· Latvijā iecienītākā sāļo uzkodu
zīmola "Ādažu Čipsi" pirmsākumi meklējami jau 1972. gadā, kad vietējā
kolhozā "Ādaži" sāka ražot pirmos kraukšķīgos kartupeļu salmiņus.
· 1993.gadā dibinātais
uzņēmums A/S "Latfood" strauji kļuva par Latvijas vadošo
kartupeļu pārstrādes uzņēmumu, kas ražo un izplata kartupeļu čipsus un sāļās
uzkodas.
·
Kopš 2005. gada
"Latfood" ir Norvēģijas koncerna "Orkla group" sastāvā, bet
šodien tas kopā ar tādiem leģendāriem Latvijas zīmoliem kā "Laima"
un "Staburadze" veido vienu no spēcīgākajiem saldumu un sāļo
uzkodu ražotājiem Baltijā - SIA “Orkla
Confectionery & Snacks Latvija”.
·
Stāstā par uzņēmuma vēsturi
visbūtiskākais ir "Ādažu Čipsi" zīmols. Tas Latvijā ir tik mīlēts, ka
vārdi "kartupeļu čipsi" asociējas tikai un vienīgi ar "Ādažu
Čipsi" - tieši tik stipras ir tā saknes, tradīcijas un atpazīstamība.
Tikpat stipri "Ādažu Čipsi" mīl savu pircēju. Mūsu produktu
sortimentā ir gan sen zināmas un pazīstamas garšas kā kartupeļu salmiņi un
čipsi ar dillēm, tā pavisam jauni produkti - "katliņčipsi" un
"vafeļčipsi" , kuru garšu nianses novērtē pat izsmalcinātākie sāļo uzkodu piekritēji.
==================================
KARTUPEĻU BRĪNUMZEMĒ
1993.09.07 Neatkarīgā Cīņa
ŠTEINFELDE, ILZE
===================
·
Eksporta tirgos Latvijas sāļās
uzkodas un čipsi pazīstami ar zīmolu "The original Taffel Snacks",
kas kaimiņvalstīs iekarojuši tirgus līderpozīcijas. Pēc 2015. gada tirgus
izpētes kompānijas Nielsen datiem Lietuvā "Taffel"
ir 3. vietā sāļo uzkodu un čipsu segmentā, savukārt Igaunijā šis zīmols ir top
pieciniekā šajā kategorijā. Arī tik tālā zemā kā Mongolija "Taffel"
ir viens no mīlētākajiem zīmoliem, kur tiek uzsvērta tā eiropeiskā izcelsme.
·
Turpinot ražot savus
"bestsellerus" un, izstrādājot jaunus produktus un jaunas produktu
kategorijas, "Ādažu Čipsi" uz lauriem neguļ ne brīdi. Tāpat nākamie
mērķi ir saistīti ar jaunu eksporta tirgus apgūšanu galvenokārt Austrumos, kur
interesi izrādījuši potenciālie klienti gan no Korejas, gan Ķīnas. Arī tas
prasīs izstrādāt jaunas receptūras, taču pašmāju sāļo uzkodu speciālisti ir tam
gatavi.
Ādažos atklāta čipsu ražošanas līnija
Akciju sabiedrības "Ādaži" kopuzņēmums "Latfood" savu gada pastāvēšanas jubileju atzīmēja 15. decembrī ar visiem Rietumu standartiem atbilstošas čipsu ražošanas līnijas atklāšanu. Jaunās līnijas tehnoloģija stundā ļauj saražot simts kilogramus gatavās produkcijas. Pagaidām čipsus ražo ar paprikas un tā sauktajām buljona garšvielu piedevām (80 g fasējumā, kura pašizmaksa esot Ls 0,22), taču piedevu buķete arvien tikšot paplašināta. Fasējumu un garšvielas ādažnieki iepērk ārzemēs, taču visa pamatizejviela — kartupeļi — ir audzēta Latvijā.
No plānotajām 10 000 tonnām kartupeļu šogad neražas dēļ esot iepirktas tikai 6000 tonnas. Kā izteicās "Latfood" direktors Aleksandrs Sidorovs, sausums un neraža šovasar ir bijuši ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā "Latfood" cehā ražo arī kartupeļu frī, plācenīšus un kroketes. Pavasarī kopuzņēmums ar kartupeļu audzētājiem slēdza līgumus, kuros vienojās ne tikai par cenu, bet deva arī ražošanas standartiem atbilstošu sēklas materiālu. Lai kaut daļēji saglābtu plānoto ražu, "Latfood" šogad audzētājiem par standarta kartupeļiem esot maksājuši ievērojami vairāk, nekā līgumā bijis paredzēts. Čipsu, kartupeļu frī, krokešu un plācenīšu ražošanai noderot šādas Priekuļos izaudzētās Latvijas kartupeļu šķirnes: 'Skaidra', 'Madara' un 'Agrie dzeltenie'. Ādažnieki ar Priekuļu selekcionāriem strādājot pie speciālas vietējās šķirnes radīšanas, jo pagaidām pārsvarā tomēr tiekot izmantotas no Holandes ievestās un Latvijas apstākļiem piemērotās, kartupeļu šķirnes. Ādažniekiem plāni ir lieli — ar savu pārstrādāto kartupeļu produkciju nosegt visu Baltijas tirgu un iespiesties arī Krievijas lielpilsētās. Kopumā ar "Latfood" ceha jaudām gadā varot pārstrādāt līdz 30 000 tonnām kartupeļu. Lai šos mērķus sasniegtu, Ādažos jau nākamā gada janvārī kartupeļu audzētājiem tikšot rīkots plašs seminārs.
Ādažos atklāta čipsu ražošanas līnija 1994.12.20 Lauku Avīze |
***
Kraukšķīgie gardumi Ādažos
ILZE ŠTEINFELDE
Vakar Ādažos Latvijas un Vācijas kopfirmas Latfood kartupeļu pārstrādes cehā atklāja kartupeļu čipsu ražošanas līniju. Tās jauda - 100 kilogrami kraukšķīgo gardumu stundā. Latfood galvenais tehnologs Jānis Duks izstāstīja, ka no ārzemēm ir atvesta jaunā ražošanas līnija. Garšvielas ceļojušas no Austrijas un Igaunijas, bet iesaiņojums - no Somijas. Vienīgi kartupeļi ir mūsu.
ILZE ŠTEINFELDE
Vakar Ādažos Latvijas un Vācijas kopfirmas Latfood kartupeļu pārstrādes cehā atklāja kartupeļu čipsu ražošanas līniju. Tās jauda - 100 kilogrami kraukšķīgo gardumu stundā. Latfood galvenais tehnologs Jānis Duks izstāstīja, ka no ārzemēm ir atvesta jaunā ražošanas līnija. Garšvielas ceļojušas no Austrijas un Igaunijas, bet iesaiņojums - no Somijas. Vienīgi kartupeļi ir mūsu.
Pašreiz izmantojam 70% Holandes un 30 - Latvijas šķirņu, - teica Agris Everss. - Ceru, ka nākotnē šī proporcija būs otrāda. Šogad Latfood bija noslēgusi līgumu ar zemniekiem, nodrošinot viņus ar sēklu par 10 000 tonnu kartupeļu piegādi. Iepirkuma cena - 40 lati tonnā. Rudenī kartupeļu audzētāji atveda tikai 6000 tonnas. Sakarā ar neražu cenu paaugstināja līdz 60 latiem par tonnu. 55% uzņēmuma pieder vācietim Albrehtam Hāzem. Viņš lēš, ka jaunā kartupeļu čipsu līnija ieguldīto naudu atpelnīšot 4 līdz 6 gados. Hāzes kungs uzskata, ka pašreiz svarīgākais esot iemācīt zemniekiem labāk audzēt kartupeļus, jo Latfood gadā varot pārstrādāt 20 000 līdz 30 000 tonnu. Uz jaunās līnijas atklāšanu bija uzaicināts arī zemkopības ministrs Ārijs Ūdris. Viņš solīja, ka valdība turpmāk atbalstīšot šāda veida uzņēmumus. Latfood nākamgad cer noslēgt līgumus ar zemniekiem par 15 000 tonnu kartupeļu piegādi.
Kraukšķīgie gardumi Ādažos
1994.12.16 Neatkarīgā Cīņa
ILZE ŠTEINFELDE
Kraukšķīgie gardumi Ādažos
1994.12.16 Neatkarīgā Cīņa
ILZE ŠTEINFELDE
03.11.2020
=======
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju padomes vadītājs Ilgvars Krūmiņš |
Par kartupeļu tirgu
1999.01.15 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.)
====================
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru