latviešu ārstiem un zobārstiem. Mūsu diplomus ārzemēs neatzina, bet šāda veida apliecība deva iespējas latviešiem iegūt tiesības, praktizēt medicīnu kā ASV, tā arī visur citur, kur tie bija nonākuši. Bez tam profesors nekad neatteicās rakstīt ieteikuma vēstules licenču devējām iestādēm dažādos ASV štatos un citās zemēs, lai palīdzētu kādam no saviem audzēķņiem iegūt tiesības komplikāciju gadījumos. 1948. gadā profesors pieņēma piedāvājumu braukt uz ASV, lai darbotos par anatomijas profesoru Pitsburgas Universitātē. Šinī milzu universitātē viņš darbojās no 1948. gada līdz 1964. gadam, kad aizgāja pensijā. Savu izpalīdzīgo dabu viņš pierādīja pat ar pensionēšanās aktu, palīdzēdams savam bijušam L. U. asistentam no Anglijas pārņemt to posteni, kurā viņš bija darbojies 22 gadus. Šo ražīgo 22 gadu laikā Amerikāņu Medicīnas Studentu Apvienība godināja viņu trīs reizes, apbalvojot ar „Zelta Ābolu" par to, ka viņš ir bijis tā gada vislabākais profesors. Savā Pitsburgas dzīves laikmetā profesors bija ilggadīgs Pitsburgas Latviešu Biedrības un draudzes vadītājs. Prīmaņiem piederēja kāda Pensilvanijas paugura kalnagals. To viņš sauca par savu Gaiziņkalnu. Tur pulcējas apkārtnes latvieši, lai svinētu Jāņus, Jēkabus un citas sanāksmes. Tur visi bija mīļi viesi un tur bija Pitsburgas latviešu "saiešanas nams", kamēr vien saimniekiem bija spēks to uzturēt. Kopš Latvijas Ārstu un Zobārstu Apvienības darbības atjaunošanas ASV, profesors Prīmanis bija šīs organizācijas viceprezidents. Līdz pat savām pēdējām dienām viņš turpināja palīdzēt saviem kollēgām ar atsauksmju un rekomendāciju rakstīšanu. Viņš arī sarakstīja un publicēja savas atmiņas par Medicīnas fakultāti Rīgā un ir devis daudzus rakstus dažādiem žurnāliem. Savā profesijā profesors ir publicējis kādus 30 zinātniskus darbus Latvijas, ārzemju un ASV profesionālajos žurnālos. Dzīves pēdējie gadi bija ciešanām pildīti smagas sirds slimības dēļ. No aktivitātēm bija jāatsakās, kas šim darbīgajam cilvēkam bija grūti panesams. Savas gaišās acis viņš slēdza 22. novembra vakarā Pitsburgas Presbiteriāņu slimnīcā.
SIT TIBI TERRA LEVIS.
Dr. Pauls Purviņš, Frat. Metr.
IN MEMORIAM
1972.04.01 Universitas
💢💢💢
💢💢💢
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru