Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Mītiņš pret karu <>

Miers - tā ir laime

Vairāk nekā 700 kolhoza «Ādaži» ļaužu pulcējās mītiņā jaunajā saimniecības parkā, lai izteiktu protestu pret nepieredzētu ASV bruņošanos, kodolkara draudiem. Mītiņu atklāja republikas Miera aizstāvēšanas komitejas prezidija loceklis kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls. Tajā runāja kolhozniece daudzbērnu māte Vera Segliniece, Lielā Tēvijas kara veterāns Nikolajs Antoņenko, šoferis Dainis Popovs. Viņi nosodīja Vašingtonas politikas kursu, atgādināja Lielā Tēvijas kara mācību agresoriem, apņēmās ar savu pašaizliedzīgo darbu stiprināt sociālistisko Dzimteni, kas uzņēmusies saistības pirmā nelietot kodolieročus. Taču padomju cilvēki vienmēr būs tik stipri, lai atvairītu uzbrukumu un dotu prettriecienu. Ar lielu uzmanību mītiņa dalībnieki noklausījās Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētāja vietnieces, PSRS Tautas skatuves mākslinieces Vijas Artmanes un Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas priekssēdētāja, Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka dzejnieka Andreja Vējāna runas. Mītiņā piedalījās un runāja Vispasaules Miera padomes viceprezidents, Francijas Miera kustības nacionālās padomes loceklis Zaks Denī. Pieņemtajā rezolūcijā mītiņa dalībnieki asi nosodīja tos, kas cenšas izraisīt pasaulē asiņainus konfliktus, prasīja saglabāt pasaulē mieru un izkliedēt starptautisko saspīlējumu.

Karam- nē!
Kolhoza «Ādaži» kolhoznieki vienprātīgi pievienoja savas balsis šim lozungam.

Runā kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls.

Miers- tā ir laime
1982.08.26 Darba Balss (Rīgas rajons)

💥💥💥

NOSARGĀT PAŠU DĀRGĀKO

Padomju Savienības konstruktīvā, reālistiskā pieeja bruņošanās sacensības apturēšanas problēmas risināšanai ir pretmets bezprātīgajam, avantūrlstiskajam kursam, ko realizē Vašingtona, savos centienos pēc hegemonijas visā pasaulē ignorēdama tautu drošības intereses. Tieši tas nosaka plašo miera cīņas akciju raksturu. Šī doma vijās cauri visām runām. Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» notikušajā mītiņā. Mītiņā bija klāt Kubas Republikas Nacionālās tautas varas asamblejas delegācija, kas uzturas mūsu republikā. Mītiņu atklāja kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls. Viņš uzsvēra, ka šobrīd nav svarīgāka un aktuālāka uzdevuma kā aktīva piedalīšanās cīņā par mieru, par kodoltermiskā kara draudu likvidēšanu. Visā pasaulē, arī pašās Amerikas Savienotajās Valstīs un vairākās citās agresīvā militārā NATO bloka valstīs, tādās kā Anglija, VFR un Itālija, turpināja runātājs, vēršas plašumā un pieņemas spēkā pretkara kustība. Tas rada labas cerības, ka agresijas spēkiem neizdosies uzspiest pasaulei kodolkatastrofu. Plašu atbalsi visu labas gribas cilvēku vidū rod miera iniciatīvas, ar kurām pastāvīgi, it īpaši pēdējā laikā, nāk klajā Padomju Savienības vadība.

Nesenais Padomju valdības paziņojums vēlreiz apstiprina PSRS miera gribu, tās vēlēšanos vest sarunas, kā arī apliecina, ka bruņošanās sacensības fanātiķi maldās, domādami, ka viņi varēs sasniegt savus mērķus. Par PSKP XXVI kongresa pieņemto Miera programma, par nepieciešamību stiprināt solidaritāti un izjaukt ASV kodolplānus mītiņā runāja kolhoza slaucēja, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte Sociālistiskā Darba Varone A. Dreimane un partijas Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs, republikas Augstākās Padomes deputāts L. Ābels. Viņi izteica pārliecību, ka uzvarēs miers, saprāts, tautu griba. Padomju Savienības daudzās miera iniciatīvas, uzsvēra runātāji, atbilst visu planētas cilvēku ilgām un cerībām. Tagad uzdevums aizstāvēt mieru un nostiprināt vispārējo drošību attiecas gan uz lielajām, gan arī mazajām tautām, jo globāla konflikta gadījumā cietīs visas valstis. Nosargāt vispārējo mieru, novērst kara draudus — tāda ir kategoriska cilvēces prasība. Klātesošo sirsnīgi sveikts, mītiņā runāja Kubas Republikas Nacionālās tautas varas asamblejas delegācijas vadītājs Flavio Bravo Pardo. Viņš uzsvēra, ka kubiešu tautā dziļi iesakņojusies draudzība pret Padomju zemi un tās tautu, un nodeva Brīvības salas iedzīvotāju vislabākos novēlējumus kolhoza "'Adaži" |audīm un viņu personā visiem padomju cilvēkiem.
Mēs gribētu no visas sirds pateikties jums, dārgie biedri, par draudzību un solidaritāti ar kubiešu tautu, ko jūs šeit demonstrējāt, — teica runātājs. Pēc tam pastāstījis par radikālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem pārveidojumiem kubiešu zemē, Flavio Bravo Pardo turpināja: — Prezidents Reigans un viņa kompānija grib mums atņemt visus šos revolucionāros iekarojumus. Baltais nams mums draud ar karu. Arī Hitlers savā laikā gribēja atņemt PSRS tautām to revolucionāros iekarojumus. Viņš savu mūžu beidza vēstures mēslainē. Tāds pats liktenis gaida arī tagadējos kara kūrējus. ASV prezidents vispār ir ļoti līdzīgs Hitleram. Ne jau velti pie mums Kubā viņu nievājoši mēdz dēvēt par «Adolfo Reiganu» ... Lai imperiālisti zina: ja tie uzbruks Kubai, mēs cīnīsimies par savu brīvību un neatkarību tikpat sīksti, kā cīnījās Staļingradas aizstāvji padomju tautas Lielā Tēvijas kara gados. Imperiālisti apgalvo, ka Kuba esot slikts paraugs Latiņamerikai. Bet mēs uzskatām, ka tā, gluži otrādi, ir ļoti labs paraugs. Mēs esam solidāri ar visām Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas tautām, kas cīnās par savu brīvību un neatkarību. Mēs protestējam, kad ASV atbalsta reakcionāros un profašistiskos režīmus. Jo stiprāka būs sociālisma nometne, uzsvēra Kubas delegācijas vadītājs, jo lielākas būs mūsu izredzes izjaukt imperiālistu noziedzīgos nodomus. Cīņā par mieru mūsu tautas spilgti demonstrēja PSRS un Kubas Republikas tautu nesatricināmo draudzību, to uzskatu un centienu pilnīgo saskaņu cīņā par mieru un starptautisko drošību.