| Klusās sezonas nav 1970.12.18 Dzimtenes Balss A. Avots
✨✨✨ * Brīvība / 01.01.1972
KĀ STRĀDĀ KAIMIŅI? | 1974.04.04 Padomju Ceļš (Ogre) Jansons, J. | ✨✨✨ |
Siltumnīcas ar atjaunotām plēvēm
Šāda ceha pagaidām nav nevienā citā saimniecībā nevien mūsu republikā, bet arī visā mūsu zemē. Tāpēc te bieži iegriežas kaimiņi un arī tālāki viesi. Ādažu kolhoza meistari iemanījušies vecas, saplīsušas, savu laiku nokalpojušas sintētiskās plēves pārvērst jaunā plēvē, ko atkal var izmantot siltumnīcu un skābsiena glabātavu segšanai un citām vajadzībām. Ādažu dārzeņu audzētāji ar polietilēna plēvi sargā no aukstuma dārzeņu plantācijas septiņu hektāru kopplatībā. Tuvākajos gados pavasara siltumnīcas paplašinās vēl vairāk. Šādu iespēju nodrošina kolhoza jaunais cehs, kurā no vecajām sintētiskajām plēvēm izgatavo jaunu plēvi. Kā rāda statistika, pēdējos 10 līdz 15 gados mūsu zemē krasi palielinājusies lecekšu un siltumnīcu kopplatība: zemstikla platības palielinātas par vienu trešdaļu un ar plēvi segtās platības desmit reizes. Taču plēve kalpo ne ilgāk par gadu, un rūpniecība pagaidām nespēj apmierināt saimniecību vajadzības. Kolhozā sāka domāt par ķīmisko rūpnīcu iespējām pārvērst ražošanas atkritumus atkal granulās, no kurām var ražot jaunu produkciju. Varbūt saimniecībā varētu pārstrādāt vecās plēves? Šo ideju atbalstīja daudzi. Sākumā Latvijas ķīmisko tautas saimniecības patēriņa preču ražošanas firmā iegādājās norakstītu mašīnu polietilēna izgatavošanai no granulām. To salaboja, saveda kārtībā. Bet vēl bija vajadzīgs granulators. Kolhoza racionalizatori to izgatavoja saviem spēkiem. Radās vēl viena problēma. Vecās plēves bija netīras, tādā veidā tās nevarēja laist iekšā granulatorā. Ko darīt? Sākumā izlīdzējās ar parasto veļas mazgājamo mašīnu. Plēve kļuva tīra, taču darbs veicās gausi. Drīz vien atrada citu izeju. Talkā nāca sadzīves pakalpojumu dienests, kolhozam nodeva norakstītās veļas mazgātavu mašīnas. Sekmīgi atrisināja arī plēvju žāvēšanas jautājumu: izgatavoja plēvju nospiešanas veltņus un iekārtoja speciālu žāvētavu. ... Ceha noliktavā ruļļos satīta stāv polietilēna plēve. Gluži kā jauna. Un tikai ceha priekšnieks Igors Dzahovs, bijušais Olaines plastmasu rūpnīcas darbinieks, kas tagad ir pensionārs, un viņa palīgi aparātu uzraugi Ādolfs Graudiņš un Aleksandrs Daģis zina, cik daudz pūļu prasījusi plēves masveida ražošanas noorganizēšana. Patlaban veco plēvju pārstrādes cehā strādā 30 cilvēku. Viņi visi ir kolhoznieki un karstākajos darba cēlienos piedalās ražas audzēšanā un novākšanā. Kad rudens darbi apdarīti, viņi ieņem savas vietas pie granulatoriem un citām mašīnām, dara kolhozam ļoti vajadzīgu darbu. Daži no viņiem mācījušies ķīmiskajās rūpnīcās un pēc tam apmācījuši savus biedrus. Pagājušajā gadā kolhoza cehs izgatavoja 300 tonnu sintētiskās plēves. Tas ne tikai apmierināja pašu saimniecības vajadzības, bet arī piegādāja šo deficīta materiālu citiem Rīgas rajona kolhoziem. Nelielā palīguzņēmuma kolektīvs devis kolhozam ceturtdaļmiljona rubļu tīras peļņas. Patlaban kolhoza meistari cenšas visas operācijas apvienot tehnoloģiskā līnijā, lai vēl vairāk samazinātu darba izlietojumu un pazeminātu jauniegūtās plēves pašizmaksu.
G. Belova, LATINFORMA korespondente
Siltumnīcas ar atjaunotām plēvēm
1975.01.16 Padomju Zeme (Saldus)
VIDE Nelikumīgi ievesti Rietumu plastmasas atkritumi37 tonnas lietota polietilēna, nesaskaņojot kravu ar vides inspekciju, Latvijā ievedusi a/s Ādaži polietilēna industrija, 29. novembrī konstatēja Rīgas reģionālā vides inspekcija. Ģenerāldirektors Juris Staņēvičs taisnojās, ka uzskatījis Vides aizsardzības komitejas principiālo atļauju ievest un pārstrādāt polietilēnu Latvijā par pietiekamu. Reģionālās vides komitejas priekšsēdētājs Andrejs Laškovs atzīmēja, ka atkritumu plūsmai no Rietumiem, pagaidām vēl otrreizējo izejvielu veidā, ir tendence pieaugt, tāpēc šādu izejvielu ievešanai nepieciešama licence un ikvienas kravas kontrole, «citādi Latvijā ievedīs visu ko». No ievestā lietotā polietilēna Ādažos taisa atkritumu maisus Anglijai. Tā kā otrreizējo izejvielu, arī polietilēna savākšana Latvijā faktiski nenotiek, Vācijas atkritumi ir vienīgā iespēja turpināt ražošanu un izķepuroties, jo strādniekiem alga nav maksāta kopš augusta, viņi ēd tikai mani un plastmasas atkritumus, sacīja Staņēviča kungs. Saskaņā ar likumu cehs ar ievesto polietilēnu būtu jāplombē ciet, taču, ņemot vērā strādnieku grūto stāvokli un otrreizējās izejvielas atbilstību savam nosaukumam, akciju sabiedrība tika cauri ar naudas sodu. «Ja jūs cehu slēdzat ciet, es laužu līgumu ar angļiem, šaujos nost un naktīs jums spokošos,» ģenerāldirektors informēja Laškova kungu. Savukārt Laškova kungs uzsvēra: «Uzņēmējiem jārēķinās ar to, ka Latvija ir pievienojusies Bāzeles konvencijai, kas atkritumu transportu reglamentē ļoti stingri.» | No Vācijā lietota polietilēna Ādažos taps maisiņi Anglijai |
VIDE Nelikumīgi ievesti Rietumu plastmasas atkritumi 1993.12.03 Diena Egīls Zirnis |
|
✨✨✨
KOMERCIĀLĀ NIEZE
SAKARĀ AR IZKROPĻOJUMIEM PALĪGNOZARU UN UZŅĒMUMU ATTISTIBĀ
KOLHOZOS UN PADOMJU SAIMNIECĪBĀS
Pēdējos gados kolhozu un sovhozu ekonomika krietni pavirzījusies uz priekšu.
Tas tāpēc, ka pariiia un valdība lielu vērību veltī lauksaimniecības
palīgnozaru attīstībai, sniedz lauku ļaudīm vispusīgu materiālo, zinātnisko,
tehnisko palīdzību, un tas dod lieliskus rezultāius. Stipri palielinājusies
zemkopības kultūra, kļuvušas augstākas graudaugu un citu kultūru ražas, gūti
panākumi lopkopībā, putnkopībā, citās nozarēs. Bet, kā zināms,
lauksaimnieciskajai ražošanai ir sezonas raksturs. Vasarā lauku ļaudis
nodarbināti pilnīgi, bet ziemā darba mazāk. Tāpēc pati dzīve izvirzīja
nepieciešamību laukos attīstīt palīgnozares un palīguzņēmumus.
To uzdevums ir pilnīgāk izmantot sezonas darba spēka pārpalikumu,
materiālos un izejvielu resursus, kas ir pašās saimniecībās. Padomju valdība
speciālā lēmumā, par šo iautājumu pasvītroja, ka attīstīt palīguzņēmumus
un palīgnozares vajag tā, lai neciestu lauksaimnieciskā ražošana, Piemēram
īpaša vērība jāveltī produktu, savvaļas augļu un_ogu, sēņu pārstrādāšanai,
vietējo būvmateriālu ražošanai, ražošanas sakaru attīstībai ar
rūpniecības uzņēmumiem. Jāsaka, ka paiīguzņēmumi un palīgnozares
ir daudzos kolhozos un padomju saimniecībās. Prakse rāda, ka tur, kur
tie attīstīti saprātīgī, saskan ar direktīvu orgānu norādījumiem, tur
kolhoznieki un sovhozu strādnīeki visu gadu ir nodarbināti vienmērīgi un arī
izpeļņa ir stabila. Papildienākumi, ko saņem no palīguzņēmumiem, ļauj
saimniecībām paplašināt pamatražošanu, nostiprināt ekonomiku,
paaugstināt lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti. Tas viss ir ļoti labi. Bet
slikti tas, ka palīguzņēmumu un palīgnozaru attīstībā ir nopietni
trūkumi un rupji izkropļojumi. Daudzos gadījumos kolhozi dibina tādus
uzņēmumus, kas pēc sava rakstura nemaz nav palīguzņēmumi. To darbam
nav nekā kopēja ar lauksaimniecības produktu un vietējo izejvielu pārstrādāšanu.
Šajos uzņēmumos un cehos strādā ne kolhoznieki, bet personas, kurām nav
nekāda sakara ar lauksaimniecību, galvenokārt pilsētnieki. Sevišķi daudz
izkropļojumu palīgnozaru attīstībā ir Rīgas rajona kolhozos. Piemēram, kolhozā
«Ādaži» lielāku vērību pievērš dažādu cehu un uzņēmumu organizēšanai
nekā lauksaimniecības galveno nozaru attīstībai. Ko tikai te neražo! Gan
suvenīrus, gan polietilēna plēvi, gan izstrādājumus no metāla, gan kaprona
siksniņas pulksteņiem, gan gumijas veltnīšus sienu krāsošanai, gan
pārtikas hidrolizatoru. Te organizēja personīgo automašīnu krāsošanu,
celtnieku brigādi, kas izpildīja remonta darbus Rīgas uzņēmumos. No 298 celtniekiem
lielākā daļa nevis kolhoznieki, bet Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji.
Kolhozs «Pionieris» ražo lodīšu pildspalvas un plastmasas rotaslietas, kolhozs «Mārupe» -
dažādas nozīmītes, suvenīrus un daudzus citus izstrādājumus.
Bieži vien tiek rupji pārkāpts darba samaksas sociālistiskais princips.
Palīguzņēmumos darba alga nepamatoti augstāka par galvenajās lauksaimniecības nozarēs strādājošo algām.
Tā kolhozā «Ādaži» pērn palīguzņēmumu strādnieku vidējā mēnešalga bija
152 rubļi, bet traktoristu - 128, lopkopju - 125, cūkkopju - 134 rubli. Dobeles
rajona kolhozā «Nākotne» pensionāra Pūces, kas vadīja kažokādu apstrādes cehu,
vidējā mēneša izpeļna 1971. gada pirmajā pusgadā sastādīja 300 rubļus. Līdzīgu
piemēru ir daudz. Šī prakse, kas vērojama palīguzņēmumos, noveda pie tā, ka te
iekļuva negodīgi cilvēki, kombinatori un dažādi spekulanti, kuri
palīguzņēmumus izmanto iedzīvošanās nolūkos. Stiprā mērā plaukst deficītu
materiālu iegāde, tiek paaugstinātas izstrādājumu cenas, kas noved pie valsts
disciplīnas pārkāpumiem, bet nereti arī pie materiālu un naudas līdzekļu
zādzībām. 1970. gadā un šā gada pirmajā pusgadā kolhozs «Ādaži»
iegādājās 150 kilogramus kaprona, Bauskas rajona kolhozs
«Padomju jaunatne» - 1080 kilogramu vilnas, kokvilnas un linu diedziņu.
Vairākos kolhozos vīna un karameles «Gailītis» ražošanai izlieto veikalā pirkto
cukuru, kas domāts pārdošanai iedzīvotājiem. Katram ir skaidrs, ka kolhozu un
sovhozu vadītāju pienākums ir nopietni nodarboties ar saimniecību ekonomiku,
prast skaitīt kapeiku, izvērst lietišķu aktivitāti. Bet mēs nedrīkstam būt
vienaldzīgi pret to, ka daži vadītāji, saslimuši ar komerciālo niezi, zaudē mēra
sajūtu un aizmirst, ka kolhozi un padomju saimniecības ir sociālistiski
uzņēmumi, bet ne privātbodītes. Nedrīkst samierināties ar to, ka daži
saimniecību vadītāji lielāko daļu laika ziedo ne laukkopībai un lopkopībai, bet
tam, kādu rūpniecisku produkciju izlaist, kur «izspiest» fondētās izejvielas
un kur iztirgot gatavo produkciju - Urālos, Sibīrijā, ziemeļos vai denvidos. Šajā
ziņā īpaši izceļas kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs Josifs Kukelis. Savā laikā viņš
jau tika brīdināts un pat sodīts. Bet nekas nelīdzēja. Pietiek teikt,
ka 35% no saimniecības kopienākumiem sastāda ienākumi no
palīguzņēmumiem. «Ādaži» ir piepilsētas zonas saimniecība un tai Rīgai
jādod agrie kartupeļi un dārzeņi. Bet šo uzdevumu kolhozs laikus nepilda,
un tā jau ir valsts disciplīanas pārkāpšana. Arī saimniecības sasniegumi
laukkopībā un lopkopībā varētu būt labāki, jo kolhozs ekonomiski spēcīgs,
ir lielas iespējas, bet tās netiek izmantotas. To traucē, škiet, vadītāju
pārlieku lielā tieksme palielināt kolhoza ienākumus ne no pamatražošanas,
bet pa aplinkus ceļiem. . . Par nožēlošanu, izkropļojumi palīgnozaru un
palīguzņēmumu attīstībā ir ne tikai Rīgas rajona kolhozos vien, bet
arī Bauskas, Jelgavas, Dobeles un citu rajonu saimniecībās.
Palīguzņēmumi un palīgnozares ir vajadzīga lieta. Tās mēs arī turpmāk
attīstīsim. Bet šajā lietā nepieciešama stingra kārtība. Jāizskauž jebkādi
izkropļojumi un pārmērības.
KOMERCIĀLĀ NIEZE
1971.09.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru