Miera mītiņš / Romešs Čandra <>

Romeša Čandras sagaidīšana pie Kultūras nama

Sociālisms un miers nav šķirami 

Runā Vispasaules miera padomes prezidents Romešs Čandra.

Runā Vispasaules miera padomes prezidents Romešs Čandra.

18. decembrī Rīgā ieradās Vispasaules miera padomes prezidents, starptautiskās Ļeņina prēmijas «Par miera stiprināšanu starp tautām» laureāts Romešs Čandra un Vispasaules miera padomes izpildsekretārs Frenks Svifts. kas pēc Padomju Savienības Miera aizstāvēšanas komitejas ielūguma Vispasaules miera padomes delegācijas sastāvā uzturas mūsu zemē sakarā ar PSRS nodibināšanas 60. gadadienas svinībām. Delegācijas locekļi apmeklēja Rīgas rajona kolhozu «Ādaži», kur piedalījās PSRS nodibināšanas 60. gadadienai un Vissavienības komunistiskajai sestdienas talkai veltītajā mītiņā. Atklādams mītiņu, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas prezidija loceklis, kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls teica, ka kolhoza darbaļaudis jau ziņojuši par savu izcilajai mūsu valsts jubilejai veltīto individuālo un kolektīvo sociālistisko saistību izpildi. Viņu darbs guvis  augstu novērtējumu - daudznacionālajam saimniecības kolektīvam piešķirts PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK ceļojošais Sarkanais karogs. Pirms jubilejas sociālistiskās sacensības gaitā, uzsvēra runātājs, spilgti izpaudusies visu mūsu Dzimtenes nāciju un tautību nesatricināmā draudzība, sadarbība un brālīgā savstarpējā palīdzība. Bez visa tā, bez padomju republiku nesatricināmās savienības nebūtu iedomājami ari mūsu panākumi un sasniegumi. Mums ir daudz rūpju, turpināja runātājs, bet mūsu mīļotās ļeņiniskās partijas un Padomju valdības galvenās rūpes vienmēr bijušas un joprojām ir rūpes par mierīgu dzīvi, par cilvēkiem, par viņu nākotni, par viņu bērnu nākotni. Kolhoza «Ādaži» zemkopji, visi tā darbaļaudis apsveic un pilnīgi atbalsta PSKP un Padomju valsts miermīlīgo politiku. Viņi darīs visu, lai īstenotu partijas XXVI kongresa nospraustos uzdevumus, PSKP CK 1982 gada maija un novembra Plēnumu lēmumus. Par PSKP ļeņiniskās nacionālās politikas triumfu, par darba veltēm PSRS nodibināšanas 60. gadadienas svētkiem, par savu atbalstu PSKP XXVI kongresa pieņemtajai Miera programmai, par nepieciešamību novērst kodolkatastrofu mītiņā runāja kolhoza slaucēja Sociālistiskā Darba Varone A. Dreimane, mehāniķis A.Treibuts un vietējās skolas skolotāja D. Dumpe. Pārliecību par miera ideju, saprāta un tautu gribas uzvaru savā runā mītiņā izteica Vispasaules miera padomes izpildsekretārs Frenks Svifts. Klātesošo sirsnīgi sveikts, runāja Vispasaules miera pa domes prezidents Romešs Čandra. Viņš norādīja, ka pašlaik, kad saasinājies starptautiskais stāvoklis, vairāk nekā jebkad vēršas plašumā kustība par miera nosargāšanu, bruņošanās sacensības ierobežošanu un atbruņošanos. Kara vanagi grib piespiest pasaules tautas samierināties ar nemitīgas bruņošanās sacensības turpināšanas un militāro izdevumu palielināšanas politiku. Taču pasaules tautas neizdosies iebiedēt, tās spēj novērst pasaules kara ugunsgrēku. Šai nolūkā ir nepieciešama visu miera piekritēju vienotība un saliedētība. Romešs Čandra augstu novērtēja PSRS miera iniciatīvas. Padomju zeme, sociālistiskā sadraudzība, viņš uzsvēra, visiem mūsu planētas cilvēkiem rāda iedvesmojošu priekšzīmi cīņā par gaišu nākotni. Spilgtos tautu draudzības un brālības svētkos izvērtušās PSRS nodibināšanas 60 gadadienas svinības. Kolhoza «Ādaži» kolektīva mītiņā piedalījās Latvijas Komunistiskās partijas CK ārzemju sakaru nodaļas vadītājs V Laukmanis un Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētājs Andris Vējāns. Vispasaules miera padomes delegācijas locekļi tika iepazīstināti ar saimniecības sasniegumiem dažādās ekonomiskās un sociālās attīstības jomās. Šai pašā dienā Vispasaules miera padomes delegācijas locekji apmeklēja Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju, kur viņiem bija saruna ar komitejas prezidija locekļiem. Viņi devās ekskursijā pa Rīgu, iepazinās ar Padomju Latvijas galvaspilsētas ievērojamākajām vietām, ar tās vēstures pieminekļiem.

 LATINFORM 

* Rīgas Balss / 20.12.1982

Romešs Čandra apmeklējot "Briljantu" fermu

Mītiņa laikā kolhozā «Ādaži» / pirmajā rinda no kreisās: Jefims Kraimans, Ivars Dzenis  ( abi no  saimniecības skaitļošanas centra )

Miera prezidents Latvijā

Viņš izkāpa no Taškentas lidmašīnas pusnaktī. Bija uzskrējis pirmais sals, viegli puteņoja. Virs lidlauka spīdēja divas šķelmīgas zvaigznes. Un otras divas — viņa acis, drošas, mundras dienvidnieka acis, kas jau, ilgus gadus vērojot Helsinkus, apradušas ar ziemeļu vējiem, sirsnīgi raudzījās mums pretim. Uzbeku draugi, pats Sarāts Rašidovs, tika centušies Romešu Candru pierunāt, lai nosvin svētkus kopā ar viņiem, bet Romešs atteicās: — Esmu solījies. Mani gaida Rīga. Es gribu redzēt Latviju. Un tā viņš atradās mūsu vidū. Kopā ar savu izpildsekretāru Frenku Sviftu. Indietis un anglis. Komunists un bijušais arodbiedrību darbinieks. Vienotās frontes cīnītāji par mieru. Šīs cīņas vadītāji. Viesu agrais rīta gājiens — uz Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju. Tā nule iekārtojusies jaunās telpās. Un mūsu pirmie apmeklētāji — tādi dārgi un katra sirdij mīļi ciemiņi! — Mēs jūs sen pazīstam. — Mēs jūs dziļi cienām ... Satiekoties ar Vispasaules Miera padomes prezidentu, sacīja žurnālisti, kolhoznieki, mākslinieki, sirmgalvji un jaunieši. — Mēs jūs mīlam! Tā čukstēja kāda Ādažu ciema māmuļa, noklausījusies Romeša Candras saviļņojošo runu. Viņš ir lielisks orators. Improvizators. Mazliet pārliecies pār tribīni, raugās klausītājos, it kā vēlēdamies tuvāk piekļūt saviem sarunu biedriem. Liekas, viņš gribētu izjust zāles elpu, sakust ar to. Skan pavisam parasti, dzirdēti vārdi. Un arī minētie fakti nepārsteidz. Zināmi. Bet teikumi savijas īpašos gredzenos, rindkopas saplūst periodos, kas ieviļņojas arvien spēcīgāk un emocionālāk. Tā dzimst, virmo, krācē pārtop dzeja.

Cik reizes mēs esam dzirdējuši dziesmu par sauli, lai tā starotu vienmēr — pār tevi, pār mani, pār mums! Taču Ādažu mītiņā šis citāts iegūst jaunu pulsējumu. Un blakus saulei kā brūce iesmeldzās stāstījums par bērniem, ar kuriem RomeŠs pēc kara satikās Rietumvācijā. Meitenes un puikas, galvas nodūruši, drūmi skatījās zemē. Viņi nepacēla ne plaksta, baidījās palūkoties debesis, no kurienes vēl nesen gāzās bumbu viesuļi... Pēc trim gadu desmitiem Candru sveic Sofijas bērni. Gaiši, skanīgi kā Vitoša kalns. Ādažos šīs divas sastapšanās cieši sakļaujas ar trešo: Gaujas krastu pionieri uzsmaida Romešam kā tēvam. Un viņš neviļus atceras savu ģimeni Deli pilsētā, stāsta par mazbērniem. Saplok tālums. Vidzemes pagāniski brāzmainajai skaistulei blakus iedūcās, iešalcas, iedārdas varenā Ganga. Tur Candra smēla spēkus cīņai pret britu imperiālistiem. Cietums nesalauž viņu — tāpat kā Neru. Abiem ir atšķirīgi uzskati par dzīves attīstības likumsakarībām, viņi dedzīgi diskutē par asām sociālām problēmām. Kara un miera jautājumos Neru turas pie sava viedokļa, taču beigās tuvinās tai parādību izpratnei, kādu pauž krietni jaunākais Romešs Candra, kam 31. martā apritēs 64 mūža gadi. Kad viņš stāv tribīnē, jūtams kāds neredzams, stingrs pamats — daudz stiprāks par tiem dēļiem, uz kuriem jāpakāpjas. Pie viņa kājām it kā noguļas klintis, kuras daudzkārt apbrīnotas Latīņamerikā. Ap viņu it kā loku apliec Vjetnamas džungļi, kas tautai palīdzēja karot pret amerikāņu iebrucējiem. Aiz viņa plešas Sahāras smiltāju svelme un melnā kontinenta brīves alkās izslāpušo cilvēku augumi. Un tāpēc viņa vārdi skrien kā putni — pēkšņi atlido no Kordiljeru virsotnēm, noplīv pār mūsu klausītāju galvām un atkal laižas projām uz Berlīni, uz Ņujorku, uz Tokiju, uz Bombeju... Romešs Candra prot runāt — klusi, mērķtiecīgi, trāpīgi. Un viņš māk arī klausīties. Spēj ieklausīties citos. Vai šī retā un gudrā prasme apgūta Pendžabas universitātē? Bet varbūt Kembridžā? Nezinu. Es tikai dzirdu, ko viņš saka par priekšsēdētāju Albertu Kaulu: «īsts valsts vīrs.» Sociālistiskā Darba Varoni Dreimani raksturo kā īstu darba cilvēku, kas nemeklē skaistas frāzes. Un tā par katru. Par skolotāju Dumpi: «Var aizraut jaunatni.» Par kolhoza priekšsēdētāja vietnieku Jāni Leici: «Ļoti koncentrēts, precīzs.» Mūsu cilvēku miera gribu un miera centienus Romešs Candra uztver niansēti, kā dažādu personību būtības izpausmi. Ar līdzīgu uzmanību iedzīvojas Raimonda Paula mūzikas variācijās, latviešu tautas deju ritmā. Romešs prot arī skatīties — mežu zilgmē, tīrumu rāmajā ainavā. Sagadās divi jaukas dienas, un Latvija atmirdz ar vēlīniem decembra saules stariem pār mūsu jūru, pār Lielupi, pār sāpēs sastingušajiem Salaspils monumentiem. Daudz ko pieredzējušais vīrs notrīc. No apsnigušā viršu klajuma drēgnās dvesmas. No metronoma skaudrajiem cirtieniem. Abus ciemiņus apbur akvareļu izstāde, Džemmas Skulmes iejūtīgie paskaidrojumi. Tautas māksliniece uzsver svarīgāko, ritina galveno pavedienu, pat neminot atsevišķu autoru uzvārdus. Romešs Candra klusē. Arī to viņš prot, Runīgāks kļūst Frenks Svifts. Tūdaļ pamana zīmīgāko latviešu mākslinieku daiļradē, viņu asociatīvo domāšanas veidu, simboliku, vispārinājumu: tagadne izaug no vakardienas, novatorisms nav atraujams no tradīcijas, šodienas krasu ritms nav atdalāms no tautas tērpa un pūra lādes rakstiem. Apskates noslēgumā Romešs Candra ieminas: — Bet varbūt derētu spilgtāk, krasāk akcentēt miera cīņas tēmu? Viesa vēlējums izskan kā draudzīgs ieteikums un padoms latviešu mākslinieku turpmākajām iecerēm. Vispasaules Miera padomes viceprezidents Zaks Denī vasarā mums sacīja: — Mūsu kustība uzkrājusi milzīgu pieredzi. Romešs Candra izvērš, konkretizē šo atzinumu: — Tagad mēdz daudz runāt par jauniem strāvojumiem cīņā pret kodolieročiem. Būtībā tās ir mūsu pūliņu radītās, uzmodinātās straumes, kas nu vareni bango Rietumeiropā un citos kontinentos. Sarunās ar mūsu republikas vadību viesiem atklājas Latvijas vēsture, tās sarežģītais un varonīgais attīstības ceļš. Imants Andersons pastāsta par šodienu, Vladimirs Laukmanis — par sociālistiskās Latvijas sakariem ar ārzemēm, Nikolajs Osiņš — par Jūrmalas pilsētas celtniecības projektiem un plāniem. Romešu Candru un Frenku Sviftu pārsteidz mūsu lielā interese par Indijas kultūru, par angļu literatūru. — Tagores simtgade kļuva par miera ideju manifestāciju manā dzimtenē. — saka Romešs, kad Vilis Samsons pasniedz Viktora Ivbuļa monogrāfiju par dižo indieti. — Un nupat mēs svinējām 100. dzimšanas dienu Subramaņiam Borodi. Viņš tika it kā no jauna atklāts — izcils humānists. Padomju zemes patiess draugs. Ai, visas zemeslodes pilsoņi! Iegaumējiet! Tā ir jaunā laikmeta dzimšana... Klausieties, zemeslodes pilsoņi! Cilvēcei sākusies jaunā ēra. Es jau vēlāk, mājās pārnācis, izlasīšu šīs rindas. Un arī turpmākās: Es dziedu, jo esmu dzēris nektāru, Kurā zvaigžņu un mēness gaisma Sajaukušies ar vēja elsām. 

Romešs Candra un Frenks Svifts Salaspilī 

— Progresīvā pasaules literatūra allaž stāvējusi humānisma pozīcijās. — runā Candra. — un humānisms vienmēr bijis pret netaisnīgiem, varmācīgiem kariem. Romešs Candra mīl literatūru, mākslu, ziedus, bērnus, darbu. Viņš atpūšas, lidojot tālajās gaisa trasēs, braucot vilcienos. Biruta Sneidere saņem Romeša grāmatu «Ceļot un aizstāvot mieru pasaulē» ar ierakstu Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejai. Candram iepatīkas Rīga, mūsu republika. Viņš jau iecerējis šeit rīkot kādus plaša vēriena starptautiskus pasākumus, lai aktivizētu pretkara kustību. Atbalsta mūsu ierosmes atjaunot tradicionālās Miera dienas, kā arī Miera reisus pa Baltijas un Ziemeļu jūrām. ...Mūsu viesi, šķiroties no Rīgas, stāv ekspreša «Latvija» vagonā. Logā pavīd abu ceļavīru smaids, atvadu sveicienam paceltās rokas. Romešs Candra domās un sapņos jau dodas uz Maskavu, uz Helsinkiem, uz savu rezidenci. Viņš jau lido pāri ekvatoram. Viņu gaida visos meridiānos. Zemeslode dzīvo cerībās, un viņš, Indijas dēls, ir šo cerību vedēju pulka pirmais karognesējs. Miera prezident, labas veiksmes jums mūsu kopējā grūtajā, atbildīgajā un svētajā cīņa! 

1983.03.01 Karogs
ANDRIS VĒJĀNS

=====================

GARANTIJA MIERAM UN DARBAM

SARUNA AR LATVIJAS MIERA AIZSTĀVĒŠANAS KOMITEJAS PREZIDIJA PRIEKŠSĒDĒTAJA VIETNIECI BIRUTU SNEIDERI. 

— Aizvadīto gadu raksturoja sevišķa miera kustības aktivitāte visā pasaulē. Kāds bijis Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas ieguldījums kopējā cīņā par mieru? — Aizvadītajā gadā patiesi bija vērojams vēl nebijis miera kustības uzplaukums Lai atceramies kaut vai Miera gājienus Stokholma — Minska un Maskava — Vīne. Padomju Savienībā tajos piedalijās aptuveni 700 000 miera piekritēju. Šī masu aktivitāte bija aptvērusi visu pasauli Frankfurtē Pie Mainas Rietumvācijas ielās izgāja ap 60 000 demonstrantu, Dortmundā — vairāk nekā 100 000. Prasība ir viena — novērst kodolieroču izplatību Eiropā. Grandiozas manifestācijas ar aicinājumu «Atbrīvot mūsu planētu no kodolieročiem!» notikušas arī Francijā, Japānā un citur. ANO izsludinātajā atbruņošanās nedēļā zem padomju miera piekritēju aicinājuma Latvijā parakstījās vairāk nekā 165 000 darbaļaužu. Inteliģences pārstāvju un skolu jaunatnes. Aicinājums ANO spert radikālus soļus atbruņošanās lomā izskanēja vairāk nekā divos tūkstošos no Latvijas nosūtīto vēstuļu. Latvijas uzņēmumos, iestādēs, kopsaimniecībās, skolās noritējušas dažādas manifestācijas un sapulces. 

Ar sevišķu spēku tās izskanēja ZA Bioloģijas institūtā. Rīgas rajona Ļeņina padomju saimniecībā, Preiļu bioķīmisko preparātu rūpnīcā. Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Aktīvi atbruņošanās nedējas pasākumos piedalījās Miera aizstāvēšanas komitejas jaunatnes sekcija. Latvijas rajonos un pilsētās darbojas Padomju Miera fonda veicināšanas komisijas. Pateicoties viņu aktivitātei, palielinājušās iemaksas fondā. Šeit izcēlušies Valmieras, Rēzeknes. Dobeles un Preiļu rajoni. Daugavpils pilsēta, Rīgas pilsētas Proletāriešu rajons, dažādu nozaru un uzņēmumu strādnieki, kolhoznieki, studenti. Lielu ieguldījumu miera kustības uzplaukumam aizvadītajā gadā deva mūsu mākslinieki. Tēlotājas un lietišķās mākslas pārstāvji, kas pārdeva savus darbus Mākslas dienās, mieram veltīto dzejoju krājuma «Sudraba sētuve» autori, 

Viesi iepazīstas ar saimniecības lielfermu Briljanti.

 operteātrī notikušā koncerta «Mākslinieki - mieram» dalībnieki un citi šo pasākumu ienākumus un honorārus veltīja Miera fondam. — Nesen Rīgā viesojās Vispasaules miera padomes prezidents Romešs Candra. Kā viņš vērtē Padomju un Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju rosmes cīņā par mieru? Ko Jūs guvāt no viņa ciemu dienām? — Šeit arī jāpiebilst, ka jau jūlijā Latviju apmeklēja Vispasaules miera padomes viceprezidents Zaks Deni. Un nupat kā pavadījām Vispasaules miera padomes prezidenta Romeša Candras vadīto delegāciju, kas bija ieradusies Padomju Savienībā sakarā ar PSRS nodibināšanas 60. gadadienas svinībām. Viņš iepazinās arī ar Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas veiktajiem pasākumiem un atzinīgi novērtēja mūsu darbu. R. Candra uzsvēra, ka PSRS ir viens no iedvesmojošākajiem vispasaules miera kustības spēkiem. Miera piekritēju svinīgajā sapulcē, kas norisinājās Rīgas rajona kopsaimniecībā «Ādaži». R. Candra teica: «Pa šiem 65 gadiem pēc Oktobra sociālistiskās revolūcijas un 60 gadiem, kopš dibināta jūsu valsts, cilvēki visā pasaulē ir iemācījušies ticēt, ka jūsu valsts ir garantija mieram, mieram un darbam.» Apmainoties domām ar padomes prezidentu, mūsu prezidija locekļi un aktīvisti guva daudz jaunu atziņu. R. Candra ir lielisks orators, no viņa var mācīties miera ideju izskaidrošanu un izplatīšanu. R. Candras runa uz kopsaimniecības «Ādaži» sapulces dalībniekiem atstāja neizdzēšamu iespaidu. — Vai komiteju vieno sakari ar citām valstīm? Kā tie izpaužas? — Jā, komiteju vieno sakari ar miera piekritējiem citās valstīs. Daudz domubiedru kā arvien esam guvuši Miera dienās. Sevišķi labi kontakti izveidojušies ar miera komiteju Somijā. Regulāri rīko darba materiālu un aktīvistu delegāciju apmaiņu. Tiekoties dalāmies pieredzē. Labi kontakti mums izveidojušies ar Rietumvācijas sociālistiskās sadraudzības valstu miera piekritējiem Bulgārijā, Ungārijā, VDR. — Kādi pasākumi paredzēti 1983. gadā? — Pašlaik nevienai tautai nav būtiskāka un svarīgāka uzdevuma kā saglabāt mieru. To prasa starptautiskā situācija. Pasākumi miera stiprināšanai pasaulē turpināsies arī nākamajā gadā. Lielākie no tiem būs Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes valstu Miera reisi un Miera dienas, kas atjaunosies pēc divu gadu pārtraukuma. Meklēsim iespējas mūsu darbības paplašināšanai. — Ko Jūs novēlētu mūsu lasītājiem nākamajā gadā? — Mieru visiem! Tas ir cilvēces sapnis.

GARANTIJA MIERAM UN DARBAM
1982.12.30 Dzimtenes Balss

 

=======================

LABAS VEIKSMES, MIERA PREZIDENT!

Viņš izkāpa no lidmašīnas pusnaktī. Bija uzskrējis pirmais sals, viegli puteņoja. Virs lidlauka spīdēja divas šķelmīgas zvaigznes, Un otras divas—viņa acis, drošas, mundras dienvidnieka acis, kas, jau ilgus gadus vērojot Helsinkus, apradušas ar ziemeļu vējiem, sirsnīgi raudzījās mums pretim. Taškentā uzbeku draugi, pats Sarafs Rašidovs tika centušies Romešu Candru pierunāt, lai nosvin svētkus kopā ar viņiem, bet Romešs atteicās: Esmu solījies. Mani gaida Rīga. Es gribu redzēt Latviju. Un tā viņš atradās mūsu vidū. Kopā ar savu izpildsekretāru Frenku Sviftu. Indietis un anglis. Komunists un bijušais arodbiedrību darbinieks. Vienotās frontes cīnītāji par mieru. Šīs cīņas vadītāji. Viesu agrais rīta gājiens uz Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju. Tā nule iekārtojusies jaunās telpās. Un mūsu pirmie apmeklētāji tādi dārgi un katra sirdij mīļi ciemiņi! - Mēs jūs sen pazīstam. Mēs jūs dziļi cienām. . . Satiekoties ar Vispasaules Miera padomes prezidentu, sacīja žurnālisti, kolhoznieki, mākslinieki, sirmgalvji un jaunieši. Mēs jūs mīlam!

Tā čukstēja kāda Ādažu ciema māmuļa, noklausījusies Romeša Candras saviļņojošo runu. Viņš ir lielisks orators. Improvizators. Mazliet pārliecies pār tribīni, raugās klausītājos, it kā vēlēdamies tuvāk piekļūt saviem sarunu biedriem. Liekas, viņš gribētu izjust zāles elpu, sakust ar to. Skan pavisam parasti, dzirdēti vārdi. Un arī minētie fakti nepārsteidz. Bet teikumi savijas īpašos gredzenos, rindkopas saplūst periodos, kas ieviļņojas arvien spēcīgāk un emocionālāk. Tā dzimst, virmo, krācē pārtop dzeja. Cik reizes mēs esam dzirdējuši dziesmu par sauli, lai tā starotu vienmēr pār tevi, pār mani, pār mums! Taču Ādažu mītiņā šis citāts iegūst jaunu pulsējumu. Un blakus saulei kā brūce iesmeldzās stāstījums par bērniem, ar kuriem Romešs pēc kara satikās Rietumvācljā. Meitenes un puikas, galvas nodūruši, drūmi skatījās zemē. Viņi nepacēla ne plaksta, baidījās palūkoties debesīs, no kurienes vēl nesen gāzās bumbu viesuļi... Pēc trim gadu desmitiem Candru sveic Sofijas bērni. Gaiši, skanīgi kā Vitoša kalns. Ādažos šīs divas sastapšanās cieši sakļaujas ar trešo: Gaujas krastu pionieri uzsmaida Romešam kā tēvam. Un viņš neviļus atceras ģimeni Deli pilsētā, stāsta par mazbērniem. Saplok tālums. Vidzemes pagāniski brāzmainajai skaistulei blakus iedūcās, iešalcas, iedārdas varenā Ganga. Tur Candra smēla spēkus cīņai pret britu imperiālistiem. Cietums nesalauž viņu tāpat kā Neru. Abiem ir atšķirīgi uzskati par sabiedrības attīstības likumsakarībām, viņi dedzīgi diskutē par asām sociālām problēmām. Kara un miera jautājumos Neru turas pie sava viedokļa, taču beigās tuvinās tai parādību izpratnei, kādu pauž gados krietni jaunākais Romešs Candra, kam 31. martā apritēs 64 mūža gadi. Kad viņš stāv tribīnē, jūtams kāds neredzams, stingrs pamats daudz stingrāks par tiem dēļiem, uz kuriem jāpakāpjas. Pie viņa kājām it kā noguļas klintis, kuras daudzkārt apbrīnotas Latīņamerikā. Ap viņu it kā loku apliec Vjetnamas džungļi, kas tautai palīdzēja karot pret amerikāņu iebrucējiem. Aiz viņa plešas Sahāras smiltāju svelme un melnā kontinenta brīves alkās izslāpušo cilvēku augumi. (Nobeigums nākamajā numurā)

LABAS VEIKSMES, MIERA PREZIDENT!
1983.02.08 Par Komunisma Uzvaru (Ludza)
Vējāns, Andris

 

Romešs Čandra runā kopsaimniecības "Ādaži" kolektīvā sapulcē

LABAS VEIKSMES, MIERA PREZIDENT! 

(Nobeigums. Sākums 17. num.) 

Un tāpēc viņa vārdi skrien kā putni pēkšņi atlido no Kordiljeru virsotnēm, noplīv pār mūsu klausītāju galvām un atkal laižas projām uz Berlīni, uz Ņujorku, uz Tokiju, uz Bombeju.. . Romešs Candra prot runāt klusi, mērķtiecīgi, trāpīgi. Un viņš māk arī klausīties. Spēj ieklausīties citos. Vai šī retā un gudrā prasme apgūta Pendžabas universitātē? Bet varbūt Kembridžā? Nezinu. Es tikai dzirdu, ko viņš saka par priekšsēdētāju Albertu Kaulu: «īsts valstsvīrs», Sociālistiskā Darba Varoni Dreimani raksturo kā īstu darba cilvēku, kas nemeklē skaistas frāzes.. Un tā par katru. Par skolotāju Dumpi: «Var aizraut jaunatni.» Par mehanizatoru Treigutu: «Arī varētu būt pedagogs!» Izrādās, ka tas tiešām kādreiz bijis audzinātājs! Par kolhoza priekšsēdētāja vietnieku Jāni Leici: «Ļoti koncentrēts, precīzs.» Mūsu cilvēku miera gribu un miera centienus Romešs Candra uztver niansēti, kā dažādu personību būtības izpausmi. Ar līdzīgu uzmanību iedzīvojas Raimonda Paula mūzikas variācijās, latviešu tautas deju ritmā. Vīna garšā un cepešu smaržā. Romešs prot arī skatīties mežu zilgmē, tīrumu rāmajā ainavā. Sagadās divas jaukas dienas, un Latvija atmirdz ar vēlīniem decembra saules stariem pār mūsu jūru, Lielupi, par sāpēs sastingušajiem Salaspils monumentiem. Daudz ko pieredzējušais vīrs notrīc. No apsnigušā viršu klajuma drēgnās dvesmas. No metronoma skaudrajiem cirtieniem. Abus ciemiņus apbur akvareļu izstāde, Džemmas Skulmes iejūtīgie paskaidrojumi. Tautas māksliniece uzsver svarīgāko, ritina galveno pavedienu, pat neminot atsevišķu autoru uzvārdus. Romešs Candra klusē. Arī to viņš prot. Runīgāks kļūst Frenks Svifts. Tūdaļ pamana zīmīgāko latviešu mākslinieku daiļradē, viņu asociatīvo domāšanas veidu, simboliku, vispārinājumu: tagadne izaug no vakardienas, novatorisms nav atraujams no tradīcijas, šodienas krāsu ritms nav atdalāms no tautas tērpa un pūra lādes rakstiem. Tikai apskates noslēgumā Romešs Candra kautrīgi ieminas: Bet varbūt derētu spilgtāk, krasāk akcentēt miera cīņas tēmu? Viesa vēlējums izskan kā draudzīgs ieteikums un padoms latviešu mākslinieku turpmākajām iecerēm. Vispasaules Miera padomes viceprezidents Žaks Denī vasarā mums sacīja: Mūsu kustība uzkrājusi milzīgu pieredzi. Romešs Candra izvērš, konkretizē šo atzinumu: Tagad mēdz daudz runāt par jauniem strāvojumiem cīņā pret kodolieročiem. Būtībā tās ir mūsu pūliņu radītās, uzmodinātās straumes, kas nu vareni bango Rietumeiropā un citos kontinentos. Sarunās ar mūsu republikas vadību viesiem atklājas Latvijas vēsture, tās sarežģītais un varonīgais attīstības ceļš. Romešu Candru un Frenku Sviftu pārsteidz mūsu lielā interese par Indijas kultūru, par angļu literatūru. Tagores simtgade kļuva par miera ideju manifestāciju manā dzimtenē, saka Romešs, kad Vilis Samsons pasniedz Viktora Ivbuļa monogrāfiju par dižo indieti.  Romešs Candra mīl literatūru, mākslu, ziedus, bērnus, darbu. Viņš atpūšas, lidojot tālajās gaisa trasēs, braucot vilcienos. Biruta Sneidere saņem Romeša grāmatu «Ceļot un aizstāvot mieru pasaulē» ar ierakstu Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejai. Candram iepatīkas Rīga, mūsu republika. Viņš jau iecerējis šeit rīkot kādus plaša vēriena starptautiskus pasākumus, lai aktivizētu pretkara kustību. Atbalsta mūsu ieceri atjaunot tradicionālās Miera dienas, kā arī Miera reisus pa Baltijas un Ziemeļu jūrām. Mūsu viesi, atvadījušies no Rīgas, stāv ekspreša «Latvija» vagonā. Logā pavīd abu ceļavīru smaids, atvadu sveicienam paceltās rokas. Romešs Candra domās un sapņos dodas uz Maskavu, uz Helsinkiem, uz savu rezidenci. Viņš jau lido pāri ekvatoram. Viņu gaida visos meridiānos. Zemeslode dzīvo cerībās, un viņš, Indijas dēls, ir šo cerību vedēju pulka pirmais karognesējs. Miera prezident, labas veiksmes jums mūsu kopējā grūtajā, atbildīgajā un svētajā cīņā!

LABAS VEIKSMES, MIERA PREZIDENT!

1983.02.10 Par Komunisma Uzvaru (Ludza)

================

Mītiņa laikā kolhozā «Ādaži».

 Runā Vispasaules miera padomes prezidents Romešs Čandra.

=