Atmodas laiks ^

Janvāra melnā nedēļa

Ziņas par manifestācijām un sardzēm ledainajās diennaktīs pie Latvijas Republikas valdības, radio un televīzijas ēkām Rīgā, no asiņainās svētdienas Lietuvā, 13.janvāra, līdz pirmā Latvijas upura Roberta Mūrnieka bērēm sestdien, 19.janvārī, līdz Zviedrijas krastam nepārtraukti raidīja Rīgas radio. Latvijas radio no Doma laukuma Rīgā atspoguļoja ziņas un dezinformāciju, skaļos draudus un klusos lāstus, valdības palīgā saucienus un visas Latvijas sakustēšanos sargājot Rīgu. Viļņā šāva uz demokrātiju. Latvijas iedzīvotāji mēģināja aizstāvēt republikas likumīgo valdību — uz dzīvību un nāvi! 

Centra ļaunajai varai ar kalašņikoviem pretī stāvēja aizsargi ar kailām rokām. Plikas rankas — sacīja Lietuva. Dienas bija aukstas, tikai Ziemas karā rūdītā Somija tās laika ziņās nosauca par "maigu temperatūru" — starp -3 un -7°C. Pēc pirmā satraukuma par izmešanu no preses nama — ar to kas mugurā, sekoja slaktiņš Lietuvā. Asinis, asaras, cilvēku ķēdes pret tanku kāpurķēdēm Viļņā. Daugavmalā pulcējās pāri pusmiljona demonstrētāju. Tauta, te tu stāvi, sanākusi no savas brīvas gribas. Plakāts sauc: "Ja ne šodien, tad kad? Ja ne mēs, tad kas?" Anatolijs Gorbunovs jautā kopā ar tautu: "Ar ko mēs esam noziegušies, ka atkal mums jāstāv neaizsargātiem pret varmācību?" Nobeigums uzrunai atbalso saltas atmiņas: "Es palikšu savā vietā — kamēr Latvijas Republikas valdība tā vēlas." Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks tulko nevienam nezināmās un nevienam nevajadzīgās "Nacionālās glābšanas komitejas" vilinājumus. "Neļaujiet apmuļķoties, ka, sagaidījuši viņus, Jūs tiksiet pie desām un lēta šņabja. Tie, kas ir gatavi pārdot tautas godu par 30 sudraba grašiem, pat to nodevības algu nedabūs, jo impērijai vairs nebūs ar ko maksāt!" Armijas helikopteri riņķo pāri galvām un aģitē uz "Glābēju" mītiņu — un streiku — "Varmāku maitas putni!" Raimonds Pauls uzsauc: "Kāpēc Jūs visi tādām drūmām sejām? Nu beidzot ir laiks saukt 'nost'!" Palieciet sargāt Augstāko padomi! Svarīgi saglabāt radio un televīziju. Jāsargā tilti! No rokas rokā, pāri pūļa galvām, ceļ vainagu upuru piemiņai līdz Daugavas straumei. 

Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai. Nebaidieties no Rubika smaida! Savaldību, bet nepiekāpību! Ar karogiem un bībelēm rokās — uz dzīvību un nāvi. Ziedojiet malku, kur sildīties sardzēm! Uzbrukumi tiltiem, Vecmīlgrāvī. Piekauti šoferi, sadedzinātas mašīnas. Vai tie bija bruņoti vīri? "Tie bija zvēri," sieviete ar sasistām acīm liecina, "sist sievietei ar šautenes laidni pa pieri — tos nesauc par vīriešiem!" — Eki razboiņiki! Melnā sotņa! — Maskava... nekā nezina. Gorbačovs apgalvo, kā bērnu deklamācijā, — Mein Name ist Hase, ich weiss von nichts šis perversais miera eņģelis! — skanēja tautas vērtējums. Pirmdien, 14.janvārī — dezinformācija Maskavā par "Glābēju" mītiņu Lietuva. Esot bijušas grandiozas sanāksmes Viļņā un Klaipēdā, ziņo centrs. Nikna, bet ne grandioza, maršēšana notika Viļņā, bet Klaipēdā paredzētā "Glābēju" varas demonstrācija vispār nebija notikusi. Tallinā notikusi neliela sanāksme. Tartū saskaitīti 500 "Patiesie" — vairāk nekā puse esot bijuši krievu ekskursanti, kuri vulgārajiem bļāvieniem nav aplaudējuši. Uz Rīgas nesankcionēto mītiņu, kas bija plānots Doma laukumā, bet pārcelts uz ASK sporta laukumu, pasūtināti autobusi aizveda ap 4000 medaļotus veterānus un savervētus ļaudis tieši no darba vietām. Apgalvo, ka 12.000! Ārzemju prese pat notic centra aģentūrām un ziņo par 25.000. Zinātāji apgalvo, ka ASK laukumā nevar dabūt iekšā vairāk kā 5000. Ārdās Alksnis, ārdās Aļeksējevs. Pareizticīgo garīdznieks Aleksandrs Zotovs aicina uz piemiņas brīdi Lietuvas upuriem — to kaut kā piecieš, gan deklarējot, ka zem tanku ķēdēm sašķaidītie paši vainīgi. Kad tēvs Aleksandrs mēģina aicināt uz saticību un žēlsirdību viņu izsvilpj — visi 4000. Laiks ir nežēlīgi auksts, paredzētais gājiens uz Ļeņina pieminekli izjūk. Radio komentētājam atlika konstatēt, ka ledainajā naktī Vladimirs Iljičs ar paceltu roku velti gaidīja apsolītos ziedus. Stokholmas pirmdienas sanāksmē — 44. — tiešām ir 7000 zviedru un baltiešu. Laukumam pilsētas centrā netiek vispār klāt, ļaužu mūris ar karogiem un plakātiemr Kauns! Kauns! Kauns! — miera eņģelim. Zviedru ārlietu ministrs, visu partiju vadītāji — arī bij. komūnistu. Zviedru skolēni tur plakātu uz avīžu kiosku jumta: "Kurš velns grib būt sarkans šodien!" — Ai, māsa Lietuva! Mēs esam divas kokles no viena koka.

 Sargi pie ugunskuriem dzied: Mēs sitīsim tos utainos. Radio dod viņiem iespēju sūtīt sveicienus: "Man mājās sieviņa ar mazu bērniņu." — "Varbūt pasakiet vārdu, lai viņa zina." — "Nevajaga, mans mazais sunītis tūliņ pazīs manu balsi radiofonā." Paliec sveiks, mans mazais draugs! Kino saloni, klubi, privātas adreses piedāvā iespēju apsildīties un atpūsties. Radio raida angļu, vācu, krievu un lietuviešu valodā. Neziņa par Viļņas televīzijas torņa aizstāvju likteni. Cīņa ir notikusi par katru stāvu. Medicīnisko personālu nelaiž tuvumā. Par iznestiem kritušiem apgalvo, ka tie "dabūjuši sirdstrieku". Sarkanais Krusts vēlāk redz asinīm aptašķītas kāpnes līdz 14.stāvam — tas nav no sirdstriekas. Otrdien, 15.janvāris... Stokholmā atklāj Latvijas informācijas biroju. LR ārlietu ministrs Jurkāns dod stāvokļa vērtējumu Baltijā un Padomju Savienībā visos Zviedrijas televīzijas raidījumos. Latvijas Sieviešu līga sūta telegrammu Raisai Gorbačovai... Naktī piekauti malkas vedēji sardzēm. Saspārdīti lukturi smagai mašīnai, sašautas riepas. Nezvērs sprāgs! — Nāk solidaritātes apliecinājumi no Kuzbasa ogļračiem — viņi sola streikot, prasa, lai izvāc armiju no Baltijas un prezidents Gorbačovs lai atkāpjas. Latvijas Republikas valdība dara ko var, lai nožonglētu uz politisko draudu asmeņa — un aizkavētu asins izliešanu. Deputāts Čepānis prasa: "Kā lai rīkojas, lai vilks būtu paēdis, un kaza dzīva?" Radio aicina Turlavas grupu no Kuldīgas pagasta "doties mājup, kur Jūsu drosme un izturība vairāk nepieciešama". Pēc pāris stundām to radio atsauc, kā apzinātu viltus informāciju! Iekšlietu ministrs un kārtības sargu vadītājs Aloizs Vaznis aicina pārbaudīt visus rīkojumus. "Glābēji" uzrādījuši pavēli ar viņa parakstu par ceļa sprostu likvidēšanu. "Nekad neesmu tādu parakstījis!" Asins darbi — Eiropā, "mūsu kopējās mājās". Pēc ziņām, ka Ādažu lielsaimnieks Alberts Kauls ir Maskavas astbalstītāju kalpu vadībā, Ādažu darbinieki aicina viņu: "Vai tiešām ar desu Jūs varat nopirkt brīvību? Suni tā var piemuļķot. Mēs to nevaram!" Helikopteri riņķo ap Augstāko padomi, jārēķinās ar to, ka var pielietot ķīmiskos līdzekļus cīņā pēc varas. Ārsti aicina lietot peldbrilles pret asaru gāzi... "To traipu, Kaula kungs, nevarēs nomazgāt!" "Izsargājieties no reibinošu dzērienu lietošanas — mums vajadzīgas pilnīgi skaidras galvas," mudina Juris Dobelis. Vienā pusē barikādēm — burtiski — ir partokrātija, otrā demokrātiskie spēki. Trijās dienās 900 asins devēji vienā medicīnas punktā! Melnās beretes trako. Nošauts satiksmes ministra šoferis Vecmīlgrāvī. Pirmais upuris! Ziņu Stokholma saņem Latviešu palīdzības komitejā  Jurkāna referāta laikā: "Mēs varam godināt viņa piemiņu, mēs varam lūgt Dievu. Bet jārēķinās ar tālākiem upuriem." Vai atkal tuvojas garā polārā nakts? Šonakt nav vietas laukā sievietēm un bērniem. Radio intervē Jāņa Vagra kundzi. "Smagi, ļoti smagi ap sirdi. Vedu savus mazbērnus rādīt barikādes un stāstu viņiem, ka tas, kas notiek pašlaik, ir vēsture. Kaut nu saprāts un demokrātija uzvarētu!" Pasaules televīzijas ekrāni rāda puisi ar Grīziņkalna smīnu, kas nicinoši saka: "Kad mēs dabūs ieročus, mēs viņus (beretes) noslaucīs." Var manīt, ka ir arī sievietes pie barikādēm. Kopā ar sargiem no Ropažiem, Kandavas, Dundagas. Lauki vienmēr glābj pilsētu. Visi kopā! Lietuva raida no Doma laukuma Rīgā. "Labas vakaras!" Naktī uz 17.janvāri sākas karš Persijas līcī. Sabiedroto ieroču arsenāls pret Irāku. Baltija — ar "plikām rankām". "Viņi" trako. Lietuvas AP deputāts izrauts no automašīnas un 2 stundas ar paceltām rokām nostādīts pie sienas, kā noziedznieks. Atkal telegramma uz Maskavu, kas atkal atbild ar saniknotu aizvainojumu: Baltieši paši izaicina. Pasaules ekrānos Baltijas likteņa cīņa konkurē ar smagajiem bumbvedējiem tuksnesī. Kaut viņu devītais! Lielā izlādēšanās ieiet Interfrontes aprēķinos. Austrālijas tenisa meistarībā spēles pārtraukumos pretinieki sabāzuši galvas kopā, vēro cīņas Baltijas vecpilsētās un sabiedroto angāros Arābijā. — Tā ir vēl svarīgāka spēle. Pāvests Jānis Pāvils II aizlūdz par Baltiju. Mēs nepakļausimies! Nāk apliecinājumi no armijas daļām — Dobelē, Ādažos, Vitebskā, ka viņas nepacels ieročus pret iedzīvotājiem Baltijā. Turēties kopā! Šonakt jānosargā Rīga! Šodien jānosargā! Nomainiet vīrus pie ugunskuriem! "Jau sešos no rīta nāk tantiņas ar sviestmaizēm un siltu dzērienu. Paldies par lauku maizīti! Paldies par medus kanniņām, par cigaretēm! Par visām mīkstajām šallēm un rakstainajiem dūraiņiem! Sardzi uz Mangaļu tilta!" Zviedru avīzes pilnas ar Latvijas notikumiem, it kā tās būtu Rīgas dienas lapas. Sestdien, 19.janvārī Robertu Mūrnieku — pirmais par Latvijas nākotni kritušais — no Sv.Alberta baznīcas Pārdaugavā uz kapsētu pavada sirmā māte, brālis Juris, māsa Rita, Latvijas Republikas valdība un 35 km rindā Latvijas iedzīvotāji. Rokās alpu vijolītes — divas sarkanas, viena balta. Visi Latvijas šoferi godina kritušo kollēgu. Melno berešu bandītu lode nogalināja darba pārstāvi. Rīgas radio atskaņo Dārzi Melancholisko valsi: sēru mūziku. Rīgā ceļ betona bluķus ap valdības namu. Radio turpina raidīt. Noguruši. Nosaluši. TASS Maskavā ziņo, ka varu pārņēmusi "Glābšanas komiteja".  Jānis Peters zvana no Maskavas, ka tur situācija ir tuvu eksplozijai. Alberts Kauls paziņo, ka izstājas no komunistu partijas. Dezinformācija? Nē, viņš pats to paziņojis televīzijā. Vladimirs Iljičs joprojām velti gaida puķes. Pie viņa kalašām ziedam novietots šauts un izdedzis autobuss. Rakstnieks Zigmunds Skujiņš nakts vidū saka paldies radio ļaudīm, kuri šajā nedēļā šausmu brīžos aukstasinīgi uzturējuši garu starp Rīgas sargiem. Diena nepārtrauktā bezmiega sardzē. Rīgas radio pavediens atnesa ziņas arī bezmiega klausītājiem Zviedrijā — diennakti pēc diennakts. 

  

Janvāra melnā nedēļa 

1991.01.28 Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija" 

Aina Grinberga

Kārtējā provokācija

Vitālijs Baltalksnis

Kartējā provokācija

1991.03.12 Pilsonis Vitālijs Baltalksnis

Bija dzirdamas arī tādas runas — no «Ādažiem» gan neesot organizēti uz Rīgu   braukuši. Es tomēr vēlējos pārbaudīt šo runu patiesīgumu. Zvanīju uz  «Ādažiem», un augstākā priekšniecība, kura tobrīd bija saimniecībā sazvanāma,  bija pati priekšsēdētāja sekretāre. Viņa par vaicājumu jutās patiesi sarūgtināta —  jau pēc pirmā aicinājuma uz Rīgu devušies desmit traktori, pēc tam vēl seši  septiņi, un tagad Rīgas aizstāvjos esot jau apmēram 30 smagās tehnikas vienības.  Līdz šim sargājuši Ulbroku, tagad, cik zināms, pārvietoti uz Zaķusalu. RĪGU UN LATVIJU GLĀBA ZEMNIEKS 1991.01.25 Lauku Avīze M. Igaune

Vasarnīcu kooperatīva "Salūts" patvaļīgi iekārtotā "guberņa" Ādažu ciemā

Ādažu ciemā 1989.07.15 Darba Balss (Rīgas rajons) Kūkums, J.

 

Krievijas karaspēks izvācies

1994.08.20 Latvija Amerikā Līga Laizāne, Rīgā

 

Arī Ādažos, Dobelē, Garkalnē vairs nav Krievijas karaspēka 1994.08.17 Laiks

 

Ādažos svinēšot 7. un 8. novembri...

1990.10.23 Darba Balss (Rīgas rajons) Veckalne, Silvija

Mums tanki Ādažos

1989.01.21 Latvija Amerikā Kaspars Akmens

Kādā no šis vasaras demonstrācijām Rīgā bija redzams arī plakāts ar saukli 

"Nost ar Ādažu tankiem!"

VĒSTURISKS NOTIKUMS

1988.09.24 Laiks

Zaļie protestē pret armijas mežu dedzināšanu   

Zanda Grauze  

Rīga, 27. jūl. Turpinās zaļo grupējumu nevardarbīgās pretošanās akcijas pret Krievijas armijas atrašanos un darbību Latvijā. Sestdien, 25. jūlijā, Vides aizsardzības klubs kopā ar vācu kolēģiem un misionāriem rīkoja pacifistisku akciju pie Ādažu kara bāzes. Šī akcija esot protests pret Krievijas armijas pārstāvju rīcību, kā rezultātā izcēlušies ugunsgrēki karaspēka mežniecības mežā, kā arī pret svešas armijas uzturēšanos Latvijā vispār. VAK viceprezidents Pāvils Raudonis Dienai pastāstīja, ka klubs aicinot visus Latvijas iedzīvotājus piebiedroties zaļo akcijām. To galvenais veids esot nesadarbošanās ar armiju un ceļu slēgšana. Sestdienas akcija bijusi skaitliski neliela, jo tā bijusi paredzēta bez skaļuma, klusa  un mierīga. «Mēs savas akcijas ceram turpināt, varbūt būs pat badastreiki,» teica P. Raudonis. 

Zaļie dodas piketēt pie Ādažu poligona. 

Zaļie protestē pret armijas mežu dedzināšanu  

1992.07.28 Diena   

Zanda Grauze

-